1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits.

2. Noteikumi attiecas uz ministriju, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu un Valsts kancelejas (turpmāk — ministrija), kā arī ministrijas padotībā esošo iestāžu (turpmāk — iestādes) iekšējā audita struktūrvienību darba organizēšanu un iekšējā audita veikšanu.

3. Iekšējā audita sistēmu ministrijā nosaka ar attiecīgu lēmumu, un tajā norāda:

3.1. ministrijas iekšējā audita struktūrvienības darba apjomā ietvertās iestādes;

3.2. iestādes, kurās izveidojamas iekšējā audita struktūrvienības, un šo struktūrvienību pārskatu sniegšanas kārtību;

3.3. ministrijas iekšējā audita struktūrvienības pienākumus un tiesības iestāžu iekšējā audita struktūrvienību metodiskajā vadīšanā.

4. Iekšējā audita struktūrvienības reglaments nosaka iekšējā audita struktūrvienības uzbūvi, funkcijas, galvenos uzdevumus, darba apjomu, iekšējā audita struktūrvienības tiesības, pienākumus, atbildību un ziņošanas kārtību valsts sekretāram vai iestādes vadītājam. Reglamentā norāda iekšējā audita struktūrvienības sniedzamo konsultatīvā darba apjomu.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

5. Kārtību, kādā veicams iekšējais audits ministrijā vai iestādē, apstiprina valsts sekretārs vai iestādes vadītājs. Kārtība nosaka audita darba organizācijas posmu uzraudzību, audita procesa dokumentēšanu un šādus galvenos iekšējā audita struktūrvienības darba organizācijas posmus:

5.1. iekšējā audita struktūrvienības plānu izstrāde;

5.2. iekšējā audita plānošana;

5.3. iekšējā audita programmas izstrāde;

5.4. pārbaužu veikšana;

5.5. iekšējās kontroles novērtējums;

5.6. iekšējā audita ziņojuma projekta izstrāde;

5.7. iekšējā audita ziņojuma projekta saskaņošana;

5.8. iekšējā audita ziņojuma izstrāde;

5.9. ziņojuma iesniegšana valsts sekretāram vai iestādes vadītājam un ieteikumu ieviešanas grafika apstiprināšana;

5.10. iekšējā audita slēgšana;

5.11. iekšējā audita ieteikumu ieviešanas uzraudzība;

5.12. audita lietas slēgšana.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

6. Iekšējais auditors ir neatkarīgs, ja tas var veikt savus darba pienākumus objektīvi.

7. Iekšējais auditors, veicot iekšējos auditus, ir objektīvs, ja viņš:

7.1. rīkojas vai izdara secinājumus, kas atbilst īstenībai, un nav subjektīvs vai aizspriedumains;

7.2. nepieļauj kompromisu attiecībā uz veicamā audita kvalitāti;

7.3. izvērtējot auditā gūto informāciju, pamatojas uz faktiem un neietekmējas no citu izteiktā viedokļa.

8. Iekšējā auditora neatkarību un objektivitāti var ietekmēt:

8.1. reglamentā noteiktā darba apjoma ierobežošana;

8.2. ierobežota piekļūšana dokumentiem, finanšu resursiem, telpām un citām materiālām vērtībām;

8.3. iekšējā audita apjoma ierobežošana;

8.4. tādas sistēmas auditēšana, kuru attiecīgais iekšējais auditors ir izstrādājis, ieviesis, vadījis vai par kuras darbību ir bijis atbildīgs iepriekšējā gada laikā;

8.5. interešu konflikts.

9. Ja tiek ietekmēta iekšējā auditora neatkarība vai objektivitāte, iekšējais auditors nekavējoties rakstiski informē iekšējā audita struktūrvienības vadītāju, bet iekšējā audita struktūrvienības vadītājs informē valsts sekretāru vai iestādes vadītāju.

