1. Demogrāfisko un ģimenes lietu padome (turpmāk — padome) ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kas izveidota, lai veicinātu valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas, kā arī tās īstenošanas vienotību visos valsts pārvaldes līmeņos. Padome izvērtē un koordinē valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas īstenošanu, kā arī informē plašsaziņas līdzekļus par ģimenes atbalsta politikas jautājumiem.

2. Padomei ir šādas funkcijas:

2.1. veicināt vienotas demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas izstrādi un izvērtēt tās ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos;

2.2. koordinēt valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas īstenošanu visos valsts institūciju līmeņos;

2.3. sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem sabiedrības informēšanā par valsts demogrāfisko un ģimenes atbalsta politiku.

3. Padomes uzdevumi ir:

3.1. izskatīt un izvērtēt iesaistīto un ieinteresēto institūciju un organizāciju priekšlikumus un viedokļus par valsts demogrāfisko un ģimenes atbalsta politiku;

3.2. ne retāk kā reizi gadā informēt Ministru kabinetu par valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas īstenošanu, galvenajām problēmām, risinājuma variantiem un finansējuma prioritātēm;

3.3. sniegt starptautiskajām organizācijām atzinumus par valdības ziņojumu projektiem, kas saistīti ar valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas jautājumiem;

3.4. periodiski sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem par valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas jautājumiem.

4. Padomei ir tiesības:

4.1. pieprasīt un bez atlīdzības saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no nevalstiskajām organizācijām informāciju un atzinumus, kas nepieciešami padomes funkciju veikšanai;

4.2. uzaicināt piedalīties (ar padomdevēja tiesībām) padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus;

4.3. konkrētu jautājumu risināšanai izveidot pastāvīgas un īslaicīgas darba grupas no padomes locekļu vidus un uzaicinātajiem speciālistiem;

4.4. piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu izstrādē, kas saistīti ar valsts demogrāfisko un ģimenes atbalsta politiku;

4.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt attiecīgajam ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar valsts demogrāfisko un ģimenes atbalsta politiku un ietekmē to;

4.6. sniegt priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei un veikt citus pasākumus, kas nepieciešami šo noteikumu 2.punktā minēto funkciju izpildei;

4.7. ieteikt tēmas lietišķajiem pētījumiem ģimenes valsts politikas jomā;

4.8. paust viedokli jautājumos, kas saistīti ar valsts demogrāfisko un ģimenes atbalsta politiku, kā arī par attiecīgām publikācijām plašsaziņas līdzekļos.

5. Padomes sastāvā ir 19 locekļu:

5.1. labklājības ministrs (padomes priekšsēdētājs);

5.2. Ekonomikas ministrijas pārstāvis;

5.3. Finanšu ministrijas pārstāvis;

5.4. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis;

5.5. Labklājības ministrijas pārstāvis;

5.6. Tieslietu ministrijas pārstāvis;

5.7. Veselības ministrijas pārstāvis;

5.8. (svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.703);

5.9. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis;

5.10. Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis;

5.10.¹ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas pārstāvis;

5.11. deviņi padomes locekļi no zinātniskās pētniecības iestādēm, Latvijas Pašvaldību savienības un citām nevalstiskām organizācijām.

(Grozīts ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.135; MK 03.08.2004. noteikumiem Nr.683; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.703, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

6. Padomes personālsastāvu pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru prezidents.

(Grozīts ar MK 03.08.2004. noteikumiem Nr.683; 30.06.2009. noteikumiem Nr.703, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

7. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē padome no tās locekļu vidus.

8. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī, un tās sasauc padomes priekšsēdētājs. Padomes sekretariāts vismaz piecas darbdienas pirms kārtējās sēdes nosūta padomes locekļiem padomes sēdes darba kārtību un izskatāmos materiālus.

9. Ārkārtas sēdes notiek, ja to pieprasa padomes priekšsēdētājs vai vismaz trīs padomes locekļi. Ārkārtas sēdes izziņo padomes sekretariāts ne vēlāk kā trīs dienas pirms sēdes.

10. Padome lēmumus pieņem sēdēs. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Lēmumus ieraksta sēdes protokolā.

11. Padomes priekšsēdētājs:

11.1. vada padomes darbu;

11.2. atbilstoši padomes locekļu priekšlikumiem izstrādā padomes darbības stratēģiju un darba plānu;

11.3. sasauc un vada padomes sēdes;

11.4. uzaicina piedalīties padomes sēdēs un iesaista atzinumu sagatavošanā amatpersonas un speciālistus;

11.5. paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus padomes dokumentus;

11.6. kontrolē padomes lēmumu izpildi.

12. Padomes sekretariāta uzdevumus veic labklājības ministrija.

(Grozīts ar MK 03.08.2004. noteikumiem Nr.683; 30.06.2009. noteikumiem Nr.703, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

13. Padomes sekretariāts:

13.1. sagatavo padomes sēžu darba kārtību un protokolē sēdes;

13.2. sagatavo izskatāmos materiālus;

13.3. nodrošina informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā.

14. Padomes sēdes ir atklātas, ja padome nav pieņēmusi citu lēmumu.