The Hague, 14 May 1954

The High Contracting Parties,

Recognizing that cultural property has suffered grave damage during recent armed conflicts and that, by reason of the developments in the technique of warfare, it is in increasing danger of destruction;

Being convinced that damage to cultural property belonging to any people what sever means damage to the cultural heritage of all mankind, since each people makes its contribution to the culture of the world; 

Considering that the preservation of the cultural heritage is of great importance for all peoples of the world and that it is important that this heritage should receive international protection; 

Guided by the principles concerning the protection of cultural property during armed conflict, as established in the Conventions of The Hague of 1899 and of 1907 and in the Washington Pact of 15 April, 1935; 

Being of the opinion that such protection cannot be effective unless both national and international measures have been taken to organize it in time of peace;

Being determined to take all possible steps to protect cultural property;

Have agreed upon the following provisions:

I. General provisions regarding protection

Article 1. Definition of cultural property

For the purposes of the present Convention, the term "cultural property" shall cover, irrespective of origin or ownership:

a. movable or immovable property of great importance to the cultural heritage of every people, such as monuments of architecture, art or history, whether

b. religious or secular; archaeological sites; groups of buildings which, as a whole, are of historical or artistic interest; works of art; manuscripts, books and other objects of artistic, historical or archaeological interest; as well as scientific collections and important collections of books or archives or of reproductions of the property defined above;

c. buildings whose main and effective purpose is to preserve or exhibit the movable cultural property defined in sub-paragraph (a) such as museums, large libraries and depositories of archives, and refuges intended to shelter, in the event of armed conflict, the movable cultural property defined in subparagraph (a);

d. centres containing a large amount of cultural property as defined in subparagraphs (a) and (b), to be known as "centres containing monuments".

Article 2. Protection of cultural property

For the purposes of the present Convention, the protection of cultural property shall comprise the safeguarding of and respect for such property.

Article 3. Safeguarding of cultural property

The High Contracting Parties undertake to prepare in time of peace for the safeguarding of cultural property situated within their own territory against the foreseeable effects of an armed conflict, by taking such measures as they consider appropriate.

Article 4. Respect for cultural property

1. The High Contracting Parties undertake to respect cultural property situated within their own territory as well as within the territory of other High Contracting Parties by refraining from any use of the property and its immediate surroundings or of the appliances in use for its protection for purposes which are likely to expose it to destruction or damage in the event of armed convict; and by refraining from any act of hostility directed against such property.

2. The obligations mentioned in paragraph 1 of the present Article may be waived only in cases where military necessity imperatively requires such a waiver.

3. The High Contracting Parties further undertake to prohibit, prevent and, if necessary, put a stop to any form of theft, pillage or misappropriation of, and any acts of vandalism directed against, cultural property. They shall refrain from requisitioning movable cultural property situated in the territory of another High Contracting Party.

4. They shall refrain from any act directed by way of reprisals against cultural property.

5. No High Contracting Party may evade the obligations incumbent upon it under the present Article, in respect of another High Contracting Party, by reason of the fact that the latter has not applied the measures of safeguard referred to in Article 3.

Article 5. Occupation

1. Any High Contracting Party in occupation of the whole or part of the territory of another High Contracting Party shall as far as possible support the competent national authorities of the occupied country in safeguarding and preserving its cultural property.

2. Should it prove necessary to take measures to preserve cultural property situated in occupied territory and damaged by military operations, and should the competent national authorities be unable to take such measures, the Occupying Power shall, as far as possible, and in close co-operation with such authorities, take the most necessary measures of preservation.

3. Any High Contracting Party whose government is considered their legitimate government by members of a resistance movement, shall, if possible, draw their attention to the obligation to comply with those provisions of the Convention dealing with respect for cultural property.

Article 6. Distinctive marking of cultural property

In accordance with the provisions of Article 16, cultural property may bear a distinctive emblem so as to facilitate its recognition.

Article 7. Military measures

1. The High Contracting Parties undertake to introduce in time of peace into their military regulations or instructions such provisions as may ensure observance of the present Convention, and to foster in the members of their armed forces a spirit of respect for the culture and cultural property of all peoples.

2. The High Contracting Parties undertake to plan or establish in peacetime, within their armed forces, services or specialist personnel whose purpose will be to secure respect for cultural property and to co-operate with the civilian authorities responsible for safeguarding it.

II. Special protection

Article 8. Granting of special protection

1. There may be placed under special protection a limited number of refuges intended to shelter movable cultural property in the event of armed conflict, of centres containing monuments and other immovable cultural property of very great importance, provided that they:

a. are situated at an adequate distance from any large industrial centre or from any important military objective constituting a vulnerable point, such as, for example, an aerodrome, broadcasting station, establishment engaged upon work of national defense, a port or railway station of relative importance or a main line of communication;

b. are not used for military purposes.

2. A refuge for movable cultural property may also be placed under special protection, whatever its location, if it is so constructed that, in all probability, it will not be damaged by bombs.

3. A centre containing monuments shall be deemed to be used for military purposes whenever it is used for the movement of military personnel or material, even in transit. The same shall apply whenever activities directly connected with military operations, the stationing of military personnel, or the production of war material are carried on within the centre.

4. The guarding of cultural property mentioned in paragraph 1 above by armed custodians specially empowered to do so, or the presence, in the vicinity of such cultural property, of police forces normally responsible for the maintenance of public order shall not be deemed to be use for military purposes.

5. If any cultural property mentioned in paragraph 1 of the present Article is situated near an important military objective as defined in the said paragraph, it may nevertheless be placed under special protection if the High Contracting Party asking for that protection undertakes, in the event of armed conflict, to make no use of the objective and particularly, in the case of a port, railway station or aerodrome, to divert all traffic therefrom. In that event, such diversion shall be prepared in time of peace.

6. Special protection is granted to cultural property by its entry in the "International Register of Cultural Property under Special Protection". This entry shall only be made, in accordance with the provisions of the present Convention and under the conditions provided for in the Regulations for the execution of the Convention.

Article 9. Immunity of cultural property under special protection

The High Contracting Parties undertake to ensure the immunity of cultural property under special protection by refraining, from the time of entry in the International Register, from any act of hostility directed against such property and, except for the cases provided for in paragraph 5 of Article 8, from any use of such property or its surroundings for military purposes.

Article 10. Identification and control

During an armed conflict, cultural property under special protection shall be marked with the distinctive emblem described in Article 16, and shall be open to international control as provided for in the Regulations for the execution of the Convention.

Article 11. Withdrawal of immunity

1. If one of the High Contracting Parties commits, in respect of any item of cultural property under special protection, a violation of the obligations under Article 9, the opposing Party shall, so long as this violation persists, be released from the obligation to ensure the immunity of the property concerned. Nevertheless, whenever possible, the latter Party shall first request the cessation of such violation within a reasonable time.

2. Apart from the case provided for in paragraph 1 of the present Article, immunity shall be withdrawn from cultural property under special protection only in exceptional cases of unavoidable military necessity, and only for such time as that necessity continues. Such necessity can be established only by the officer commanding a force the equivalent of a division in size or larger. Whenever circumstances permit, the opposing Party shall be notified, a reasonable time in advance, of the decision to withdraw immunity.

3. The Party withdrawing immunity shall, as soon as possible, so inform the Commissioner-General for cultural property provided for in the Regulations for the execution of the Convention, in writing, stating the

III. Transport of cultural property

Article 12. Transport under special protection

1. Transport exclusively engaged in the transfer of cultural property, whether within a territory or to another territory, may, at the request of the High Contracting Party concerned, take place under special protection in accordance with the conditions specified in the Regulations for the execution of the Convention.

2. Transport under special protection shall take plate under the international supervision provided for in the aforesaid Regulations and shall display the distinctive emblem described in Article 16.

3. The High Contracting Parties shall refrain from any act of hostility directed against transport under special protection.

Article 13. Transport in urgent cases

1. If a High Contracting Party considers that the safety of certain cultural property requires its transfer and that the matter is of such urgency that the procedure laid down in Article 12 cannot be followed, especially at the beginning of an armed conflict, the transport may display the distinctive emblem described in Article 16, provided that an application for immunity referred to in Article 12 has not already been made and refused. As far as possible, notification of transfer should be made to the opposing Parties. Nevertheless, transport conveying cultural property to the territory of another country may not display the distinctive emblem unless immunity has been expressly granted to it.

2. The High Contracting Parties shall take, so far as possible, the necessary precautions to avoid acts of hostility directed against the transport described in paragraph 1 of the present Article and displaying the distinctive emblem.

Article 14. Immunity from seizure, capture and prize

1. Immunity from seizure, placing in prize, or capture shall be granted to:

a. cultural property enjoying the protection provided for in Article 12 or that provided for in Article 13;

b. the means of transport exclusively engaged in the transfer of such cultural property.

2. Nothing in the present Article shall limit the right of visit and search.

IV. Personnel

Article 15. Personnel

As far as is consistent with the interests of security, personnel engaged in the protection of cultural property shall, in the interests of such property, be respected and, if they fall into the hands of the opposing Party, shall be allowed to continue to carry out their duties whenever the cultural property for which they are responsible has also fallen into the hands of the opposing Party.

V. The distinctive emblem

Article 16. Emblem of the convention

1. The distinctive emblem of the Convention shall take the form of a shield, pointed below, per saltire blue and white (a shield consisting of a royal blue square, one of the angles of which forms the point of the shield, and of a royal-blue triangle above the square, the space on either side being taken up by a white triangle).

2. The emblem shall be used alone, or repeated three times in a triangular formation (one shield below), under the conditions provided for in Article 17.

Article 17. Use of the emblem

1. The distinctive emblem repeated three times may be used only as means of identification of:

a. immovable cultural property under special protection;

b. the transport of cultural property under the conditions provided for in Articles 12 and 13;

c. improvised refuges, under the conditions provided for in the Regulations for the execution of the Convention.

2. The distinctive emblem may be used alone only as a means of identification of:

a. cultural property not under special protection;

b. the persons responsible for the duties of control in accordance with the Regulations for the execution of the Convention;

c. the personnel engaged in the protection of cultural property;

d. the identity cards mentioned in the Regulations for the execution of the Convention.

3. During an armed conflict, the use of the distinctive emblem in any other cases than those mentioned in the preceding paragraphs of the present Article, and the use for any purpose whatever of a sign resembling the distinctive emblem, shall be forbidden.

4. The distinctive emblem may not be placed on any immovable cultural property unless at the same time there is displayed an authorization duly dated and signed by the competent authority of the High Contracting Party.

VI. Scope of application of the Convention

Article 18. Application of the convention

1. Apart from the provisions which shall take effect in time of peace, the present Convention shall apply in the event of declared war or of any other armed conflict which may arise between two or more of the High Contracting Parties, even if the state of war is not recognized by one or more of them.

2. The Convention shall also apply to all cases of partial or total occupation of the territory of a High Contracting Party, even if the said occupation meets with no armed resistance.

3. If one of the Powers in conflict is not a Party to the present Convention, the Powers which are Parties thereto shall nevertheless remain bound by it in their mutual relations. They shall furthermore be bound by the Convention, in relation to the said Power, if the latter has declared that it accepts the provisions thereof and so long as it applies them.

Article 19. Conflicts not of an international character

1. In the event of an armed conflict not of an international character occurring within the territory of one of the High Contracting Parties, each party to the conflict shall be bound to apply, as a minimum, the provisions of the present Convention which relate to respect for cultural property.

2. The parties to the conflict shall endeavor to bring into force, by means of special agreements, all or part of the other provisions of the present Convention.

3. The United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization may offer its services to the parties to the conflict.

4. The application of the preceding provisions shall not affect the legal status of the parties to the conflict.

VII. Execution of the Convention

Article 20. Regulations for the execution of the convention

The procedure by which the present Convention is to be applied is defined in the Regulations for its execution, which constitute an integral part thereof.

Article 21. Protecting powers

The present Convention and the Regulations for its execution shall be applied with the co-operation of the Protecting Powers responsible for safeguarding the interests of the Parties to the conflict.

Article 22. Conciliation procedure

1. The Protecting Powers shall lend their good offices in all cases where they may deem it useful in the interests of cultural property, particularly if there is disagreement between the Parties to the conflict as to the application or interpretation of the provisions of the present Convention or the Regulations for its execution.

