1. Noteikumi nosaka pamatprasības, kuras jāievēro, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu Ministru kabinetam padotajās institūcijās, kas tiek pilnīgi vai daļēji finansētas no valsts budžeta.

2. Iekšējās kontroles sistēma ietver šādus pamatelementus:

2.1. institūcijas kontroles vide:

2.1.1. institūcijas lielumam un darbībai atbilstošas institūcijas struktūras noteikšana;

2.1.2. struktūrvienību uzdevumu sadalījums, ierēdņu un darbinieku pienākumu un atbildības sadalījums;

2.1.3. ierēdņu iecelšanas amatā un atbrīvošanas no amata un darbinieku darbā pieņemšanas un atbrīvošanas no darba kārtības noteikšana;

2.1.4. ierēdņu kvalifikācijas celšanas un darbinieku mācību plāna izstrāde;

2.1.5. iekšējās kārtības un ētikas prasību noteikšana;

2.2. darba izpildījuma un risku novērtējums:

2.2.1. dažādu termiņu un līmeņu darbības plānu izstrāde;

2.2.2. plānu izpildes novērtējums, kā arī plānu precizēšana un saskaņošana atbilstoši institūcijas darbības mērķiem un uzdevumiem;

2.2.3. ierēdņu amata pienākumu izpildes un darbinieku darbības un tās rezultātu regulārs novērtējums;

2.2.4. ar institūcijas darbību saistīto risku noteikšana un izvērtēšana;

2.3. informācija un saziņa:

2.3.1. visu līmeņu vadītāju, ierēdņu un darbinieku savstarpējas saziņas nodrošināšana;

2.3.2. patiesas, savlaicīgas un pilnīgas informācijas sniegšana vadītājiem;

2.3.3. dokumentu aprites un uzglabāšanas sistēmas nodrošināšana;

2.4. kontroles aktivitātes:

2.4.1. institūcijas un tās struktūrvienību funkciju vai uzdevumu izpildes kārtības noteikšana;

2.4.2. nepieciešamo kontroles pasākumu noteikšana, lai samazinātu institūcijas darbības riskus un nodrošinātu finanšu resursu aizsardzību;

2.5. uzraudzība:

2.5.1. izveidotās iekšējās kontroles sistēmas regulāras uzraudzības nodrošināšana;

2.5.2. iekšējās kontroles sistēmas trūkumu savlaicīgas novēršanas nodrošināšana;

2.5.3. institūcijas darbības risku uzraudzības nodrošināšana.

3. Iekšējās kontroles sistēmu veido, ņemot vērā institūcijas lielumu, institūcijai deleģēto funkciju apjomu, dažādību un sarežģītību, institūcijas darbības risku lielumu saistībā ar katru funkciju un citus faktorus, kuri ir būtiski konkrētās institūcijas darbības mērķu sasniegšanai.

4. Iekšējās kontroles sistēmu organizē tā, lai nodrošinātu institūcijas mērķu sasniegšanu, resursu aizsardzību, kontroles pasākumu izveidošanu un uzturēšanu, kā arī lai sniegtu attiecīgās ministrijas valsts sekretāram vai iestādes vadītājam pamatotu pārliecību, ka:

4.1. institūcija uzdevumus izpilda atbilstoši institūcijas darbības mērķiem un saskaņā ar institūcijā noteikto kārtību un plāniem;

4.2. institūcija darbojas efektīvi, pilnībā ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības;

4.3. institūcijas darbības riskus pastāvīgi uzrauga un novērtē;

4.4. institūcijas resursi ir nodrošināti pret zaudējumiem.

5. Ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, pieņemot lēmumu par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, izvairās no formālu un darbību traucējošu prasību noteikšanas, kā arī no tādu prasību noteikšanas, kuru ieviešanai nepieciešamie izdevumi pārsniedz finanšu ieguvumus un citus ieguvumus no tām.

6. Ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs veicina institūcijas ierēdņu un darbinieku izpratni par iekšējās kontroles sistēmu.