Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.350

Rīgā 2003.gada 1.jūlijā (prot. Nr.38 5.§)
Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplāna izstrādāšanas un ieviešanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts garantēto ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (ārstniecības iestāžu) struktūrplāna izstrādāšanas un ieviešanas kārtību, ar to saistītās institūcijas, kā arī attiecīgo institūciju kompetenci.

2. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (ārstniecības iestāžu) struktūrplāns (turpmāk — struktūrplāns) ir dokuments, kurā noteikts ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (ārstniecības iestāžu) (turpmāk — veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji) optimālais izvietojums valstī un to struktūra, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Struktūrplāns aptver primāro un sekundāro veselības aprūpes līmeni.

II. Struktūrplāna izstrādāšana

3. Struktūrplānu izstrādā Veselības ministrija sadarbībā ar pārstāvjiem no ārstniecības personu profesionālajām asociācijām, Latvijas Pašvaldību savienības, Teritorijas attīstības plānošanas centra, ar plānošanas reģionu attīstības padomju izvirzītajiem vietējo pašvaldību pārstāvjiem, kā arī veselības aprūpes jomu speciālistiem un ekspertiem.

4. Reģionālajā līmenī (šo noteikumu izpratnē — teritorijā, kur par valsts obligātās veselības apdrošināšanas pakalpojumu minimumu samaksā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (turpmāk — aģentūra)) priekšlikumus struktūrplānam pēc vienotiem kritērijiem izstrādā aģentūra, iesaistot attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju izvirzītos vietējo pašvaldību pārstāvjus. Priekšlikumos iekļauj šādu informāciju:

4.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji:

4.1.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēji;

4.1.2. ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji;

4.1.3. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji;

4.1.4. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji;

4.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits un to izvietojums.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

5. Izstrādājot priekšlikumus struktūrplānam, ārstniecības iestāde iesniedz aģentūrā šādu informāciju:

5.1. attīstības stratēģija piecu gadu periodam;

5.2. sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidi un to nodrošināšanai izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas;

5.3. nodrošinājums ar kvalificētu medicīnisko personālu;

5.4. materiāltehniskais nodrošinājums.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

6. Aģentūra priekšlikumus struktūrplānam iesniedz Veselības ministrijā. Veselības ministrija izvērtē priekšlikumus, attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un iespējas tos saņemt maksimāli tuvu dzīvesvietai un izstrādā struktūrplānu. Struktūrplānā norāda kopējo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu, darbības veidus un struktūru.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

7. Veselības aprūpes struktūrplāna ieviešanas konsultatīvā padome izstrādāto struktūrplānu nosūta plānošanas reģionu attīstības padomēm atzinumu saņemšanai no vietējām pašvaldībām. Plānošanas reģionu attīstības padomes, ņemot vērā vietējo pašvaldību viedokli, sniedz veselības aprūpes struktūrplāna ieviešanas konsultatīvajai padomei atzinumu par struktūrplānu.

8. Struktūrplānu apstiprina Ministru kabinets.

9. Struktūrplānu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Veselības ministrijas mājas lapā internetā.

III. Struktūrplānā ietveramās informācijas izvērtēšanas kritēriji

10. Izstrādājot priekšlikumus struktūrplānam, aģentūra izvērtē sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidus un to nodrošināšanai izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nodrošinājumu ar kvalificētu medicīnisko personālu, materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

11. Izstrādājot struktūrplānu, ņem vērā šādus faktorus, kas ietekmē iedzīvotāju veselību:

11.1. sociāli ekonomiskie faktori (piemēram, ienākumu apmērs, izglītība, nodarbinātība);

11.2. vides faktori;

11.3. saslimstības rādītāji;

11.4. preventīvo programmu efektivitāte un to īstenošana;

11.5. veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un apjoms;

11.6. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūra;

11.7. veselības aprūpei izmantojamā sociālā infrastruktūra;

11.8. kvalificēta medicīniskā personāla resursi.

12. Optimālo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūru nosaka, pamatojoties uz situācijas analīzi tautsaimniecībā un tās attīstības prognozi, nacionālo plānojumu, Latvijas un starptautisko ekspertu ieteikumiem un starptautiskiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras salīdzināmiem rādītājiem, pieņemot, ka valstī ir stabila sociāli ekonomiskā attīstība un demogrāfiskās pārmaiņas notiek atbilstoši prognozēm.

13. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānošanā izmanto šādus rādītājus:

13.1. plānojot neatliekamās medicīniskās palīdzības resursus, paredz, ka:

13.1.1. pilsētās 75 % gadījumu palīdzību sniedz 15 minūšu laikā;

13.1.2. pārējā teritorijā 75 % gadījumu palīdzību sniedz 25 minūšu laikā;

13.2. (svītrots ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

13.3. plānojot ambulatorās palīdzības nodrošinājumu, paredz, ka:

13.3.1. pie viena primārās veselības aprūpes ārsta ir reģistrēts ne vairāk par 1600 pacientu;

13.3.2. plānveida veselības aprūpes pakalpojumus primārās veselības aprūpes ārsts sniedz ne vēlāk kā triju dienu laikā;

13.4. plānojot stacionārās palīdzības nodrošinājumu, paredz, ka:

13.4.1. aprūpes teritorijā attālums no iedzīvotāju dzīvesvietas līdz daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai pa autoceļiem nepārsniedz 70 km un ceļā līdz slimnīcai pavadītais laiks, pārvietojoties ar autotransportu, nepārsniedz 60 minūtes;

13.4.2. viena reģionālā daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca apkalpo ne mazāk par 100000 iedzīvotāju;

13.4.3. viena lokālā slimnīca apkalpo ne mazāk par 25000 iedzīvotāju;

13.4.4. veselības ministrs nosaka optimālo stacionāra platību, kā arī kārtību, kādā izvieto resursus atbilstoši noteiktajam profilam.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

14. Izstrādājot struktūrplānu, paredz, ka viena profila slimnīcas tiek integrētas daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu sastāvā. Viena profila slimnīcas, kurās tiek ārstēti pacienti, kas slimo ar sociāli bīstamām slimībām vai slimībām, kuru dēļ pacientam nepieciešama ilgstoša ārstēšana, paredz reorganizēt un izveidot par ilglaicīgas uzturēšanās slimnīcām.

IV. Struktūrplāna ieviešana

15. Struktūrplāna ieviešanā piemēro šādus principus:

15.1. prioritātes princips — struktūrplāna ieviešanā balstās uz vidēja termiņa veselības aprūpes nozares prioritātēm;

15.2. programmas princips — struktūrplāna ieviešanā īsteno vidēja termiņa programmpieeju;

15.3. reģionu un valsts politikas plānošanas konsolidācijas princips — struktūrplānu ievieš, integrējot valsts un reģionālās attīstības prioritātes un vajadzības veselības aprūpes jomā;

15.4. komercdarbības un īpašuma formu vienlīdzības princips — veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs valsts investīcijas saņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

15.5. pēctecības un koordinācijas princips — struktūrplāna ieviešanā nodrošina tā regulāru aktualizāciju, savstarpēju saistību ar nozares politikas plānošanas dokumentiem un institucionālās bāzes izvērtējumu;

15.6. līdzdalības princips — struktūrplāna ieviešanā iesaista pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, privāto sektoru un ārvalstu finanšu institūcijas;

15.7. finanšu avotu konsolidācijas princips — struktūrplāna ieviešanā veicina pašvaldību, pašu līdzekļu un privātā kapitāla piesaisti.

16. Struktūrplāns tiek ieviests, pamatojoties uz:

16.1. konsolidēto veselības investīciju programmu;

16.2. dotācijām no aģentūras rezerves fonda;

16.3. līgumiem ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par valsts garantētu veselības aprūpes pakalpojumu minimumā iekļauto pakalpojumu samaksu.

17. Konsolidētā veselības investīciju programma ir indikatīvs vidēja termiņa veselības aprūpes nozares stratēģisko investīciju plānošanas dokuments. Dokuments izstrādāts, lai apvienotu veselības aprūpes nozarei pieejamos investīciju resursus un nodrošinātu to efektīvu izlietojumu ilgtspējīgas veselības aprūpes nozares pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, veicinot stabilas un prognozējamas veselības aprūpes komercdarbības vides izveidi.

18. Konsolidēto veselības investīciju programmu izstrādā pieciem gadiem. To katru gadu aktualizē un integrē valsts investīciju programmā.

19. Konsolidētā veselības investīciju programma tiek ieviesta, lai:

19.1. saskaņotu veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai nepieciešamo investīciju apjomu ar pieejamiem iekšzemes un ārvalstu resursiem;

19.2. nodrošinātu investīciju novirzīšanu atbilstoši valdības noteiktajām veselības aprūpes nozares prioritātēm un stratēģijai.

20. Konsolidētās veselības investīciju programmas finansēšanas avoti ir šādi:

20.1. valsts pamatbudžets;

20.2. (svītrots ar MK 24.02.2004. noteikumiem Nr.99);

20.3. pašvaldības budžets;

20.4. ārvalstu finansiālā palīdzība;

20.5. pašu līdzekļi;

20.6. privātais kapitāls.

21. (Svītrots ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49.)