2. For this purpose, each of the Protecting Powers may, either at the invitation of one Party, of the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, or on its own initiative, propose to the Parties to the conflict a meeting of their representatives, and in particular of the authorities responsible for the protection of cultural property, if considered appropriate on suitably chosen neutral territory. The Parties to the conflict shall be bound to give effect to the proposals for meeting made to them. The Protecting Powers shall propose for approval by the Parties to the conflict a person belonging to a neutral Power or a person presented by the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, which person shall be invited to take part in such a meeting in the capacity of Chairman.

Article 23. Assistance of Unesco

1. The High Contracting Parties may call upon the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization for technical assistance in organizing the protection of their cultural property, or in connexion with any other problem arising out of the application of the present Convention or the Regulations for its execution. The Organization shall accord such assistance within the limits fixed by its programme and by its resources.

2. The Organization is authorized to make, on its own initiative, proposals on this matter to the High Contracting Parties.

Article 24. Special agreements

1. The High Contracting Parties may conclude special agreements for all matters concerning which they deem it suitable to make separate provision.

2. No special agreement may be concluded which would diminish the protection afforded by this present Convention to cultural property and to the personnel engaged in its protection.

Article 25. Dissemination of the convention

The High Contracting Parties undertake, in time of peace as in time of armed conflict, to disseminate the text of the present Convention and the Regulations for its execution as widely as possible in their respective countries. They undertake, in particular, to include the study thereof in their programmes of military and, if possible, civilian training, so that its principles are made known to the whole population, especially the armed forces and personnel engaged in the protection of cultural property.

Article 26. Translations, reports

1. The High Contracting Parties shall communicate to one another, through the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, the official translations of the present Convention and of the Regulations for its execution.

2. Furthermore, at least once every four years, they shall forward to the Director-General a report giving whatever information they think suitable concerning any measures being taken, prepared or contemplated by their respective administrations in fulfillment of the present Convention and of the Regulations for its execution.

Article 27. Meetings

1. The Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization may, with the approval of the Executive Board, convene meetings of representatives of the High Contracting Parties. He must convene such a meeting if at least one-fifth of the High Contracting Parties so request.

2. Without prejudice to any other functions which have been conferred on it by the present Convention or the Regulations for its execution, the purpose of the meeting will be to study problems concerning the application of the Convention and of the Regulations for its execution, and to formulate recommendations in respect thereof.

3. The meeting may further undertake a revision of the Convention or the Regulations for its execution if the majority of the High Contracting Parties are represented, and in accordance with the provisions of Article 39.

Article 28. Sanctions

The High Contracting Parties undertake to take, within the framework of their ordinary criminal jurisdiction, all necessary steps to prosecute and impose penal or disciplinary sanctions upon those persons, of whatever nationality, who commit or order to be committed a breach of the present Convention.

VIII. Final provisions

Article 29. Languages

1. The present Convention is drawn up in English, French, Russian and Spanish, the four texts being equally authoritative.

2. The United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall arrange for translations of the Convention into the other official languages of its General Conference.

Article 30. Signature

The present Convention shall bear the date of 14 May, 1954 and, until the date of 31 December, 1954, shall remain open for signature by all States invited to the Conference which met at The Hague from 21 April, 1954 to 14 May, 1954.

Article 31. Ratification

1. The present Convention shall be subject to ratification by signatory States in accordance with their respective constitutional procedures.

2. The instruments of ratification shall be deposited with the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

Article 32. Accession

From the date of its entry into force, the present Convention shall be open for accession by all States mentioned in Article 30 which have not signed it, as well as any other State invited to accede by the Executive Board of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

Article 33. Entry into force

1. The present Convention shall enter into force three months after five instruments of ratification have been deposited.

2. Thereafter, it shall enter into force, for each High Contracting Party, three months after the deposit of its instrument of ratification or accession.

3. The situations referred to in Articles 18 and 19 shall give immediate effect to ratifications or accessions deposited by the Parties to the conflict either before or after the beginning of hostilities or occupation. In such cases the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall transmit the communications referred to in Article 38 by the speediest method.

Article 34. Effective application

1. Each State Party to the Convention on the date of its entry into force shall take all necessary measures to ensure its effective application within a period of six months after such entry into force.

2. This period shall be six months from the date of deposit of the instruments of ratification or accession for any State which deposits its instrument of ratification or accession after the date of the entry into force of the Convention.

Article 35. Territorial extension of the convention

Any High Contracting Party may, at the time of ratification or accession, or at any time thereafter, declare by notification addressed to the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, that the present Convention shall extend to all or any of the territories for whose international relations it is responsible. The said notification shall take effect three months after the date of its receipt.

Article 36. Relation to previous conventions

1. In the relations between Powers which are bound by the Conventions of The Hague concerning the Laws and Customs of War on Land (IV) and concerning Naval Bombardment in Time of War (IX), whether those of 29 July, 1899 or those of 18 October, 1907, and which are Parties to the present Convention, this last Convention shall be supplementary to the aforementioned Convention (IX) and to the Regulations annexed to the aforementioned Convention (IV) and shall substitute for the emblem described in Article 5 of the aforementioned Convention (IX) the emblem described in Article 16 of the present Convention, in cases in which the present Convention and the Regulations for its execution provide for the use of this distinctive emblem.

2. In the relations between Powers which are bound by the Washington Pact of 15 April, 1935 for the Protection of Artistic and Scientific Institutions and of Historic Monuments (Roerich Pact) and which are Parties to the present Convention, the latter Convention shall be supplementary to the Roerich Pact and shall substitute for the distinguishing flag described in Article III of the Pact the emblem defined in Article 16 of the present Convention, in cases in which the present Convention and the Regulations for its execution provide for the use of this distinctive emblem.

Article 37. Denunciation

1. Each High Contracting Party may denounce the present Convention, on its own behalf, or on behalf of any territory for whose international relations it is responsible.

2. The denunciation shall be notified by an instrument in writing, deposited with the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

3. The denunciation shall take effect one year after the receipt of the instrument of denunciation. However, if, on the expiry of this period, the denouncing Party is involved in an armed conflict, the denunciation shall not take effect until the end of hostilities, or until the operations of repatriating cultural property are completed, whichever is the later.

Article 38. Notifications

The Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall inform the States referred to in Articles 30 and 32, as well as the United Nations, of the deposit of all the instruments of ratification, accession or acceptance provided for in Articles 31, 32 and 39 and of the notifications and denunciations provided for respectively in Articles 35, 37 and 39.

Article 39. Revision of the convention and of the regulations for its execution

1. Any High Contracting Party may propose amendments to the present Convention or the Regulations for its execution. The text of any proposed amendment shall be communicated to the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization who shall transmit it to each High Contracting Party with the request that such Party reply within four months stating whether it:

a. desires that a Conference be convened to consider the proposed amendment;

b. favours the acceptance of the proposed amendment without a Conference; or

c. favours the rejection of the proposed amendment without a Conference.

2. The Director-General shall transmit the replies, received under paragraph 1 of the present Article, to all High Contracting Parties.

3. If all the High Contracting Parties which have, within the prescribed time-limit, stated their views to the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, pursuant to paragraph 1 (b) of this Article, inform him that they favour acceptance of the amendment without a Conference, notification of their decision shall be made by the Director-General in accordance with Article 38. The amendment shall become effective for all the High Contracting Parties on the expiry of ninety days from the date of such notification.

4. The Director-General shall convene a Conference of the High Contracting Parties to consider the proposed amendment if requested to do so by more than one-third of the High Contracting Parties.

5. Amendments to the Convention or to the Regulations for its execution, dealt with under the provisions of the preceding paragraph, shall enter into force only after they have been unanimously adopted by the High Contracting Parties represented at the Conference and accepted by each of the High Contracting Parties.

6. Acceptance by the High Contracting Parties of amendments to the Convention or to the Regulations for its execution, which have been adopted by the Conference mentioned in paragraphs 4 and 5, shall be effected by the deposit of a formal instrument with the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

7. After the entry into force of amendments to the present Convention or to the Regulations for its execution, only the text of the Convention or of the Regulations for its execution thus amended shall remain open for ratification or accession.

Article 40. Registration

In accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations, the present Convention shall be registered with the Secretariat of the United Nations at the request of the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

IN FAITH WHEREOF the undersigned, duly authorized, have signed the present Convention.

DONE at The Hague, this fourteenth day of May, 1954, in a single copy which shall be deposited in the archives of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, and certified true copies of which shall be delivered to all the States referred to in Articles 30 and 32 as well as to the United Nations.

Chapter I: CONTROL

Article 1. International list of persons

On the entry into force of the Convention, the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall compile an international list consisting of all persons nominated by the High Contracting Parties as qualified to carry out the functions of Commissioner-General for Cultural Property. On the initiative of the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, this list shall be periodically revised on the basis of requests formulated by the High Contracting Parties.

Article 2. Organization of control

As soon as any High Contracting Party is engaged in an armed conflict to which Article 18 of the Convention applies:

a. It shall appoint a representative for cultural property situated in its territory; if it is in occupation of another territory, it shall appoint a special representative for cultural property situated in that territory;

b. The Protecting Power acting for each of the Parties in conflict with such High Contracting Party shall appoint delegates accredited to the latter in conformity with Article 3 below;

c. A Commissioner-General for Cultural Property shall be appointed to such High Contracting Party in accordance with Article 4.

Article 3. Appointment of delegates of protecting powers

The Protecting Power shall appoint its delegates from among the members of its diplomatic or consular staff or, with the approval of the Party to which they will be accredited, from among other persons.

Article 4. Appointment of commissioner-general

1. The Commissioner-General for Cultural Property shall be chosen from the international list of persons by joint agreement between the Party to which he will be accredited and the Protecting Powers acting on behalf of the opposing Parties.

2. Should the Parties fail to reach agreement within three weeks from the beginning of their discussions on this point, they shall request the President of the International Court of Justice to appoint the Commissioner-General, who shall not take up his duties until the Party to which he is accredited has approved his appointment.

Article 5. Functions of delegates

The delegates of the Protecting Powers shall take note of violations of the Convention, investigate, with the approval of the Party to which they are accredited, the circumstances in which they have occurred, make representations locally to secure their cessation and, if necessary, notify the Commissioner-General of such violations. They shall keep him informed of their activities.

Article 6. Functions of the commissioner-general

1. The Commissioner-General for Cultural Property shall deal with all matters referred to him in connexion with the application of the Convention, in conjunction with the representative of the Party to which he is accredited and with the delegates concerned.

2. He shall have powers of decision and appointment in the cases specified in the present Regulations.

3. With the agreement of the Party to which he is accredited, he shall have the right to order an investigation or to conduct it himself.

4. He shall make any representations to the Parties to the conflict or to their Protecting Powers which he deems useful for the application of the Convention.

5. He shall draw up such reports as may be necessary on the application of the Convention and communicate them to the Parties concerned and to their Protecting Powers. He shall send copies to the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, who may make use only of their technical contents.

6. If there is no Protecting Power, the Commissioner-General shall exercise the functions of the Protecting Power as laid down in Articles 21 and 22 of the Convention.

Article 7. Inspectors and experts

1. Whenever the Commissioner-General for Cultural Property considers it necessary, either at the request of the delegates concerned or after consultation with them, he shall propose, for the approval of the Party to which he is accredited, an inspector of cultural property to be charged with a specific mission. An inspector shall be responsible only to the Commissioner-General.

2. The Commissioner-General, delegates and inspectors may have recourse to the services of experts, who will also be proposed for the approval of the Party mentioned in the preceding paragraph.

Article 8. Discharge of the mission of control

The Commissioners-General for Cultural Property, delegates of the Protecting Powers, inspectors and experts shall in no case exceed their mandates. In particular, they shall take account of the security needs of the High Contracting Party to which they are accredited and shall in all circumstances act in accordance with the requirements of the military situation as communicated to them by that High Contracting Party.

Article 9. Substitutes for protecting powers

If a Party to the conflict does not benefit or ceases to benefit from the activities of a Protecting Power, a neutral State may be asked to undertake those functions of a Protecting Power which concern the appointment of a Commissioner-General for Cultural Property in accordance with the procedure laid down in Article 4 above. The Commissioner-General thus appointed shall, if need be, entrust to inspectors the functions of delegates of Protecting Powers as specified in the present Regulations.

