1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) zemes meliorācija — zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2) meliorācijas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai;

3) valsts meliorācijas sistēma — valstij piederošās polderu sūkņu stacijas un inženierbūves;

3¹) valsts nozīmes meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un parametriem, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts;

4) pašvaldības meliorācijas sistēma — pašvaldībai piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno pašvaldība;

5) koplietošanas meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos esošajās zemēs;

6) viena īpašuma meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē;

7) meliorācijas sistēmu ekspluatācija — meliorācijas sistēmu izmantošana projektētajiem mērķiem;

8) meliorācijas sistēmu uzturēšana — meliorācijas sistēmu uzraudzības un kopšanas darbu komplekss, kas nodrošina to normālu darbību un saglabāšanu;

9) melioratīvā hidrometrija — ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

2.pants. Šā likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nodrošinot meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldi lauku apvidu un pilsētu zemēs.

3.pants. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības veikt zemes meliorāciju, ievērojot normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu būvniecību noteiktās prasības, un pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmas atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

4.pants. Meliorētajās zemēs būvju un komunikāciju būvniecībai, ieskaitot rekonstrukciju, renovāciju un restaurāciju, nepieciešams Lauku atbalsta dienesta (turpmāk — Dienests) un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveidā noformēts saskaņojums.

5.pants. Būvju un komunikāciju būvniecība, ieskaitot rekonstrukciju vai renovāciju, meliorētajās zemēs vai ārpus tām nedrīkst pasliktināt zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību.

6.pants. Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji kopīgi nodrošina koplietošanas meliorācijas sistēmu projektēšanu un būvdarbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7.pants. Meliorācijas sistēmas atkarībā no to iedarbības uz zemes ūdens režīmu iedala šādi:

1) nosusināšanas sistēma — specializētu būvju kopums zemes nosusināšanai;

2) apūdeņošanas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes apūdeņošanai;

3) divpusējās darbības meliorācijas sistēma — nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai.

8.pants. Meliorācijas sistēmas atbilstoši meliorācijas kadastra datiem, kā arī atkarībā no to ekspluatācijas un uzturēšanas iedala šādi:

1) valsts meliorācijas sistēma;

2) pašvaldības meliorācijas sistēma;

3) koplietošanas meliorācijas sistēma;

4) viena īpašuma meliorācijas sistēma.

10.pants. Meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas kontroli un valsts uzraudzību veic Dienests.

11.pants. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri veic meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi, nodrošina iespēju piekļūt meliorācijas būvēm un ierīcēm, kas atrodas viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē.

12.pants. Melioratīvās hidrometrijas darbu veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

14.pants. (1) Dienests meliorācijas sistēmas reģistrē meliorācijas kadastrā. Tajā apkopo datus par meliorētās zemes izvietojumu, meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī norāda šīs zemes īpašniekus vai tiesiskos valdītājus.

(2) Meliorācijas kadastra izveidošanai un uzturēšanai izmanto nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datus par zemes vienību robežām, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kā arī kadastra apzīmējumiem.

15.pants. Lai aktualizētu meliorācijas kadastru, Dienests vismaz reizi desmit gados inventarizē meliorācijas sistēmas.

16.pants. Dienests izsniedz zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meliorētās zemes un meliorācijas sistēmu uzskaites dokumentu — zemes īpašuma meliorācijas pasi.

17.pants. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs mēneša laikā rakstveidā informē Dienestu par pārmaiņām meliorācijas sistēmās sava īpašuma vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes robežās.

19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

20.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība.

21.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.

22.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

24.pants. (1) Polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu finansē attiecīgā poldera platībā esošās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.

(2) Kārtību, kādā veic aprēķinus un maksājumus par valstij piederošo polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatāciju, uzturēšanu un būvniecību, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība neattiecas uz Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju un uzturēšanu.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010. Pirmā daļa stājas spēkā 01.07.2010. Sk. pārejas noteikumu 5.punktu)

25.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē pašvaldība.

27.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

28.pants. Melioratīvo hidrometriju, meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un izstrādes, nozares normatīvu (standartu) izstrādāšanu, meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi un meliorācijas kadastra kārtošanu finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par meliorāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.maijam izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

4. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod attiecīgus tiesību aktus, lai Lauku atbalsta dienests valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas nodotu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

5. Grozījumi šā likuma 24.panta pirmajā daļā attiecībā uz polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijas un uzturēšanas finansēšanu stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

6. Šā likuma 24.panta pirmajā daļā minēto objektu ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus 2010.gadā zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji finansē 50 procentu apmērā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)