1. Noteikumi nosaka nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu (turpmāk — nelikumīgi izvestais kultūras priekšmets) atdošanas kārtību attiecībā uz Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas ekonomikas zonas valstīm un citām valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi līgumu par nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanu (turpmāk — dalībvalsts).

2. Nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru organizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk — inspekcija) sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Valsts policiju. Atdošanas procedūra sākas ar sarunām par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu un beidzas ar tā fizisku atgriešanos valstī, no kuras kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests un kura atdošanu attiecīgā valsts pieprasījusi (turpmāk — pieprasītāja valsts).

(Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1260)

2.¹ Informācijas apmaiņai izmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (turpmāk – IMI sistēma) saskaņā ar tiesību normām attiecībā uz personas datu un privātās dzīves aizsardzību. Inspekciju nosaka par atbildīgo iestādi kultūras priekšmetu modulim. Informācijas apmaiņai papildus IMI sistēmai var izmantot citus saziņas līdzekļus.

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

3. Noteikumi attiecas uz kultūras priekšmetiem, kuri pirms vai pēc kultūras priekšmeta nelikumīgas izvešanas pieprasītāja valstī ir valsts aizsardzībā kā daļa no kultūrvēsturiskā mantojuma, tai skaitā uz mākslas un antikvārajiem priekšmetiem.

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

4. Kultūras priekšmets uzskatāms par nelikumīgi izvestu, ja, to izvedot no valsts, ir pārkāpti normatīvie akti par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu vai tas nav atdots pēc likumīgas pagaidu izvešanas termiņa beigām.

5. Inspekcija sāk nelikumīgi ievestā kultūras priekšmeta meklēšanu Latvijā, pamatojoties uz IMI sistēmā reģistrētu pieteikumu.

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

6. Ja pieprasītājas valsts kompetentās iestādes iesniegumā nav sniegta nelikumīgi ievestā kultūras priekšmeta meklēšanas sākšanai nepieciešamā informācija vai tā ir nepietiekama, inspekcija pieprasa papildu informāciju. Meklēšanu sāk pēc tam, kad attiecīgā informācija ir saņemta.

7. Pēc pieprasītājas valsts kompetentās iestādes iesnieguma saņemšanas inspekcija nosūta Valsts policijai iesniegumu par kultūras priekšmeta meklēšanas uzsākšanu, kā arī informē attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju.

8. Valsts policija informē inspekciju par kultūras priekšmeta meklēšanas rezultātiem, kā arī tad, ja meklēto kultūras priekšmetu atrod vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas ir nelikumīgi izvests no pieprasītājas valsts.

9. Inspekcija par kultūras priekšmeta meklēšanas rezultātiem nosūta paziņojumu pieprasītājai valstij.

10. Inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju veic nepieciešamos pagaidu pasākumus, lai saglabātu atrasto kultūras priekšmetu, kā arī pēc savstarpējas vienošanās novērš jebkuru darbību, kas traucē tā atdošanas procedūru.

11. Sešu mēnešu laikā no inspekcijas paziņojuma nosūtīšanas dienas pieprasītājas valsts kompetentās iestādes var pārbaudīt, vai atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets. Ja sešu mēnešu laikā pārbaude nav veikta, šo noteikumu 10.punktā minētos pagaidu pasākumus pārtrauc. Pagaidu pasākumu termiņu var pagarināt, ja saņemts attiecīgs pieprasītājas valsts iesniegums.

(Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 574)

12. Ja netiek panākta vienošanās par kultūras priekšmeta atdošanu, inspekcija var būt starpnieks ārpustiesas izskatīšanas procesā par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu starp nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) un/vai turētāju un pieprasītāju valsti, ja saņemta nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieka (valdītāja) un/vai turētāja un pieprasītājas valsts kompetentās iestādes rakstiska piekrišana.

13. Iesniedzot Latvijas tiesā prasības pieteikumu pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai, ja tāda nav, pret kultūras priekšmeta turētāju, par to rakstiski informē inspekciju, pieteikumam pievienojot:

13.1. attiecīgā kultūras priekšmeta aprakstu un dokumentus, kas apliecina, ka tas ir kultūras priekšmets;

13.2. pieprasītājas valsts kompetento iestāžu apliecinājumu, ka attiecīgais kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests no pieprasītājas valsts teritorijas.