Article 10. Expenses

The remuneration and expenses of the Commissioner-General for Cultural Property, inspectors and experts shall be met by the Party to which they are accredited. Remuneration and expenses of delegates of the Protecting Powers shall be subject to agreement between those Powers and the States whose interests they are safeguarding.

Chapter II: SPECIAL PROTECTION

Article 11. Improvised refuges

1. If, during an armed conflict, any High Contracting Party is induced by unforeseen circumstances to set up an improvised refuge and desires that it should be placed under special protection, it shall communicate this fact forthwith to the Commissioner-General accredited to that Party.

2. If the Commissioner-General considers that such a measure is justified by the circumstances and by the importance of the cultural property sheltered in this improvised refuge, he may authorize the High Contracting Party to display on such refuge the distinctive emblem defined in Article 16 of the Convention. He shall communicate his decision without delay to the delegates of the Protecting Powers who are concerned, each of whom may, within a timelimit of 30 days, order the immediate withdrawal of the emblem.

3. As soon as such delegates have signified their agreement or if the timelimit of 30 days has passed without any of the delegates concerned having made an objection, and if, in the view of the Commissioner-General, the refuge fulfils the conditions laid down in Article 8 of the Convention, the Commissioner-General shall request the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization to enter the refuge in the Register of Cultural Property under Special Protection.

Article 12. International register of cultural property under special protection

1. An "International Register of Cultural Property under Special Protection" shall be prepared.

2. The Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall maintain this Register. He shall furnish copies to the Secretary-General of the United Nations and to the High Contracting Parties.

3. The Register shall be divided into sections, each in the name of a High Contracting Party. Each section shall be sub-divided into three paragraphs, headed: Refuges, Centres containing Monuments, Other Immovable Cultural Property. The Director-General shall determine what details each section shall contain.

Article 13. Requests for registration

1. Any High Contracting Party may submit to the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization an application for the entry in the Register of certain refuges, centres containing monuments or other immovable cultural property situated within its territory. Such application shall contain a description of the location of such property and shall certify that the property complies with the provisions of Article 8 of the Convention.

2. In the event of occupation, the Occupying Power shall be competent to make such application.

3. The Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall, without delay, send copies of applications for registration to each of the High Contracting Parties.

Article 14. Objections

1. Any High Contracting Party may, by letter addressed to the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, lodge an objection to the registration of cultural property. This letter must be received by him within four months of the day on which he sent a copy of the application for registration.

2. Such objection shall state the reasons giving rise to it, the only valid grounds being that:

a. the property is not cultural property;

b. the property does not comply with the conditions mentioned in Article 8 of the Convention.

3. The Director-General shall send a copy of the letter of objection to the High Contracting Parties without delay. He shall, if necessary, seek the advice of the International Committee on Monuments, Artistic and Historical Sites and Archaeological Excavations and also, if he thinks fit, of any other competent organization or person.

4. The Director-General, or the High Contracting Party requesting registration, may make whatever representations they deem necessary to the High Contracting Parties which lodged the objection, with a view to causing the objection to be withdrawn.

5. If a High Contracting Party which has made an application for registration in time of peace becomes involved in an armed conflict before the entry has been made, the cultural property concerned shall at once be provisionally entered in the Register, by the Director-General, pending the confirmation, withdrawal or cancellation of any objection that may be, or may have been, made.

6. If, within a period of six months from the date of receipt of the letter of objection, the Director-General has not received from the High Contracting Party lodging the objection a communication stating that it has been withdrawn, the High Contracting Party applying for registration may request arbitration in accordance with the procedure in the following paragraph.

7. The request for arbitration shall not be made more than one year after the date of receipt by the Director-General of the letter of objection. Each of the two Parties to the dispute shall appoint an arbitrator. When more than one objection has been lodged against an application for registration, the High Contracting Parties which have lodged the objections shall, by common consent, appoint a single arbitrator. These two arbitrators shall select a chief arbitrator from the international list mentioned in Article 1 of the present Regulations. If such arbitrators cannot agree upon their choice, they shall ask the President of the International Court of Justice to appoint a chief arbitrator who need not necesarily be chosen from the international list. The arbitral tribunal thus constituted shall fix its own procedure. There shall be no appeal from its decisions.

8. Each of the High Contracting Parties may declare, whenever a dispute to which it is a Party arises, that it does not wish to apply the arbitration procedure provided for in the preceding paragraph. In such cases, the objection to an application for registration shall be submitted by the Director-General to the High Contracting Parties. The objection will be confirmed only if the High Contracting Parties so decide by a two-third majority of the High Contracting Parties voting. The vote shall be taken by correspondence, unless the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization deems it essential to convene a meeting under the powers conferred upon him by Article 27 of the Convention. If the Director-General decides to proceed with the vote by correspondence, he shall invite the High Contracting Parties to transmit their votes by sealed letter within six months from the day on which they were invited to do so.

Article 15. Registration

1. The Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall cause to be entered in the Register, under a serial number, each item of property for which application for registration is made, provided that he has not received an objection within the time-limit prescribed in paragraph 1 of Article 14.

2. If an objection has been lodged, and without prejudice to the provision of paragraph 5 of Article 14, the Director-General shall enter property in the Register only if the objection has been withdrawn or has failed to be confirmed following the procedures laid down in either paragraph 7 or paragraph 8 of Article 14.

3. Whenever paragraph 3 of Article 11 applies, the Director-General shall enter property in the Register if so requested by the Commissioner-General for Cultural Property.

4. The Director-General shall send without delay to the Secretary-General of the United Nations, to the High Contracting Parties, and, at the request of the Party applying for registration, to all other States referred to in Articles 30 and 32 of the Convention, a certified copy of each entry in the Register. Entries shall become effective thirty days after despatch of such copies.

Article 16. Cancellation

1. The Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall cause the registration of any property to be cancelled:

a. at the request of the High Contracting Party within whose territory the cultural property is situated;

b. if the High Contracting Party which requested registration has denounced the Convention, and when that denunciation has taken effect;

c. in the special case provided for in Article 14, paragraph 5, when an objection has been confirmed following the procedures mentioned either in paragraph 7 or in paragraph 8 of Article 14.

2. The Director-General shall send without delay, to the Secretary-General of the United Nations and to all States which received a copy of the entry in the Register, a certified copy of its cancellation. Cancellation shall take effect thirty days after the despatch of such copies.

Chapter III: TRANSPORT OF CULTURAL PROPERTY

Article 17. Procedure to obtain immunity

1. The request mentioned in paragraph 1 of Article 12 of the Convention shall be addressed to the Commissioner-General for Cultural Property. It shall mention the reasons on which it is based and specify the approximate number and the importance of the objects to be transferred, their present location, the location now envisaged, the means of transport to be used, the route to be followed, the date proposed for the transfer, and any other relevant information.

2. If the Commissioner-General, after taking such opinions as he deems fit, considers that such transfer is justified, he shall consult those delegates of the Protecting Powers who are concerned, on the measures proposed for carrying it out. Following such consultation, he shall notify the Parties to the conflict concerned of the transfer, including in such notification all useful information.

3. The Commissioner-General shall appoint one or more inspectors, who shall satisfy themselves that only the property stated in the request is to be transferred and that the transport is to be by the approved methods and bears the distinctive emblem. The inspector or inspectors shall accompany the property to its destination.

Article 18. Transport abroad

Where the transfer under special protection is to the territory of another country, it shall be governed not only by Article 12 of the Convention and by Article 17 of the present Regulations, but by the following further provisions:

a. while the cultural property remains on the territory of another State, that State shall be its depositary and shall extend to it as great a measure of care as that which it bestows upon its own cultural property of comparable importance;

b. the depositary State shall return the property only on the cessation of the conflict; such return shall be effected within six months from the date on which it was requested;

c. during the various transfer operations, and while it remains on the territory of another State, the cultural property shall be exempt from confiscation and may not be disposed of either by the depositor or by the depositary. Nevertheless, when the safety of the property requires it, the depositary may, with the assent of the depositor, have the property transported to the territory of a third country, under the conditions laid down in the present article;

d. the request for special protection shall indicate that the State to whose territory the property is to be transferred accepts the provisions of the present Article.

Article 19. Occupied territory

Whenever a High Contracting Party occupying territory of another High Contracting Party transfers cultural property to a refuge situated elsewhere in that territory, without being able to follow the procedure provided for in Article 17 of the Regulations, the transfer in question shall not be regarded as misappropriation within the meaning of Article 4 of the Convention, provided that the Commissioner-General for Cultural Property certifies in writing, after having consulted the usual custodians, that such transfer was rendered necessary by circumstances.

Chapter IV: THE DISTINCTIVE EMBLEM

Article 20. Affixing of the emblem

1. The placing of the distinctive emblem and its degree of visibility shall be left to the discretion of the competent authorities of each High Contracting Party. It may be displayed on flags or armlets; it may be painted on an object or represented in any other appropriate form.

2. However, without prejudice to any possible fuller markings, the emblem shall, in the event of armed conflict and in the cases mentioned in Articles 12 and 13 of the Convention, be placed on the vehicles of transport so as to be clearly visible in daylight from the air as well as from the ground.

The emblem shall be visible from the ground:

a. at regular intervals sufficient to indicate clearly the perimeter of a centre containing monuments under special protection;

b. at the entrance to other immovable cultural property under special protection.

Article 21. Identification of persons

1. The persons mentioned in Article 17, paragraph 2 (b) and (c) of the Convention may wear an armlet bearing the distinctive emblem, issued and stamped by the competent authorities.

2. Such persons shall carry a special identity card bearing the distinctive emblem. This card shall mention at least the surname and first names, the date of birth, the title or rank, and the function of the holder. The card shall bear the photograph of the holder as well as his signature or his fingerprints, or both. It shall bear the embossed stamp of the competent authorities.

3. Each High Contracting Party shall make out its own type of identity card, guided by the model annexed, by way of example, to the present Regulations. The High Contracting Parties shall transmit to each other a specimen of the model they are using. Identity cards shall be made out, if possible, at least in duplicate, one copy being kept by the issuing Power.

4. The said persons may not, without legitimate reason, be deprived of their identity card or of the right to wear the armlet.

(Here follow signatures)

The Hague, 14 May 1954.

The High Contracting Parties are agreed as follows:

I

1. Each High Contracting Party undertakes to prevent the exportation, from a territory occupied by it during an armed conflict, of cultural property as defined in Article 1 of the Convention for the Protection of Cultural Property in the Event of Armed Conflict, signed at The Hague on 14 May 1954.

2. Each High Contracting Party undertakes to take into its custody cultural property imported into its territory either directly or indirectly from any occupied territory. This shall either be effected automatically upon the importation of the property or, failing this, at the request of the authorities of that territory.

3. Each High Contracting Party undertakes to return, at the close of hostilities, to the competent authorities of the territory previously occupied, cultural property which is in its territory, if such property has been exported in contravention of the principle laid down in the first paragraph. Such property shall never be retained as war reparations.

4. The High Contracting Party whose obligation it was to prevent the exportation of cultural property from the territory occupied by it, shall pay an indemnity to the holders in good faith of any cultural property which has to be returned in accordance with the preceding paragraph.

II

5. Cultural property coming from the territory of a High Contracting Party and deposited by it in the territory of another High Contracting Party for the purpose of protecting such property against the dangers of an armed conflict, shall be returned by the latter, at the end of hostilities, to the competent authorities of the territory from which it came.

III

6. The present Protocol shall bear the date of 14 May 1954 and, until the date of 31 December 1954, shall remain open for signature by all States invited to the Conference which met at The Hague from 21 April 1954 to 14 May 1954.

7. (a) The present Protocol shall be subject to ratification by Signatory States in accordance with their respective constitutionalprocedures.

(b) The instruments of ratification shall be deposited with the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

8. From the date of its entry into force, the present Protocol shall be open for accession by all States mentioned in paragraph 6 which have not signed it as well as any other States invited to accede by the Executive Board of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

9. The States referred to in paragraphs 6 and 8 may declare, at the time of signature, ratification or accession, that they will not be bound by the provisions of Section I or by those of Section II of the present Protocol.

10. (a) present Protocol shall enter into force three months after five instruments of ratification have been deposited.

