1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, kā arī kārtību, kādā sociālās korekcijas izglītības iestādēs bērniem nodrošināma obligātā ārstēšana no alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības.

2. Nepārtrauktu un sistemātisku bērna obligāto ārstēšanu no alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu atkarības (turpmāk — narkoloģiskā palīdzība) organizē un nodrošina sertificēts narkologs (turpmāk — narkologs) sadarbībā ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, psihologu, sociālo darbinieku un sociālo pedagogu.

3. Narkoloģiskā palīdzība ietver bērna narkoloģiskās saslimšanas diagnostiku un ārstēšanu ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē un sociālās korekcijas izglītības iestādē atbilstoši medicīniskām tehnoloģijām, kā arī darbu ar pacienta tuviniekiem.

4. (Svītrots ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.966)

5. Narkoloģisko palīdzību sniedz tikai ar bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanu.

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.966)

6. Narkoloģisko palīdzību bez bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanas var sniegt tikai gadījumos, ja bērnam ir smaga alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācija un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, tuviniekus vai citas personas.

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.966)

7. Izdevumus, kas saistīti ar narkoloģisko palīdzību bērniem, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

8. Ambulatoro narkoloģisko palīdzību bērns var saņemt šādos gadījumos:

8.1. ja viņam ir ārstniecības personas nosūtījums;

8.2. pēc savas vai vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas iniciatīvas;

8.3. pēc citu institūciju (piemēram, policijas, sociālā dienesta, izglītības iestādes) ieteikuma;

8.4. pēc ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē;

8.5. ja ir attiecīgs tiesas lēmums.

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.966)

9. Narkologs atbilstoši izmeklēšanā noteiktajam bērna veselības stāvoklim sastāda viņa turpmākās ārstēšanas plānu un nosaka bērna ārstēšanu ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē.

10. Lai novērstu slimības recidīvus un motivētu bērnu turpmākai ārstēšanai, narkologs nosaka un nodrošina viņa ambulatoro dinamisko novērošanu šādos gadījumos:

10.1. bērns ir pārcietis alkohola vai citu vielu intoksikācijas psihozi;

10.2. bērnam ir noteikta diagnoze — atkarība no alkohola;

10.3. bērnam ir noteikta diagnoze — atkarība no narkotiskām, psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;

10.4. bērns ir alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietotājs.

11. Šo noteikumu 10.1., 10.2. un 10.3.apakšpunktā minētajos gadījumos bērna ambulatorās dinamiskās novērošanas ilgums ir trīs gadi, bet 10.4.apakšpunktā minētajā gadījumā — viens gads.

12. Ja pie narkologa bērns ir ieradies ar ārstniecības personas nosūtījumu, piecu darbdienu laikā pēc konsultācijas narkologs par izmeklēšanas rezultātiem rakstiski informē attiecīgo ārstniecības personu.

13. Ja ar tiesas lēmumu bērnam ir uzlikts par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības, bet bērns neārstējas, narkologs piecu darbdienu laikā rakstiski par to ziņo bērna dzīvesvietas bāriņtiesai.

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.966; grozījums attiecībā uz vārdu "pašvaldībai, kuras teritorijā ir bērna dzīvesvieta" aizstāšanu ar vārdiem "bērna dzīvesvietas bāriņtiesai" stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu)

14. Bērna ārstēšana stacionārā ārstniecības iestādē ietver šādus ārstēšanas posmus:

14.1. akūtās somatiskās un psihopatoloģiskās simptomātikas ārstēšana — vidējais ārstēšanas ilgums ir no trim līdz desmit dienām;

14.2. turpmākā psihoterapeitiskās motivācijas ārstēšanas programma.

15. Stacionārā ārstniecības iestādē bērnu ievieto, ja:

15.1. ir narkologa nosūtījums;

15.2. alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ bērnam radušies akūti psihiski vai uzvedības traucējumi, kas var apdraudēt viņa veselību.

16. Šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā gadījumā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests bērnu nogādā tuvākajā stacionārajā ārstniecības iestādē, kas var nodrošināt atbilstošu ārstniecisko palīdzību.

17. Ja stacionārā ārstniecības iestādē bērnu ievieto saskaņā ar šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minēto nosacījumu, ārstējošais ārsts divu darbdienu laikā bērnam nodrošina narkologa konsultāciju. Narkologs sastāda ārstēšanas plānu un nosaka bērna turpmāko ārstēšanu ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē psihoterapeitiskās motivācijas ārstēšanas programmas kursa saņemšanai.

18. Ja bērns, vismaz viens no viņa vecākiem vai aizbildnis atsakās no narkoloģiskās palīdzības bērnam, ārstējošais ārsts piecu darbdienu laikā rakstiski par to informē narkologu un bāriņtiesu atbilstoši bērna dzīvesvietai.

(MK 25.08.2009. noteikumu Nr.966 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu)

19. Ja bērns patvarīgi pārtrauc narkoloģisko ārstēšanos, ārstējošais ārsts 24 stundu laikā informē par to vismaz vienu no bērna vecākiem vai aizbildni un piecu darbdienu laikā rakstiski informē narkologu atbilstoši bērna dzīvesvietai.

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.966)

20. Pēc psihoterapeitiskās motivācijas ārstēšanas programmas kursa pabeigšanas ārstējošais ārsts bērnu nosūta uz sociālās rehabilitācijas iestādi vai turpmākai ambulatorai ārstēšanai un rakstiski par to informē narkologu atbilstoši bērna dzīvesvietai.

21. Desmit darbdienu laikā pēc bērna ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē tās vadītājs nodrošina viņam narkologa konsultāciju.

22. Narkologs sadarbībā ar psihologu un sociālās korekcijas izglītības iestādes medicīnisko darbinieku konsultē bērnu, sastāda viņa turpmākās ārstēšanas plānu un ārstē bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

23. Ja bērnam ir radušies akūti psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ un tie var apdraudēt bērna veselību, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs nekavējoties organizē bērna ievietošanu tuvākajā stacionārajā ārstniecības iestādē. Ja bērns patvarīgi pārtrauc narkoloģisko ārstēšanos stacionārajā ārstniecības iestādē, ārstējošais ārsts nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē par to sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītāju.

24. Ne vēlāk kā piecas dienas pirms tam, kad bērnam jāatstāj sociālās korekcijas izglītības iestāde, šīs iestādes narkologs rakstiski par to informē narkologu atbilstoši bērna dzīvesvietai.

25. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.