1. Upju baseinu apgabala konsultatīvā padome (turpmāk — padome) ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, kā arī uzņēmēju (komersantu) un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes mērķu sasniegšanu attiecīgajā apgabalā.

2. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

3. Padomei ir šādas funkcijas:

3.1. upju baseinu apsaimniekošanas plāna (turpmāk — plāns) un pasākumu programmas (turpmāk — programma) izstrādes gaitā izvērtēt minētos dokumentus un to atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī sniegt valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) attiecīgu atzinumu un ieteikumus plāna un programmas turpmākai virzībai;

3.2. izvērtēt centra sagatavotos priekšlikumus par programmas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un sniegt centram attiecīgu atzinumu;

3.3. sniegt atzinumu par programmā iekļauto pasākumu īstenošanas prioritātēm finanšu un citu resursu piesaistīšanā.

(Grozīts ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.910)

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. sniegt priekšlikumus par pašvaldību teritoriju saimniecisko attīstību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un plānošanas reģiona attīstības padomei, ja plānā paredzētie pasākumi ietekmē vairāku upju baseinu apgabalā (turpmāk – apgabals) esošo pašvaldību teritoriju attīstību;

4.2. saņemt no centra un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju vai atzinumus;

4.3. izveidot darba grupas, lai analizētu konkrētus ūdeņu apsaimniekošanas un aizsardzības jautājumus un izstrādātu attiecīgus priekšlikumus, kā arī lai saskaņotu uzņēmēju (komersantu), zemes īpašnieku, sabiedrības un nacionālās intereses;

4.4. pieaicināt par konsultantiem neatkarīgus ekspertus un citas personas atsevišķu ar plāna un programmas izstrādi saistītu jautājumu izvērtēšanai;

4.5. pēc centra lūguma sniegt ūdens lietotājiem pamatotus ieteikumus par konkrētiem ūdeņu apsaimniekošanas jautājumiem;

4.6. iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pamatotus priekšlikumus par izmaiņām padomes personālsastāvā;

4.7. ievietot plašsaziņas līdzekļos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā un centra mājaslapā internetā informāciju par padomes pieņemtajiem lēmumiem;

4.8. izveidot ar citu apgabalu padomēm kopīgas darba grupas, lai risinātu konkrētus ar ūdens apsaimniekošanu un aizsardzību saistītus jautājumus;

4.9. ierosināt papildinājumus un precizējumus politikas plānošanas dokumentos un normatīvo aktu projektos, kas saistīti ar ūdens apsaimniekošanu un aizsardzību, tai skaitā pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes gaitā sniegt priekšlikumus, kas veicina riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu, kā arī ieteikt riska ūdensobjektu aizsardzības pasākumu iekļaušanu padomē pārstāvēto institūciju un organizāciju izstrādātajos attīstības plānošanas dokumentos.

(Grozīts ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.910)

5. Padomes sastāvā ir ne vairāk kā 18 locekļu, no tiem:

5.1. pa vienam Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas vai šo ministriju padotībā esošo institūciju pārstāvim un trīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai tās padotībā esošo institūciju pārstāvji;

5.2. seši attiecīgajā apgabalā esošo plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvji:

5.2.1. Gaujas upju baseinu apgabala padomē — divi Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji un četri Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji;

5.2.2. Daugavas upju baseinu apgabala padomē — pa diviem Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem un pa vienam Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvim;

5.2.3. Lielupes upju baseinu apgabala padomē — pa trim Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem;

5.2.4. Ventas upju baseinu apgabala padomē — pa vienam Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvim un četri Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji;

5.3. seši biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kuri darbojas vides aizsardzības jomā vai pārstāv ūdens resursu piegādātāju, lietotāju un apsaimniekotāju, kā arī zemes un ūdens objektu īpašnieku intereses apgabala teritorijā. Centrs reizi sešos gados organizē biedrību un nodibinājumu sanāksmi. Sanāksmē tiek izvirzītas biedrības un nodibinājumi, kuri deleģē pārstāvjus darbam padomē.

(Grozīts ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.910)

6. Šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētās institūcijas deleģē pārstāvjus darbam padomē uz sešiem gadiem, kā arī informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par deleģētā pārstāvja maiņu.

(MK 29.11.2011. noteikumu Nr.910 redakcijā)

7. Padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(Grozīts ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.910)

8. Padomes locekļi no padomes locekļu vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē padomes priekšsēdētāju un padomes priekšsēdētāja vietnieku. Padomes sēžu reglamentu apstiprina padome.

9. Centrs iesniedz padomē priekšlikumus par padomē izskatāmajiem jautājumiem un atbilstošus dokumentus. Padome 30 dienu laikā izskata iesniegtos priekšlikumus un sniedz atzinumu centram.

(Grozīts ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.910)

10. Padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi pusgadā sasauc padomes sēdes. Ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa padomes priekšsēdētājs vai kāds no padomes locekļiem.

11. Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēžu darba kārtību, vada padomes sēdes, paraksta sēžu protokolus, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

12. Padomes sēdes ir atklātas. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu un ir pārstāvētas visas trīs interešu grupas — ministrijas vai to padotībā esošās institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

13. Padome lēmumus pieņem vienbalsīgi vai, ja nav iespējams pieņemt vienbalsīgu lēmumu, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā trīs ceturtdaļas no padomes sēdē klātesošajiem padomes locekļiem. Atsevišķu padomes locekļu iebildumus ieraksta protokolā, un viņiem ir tiesības informēt par tiem sabiedrību.

14. Padomes sēdes protokolē. Protokolā norāda darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus, personas, kas ir izteikušās par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus. Ikvienam sēdes dalībniekam ir tiesības pieprasīt, lai viņa viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.

15. Padomes sēdes protokolu piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes nosūta pa pastu un elektroniski visiem padomes locekļiem un centram. Padomes locekļi par padomes pieņemtajiem lēmumiem informē iestādes un organizācijas, kuras viņi pārstāv.

(Grozīts ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.910)

16. Padomes darbību materiāltehniski nodrošina un padomes sekretariāta pienākumus veic centrs tam piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

(Grozīts ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.910)

17. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.