(b) hereafter, it shall enter into force for each High Contracting Party, three months after the deposit of its instrument of ratification or accession.

(c) he situations referred to in Articles 18 and 19 of the Convention for the Protection of Cultural Property in the Event of Armed Conflict, signed at The Hague on 14 May 1954, shall give immediate effect to ratifications and accessions deposited by the Parties to the conflict either before or after the beginning of hostilities or occupation. In such cases, the Director-General of the Uited Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall transmit the communications referred to in paragraph 14 by the ediest method.

11. (a) Each State Party to the Protocol on the date of its entry into force shall take all necessary measures to ensure its effective application within a period of six months after such entry into force.

(b) This period shall be six months from the date of deposit of the instruments of ratification or accession for any State which deposits its instrument of ratification or accession after the date of the entry into force of the Protocol.

12. Any High Contracting Party may, at the time of ratification or accession, or at any time thereafter, declare by notification addressed to the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, that the present Protocol shall extend to all or any of the territories for whose international relations it is responsible. The said notification shall take effect three months after the date of its receipt.

13. (a) Each High Contracting Party may denounce the present Protocol, on its own behalf, or on behalf of any territory for whose international relations it is responsible.

(b) The denunciation shall be notified by an instrument in writing, deposited with the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

(c) The denunciation shall take effect one year after receipt of the instrument of denunciation. However, if, on the expiry of this period the denouncing Party is involved in an armed conflict, the denunciation shall not take effect until the end of hostilities,or until the operations of repatriating cultural property are completed, whichever is later.

14. The Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall inform the States referred to in paragraphs 6 and 8, as well as the United Nations, of the deposit of all the instruments of ratification, accession or acceptance provided for in paragraphs 7, 8 and 15 and the notifications and denunciations provided for respectively in paragraphs 12 and 13.

15. (a) The present Protocol may be revised if revision is requested by more than one-third of the High Contracting Parties.

(b) The Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization shall convene a Conference for this purpose.

(c) Amendments to the present Protocol shall enter into force only after they have been unanimously adopted by the High Contracting Parties represented at the Conference and accepted by each of the High Contracting Parties.

(d) Acceptance by the High Contracting Parties of amendments to the present protocol, which have been adopted by the Conference mentioned in subparagraphs (b) and (c), shall be effected by the deposit of a formal instrument with the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

(e) After the entry into force of amendments to the present Protocol, only the text of the said Protocol thus amended shall remain open for ratification or accession.

In accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations, the present Protocol shall be registered with the Secretariat of the United Nations at the request of the Director-General of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.

In faith whereof the undersigned, duly authorized, have signed the present Protocol.

Done at The Hague, this fourteenth day of May 1954, in English, French, Russian and Spanish, the four texts being equally authoritative, in a single copy which shall be deposited in the archives of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, and certified true copies of which shall be delivered to all the States referred to in paragraphs 6 and 8 as well as to the United Nations.

(Here follow signatures)

Hāgā, 1954. gada 14. maijā

Augstās līgumslēdzējas puses,

atzīstot, ka neseno bruņoto konfliktu laikā ir izpostītas daudzas kultūras vērtības un sakarā ar kara tehnikas attīstību aizvien pieaug šo vērtību iznīcināšanas briesmas;

pārliecībā, ka jebkuras tautas kultūras vērtību izpostīšana nozīmē visas cilvēces kultūras vērtību izpostīšanu, jo katra tauta sniedz savu ieguldījumu pasaules kultūrā;

uzskatot, ka ir svarīgi saglabāt kultūras mantojumu visām pasaules tautām un ir svarīgi, lai šis mantojums atrastos starptautiskā aizsardzībā;

ievērojot principus, kas nosaka ar kultūras vērtību aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, kā tas noteikts 1899. un 1907. gada Hāgas Konvencijās un 1935. gada 15. aprīļa Vašingtonas Paktā;

uzskatot, ka šāda aizsardzība var būt efektīva vienīgi tad, ja tā ar valstu un starptautiska līmeņa pasākumiem tiek veidota miera laikā;

apņēmībā veikt visus iespējamos pasākumus kultūras vērtību aizsardzībai;

ir vienojušās par šādiem noteikumiem:

I. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz aizsardzību

1. pants. Kultūras vērtību definīcija

Šajā konvencijā termins "kultūras vērtības", neraugoties uz to izcelsmi vai piederību, ietver:

a. kustamu vai nekustamu īpašumu, kam ir svarīga visu tautu kultūras mantojuma nozīme, piemēram, ar reliģiju saistītus vai nesaistītus arhitektūras, mākslas vai vēstures pieminekļus, arheoloģiskos izrakumus, ēku ansambļus ar vēsturisku vai māksliniecisku vērtību; mākslas darbus, manuskriptus, grāmatas un citus priekšmetus ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību; kā arī zinātniskas kolekcijas un svarīgas grāmatu vai arhīvu kolekcijas, vai augstākminēto vērtību reprodukciju kolekcijas;

b. ēkas, kuru galvenais un faktiskais mērķis ir aizsargāt vai eksponēt a) punktā noteiktās kultūras vērtības, piemēram, muzejus, lielas bibliotēkas un arhīvu depozitārijus, kā arī novietnes, kas bruņota konflikta gadījumā paredzētas a) punktā noteikto kultūras vērtību saglabāšanai;

c. centrus, kuros atrodas liels a) un b) punktā noteikto kultūras vērtību daudzums un kurus sauc par "pieminekļu centriem".

2. pants. Kultūras vērtību aizsardzība

Šajā konvencijā kultūras vērtību aizsargāšana nozīmē to aizsargāšanu un cieņu pret tām.

3. pants. Kultūras vērtību aizsargāšana

Augstās līgumslēdzējas puses apņemas miera laikā savlaicīgi sagatavoties savā teritorijā esošu kultūras vērtību aizsargāšanai pret sekām, kas paredzamas bruņota konflikta gadījumā, veicot tādus pasākumus, kādus tās uzskata par vajadzīgiem.

4. pants. Cieņa pret kultūras vērtībām

1. Augstās līgumslēdzējas puses apņemas cienīt kultūras vērtības, kas atrodas to teritorijā, kā arī citu augsto līgumslēdzēju pušu teritorijā, neļaut apieties ar šīm vērtībām, to tiešā tuvumā esošo apkārtni vai aizsargierīcēm tā, ka šīs darbības bruņota konflikta rezultātā varētu izraisīt šo vērtību iznīcināšanu vai sabojāšanu, kā arī atturēties no jebkādām karadarbības izpausmēm, kas vērstas pret šīm vērtībām.

2. No 1. punktā minētajiem pienākumiem var atkāpties tikai tad, ja šādam izņēmumam ir militārs iemesls, no kura nevar izvairīties.

3. Augstās līgumslēdzējas puses apņemas aizliegt, nepieļaut un, vajadzības gadījumā, pārtraukt jebkādas kultūras vērtību zādzības, izlaupīšanu un piesavināšanos, kā arī jebkādus vandālisma aktus, kas vērsti pret šīm vērtībām. Tās apņemas nerekvizēt citas augstās līgumslēdzējas puses teritorijā esošās kustamās kultūras vērtības.

4. Tās apņemas atturēties no jebkādu pret kultūras vērtībām vērstu represiju veikšanas.

5. Neviena augstā līgumslēdzēja puse nedrīkst izvairīties no šajā pantā izklāstīto prasību izpildes, aizbildinoties, ka kāda cita augstā līgumslēdzēja puse nav veikusi 3. pantā minētos kultūras vērtību aizsardzības pasākumus.

5. pants. Okupācija

1. Jebkurai augstajai līgumslēdzējai pusei, kas pilnībā vai daļēji okupējusi kādas citas augstās līgumslēdzējas puses teritoriju, pēc iespējas jāpalīdz okupētās valsts kompetentajām iestādēm aizsargāt un saglabāt šīs valsts kultūras vērtības.

2. Ja rodas vajadzība veikt pasākumus, lai saglabātu okupētā teritorijā esošas kultūras vērtības, kuras cietušas militāru operāciju dēļ, un valsts kompetentās iestādes nespēj veikt šādus pasākumus, okupētājai valstij savu iespēju robežās un ciešā saziņā ar šīm iestādēm jāveic steidzamākie pasākumi šo vērtību saglabāšanai.

3. Jebkurai augstajai līgumslēdzējai pusei, kuras valdību pretošanās kustības dalībnieki uzskata par likumīgu, ja iespējams, jāatgādina šiem dalībniekiem par pienākumu ievērot šīs konvencijas noteikumus par cieņas pilnu izturēšanos pret kultūras vērtībām.

6. pants. Kultūras vērtību marķēšana

Saskaņā ar 16. panta noteikumiem, kultūras vērtībai var būt īpaša atšķirības zīme, lai to varētu vieglāk atpazīt.

7. pants. Militāri pasākumi

1. Augstās līgumslēdzējas puses apņemas miera laikā ieviest savos militārajos reglamentos vai instrukcijās tādus noteikumus, kas var nodrošināt šīs konvencijas ievērošanu un veicināt savu bruņoto spēku personālā cieņas pilnu attieksmi pret jebkuras tautas kultūru un kultūras vērtībām.

2. Augstās līgumslēdzējas puses apņemas miera laikā plānot vai izveidot savos bruņotajos spēkos dienestus vai speciālistu personālsastāvu, kura mērķis būs nodrošināt cieņu pret kultūras vērtībām un sadarbību ar civilajām iestādēm, kas atbildīgas par to saglabāšanu.

II. Īpaša aizsardzība

8. pants. Īpašas aizsardzības noteikšana

1. Īpašu aizsardzību nosaka ierobežotam skaitam novietņu, kas paredzētas, lai bruņota konflikta gadījumā aizsargātu kustamās kultūras vērtības, vai centriem, kuros ir pieminekļi vai citas svarīgas kustamās kultūras vērtības, ja:

a. minētie objekti atrodas pienācīgā attālumā no lieliem rūpniecības centriem vai jebkāda svarīga militārā mērķa, pret ko varētu vērst uzbrukumu, piemēram, salīdzinoši svarīgas lidostas, raidstacijas, valsts aizsardzības iestādes, ostas vai dzelzceļa stacijas, vai galvenās sakaru līnijas;

b. tos neizmanto militāriem mērķiem.

2. Kustamo kultūras vērtību novietnei var noteikt īpašu aizsardzību neatkarīgi no tās atrašanās vietas, ja tā uzbūvēta tā, ka, visticamāk, bumbas nespēs radīt tai bojājumus.

3. Centrs, kurā ir pieminekļi, tiek uzskatīts par tādu, ko izmanto militāriem mērķiem, ja to lieto militārā personāla pārvietošanās vai materiāldaļas pārvadāšanas mērķiem, to skaitā tranzītam. Tas pats attiecas uz jebkādiem pasākumiem, kas tieši saistīti ar šai centrā vai tā tuvumā veiktām militārām operācijām, militārā personālsastāva izvietošanu un militāro rūpniecību.

4. Ja šā panta 1.punktā minētās kultūras vērtības apsargā bruņoti uzraugi, kam ir dotas šādas pilnvaras, vai šo vērtību tuvumā uzturas policijas vienības, kuru uzdevums ir sabiedriskās kārtības uzturēšana, tad to nevar uzskatīt par izmantošanu militāriem mērķiem.

5. Ja šā panta 1.punktā minētās kultūras vērtības atrodas šai punktā definēto svarīgo militāro mērķu tuvumā, tām tomēr var noteikt īpašu aizsardzību, ja augstā līgumslēdzēja puse, kas pieprasa šādu aizsardzību, apņemas militāra konflikta gadījumā neizmantot šo objektu un, ja tā ir osta, dzelzceļa stacija vai lidosta, novirzīt no tās jebkādu transporta plūsmu. Šai gadījumā novirzīšana jāsagatavo miera laikā.

6. Īpašu aizsardzību nosaka kultūras vērtībai, kas ierakstīta "Starptautiskajā īpaši aizsargājamo kultūras vērtību reģistrā". Šai reģistrā kultūras vērtību var iekļaut vienīgi saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, kā arī šīs konvencijas izpildes noteikumiem.

