Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumus Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības".

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.511

Rīgā 2003.gada 9.septembrī (prot. Nr.48, 7.§)

Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punktu

1. Noteikumi nosaka vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai un izmantošanai, kā arī dzīvnieku turētāju tiesības un pienākumus. Noteikumi neattiecas uz bezmugurkaulniekiem, dzīvniekiem, kuri dzīvo savvaļā, un dzīvniekiem, kurus paredzēts izmantot eksperimentiem un zinātniskiem mērķiem, laboratorijas izmēģinājumos, sacensībās, izstādēs vai citos kultūras vai sporta pasākumos.

2. Noteikumu izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

3. Dzīvnieku turētājs ievēro dzīvnieku labturības prasības, nepakļauj dzīvniekus sāpēm, ciešanām, nepieļauj iespēju dzīvniekiem savainoties un nodrošina atbilstošu skaitu darbinieku, kuriem ir attiecīgās prasmes un profesionālās iemaņas.

4. Lauksaimniecības dzīvniekus baro un dzirdina ar to vecumam, sugai un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu pilnvērtīgu barību un svaigu dzeramo ūdeni, ievērojot noteikto daudzumu un laika intervālus. Dzīvnieku barība un dzeramais ūdens nesatur vielas un priekšmetus, kas var izraisīt ciešanas vai savainojumus dzīvniekam.

5. Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes automātisko un mehānisko aprīkojumu pārbauda ne retāk kā reizi dienā un konstatētos bojājumus nekavējoties novērš, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību. Ja nav iespējams nekavējoties novērst atklātos bojājumus, veic nepieciešamos pasākumus dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai.

6. Lauksaimniecības dzīvniekiem nodrošina to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām nepieciešamo fizisko aktivitāti. Ja dzīvnieks ilgstoši vai pastāvīgi ir piesiets, sapīts vai atrodas būrī, tam nodrošina pietiekami daudz vietas, lai tas izkustētos atbilstoši tā fizioloģiskajām vajadzībām. Ja nepieciešams, ierobežo dzīvnieku brīvu pārvietošanos, neradot tiem ciešanas vai savainojumus.

7. Nav pieļaujama lauksaimniecības dzīvnieku turēšana pastāvīgā tumsā vai pastāvīgā mākslīgā apgaismojumā. Ja dabiskais apgaismojums nav pietiekams dzīvnieku fizioloģisko vajadzību nodrošināšanai, nodrošina mākslīgo apgaismojumu.

8. Lauksaimniecības dzīvniekus, kas tiek turēti āra apstākļos, aizsargā no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un plēsīgajiem zvēriem un nepieļauj draudus to veselībai.

9. Novietņu, aploku un aizgaldu celtniecībā un aprīkojumā izmanto materiālus, kas:

9.1. nekaitē lauksaimniecības dzīvniekiem;

9.2. ir tīrāmi un dezinficējami.

10. Lauksaimniecības dzīvnieku novietņu (izņemot ganību iežogojumus) aprīkojums nedrīkst būt ar asām malām vai izciļņiem, kas varētu dzīvniekus savainot.

11. Lauksaimniecības dzīvnieku barošanas un dzirdināšanas vietas iekārto tā, lai nepieļautu barības un ūdens piesārņojumu un nodrošinātu visu dzīvnieku ērtu piekļūšanu barošanas un dzirdināšanas vietām.

12. Ārstējot vai barojot dzīvniekus, tiem dod tikai tādas zāles vai veterinārfarmaceitiskos produktus, ko izmanto profilaksei vai ārstniecībai. Dzīvniekiem aizliegts dot citas vielas, izņemot gadījumus, ja zinātniskos pētījumos ir pierādīts un praksē pārbaudīts, ka attiecīgās vielas nav kaitīgas dzīvnieku veselībai un labturībai.

13. Lauksaimniecības dzīvnieku novietnē nodrošina:

13.1. dzīvnieku vecumam un sugai atbilstošu gaisa temperatūru;

13.2. ventilāciju;

13.3. apgaismojumu.

14. Dzīvnieku pārbaudes veikšanai jebkurā laikā nodrošina atbilstošu (pastāvīgu vai pārvietojamu) apgaismojumu.

15. Gaisa apmaiņa, putekļu daudzums, temperatūra, relatīvais mitrums un gāzu koncentrācija gaisā nedrīkst būt kaitīga dzīvniekam.

16. Novietnes, kas aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu:

16.1. apgādā ar trauksmes ierīci, kas iekārtas bojājuma laikā brīdina par ventilācijas traucējumiem. Trauksmes ierīci regulāri pārbauda;

16.2. nodrošina ar rezerves ventilāciju.

17. Lauksaimniecības dzīvnieku turētājam ir šādas tiesības:

17.1. saņemt neatliekamo veterinārmedicīnisko palīdzību, kas nepieciešama dzīvniekam;

17.2. saņemt praktizējoša veterinārārsta atzinumu par dzīvnieka veselības stāvokli vai tā nobeigšanās cēloni;

17.3. pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstisku apliecinājumu par dzīvniekam izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

18. Lauksaimniecības dzīvnieku turētājam ir šādi pienākumi:

18.1. ievērot šo noteikumu prasības;

18.2. pārbaudīt dzīvnieku stāvokli ne retāk kā reizi diennaktī;

18.3. slimiem vai savainotiem dzīvniekiem nekavējoties nodrošināt aprūpi un, ja nepieciešams, kvalificētu veterinārmedicīnisko palīdzību;

18.4. nošķirt slimo vai savainoto dzīvnieku, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt tam piemērotus apstākļus un ērtu guļvietu;

18.5. izvākt mēslus atbilstoši novietnē paredzētajai mēslu izvākšanas tehnoloģijai;

18.6. izvākt bojātos barības pārpalikumus ne retāk kā reizi diennaktī;

18.7. saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora norādījumiem tīrīt, mazgāt un dezinficēt telpas, aprīkojumu un inventāru, ja novietnē konstatē infekcijas slimības ierosinātāju;

18.8. uzskaitīt dzīvnieku saslimšanas un nāves gadījumus un trīs gadus saglabāt šo informāciju un informāciju par dzīvnieku ārstēšanu, kā arī nodrošināt tās pieejamību Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram pārbaudes laikā vai pēc pieprasījuma.

19. Aizliegts pārveidot dzīvnieka izskatu, izņemot gadījumus, ja tas ir noteikts dzīvnieku aizsardzības un labturības jomu regulējošos normatīvajos aktos.

20. Aizliegts izmantot dzīvnieku dabisko vai mākslīgo vairošanu vai vairošanas procedūras, kas izraisa vai var izraisīt dzīvniekam sāpes vai savainojumus. Saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības un labturības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir atļauts izmantot veidus, kas varētu izraisīt nelielas vai īslaicīgas ciešanas vai savainojumus.

21. Dzīvniekus drīkst turēt lauksaimniecības mērķiem, ja pēc to genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma fizioloģisko pazīmju kopuma) var paredzēt, ka šos dzīvniekus iespējams turēt, nekaitējot to veselībai un labsajūtai.

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumus Nr.435 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 148.nr.).

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 98/58/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stajas spēkā ar 2003.gada 13.septembri.

 

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 511Pieņemts: 09.09.2003.Stājas spēkā: 13.09.2003.Zaudē spēku: 05.01.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 125, 12.09.2003.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
78899
13.09.2003
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)