22. Lai īstenotu konsolidēto veselības investīciju programmu un mērķtiecīgi izvietotu stratēģiskos ieguldījumus, Veselības ministrija slēdz ar struktūrplānā iekļautajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem līgumus par investīciju piešķiršanu un izlietošanu.

23. Aģentūras rezerves fonda ieņēmumus, kas paredzēti struktūrplāna ieviešanai un veselības aprūpes reformas īstenošanai, izlieto normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu noteiktajā kārtībā.

24. Aģentūra saskaņā ar struktūrplānu slēdz ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem līgumus par valsts garantētu veselības aprūpes pakalpojumu minimumā iekļauto pakalpojumu samaksu.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

V. Struktūrplāna izstrādāšanā un ieviešanā iesaistītās institūcijas un to kompetence

25. Struktūrplāna izstrādāšanā un ieviešanā iesaistītās institūcijas ir veselības aprūpes struktūrplāna ieviešanas konsultatīvā padome, aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, plānošanas reģionu attīstības padomes un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

26. Veselības ministrija ir atbildīga par struktūrplāna izstrādāšanu un tā ieviešanas koordinēšanu. Šo uzdevumu izpildei Veselības ministrija izveido veselības aprūpes struktūrplāna ieviešanas konsultatīvo padomi (turpmāk — padome), veido darba grupas un, ja nepieciešams, uzaicina ekspertus.

27. Padome struktūrplāna ieviešanas gaitā saskaņo valsts un pašvaldību intereses un veicina struktūrplāna ieviešanu. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi, padome:

27.1. izvērtē struktūrplānu un tā ieviešanas gaitu, kā arī sagatavo priekšlikumus sekmīgai struktūrplāna ieviešanai;

27.2. izskata priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem struktūrplānā;

27.3. sniedz atzinumu par veselības aprūpes nozares investīciju stratēģiju;

27.4. sniedz atzinumu par konsolidētās veselības investīciju programmas projektu;

27.5. izvērtē konsolidētās veselības investīciju programmas īstenošanas gaitu.

28. Padomi vada veselības ministrs vai viņa pilnvarota persona. Darbam padomē ir deleģēti pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Satiksmes ministrijas. Padome darbojas saskaņā ar veselības ministra apstiprinātu nolikumu.

29. Aģentūra:

29.1. kontrolē konsolidētās veselības investīciju programmas projektu īstenošanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

29.2. nodrošina aģentūras rezerves fonda administrēšanu;

29.3. uzrauga veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanas procedūras atbilstību struktūrplānam;

29.4. apkopo informāciju par šo noteikumu 16.3.apakšpunktā minēto līgumu izpildi;

29.5. slēdz ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem līgumus par pakalpojuma minimumā iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar struktūrplānu un sniedz Veselības ministrijai priekšlikumus par ārstniecības iestāžu svītrošanu no struktūrplāna, ja attiecīgie līgumi netiek pildīti.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

30. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra:

30.1. novērtē ārstniecības iestāžu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām obligātajām prasībām;

30.2. sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteiktajās obligātajās prasībās, kas saistītas ar struktūrplānā iekļauto ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību atbilstības novērtēšanu;

30.3. atbilstoši kompetencei uzrauga struktūrplāna ieviešanu;

30.4. atbilstoši kompetencei izvērtē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu veidus un izstrādā to pirkšanas programmu;

30.5. sniedz Veselības ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem struktūrplānā, ņemot vērā pārmaiņas šo noteikumu 10.punktā minētajos faktoros;

30.6. kontrolē šo noteikumu 16.3.apakšpunktā minētos līgumus, lai nodrošinātu to atbilstību struktūrplānam un veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanas programmai.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

31. Vietējās pašvaldības nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saskaņā ar struktūrplānu.

32. Aģentūra nodrošina līgumu slēgšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par veselības aprūpes pakalpojumu minimumā iekļauto pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar struktūrplānu.

(Grozīts ar MK 17.01.2006. noteikumiem Nr.49)

33. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, sniedzot ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir atbildīgi par ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteikto obligāto prasību izpildi.

Ministru prezidents E.Repše

Veselības ministre I.Circene
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplāna izstrādāšanas .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 350Pieņemts: 01.07.2003.Stājas spēkā: 05.07.2003.Zaudē spēku: 01.07.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 100, 04.07.2003.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
76935
{"selected":{"value":"20.01.2006","content":"<font class='s-1'>20.01.2006.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"20.01.2006","iso_value":"2006\/01\/20","content":"<font class='s-1'>20.01.2006.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.02.2004","iso_value":"2004\/02\/28","content":"<font class='s-1'>28.02.2004.-19.01.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.2003","iso_value":"2003\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2003.-27.02.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
20.01.2006
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)