9. pants. Īpašā aizsardzībā esošo kultūras vērtību neaizskaramība

Augstās līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt īpašā aizsardzībā esošo kultūras vērtību neaizskaramību un atturēties no jebkādām karadarbības izpausmēm pret šīm vērtībām kopš brīža, kad tās ierakstītas starptautiskajā reģistrā, kā arī nelietot tās vai to apkārtni militāriem mērķiem, izņemot 8. panta 5. punktā minētajos gadījumos.

10. pants. Identifikācija un kontrole

Bruņota konflikta laikā īpaši aizsargājamas kultūras vērtības marķē ar īpašu atšķirības zīmi, kas aprakstīta 16. pantā, un ļauj veikt starptautisku kontroli, ko paredz šīs konvencijas izpildes noteikumi.

11. pants. Neaizskaramības statusa atņemšana

1. Ja kāda no augstajām līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz jebkuru no īpaši aizsargājamo kultūras vērtību daļām pārkāpj 9. pantā izklāstītās saistības, pretējā puse ir atbrīvota no saistībām, ko uzliek attiecīgo vērtību neaizskaramības statuss tik ilgu laiku, kamēr šis pārkāpums netiek novērsts. Pretējā puse tāpat var prasīt, lai šie pārkāpumi pieņemamā laikā tiktu pārtraukti.

2. Izņemot šā panta 1. punktā minēto gadījumu, īpaši aizsargājamām kultūras vērtībām neaizskaramības statusu var atņemt tikai izņēmuma gadījumos, kad šādi liek rīkoties nenovēršama militāra vajadzība, un tikai uz tik ilgu laiku, kamēr pastāv šāda vajadzība. Šādu vajadzību var noteikt tikai divīzijas vai lielāka izmēra spēku komandieris. Ja vien apstākļi to ļauj, pretējā puse savlaicīgi jābrīdina par lēmumu atņemt neaizskaramības statusu.

3. Puse, kas atņem neaizskaramības statusu, pēc iespējas drīzāk rakstiski paziņo par to kultūras vērtību ģenerālkomisāram, kas darbojas saskaņā ar šīs konvencijas izpildes noteikumiem, norādot šādas rīcības iemeslus.

III. Kultūras vērtību pārvadāšana

12. pants. Pārvadājumi īpašā aizsardzībā

1. Pārvadājumiem, kas paredzēti vienīgi kultūras vērtību pārvietošanai vai nu kādas teritorijas robežās, vai uz kādu citu teritoriju, pēc attiecīgās augstās līgumslēdzējas puses lūguma saskaņā ar šīs konvencijas izpildes noteikumiem var piešķirt īpašu aizsardzību.

2. Pārvadājumus īpašā aizsardzībā saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem veic starptautiskā pārraudzībā, marķējot tos ar īpašu atšķirības zīmi, kas aprakstīta 16. pantā.

3. Augstās līgumslēdzējas puses atturas no jebkādiem karadarbības pasākumiem pret pārvadājumiem īpašā aizsardzībā.

13. pants. Pārvadājumi steidzamos gadījumos

1. Ja kāda augstā līgumslēdzēja puse uzskata, ka dažas kultūras vērtības jāpārved uz citu vietu, turklāt tas jādara tik steidzami, ka nav iespējams ievērot 12. pantā noteikto kārtību, it īpaši bruņota konflikta sākumā, tās pārvadājot, var lietot 16. pantā aprakstīto īpašo atšķirības zīmi, ja 12. pantā minētā neaizskaramības statusa prasība nav bijusi iesniegta un nav tikusi noraidīta. Ja vien iespējams, par šādu pārvadājumu būtu jāziņo pretējām pusēm. Tomēr transportu, ar ko pārvadā kultūras vērtības citas valsts teritorijā, nevar marķēt ar īpašu atšķirības zīmi, ja nav viennozīmīgi saņemts prasītais neaizskaramības statuss.

2. Augstās līgumslēdzējas puses iespēju robežās veic piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karadarbības izpausmēm pret 1. punktā minēto transportu, uz kura ir īpaša atšķirības zīme.

14. pants. Imunitāte pret konfiskāciju, aizturēšanu vai pārņemšanu kā trofeju

1. Imunitāti pret konfiskāciju, pārņemšanu kā trofeju vai aizturēšanu piešķir:

a. kultūras vērtībām, kas atrodas 12. pantā vai 13. pantā paredzētajā aizsardzībā;

b. transporta līdzekļiem, kurus izmanto vienīgi šādu kultūras vērtību pārvadājumiem.

2. Šis pants neierobežo tiesības apskatīt un pārmeklēt šīs vērtības.

IV. Personālsastāvs

15. pants. Personālsastāvs

Ciktāl tas nav pretrunā ar drošības interesēm, personālsastāvs, kam uzdots aizsargāt kultūras vērtības, šo vērtību interesēs jārespektē un, ja tas nonāk pretējās puses rokās, tam jāļauj turpināt veikt savus pienākumus, neraugoties uz to, vai kultūras vērtības, par kurām tas ir atbildīgs, ir nonākušas pretējās puses rokās vai nav.

V. Īpašā atšķirības zīme

16. pants. Konvencijas zīme

1. Īpašā konvencijas zīme ir vairoga formā, kas vērsts uz leju un ko krusteniski x formā aizpilda zili un balti laukumi (vairogs, kura apakšā ir zils četrstūris, kuram viena virsotne ir pavērsta pret vairoga augšdaļu, virs tās zils trijstūris, bet pārējais vairoga laukums ir aizpildīts ar diviem trijstūriem abās pusēs).

2. Šo zīmi var lietot saskaņā ar 17. pantā paredzētajiem nosacījumiem, vai nu vienu pašu, vai trīs reizes, izvietojot to trijstūra veidā (viens vairogs apakšā).

17. pants. Zīmes lietošana

1. Atšķirības zīmi, kas atkārtota trīs reizes, var lietot, lai apzīmētu vienīgi:

a. īpaši aizsargājamas nekustamas kultūras vērtības;

b. kultūras vērtību pārvadājumus saskaņā ar 12. un 13. panta noteikumiem;

c. improvizētas novietnes, ko izveido saskaņā ar šīs konvencijas izpildes noteikumiem.

2. Atšķirības zīmi var lietot vienu pašu, lai apzīmētu vienīgi:

a. kultūras vērtības, kas neatrodas īpašā aizsardzībā;

b. personas, kas saskaņā ar šīs konvencijas izpildes noteikumiem ir atbildīgas par kontroles pienākumiem;

c. personālsastāvu, kam uzdots aizsargāt kultūras vērtības;

d. identitātes kartes, kas minētas šīs konvencijas izpildes noteikumos.

3. Bruņota konflikta laikā aizliegts lietot atšķirības zīmi gadījumos, kas nav minēti šā panta iepriekšējos punktos, kā arī aizliegts lietot jebkādu zīmi, kas līdzinās minētajai atšķirības zīmei.

4. Ar atšķirības zīmi nedrīkst marķēt nevienu nekustamu kultūras vērtību, ja uz tās vienlaicīgi nav parādīta atļauja ar atbilstošu augstās līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes datumu un parakstu.

VI. Konvencijas piemērošanas joma

18. pants. Konvencijas piemērošana

1. Papildus noteikumiem, kas stājas spēkā miera laikā, šo konvenciju piemēro arī kara vai jebkura cita bruņota konflikta pasludināšanas gadījumā, kas var izcelties divu vai vairāku augsto līgumslēdzēju pušu starpā, pat tad, ja karastāvokli viena vai vairākas no šīm pusēm neatzīst.

2. Konvenciju piemēro arī visos gadījumos, kad kādas augstās līgumslēdzējas puses teritorija ir pilnībā vai daļēji okupēta, pat ja minētā okupācija neizraisa bruņotu pretestību.

3. Ja viena no konfliktā iesaistītajām valstīm nav šīs konvencijas dalībniece, tām valstīm, kas ir šīs konvencijas dalībnieces, tomēr savstarpējās attiecībās šī konvencija ir saistoša. Tās ievēro šo konvenciju arī attiecībā uz minēto valsti, ja pēdējā ir paziņojusi, ka tā pieņem konvencijas noteikumus un ievēro tos.

19. pants. Konflikti, kas nav starptautiska rakstura konflikti

1. Gadījumā, ja kādas augstās līgumslēdzējas puses teritorijā izceļas bruņots konflikts, kas nav starptautiska rakstura konflikts, visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāievēro vismaz tie šīs konvencijas noteikumi, kas attiecas uz cieņu pret kultūras vērtībām.

2. Konfliktā iesaistītās puses cenšas ar īpašiem nolīgumiem ieviest visus pārējos konvencijas noteikumus vai to daļu.

3. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija var piedāvāt savu palīdzību konfliktā iesaistītajām pusēm.

4. Iepriekš minēto noteikumu piemērošana nemaina konfliktā iesaistīto pušu juridisko statusu.

VII. Konvencijas izpilde

20. pants. Konvencijas izpildes noteikumi

Kārtība, kādā piemērojama šī konvencija, izklāstīta tās izpildes noteikumos, kas ir šīs konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

21. pants. Aizstāvošās valstis

Šo konvenciju un tās izpildes noteikumus piemēro, sadarbojoties ar aizstāvošajām valstīm, kas ir atbildīgas par konfliktā iesaistīto pušu interešu aizsardzību.

22. pants. Mierizlīguma procedūra

1. Aizstāvošās valstis darbojas kā starpnieces visos gadījumos, kad tās uzskata, ka tas var nākt par labu kultūras vērtībām, jo sevišķi tad, kad konfliktā iesaistītās puses nespēj vienoties par šīs konvencijas noteikumu vai šīs konvencijas izpildes noteikumu piemērošanu vai interpretāciju.

2. Šai nolūkā katra no aizstāvošajām valstīm vai nu pēc kādas no pušu aicinājuma, vai ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektora aicinājuma, vai pēc pašas iniciatīvas var ierosināt konfliktā iesaistīto pušu pārstāvju tikšanos, it īpaši par kultūras mantojuma aizsardzību atbildīgo iestāžu tikšanos, ja to uzskata par vajadzīgu, piemēroti izraudzītā neitrālā teritorijā. Saņemot šādu ierosinājumu, konfliktā iesaistītās puses nedrīkst to ignorēt. Aizstāvošās valstis piedāvā konfliktā iesaistītajām pusēm apstiprināt personu, kas pieder kādai neitrālai valstij, vai personu, ko ieceļ ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors. Šo personu uzaicina vadīt šādu tikšanos.

23. pants. UNESCO palīdzība

1. Augstās līgumslēdzējas puses var aicināt ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju sniegt tehnisku palīdzību to kultūras vērtību aizsardzības nodrošināšanai vai saistībā ar jebkuru citu problēmu, kas rodas, piemērojot šo konvenciju vai tās izpildes noteikumus. Organizācija piešķir palīdzību savas darbības programmas un līdzekļu robežās.

2. Organizācijai ir tiesības pēc savas ierosmes konkrētā jautājumā sniegt priekšlikumus augstajām līgumslēdzējām pusēm.

24. pants. Īpaši nolīgumi

1. Augstās līgumslēdzējas puses var noslēgt īpašus nolīgumus visos jautājumos, kurus tās uzskata par risināmiem atsevišķi.

2. Nedrīkst noslēgt nevienu īpašu nolīgumu, kurš mazinātu šai konvencijā paredzēto kultūras vērtību aizsardzību, kā arī to aizsardzībā iesaistītā personālsastāva aizsardzību.

25. pants. Konvencijas izplatīšana

Augstās līgumslēdzējas puses apņemas miera laikā un bruņota konflikta laikā izplatīt šīs konvencijas un tās izpildes noteikumu tekstu savās valstīs cik plaši vien iespējams. Tās jo sevišķi apņemas iekļaut šās konvencijas teksta apguvi militārajās un, ja iespējams, arī civilajās mācību programmās, lai tās principi būtu zināmi visiem iedzīvotājiem, it īpaši bruņotajiem spēkiem un personālsastāvam, kam uzdots aizsargāt kultūras vērtības.

26. pants. Tulkojumi un ziņojumi

1. Augstās līgumslēdzējas puses ar ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektora starpniecību nosūta cita citai šīs konvencijas un tās izpildes noteikumu oficiālos tulkojumus.