14. Pēc tam kad saņemta informācija par tiesas procesa ierosināšanu pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai turētāju, inspekcija nekavējoties par to informē citu dalībvalstu institūcijas, kuras organizē nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas procedūru attiecīgajās valstīs.

15. Kultūras priekšmeta labticīgais valdītājs saskaņā ar tiesas nolēmumu pieprasītāja valsts izmaksājamo kompensāciju (zaudējumu atlīdzību) saņem pēc kultūras priekšmeta fiziskas atdošanas. Ja valdītājs saņēmis nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu kā dāvinājumu vai mantojumu, viņš nedrīkst būt izdevīgākā situācijā kā persona, no kuras tas ieguvis attiecīgo priekšmetu.

16. Pēc tam kad saņemta informācija par to, ka no Latvijas nelikumīgi izvests kultūras priekšmets, inspekcija nepieciešamās ziņas ievada zagto un zudušo mākslas un antikvāro priekšmetu reģistrā, kā arī pēc saskaņošanas ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju nosūta rakstisku iesniegumu valstij, kurā faktiski atrodas vai domājams, ka atrodas no Latvijas nelikumīgi izvestais kultūras priekšmets (turpmāk — saņēmēja valsts).

17. Inspekcija iesniegumā norāda meklēšanas sākšanai nepieciešamo informāciju par nelikumīgi ievesto kultūras priekšmetu, faktisko vai domājamo tā atrašanās vietu un citas ziņas, kas atvieglo meklēšanu.

18. Pamatojoties uz šo noteikumu 16.punktā minēto iesniegumu, inspekcija uzsāk nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta meklēšanu citā valstī.

19. Sešu mēnešu laikā pēc saņēmējas valsts paziņojuma saņemšanas par meklētā kultūras priekšmeta atrašanu inspekcija sadarbībā ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju pārliecinās, vai atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets.

(Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 574)

20. Ja atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets, inspekcija pēc saskaņošanas ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju iesniedz Kultūras ministrijā priekšlikumu par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanas procedūras turpināšanu.

21. Ja netiek panākta vienošanās par kultūras priekšmeta atdošanu, Kultūras ministrija nosaka atbildīgo institūciju, kas pārstāvēs Latviju tiesas procesā, kā arī pieņem lēmumu par tiesas procesa finansēšanas avotiem.

22. Inspekcija iesniedz prasības pieteikumu saņēmējas valsts tiesā pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai, ja tāda nav, pret kultūras priekšmeta turētāju. Pieteikumam pievieno:

22.1. attiecīgā kultūras priekšmeta aprakstu un dokumentus, kas apliecina, ka tas ir kultūras priekšmets;

22.2. inspekcijas apliecinājumu, ka attiecīgais kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests no Latvijas.

23. Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā inspekcija par to informē saņēmējas valsts institūciju, ar kuru tā sadarbojusies pirms prasības pieteikuma iesniegšanas.

24. Ja saņēmējas valsts tiesas nolēmums paredz kultūras priekšmeta atdošanu Latvijai, kā arī kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta labticīgajam valdītājam, Kultūras ministrija izdevumus, kas saistīti ar nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu Latvijai, — kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu kultūras priekšmeta valdītājam citā valstī, izdevumus, kas rodas, izpildot tiesas nolēmumu par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu, un izdevumus, kas saistīti ar tā fizisku saglabāšanu atdošanas procesa laikā, — sedz tikai pēc nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atgriešanās Latvijā.

25. Ja no Latvijas nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieks nav valsts, persona, kurai tas piederējis, sedz ar attiecīgā kultūras priekšmeta atgūšanu un kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu saistītos izdevumus. Kultūras priekšmetu atdod personai pēc tam, kad tā samaksājusi visus minētos izdevumus.

25.¹ Sākot ar 2015. gada 18. decembri, inspekcija reizi piecos gados nosūta Komisijai ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas Nr. 2014/60/ES par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (pārstrādātā redakcija), piemērošanu.

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvas Nr. 93/7/EEK par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 17. februāra Direktīvas Nr. 96/100/EK, ar ko groza pielikumu Direktīvai 93/7/EEK par to kultūras priekšmetu ievešanu atpakaļ dalībvalstī, kas nelikumīgi izvesti no tās teritorijas;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvas Nr. 2001/38/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/7/EEK par tādu kultūras priekšmetu atgūšanu, kas nelikumīgi izvesti no dalībvalstu teritorijām;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas Nr. 2014/60/ES par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (pārstrādātā redakcija).