2. Turklāt vismaz reizi četros gados tās nosūta ģenerāldirektoram ziņojumu, kurā iekļauj visu informāciju, ko tās uzskata par piemērotu, attiecībā uz visiem pasākumiem, ko to attiecīgās administrācijas veikušas, sagatavojušas vai paredzējušas veikt, lai izpildītu šīs konvencijas un tās izpildes noteikumu prasības.

27. pants. Sapulces

1. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors ar organizācijas padomes apstiprinājumu var sasaukt augsto līgumslēdzēju pušu pārstāvju sapulces. Viņam jāsasauc šāda sapulce, ja to pieprasa vismaz viena piektā daļa no augstajām līgumslēdzējām pusēm.

2. Neskarot citas funkcijai, ko šai sapulcei jāveic saskaņā ar šo konvenciju un tās izpildes noteikumiem, sapulces mērķis ir aplūkot problēmas, kas saistītas ar konvencijas un tās izpildes noteikumu piemērošanu, un sniegt ieteikumus attiecībā uz tām.

3. Sapulce saskaņā ar 39. panta noteikumiem var pāriet pie konvencijas un tās izpildes noteikumu pārskatīšanas, ja tajā piedalās lielākā augsto līgumslēdzēju pušu daļa.

28. pants. Sankcijas

1. Augstās līgumslēdzējas puses apņemas savu krimināltiesību sistēmas ietvaros veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai ierosinātu krimināllietu pret personām, lai kāda arī būtu to valstiskā piederība, kuras veic šās konvencijas pārkāpumus vai dod pavēli pārkāpt to, un piemērotu šīm personām soda vai disciplināras sankcijas.

Noslēguma noteikumi

29. pants. Valodas

1. Šī konvencija ir sastādīta angļu, franču, krievu un spāņu valodā, un visiem četriem tekstiem ir vienāds spēks.

2. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija liks veikt šīs konvencijas tulkojumus citās vispārējā kongresa oficiālajās valodās.

30. pants. Parakstīšana

Šī konvencija ir datēta ar 1954. gada 14. maiju un līdz 1954. gada 31. decembrim to parakstīt aicinātas visas valstis, kas piedalījās konferencē, kura notika Hāgā no 1954. gada 21. aprīļa līdz 1954. gada 14. maijam.

31. pants. Ratifikācija

1. Šī konvencija visām valstīm, kas to parakstījušas, jāratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.

2. Ratifikācijas dokumenti jāiesniedz ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram.

32. pants. Pievienošanās

No šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas tai varēs pievienoties visas 30. pantā minētās valstis, kas to nav parakstījušas, kā arī jebkura cita valsts, ko uzaicinājusi pievienoties ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas padome. Pievienošanos veic, iesniedzot ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram pievienošanās dokumentu.

33. pants. Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc piecu ratifikācijas dokumentu iesniegšanas.

2. Pēc tam katrai augstajai līgumslēdzējai pusei tā stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tā iesniegusi ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu.

3. Situācijās, kas minētas 18. un 19. pantā, ratifikācija vai pievienošanās stājas spēkā uzreiz, kad vai nu pirms karadarbības vai okupācijas sākuma, vai pēc tam konfliktā iesaistītās puses iesniegušas attiecīgos dokumentus. Šādos gadījumos ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors nosūta 38. pantā minētos ziņojumus cik ātri vien iespējams.

34. pants. Faktiskā piemērošana

1. Katra konvencijas dalībniece konvencijas spēkā stāšanās dienā veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās faktisko stāšanos spēkā sešu mēnešu laikā pēc stāšanās spēkā.

2. Šis periods ir seši mēneši no ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanas dienas tām valstīm, kas iesniegušas savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu pēc konvencijas spēkā stāšanās datuma.

35. pants. Teritorijas, uz kurām attiecas konvencija

Jebkura augstā līgumslēdzēja puse ratifikācijas vai pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam var paziņot ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram, ka šīs konvencijas darbība attiecas uz visām vai kādu no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Minētais paziņojums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā saņemšanas dienas.

36. pants. Saistība ar iepriekšējām konvencijām

1. Attiecībās starp valstīm, kurām ir saistoša Hāgas Konvencija par sauszemes kara likumiem un paražām (IV) un Konvencija par jūras bombardēšanu kara laikā (IX), kas pieņemtas attiecīgi 1899. gada 29. jūlijā un 1907. gada 18. oktobrī, un kuras ir arī šīs konvencijas dalībnieces, šī konvencija papildina iepriekšminēto konvenciju (IX) un iepriekšminētās konvencijas (IV) pielikumu noteikumus, un ar tās 16. pantā aprakstīto zīmi aizstāj konvencijas (IX) 5.pantā minēto zīmi tajos gadījumos, kuros šī konvencija un tās izpildes noteikumi paredz lietot šo īpašo atšķirības zīmi.

2. Attiecībās starp valstīm, kurām ir saistošs 1935. gada 15. aprīļa Vašingtonas Pakts par mākslas un zinātņu iestāžu un vēstures pieminekļu aizsardzību (Rēriha pakts) un kuras ir arī šīs konvencijas dalībnieces, šī konvencija papildina Rēriha paktu, un ar tās 16. pantā aprakstīto zīmi aizstāj pakta III pantā aprakstīto īpašo atšķirības karogu tajos gadījumos, kuros šī konvencija un tās izpildes noteikumi paredz lietot šo īpašo atšķirības zīmi.

37. pants. Izstāšanās no konvencijas

1. Jebkura augstā līgumslēdzēja puse var izstāties no šīs konvencijas vai nu pati, vai jebkuras tās teritorijas vārdā, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

2. Par izstāšanos paziņo ar rakstisku dokumentu, ko iesniedz ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram.

3. Izstāšanās stājas spēkā gadu pēc izstāšanās dokumenta saņemšanas. Ja tomēr šai laikā puse, kas vēlas izstāties, ir iesaistīta bruņotā konfliktā, izstāšanās nestājas spēkā līdz karadarbības beigām vai, jebkurā gadījumā, ne ātrāk kā pirms kultūras vērtību repatriācijas pasākumu beigām.

38. pants. Paziņojumi

ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors ziņo 30. un 32. pantā minētajām valstīm un ANO par 31., 32. un 39. pantā paredzēto ratifikācijas, pievienošanās vai apstiprināšanas dokumentu iesniegšanu, kā arī par 35., 37. un 39. pantā paredzētajiem paziņojumiem un izstāšanos.

39. pants. Konvencijas un tās izpildes noteikumu pārskatīšana

1. Jebkura augstā līgumslēdzēja puse var ierosināt šīs konvencijas un tās izpildes noteikumu grozījumus. Ierosinātā grozījuma tekstu nosūta ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram, kurš to pārsūta katrai augstajai līgumslēdzējai pusei, lūdzot četru mēnešu laikā sniegt atbildi un paziņot, vai:

a. tā vēlas sasaukt apspriedi, lai apsvērtu ierosināto grozījumu; vai

b. tā piekrīt ierosinātajam grozījumam bez apspriedes sasaukšanas; vai

c. tā uzskata, ka ierosinātais grozījums noraidāms bez apspriedes sasaukšanas.

2. Ģenerāldirektors pārsūta saskaņā ar šā panta 1. punktu saņemtās atbildes visām augstajām līgumslēdzējām pusēm.

3. Ja visas augstās līgumslēdzējas puses, kas noteiktajā termiņā ir sniegušas ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram savu atzinumu saskaņā ar šī panta 1. punkta b) apakšpunktu, dara viņam zināmu savu piekrišanu ierosinātajam grozījumam bez apspriedes sasaukšanas, ģenerāldirektors ziņo par viņu lēmumu saskaņā ar 38. pantu. Grozījums visām augstajām līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc šī paziņojuma sniegšanas.

4. Ja to pieprasa vairāk nekā viena trešdaļa no augstajām līgumslēdzējām pusēm, ģenerāldirektors sasauc augsto līgumslēdzēju pušu apspriedi, lai apsvērtu ierosināto grozījumu.

5. Konvencijas un tās izpildes noteikumu grozījumi, ko izdara saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem, stājas spēkā vienīgi tad, ja visas apspriedē klātesošās augstās līgumslēdzējas puses ir tos vienbalsīgi pieņēmušas un apstiprinājušas.

6. Konvencijas un tās izpildes noteikumu grozījumus, kurus izdara 4. un 5. pantā minētajā apspriedē, augstās līgumslēdzējas puses apstiprina, iesniedzot par to oficiālu dokumentu ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram.

7. Pēc tam, kad stājušies spēkā konvencijas un tās izpildes noteikumu grozījumi, iespējams ratificēt vai pievienoties tikai šim grozītajam konvencijas un tās izpildes noteikumu tekstam.

40. pants. Reģistrācija

Saskaņā ar ANO Hartas 102. pantu šo konvenciju pēc ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektora pieprasījuma reģistrē ANO Sekretariātā.

Pārliecībā par iepriekšminēto, zemāk parakstījušies attiecīgi pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo konvenciju.

Hāgā, 1954. gada maija četrpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, kas glabāsies ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas arhīvā un kura apstiprinātās pareizās kopijas tiks izsniegtas visām 30. un 32. pantā minētajām valstīm, kā arī ANO.

I nodaļa: Kontrole

1. pants. Starptautisks personu saraksts

Pēc konvencijas stāšanās spēkā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors sastāda starptautisku sarakstu, kurā iekļautas visas personas, kuras kā kvalificētas kultūras vērtību ģenerālkomisāra funkciju izpildei iecēlušas augstās līgumslēdzējas puses. Pēc ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektora iniciatīvas šo sarakstu uz augsto līgumslēdzēju pušu izteikto pieprasījumu pamata laiku pa laikam pārskata.

2. pants. Kontrole

Tiklīdz kāda no augstajām līgumslēdzējām pusēm iesaistās bruņotā konfliktā, uz kuru attiecas konvencijas 18. pants:

a. tā ieceļ savā teritorijā esošo kultūras vērtību pārstāvi; ja šis konflikts ir citas teritorijas okupācija, tā ieceļ īpašu minētajā teritorijā esošo kultūras vērtību pārstāvi;

b. aizsargājošā valsts, kas darbojas katras ar augsto līgumslēdzēju pusi konfliktā iesaistītās puses vārdā, ieceļ delegātus, kurus augstajai līgumslēdzējai pusei deleģē saskaņā ar tālāk sniegto 3. pantu;

c. Kultūras vērtību ģenerālkomisāru šādai augstajai līgumslēdzējai pusei ieceļ saskaņā ar 4. pantu.

3. pants. Aizsargājošo valstu delegātu iecelšana

Aizsargājošā valsts izraugās delegātus no sava diplomātiskā vai konsulārā personāla vidus vai no citu personu vidus, ja tam piekrīt puse, kurai tie tiks deleģēti.

4. pants. Ģenerālkomisāra iecelšana

1. Kultūras vērtību ģenerālkomisāru izraugās no starptautiskā personu saraksta, saņemot kopīgu piekrišanu gan no puses, kurai viņš tiks akreditēts, gan aizsargājošajām valstīm, kas darbojas konfliktējošo pušu vārdā.

2. Ja pusēm neizdodas panākt vienošanos triju nedēļu laikā no brīža, kad par šo jautājumu tiek risinātas pārrunas, tās lūdz Starptautiskās justīcijas tiesas priekšsēdētāju iecelt ģenerālkomisāru, kas neuzsāk pildīt savus pienākumus, līdz puses, kurām viņš ir deleģēts, apstiprina viņa iecelšanu.

5. pants. Delegātu funkcijas

Aizsargājošo valstu delegāti ziņo par konvencijas pārkāpumiem un, ja tam piekrīt puse, kurai tie ir deleģēti, izmeklē apstākļus, kādos notikuši šie pārkāpumi, un uz vietas veic pasākumus, prasot pārtraukt šos pārtraukumus, vajadzības gadījumā par šiem pārkāpumiem ziņojot ģenerālkomisāram. Tie ziņo viņam par savu darbību.

6. pants. Ģenerālkomisāra funkcijas

1. Kultūras vērtību ģenerālkomisārs risina visus jautājumus, kas tam iesniegti par konvencijas piemērošanu, sazinoties ar tās puses pārstāvi, kurai viņš ir akreditēts, kā arī attiecīgajiem delegātiem.

2. Viņš ir pilnvarots pieņemt lēmumu un iecelt pārstāvjus gadījumos, kas noteikti šajos noteikumos.

3. Viņam ir tiesības likt veikt izmeklēšanu vai veikt to pašam, ja tam piekrīt puse, kurai viņš ir akreditēts.

4. Viņš var iesniegt konfliktējošajām pusēm vai tās aizstāvošajām valstīm jebkurus pieprasījumus, ko attiecībā uz konvencijas piemērošanu viņš uzskata par piemērotiem.

5. Viņš var sastādīt tādus ziņojumus, kādi var būt vajadzīgi attiecībā uz konvencijas piemērošanu, kā arī nosūtīt tos attiecīgajām pusēm un tās aizstāvošajām valstīm. Viņš nosūta kopijas ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram, kurš var izmantot tikai tajās ietverto tehnisko informāciju.

6. Ja nav aizstāvošās valsts, ģenerālkomisārs veic aizstāvošās valsts funkcijas, kas izklāstītas konvencijas 21. un 22. pantā.

7. pants. Inspektori un eksperti

1. Kad kultūras vērtību ģenerālkomisārs uzskata par vajadzīgu, vai nu pēc attiecīgo delegātu pieprasījuma, vai konsultējoties ar viņiem, viņš var ierosināt pusei, kurai viņš ir apstiprināts, apstiprināt kultūras vērtību inspektoru, kuram tiks uzdots īpašs uzdevums. Inspektors ir atbildīgs vienīgi ģenerālkomisāra priekšā.

2. Ģenerālkomisārs, delegāti un inspektori var vērsties pie ekspertiem, kurus arī ierosina iepriekšējā punktā minētās puses apstiprinājumam.

8. pants. Kontroles uzdevuma veikšana

Kultūras vērtību ģenerālkomisārs, aizsargājošo valstu delegāti, inspektori un eksperti nekādā ziņā nepārkāpj tiem piešķirtās pilnvaras. Viņi jo sevišķi ņem vērā augstās līgumslēdzējas puses drošības apsvērumus, kurai viņi ir akreditēti, un jebkuros apstākļos rīkojas saskaņā ar militārās situācijas prasībām, kuras viņiem paziņo augstā līgumslēdzēja puse.

9. pants. Aizstāvošo valstu aizstājēji

Ja kāda no konfliktā iesaistītajām pusēm negūst nekādu labumu no aizstāvošās valsts darbības vai pārstāj gūt šādu labumu, tad var lūgt, lai kāda neitrāla valsts uzņemas aizstāvošās valsts funkcijas un saskaņā ar 4. pantā izklāstīto kārtību ieceļ kultūras vērtību ģenerālkomisāru. Šādi iecelts ģenerālkomisārs vajadzības gadījumā uztic inspektoriem šajos noteikumos izklāstītās delegātu funkcijas.

10. pants. Izdevumi

Ar kultūras vērtību ģenerālkomisāra, inspektoru un ekspertu atalgojumu un darbu saistītos izdevumus sedz puse, kurai viņi ir deleģēti. Ar aizsargājošo valstu delegātu atalgojumu un viņu darbu saistītos izdevumus sedz saskaņā ar nolīgumu starp šīm valstīm un valstīm, kuru intereses viņi pārstāv.

II nodaļa: Īpaša aizsardzība

11. pants. Improvizētas novietnes

1. Ja bruņota konflikta laikā kāda augstā līgumslēdzēja puse neparedzētos apstākļos ir spiesta izveidot improvizētu novietni un vēlas, lai tai tiktu noteikta īpaša aizsardzība, tā nekavējoties paziņo par šo faktu šai pusei akreditētajam ģenerālkomisāram.

2. Ja ģenerālkomisārs uzskata, ka šādus pasākumus attaisno apstākļi un improvizētajā novietnē novietoto kultūras vērtību svarīgums, viņš var atļaut augstajai līgumslēdzējai pusei novietot uz šīs novietnes konvencijas 16. pantā noteikto īpašo atšķirības zīmi. Par šo lēmumu viņš uzreiz paziņo attiecīgo aizstāvošo valstu delegātiem, kuriem katrs 30 dienu laikā var likt šo zīmi nekavējoties noņemt.

3. Tiklīdz delegāti ir pauduši savu piekrišanu vai ir pagājis 30 dienu termiņš, un neviens no attiecīgajiem delegātiem nav cēlis iebildumus, un, ja pēc ģenerālkomisāra domām novietne atbilst konvencijas 8. panta prasībām, ģenerālkomisārs lūdz ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoru iekļaut novietni īpaši aizsargājamo kultūras vērtību reģistrā.

12. pants. Starptautiskais īpaši aizsargājamo kultūras vērtību reģistrs

1. Tiek izveidots "Starptautiskais īpaši aizsargājamo kultūras vērtību reģistrs".

2. Šo reģistru uztur ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors. Viņš piegādā kopijas ANO ģenerālsekretāram un augstajām līgumslēdzējām pusēm.

3. Reģistru sadala iedaļās, katrai augstajai līgumslēdzējai pusei atvēlot vienu iedaļu. Katru iedaļu sadala trijos apakšpunktos, attiecīgi ar virsrakstiem: novietnes, pieminekļu centri un citas nekustamas kultūras vērtības. Ģenerāldirektors nosaka, kādas sīkākas ziņas iekļaujamas katrā iedaļā.

13. pants. Reģistrācijas pieprasījumi

1. Jebkura augstā līgumslēdzēja puse var ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram iesniegt pieteikumu, lūdzot iekļaut reģistrā noteiktas novietnes, pieminekļu centrus vai citas nekustamas kultūras vērtības, kas atrodas tās teritorijā. Šādā pieteikumā iekļauj šādu vērtību atrašanās vietas aprakstu un apliecina, ka šīs vērtības atbilst konvencijas 8. panta noteikumiem.

2. Okupācijas gadījumā šādu pieteikumu ir kompetenta iesniegt okupētāja valsts.

3. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors nekavējoties nosūta reģistrācijas pieteikumu kopijas katrai augstajai līgumslēdzējai pusei.

14. pants. Iebildumi

1. Jebkura augstā līgumslēdzēja puse var iesniegt ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram vēstuli, iebilstot pret kultūras vērtību reģistrāciju. Šāda vēstule viņam jāsaņem četru mēnešu laikā no reģistrācijas pieteikuma kopijas nosūtīšanas dienas.

2. Šādi iebilstot, jānorāda iemesli, kas izraisījuši iebildumus. Par pamatotiem uzskatāmi vienīgi šādi iemesli:

a. šīs vērtības nav kultūras vērtības;

b. šīs vērtības neatbilst konvencijas 8. panta noteikumiem.

3. Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta vēstuli ar iebildumiem augstajām līgumslēdzējām pusēm. Vajadzības gadījumā viņš lūdz padomu Starptautiskajai pieminekļu, mākslas un vēstures pieminekļu un arheoloģisko izrakumu komitejai, kā arī jebkurai citai kompetentai organizācijai vai personai, ja viņš to uzskata par vajadzīgu.

4. Ģenerāldirektors vai augstā līgumslēdzēja puse, kas lūdz reģistrāciju, var nosūtīt augstajām līgumslēdzējām pusēm, kas cēlušas iebildumus, jebkādas prasības, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai iebildumi tiktu atsaukti.

5. Ja kāda augstā līgumslēdzēja puse ir iesniegusi pieteikumu reģistrācijai miera laikā un iesaistās bruņotā konfliktā pirms kultūras vērtību iekļaušanas reģistrā, par attiecīgo kultūras vērtību atbildīgais ģenerāldirektors nekavējoties to provizoriski iekļauj reģistrā, līdz tiek apstiprināti iebildumi, kas var rasties, un atsaukti vai atcelti jau izvirzītie iebildumi.

6. Ja sešu mēnešu laikā, kopš saņemta vēstule ar iebildumiem, ģenerāldirektors nav saņēmis no augstās līgumslēdzējas puses, kura cēlusi iebildumus, paziņojumu, ka iebildumi tiek atsaukti, augstā līgumslēdzēja puse, kas pieteikusi reģistrāciju, saskaņā ar nākamajā punktā izklāstīto procedūru var prasīt lietas nodošanu šķīrējtiesai.

7. Šķīrējtiesas prasību nevar iesniegt, ja pagājis vairāk nekā viens gads, kopš ģenerāldirektors saņēmis vēstuli ar iebildumiem. Katra no abām strīdus pusēm ieceļ vienu arbitru. Kad pret reģistrācijas pieteikumu iesniegti vairākkārtīgi iebildumi, augstās līgumslēdzējas puses, kas iesniegušas iebildumus, kopīgi vienojoties, ieceļ vienu arbitru. Šie divi arbitri izvēlas galveno arbitru no starptautiskā saraksta, kas minēts šo noteikumu 1. pantā. Ja neizdodas kopīgi vienoties par šādiem arbitriem, puses lūdz Starptautiskās justīcijas tiesas priekšsēdētāju iecelt galveno arbitru, kas var arī nebūt no starptautiskā saraksta. Šādi izveidotais šķīrējtiesas tribunāls nosaka savu procesuālo kārtību. Šī tribunāla lēmumus nevar pārsūdzēt.

8. Katra augstā līgumslēdzēja puse jebkādas puses strīdus sakarā var paziņot, ka tā nevēlas izmantot iepriekšējā punktā noteikto arbitrāžas procedūru. Šādos gadījumos iebildumus par reģistrācijas pieteikumu iesniedz augsto līgumslēdzēju pušu ģenerāldirektoram. Iebildumus pieņem vienīgi tad, ja augstās līgumslēdzējas puses par tiem balsojušas ar divu trešdaļu balsu pārsvaru. Balsot var arī klāt neesot, izņemot gadījumus, kad ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors uzskata, ka ir svarīgi sasaukt to valstu sapulci, kuru sasaukšanas pilnvaras noteiktas konvencijas 27. pantā. Ja ģenerāldirektors nolemj pieņemt balsošanu klāt neesot, viņš uzaicina augstās līgumslēdzējas puses iesniegt balsojumus aizzīmogotās aploksnēs sešu mēnešu laikā kopš uzaicinājuma datuma.

15. pants. Reģistrācija

1. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors katru kultūras vērtību, par kuru iesniegts reģistrēšanas pieteikumus, liek ievadīt reģistrā ar sērijas numuru, ja viņš 14. panta 1. punktā noteiktajā laikā nav saņēmis iebildumus.

2. Ja iesniegti iebildumi, neskarot 14. panta 5. punktu, ģenerāldirektors ievada kultūras vērtības reģistrā tikai tad, ja iebildumi atsaukti vai nav apstiprināti, ievērojot 14. panta 7. vai 8. punktā izklāstītās procedūras.

3. Ja izpildīti 11. panta 3. punkta nosacījumi, ģenerāldirektors kultūras vērtību iekļauj reģistrā pēc kultūras vērtību ģenerālkomisāra pieprasījuma.

4. Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta apstiprinātu katra reģistra ieraksta kopiju ANO ģenerālsekretāram, augstajām līgumslēdzējām pusēm, kā arī, ja to pieprasa puse, kas iesniegusi reģistrācijas pieteikumu, citām konvencijas 30. un 32. pantā minētajām valstīm. Ieraksti stājas spēkā 30 dienas pēc šādu kopiju nosūtīšanas.

16. pants. Svītrošana

1. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors var likt svītrot jebkuras kultūras vērtības reģistrācijas ierakstu:

a. pēc tās augstās līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kuras teritorijā atrodas minētā kultūras vērtība;

b. ja augstā līgumslēdzēja puse, kas pieprasījusi reģistrāciju, atteikusies no konvencijas, kā arī gadījumos, kad atteikšanās jau ir praktiski notikusi;

c. īpašā gadījumā, ko nosaka 14. panta 5. punkts, kad iebildumi apstiprināti, ievērojot 14. panta 7. vai 8. punktā izklāstītās procedūras.

2. Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta ANO ģenerālsekretāram un visām valstīm, kas saņēmušas apstiprinātu reģistra ieraksta kopiju, apstiprinātu ieraksta svītrojuma kopiju. Ierakstu uzskata par svītrotu 30 dienas pēc šādu kopiju nosūtīšanas.

III nodaļa: Kultūras vērtību pārvadāšana

17. pants. Procedūra imunitātes iegūšanai

1. Konvencijas 12. panta 1. punktā minēto pieprasījumu adresē kultūras vērtību ģenerālkomisāram. Tajā min pieprasījuma iemeslus, konkretizē pārvietojamo vērtību aptuveno skaitu un nozīmīgumu, to pašreizējo atrašanās vietu, paredzēto atrašanās vietu, lietojamos transporta līdzekļus, maršrutu, pa kuru tie tiks pārvietoti, pārvešanas datumu, kā arī jebkādu citu attiecīgu informāciju.

2. Ja ģenerālkomisārs, veicot tādas konsultācijas, kādas viņš atzīst par piemērotām, uzskata, ka šāda pārvietošana ir pamatota, viņš konsultējas ar attiecīgajiem aizstāvošo valstu delegātiem par pasākumiem, kas ierosināti pārvietošanas veikšanai. Pēc šādas konsultācijas viņš nosūta konfliktējošajām pusēm, uz kurām attiecas šī pārvietošana, ziņojumu, iekļaujot tajā jebkādu derīgu informāciju.

3. Ģenerālkomisārs ieceļ vienu vai vairākus inspektorus, kas pārliecinās, ka tiek pārvietotas vienīgi pieprasījumā norādītās vērtības un ka tās pārvadā ar apstiprinātām metodēm un ar īpašo atšķirības zīmi. Inspektors vai inspektori pavada kultūras vērtības līdz to galamērķim.

18. pants. Pārvadājumi uz ārzemēm

Kad pārvadājumi īpašā aizsardzībā tiek veikti uz kādas citas valsts teritoriju, tos veic ne tikai saskaņā ar konvencijas 12. pantu un šo noteikumu 17. pantu, bet arī ar šādiem papildu noteikumiem:

a. kamēr kultūras vērtības atrodas citas valsts teritorijā, šī valsts ir to uzglabātājs un rūpējas par tām tāpat kā par līdzvērtīgām savas valsts kultūras vērtībām;

b. uzglabātāja valsts atdod šīs vērtības tikai pēc konflikta beigām, turklāt tās atdod sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad tas pieprasīts;

c. dažādu pārvešanas operāciju laikā, kā arī kamēr kultūras vērtības atrodas citas valsts teritorijā, tās nevar konfiscēt un nedz deponents, nedz uzglabātājs nedrīkst tās pārdot. Tomēr, ja tas vajadzīgs sakarā ar drošības apsvērumiem, uzglabātājs ar deponenta atļauju un saskaņā ar šai punktā izklāstītajiem noteikumiem var šīs vērtības pārvietot uz kādu trešo valsti;

d. pieprasot īpašu aizsardzību, norāda, ka valsts, uz kuras teritoriju vērtības ir pārvietojamas, piekrīt šā punkta noteikumiem.

19. pants. Okupēta teritorija

Kad kāda augstā līgumslēdzēja puse, kura okupējusi citas augstās līgumslēdzējas puses teritoriju, pārved kultūras vērtības uz novietni, kas atrodas citā šīs teritorijas vietā, un nespēj ievērot procedūru, kas paredzēta noteikumu 17. pantā, tad šādu pārvešanu neuzskata par piesavināšanos konvencijas 4. panta nozīmē, ja kultūras vērtību ģenerālkomisārs, apspriedies ar par kultūras vērtībām atbildīgajām personām, rakstiski apstiprina, ka šādu pārvešanu liek veikt apstākļi.

IV nodaļa: Īpašā atšķirības zīme

20. pants. Atšķirības zīmes pielikšana

1. Īpašās atšķirības zīmes pielikšana un tās redzamības pakāpe ir katras augstās līgumslēdzējas puses kompetentu iestāžu ziņā. To var izvietot uz karogiem vai kā apsēju uz rokas, to var uzkrāsot uz priekšmeta vai attēlot jebkādā citā piemērotā formā.

2. Tomēr, neskarot jebkādas pilnīgākas marķēšanas iespējas, atšķirības zīmi bruņota konflikta gadījumā vai gadījumos, kas minēti konvencijas 12. un 13. pantā, ir jānovieto uz transporta līdzekļiem tā, ka tā dienas gaismā ir skaidri saskatāma no zemes un gaisa.

Atšķirības zīmei no zemes jābūt saskatāmai:

a. regulāros intervālos, kas ir pietiekami, lai skaidri apzīmētu īpašā aizsardzībā esoša pieminekļu centra perimetru;

b. pie citu īpašā aizsardzībā esošu nekustamu kultūras vērtību ieejas.

21. pants. Personu identifikācija

1. Personas, kas minētas konvencijas 17.panta 2.punkta b) un c) apakšpunktā, valkā rokas apsēju, uz kura ir īpašā atšķirības zīme, ko izdevušas un apzīmogojušas kompetentās iestādes.

2. Šādām personām ir īpaša personas apliecība, uz kuras ir īpašā atšķirības zīme. Uz šīs apliecības jābūt vismaz uzvārdam un vārdam (vārdiem), dzimšanas datumam, ieņemamajam amatam vai dienesta pakāpei, kā arī apliecības īpašnieka izpildāmajiem pienākumiem. Apliecībai jābūt ar īpašnieka fotogrāfiju, kā arī parakstu vai pirkstu nospiedumiem, vai abiem. Tajā jābūt dobspiedē iespiestam kompetento iestāžu zīmogam.

3. Katra no augstajām līgumslēdzējām pusēm, saskaņā ar šiem noteikumiem pievienoto paraugu, izgatavo savas personas apliecības. Augstās līgumslēdzējas puses pārsūta cita citai apliecību paraugus, ko tās lieto. Ja iespējams, personas apliecības jāizgatavo vismaz divos eksemplāros. Vienam eksemplāram jāatrodas pie izdevējas valsts.

4. Minētajām personām nedrīkst bez likumīga iemesla atņemt personas apliecību vai tiesības valkāt rokas apsēju.

(seko paraksti)

Hāgā, 1954. gada 14. maijā

Augstās līgumslēdzējas puses ir vienojušās par sekojošo:

I

1. Katra augstā līgumslēdzēja puse apņemas neļaut eksportēt no teritorijas, kuru tā okupējusi bruņota konflikta laikā, kultūras vērtības, kas minētas Hāgas 1954. gada 14. maijā parakstītās Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 1. pantā.

2. Katra augstā līgumslēdzēja puse apņemas apsargāt kultūras vērtības, kas vai nu tieši, vai netieši ievestas tās teritorijā no kādas okupētas teritorijas. To veic vai nu automātiski, kad minētās vērtības tiek ievestas valstī, vai, ja tas neizdodas, tad pēc šīs teritorijas iestāžu pieprasījuma.

3. Katra augstā līgumslēdzēja puse apņemas pēc karadarbības beigām atdot iepriekš okupētās teritorijas iestādēm kultūras vērtības, ja šīs vērtības izvestas, pārkāpjot pirmajā punktā izklāstīto principu. Šādas vērtības nekad nedrīkst paturēt kā kara reparācijas.

4. Augstā līgumslēdzēja puse, kuras pienākums bija novērst kultūras vērtību izvešanu no teritorijas, kuru tā okupējusi, godprātīgi samaksā īpašniekiem kompensāciju par jebkuru kultūras vērtību, kas jāatdod saskaņā ar iepriekšējo punktu.

II

5. Kultūras vērtības, kas nākušas no kādas augstās līgumslēdzējas puses teritorijas un kuras šī puse noglabājusi citas augstās līgumslēdzējas puses teritorijā, lai aizsargātu šādas vērtības pret briesmām, ko rada bruņots konflikts, pēdējā minētā augstā līgumslēdzēja puse pēc karadarbības beigām atdod kompetentajām iestādēm, no kuru teritorijas šīs vērtības nākušas.

III

6. Šis protokols ir datēts ar 1954. gada 14. maiju un līdz 1954. gada 31. decembrim tajā tiek aicinātas parakstīties visas valstis, kas piedalījās konferencē, kura notika Hāgā no 1954. gada 21. aprīļa līdz 1954. gada 14. maijam.

7. a) Šis protokols visām valstīm, kas to parakstījušas, jāratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.

b) Ratifikācijas dokumenti jāiesniedz ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram.

8. No šī protokola spēkā stāšanās dienas tam varēs pievienoties visas 6. punktā minētās valstis, kas to nav parakstījušas, kā arī jebkura cita valsts, ko uzaicinājusi pievienoties ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas padome. Pievienošanos veic, iesniedzot ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram pievienošanās dokumentu.

9. Valstis, kas minētas 6. un 8. punktā, parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās brīdī var paziņot, ka uz tām neattieksies protokola I iedaļa vai II iedaļa.

10. a) Šis protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad ir iesniegti pieci ratifikācijas dokumenti.

b) Pēc tam katrai augstajai līgumslēdzējai pusei tas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tā iesniegusi ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu.

c) Situācijās, kas minētas Hāgas 1954. gada 14. maijā parakstītās Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 18. un 19. pantā, ratifikācija vai pievienošanās stājas spēkā uzreiz, kad vai nu pirms karadarbības vai okupācijas sākuma, vai pēc tam konfliktā iesaistītās puses iesniegušas attiecīgos dokumentus. Šādos gadījumos ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors nosūta 14. punktā minētos ziņojumus cik ātri vien iespējams.

11. a) Katra protokola dalībniece tā spēkā stāšanās dienā veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās faktisko stāšanos spēkā sešu mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā.

b) Šis periods ir seši mēneši no ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanas dienas tām valstīm, kas iesniegušas savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu pēc protokola spēkā stāšanās datuma.

12. Jebkura augstā līgumslēdzēja puse ratifikācijas vai pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam var paziņot ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram, ka šā protokola darbība attiecas uz visām vai kādu no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Minētais paziņojums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā saņemšanas dienas.

13. a) Jebkura augstā līgumslēdzēja puse var izstāties no šī protokola vai nu pati, vai jebkuras tās teritorijas vārdā, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

b) Par izstāšanos paziņo ar rakstisku dokumentu, ko iesniedz ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram.

c) Izstāšanās stājas spēkā gadu pēc izstāšanās dokumenta saņemšanas. Ja tomēr šai laikā dalībniece, kas vēlas izstāties, ir iesaistīta bruņotā konfliktā, izstāšanās nestājas spēkā līdz karadarbības beigām vai, jebkurā gadījumā, ne ātrāk kā pirms kultūras vērtību repatriācijas operāciju beigām.

14. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors ziņo 6. un 8. punktā minētajām valstīm un ANO par 7., 8. un 15. punktā paredzēto ratifikācijas, pievienošanās vai piekrišanas dokumentu iesniegšanu, kā arī par 12. un 13. pantā paredzētajiem paziņojumiem un izstāšanos.

15. a) Šo protokolu var pārskatīt, ja pārskatīšanu pieprasa vairāk nekā viena trešdaļa no augstajām līgumslēdzējām pusēm.

b) Šai nolūkā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors sasauc apspriedi.

c) Šī protokola grozījumi, ko izdara saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem, stājas spēkā vienīgi tad, ja visas apspriedē klātesošās augstās līgumslēdzējas puses ir tos vienbalsīgi pieņēmušas un tos apstiprinājušas visas augstās līgumslēdzējas puses

d) Šī protokola grozījumus, kurus izdara b) un c) apakšpunktā minētajā apspriedē, augstās līgumslēdzējas puses apstiprina, iesniedzot par to oficiālu dokumentu ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektoram.

e) Pēc tam, kad stājušies šī protokola grozījumi, iespējams ratificēt vai pievienoties tikai šim grozītajam protokola tekstam.

Saskaņā ar ANO Hartas 102. pantu šo protokolu pēc ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektora pieprasījuma reģistrē ANO Sekretariātā.

Pārliecībā par iepriekšminēto, zemāk parakstījušies attiecīgi pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo protokolu.

Hāgā, 1954. gada maija četrpadsmitajā dienā, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visiem četriem tekstiem esot ar vienādu spēku, vienā eksemplārā, kas glabāsies ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas arhīvā un kura apstiprinātās pareizās kopijas tiks izsniegtas visām 6. un 8. punktā minētajām valstīm, kā arī ANO.

(seko paraksti)