10. Ja valsts sekretārs vai iestādes vadītājs nepieņem lēmumu, lai novērstu iekšējā auditora neatkarības vai objektivitātes ietekmēšanu, iekšējā audita struktūrvienības vadītājs informē nākamo augstāko amatpersonu un Iekšējā audita padomi.

11. Iekšējā auditora iesaistīšanu citu veidu pārbaudēs, izmeklēšanā, konsultāciju sniegšanā dokumentē atbilstoši valsts sekretāra vai iestādes vadītāja apstiprinātajai kārtībai, kādā veicams iekšējais audits ministrijā vai iestādē.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

12. Ja iekšējais auditors atklāj nelikumības, viņam ir pienākums par to nekavējoties rakstiski ziņot iekšējā audita struktūrvienības vadītājam. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs par atklātajām nelikumībām informē Iekšējā audita likumā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 01.08.2006. noteikumiem Nr.640)

(Nodaļa svītrota ar MK 01.08.2006. noteikumiem Nr.640)

(Nodaļa MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

16. Iekšējā audita struktūrvienība sagatavo iekšējā audita struktūrvienības stratēģisko plānu (turpmāk - stratēģiskais plāns) trīs līdz piecu gadu laikposmam un aktualizē reizi gadā. Stratēģiskajā plānā norāda:

16.1. skaidrojumu par iekšējā audita stratēģiju;

16.2. riska faktoru ietekmes uz auditējamajām sistēmām novērtējumu;

16.3. auditējamās sistēmas;

16.4. audita apjomu;

16.5. audita prioritāti;

16.6. kopējo riska novērtējumu;

16.7. audita dienas;

16.8. iepriekšējo sistēmas auditēšanas gadu.

17. Pamatojoties uz stratēģisko plānu, iekšējā audita struktūrvienība izstrādā iekšējā audita struktūrvienības gada plānu (turpmāk - gada plāns). Gada plānā norāda auditējamo sistēmu, iekšējam auditam nepieciešamo dienu skaitu, iekšējā audita veikšanas laiku un iekšējo auditoru.

18. Iekšējā audita struktūrvienība izstrādā iekšējā audita struktūrvienības ilgtermiņa attīstības plānu (turpmāk - ilgtermiņa attīstības plāns) vismaz piecu gadu periodam. Ilgtermiņa attīstības plānā ietver informāciju par iekšējā audita struktūrvienības darbības mērķiem, resursiem (finanšu un personāla), struktūrvienības darbības analīzi, attīstības prioritātēm, sasniedzamajiem rezultātiem. Ilgtermiņa attīstības plānu iesniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam apstiprināšanai. Iestādes vadītājs nodrošina ilgtermiņa attīstības plāna iesniegšanu valsts sekretāram divu nedēļu laikā pēc tā apstiprināšanas.

19. Iekšējā audita struktūrvienība izstrādā iekšējo auditoru mācību plānu pusgadam vai gadam, ietverot tajā informāciju par plānotajām mācībām.

20. Iekšējā audita struktūrvienības stratēģisko plānu, gada plānu un iekšējo auditoru mācību plānu:

20.1. valsts sekretārs vai iestādes vadītājs apstiprina līdz kārtējā gada 15.decembrim;

20.2. iestādes vadītājs iesniedz valsts sekretāram līdz kārtējā gada 20.decembrim.

20.¹ Valsts sekretārs nodrošina ministrijas un iestādes plānu iesniegšanu Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā līdz kārtējā gada 30.decembrim.

20.² Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs aktualizē plānus, ja paredzētas būtiskas izmaiņas, un iesniedz apstiprināšanai valsts sekretāram vai iestādes vadītājam:

20.²1. iestādes vadītājs nodrošina aktualizēto plānu iesniegšanu valsts sekretāram divu nedēļu laikā pēc izmaiņu apstiprināšanas;

20.²2. valsts sekretārs nodrošina aktualizēto plānu iesniegšanu Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā divu nedēļu laikā pēc iestādes plānu saņemšanas vai ministrijas aktualizēto plānu apstiprināšanas.

21. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs:

21.1. nodrošina iekšējā audita izpildes un darba kvalitātes uzraudzību visos iekšējā audita posmos un, ja nepieciešams, maina iekšējā audita darba apjomu vai iekšējā audita ziņojuma izstrādes termiņus, kā arī informē valsts sekretāru vai iestādes vadītāju par būtiskām izmaiņām;

21.2. organizē kompetentas konsultācijas vai palīdzības saņemšanu no ekspertiem vai konsultantiem, ja iekšējā audita struktūrvienības darbiniekiem trūkst zināšanu, iemaņu vai citas pieredzes, kas nepieciešama visa iekšējā audita vai kāda iekšējā audita posma īstenošanai;

21.3. atbild par efektīvas uzraudzības sistēmas izveidi, kas nodrošina gada plāna izpildi;

21.4. norīkojot iekšējo auditoru, ņem vērā iespējamos un esošos interešu konfliktus;

21.5. periodiski, ja tas ir lietderīgi, uzdod iekšējam auditoram veikt iekšējos auditus citās auditējamās sistēmās un nodrošina iekšējo auditoru rotāciju;

21.6. pārbauda iekšējā audita darba rezultātus, lai pārliecinātos, ka darbs ir veikts objektīvi, kvalitatīvi un laikus.

(Grozīts ar MK 01.08.2006. noteikumiem Nr.640)

22. Iekšējā audita struktūrvienības vadītāja veiktās pārbaudes reģistrē iekšējā audita darba dokumentos.

23. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nodrošina iekšēju periodisku iekšējā audita struktūrvienības darba novērtējumu.

24. Uzsākot iekšējo auditu, iekšējais auditors identificē sistēmu, kurā veic iekšējo auditu, un izstrādā audita uzdevuma darba plānu. Darba plānu apstiprina iekšējā audita struktūrvienības vadītājs. Audita uzdevuma darba plānā norāda auditējamās sistēmas mērķus, kontroles mērķus, iekšējā audita mērķus, iekšējā audita apjomu un citu informāciju.

25. Pēc iekšējā audita uzdevuma darba plāna sagatavošanas iekšējais auditors izstrādā iekšējā audita programmu. Iekšējā audita programmā nosaka sistēmas galvenos riska faktorus, nepieciešamās kontroles un informācijas identificēšanas, analīzes un novērtēšanas veidus. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs pirms iekšējā audita pārbaudes uzsākšanas apstiprina iekšējā audita programmu. Iekšējais auditors saskaņo ar Iekšējā audita struktūrvienības vadītāju izmaiņas audita darba programmā.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

26. Iekšējais auditors identificē, iegūst un pārbauda iekšējā audita mērķu sasniegšanai nepieciešamo, ticamo, atbilstošo un derīgo informāciju.

27. Iekšējais auditors, ņemot vērā audita mērķi, izvēlas atbilstošas pārbaudes metodes un veic attiecīgās pārbaudes.

(Grozīts ar MK 01.08.2006. noteikumiem Nr.640)

27.¹ Pēc pārbaužu rezultātu izvērtēšanas iekšējais auditors sagatavo iekšējās kontroles novērtējumu, kurā sniedz detalizētu informāciju par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem, secinājumiem un ieteikumiem iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanā, norādot atsauci par veikto pārbaužu rezultātiem atbilstoši iekšējā audita programmā noteiktajām pārbaudes metodēm. Auditora sagatavoto iekšējās kontroles novērtējumu apstiprina iekšējā audita struktūrvienības vadītājs.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

28. Visus iekšējā audita darba dokumentus iekšējais auditors apkopo iekšējā audita lietā.

29. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs atbild par iekšējā audita lietu saglabāšanu.

30. Iekšējā audita laikā iegūto informāciju iekšējais auditors ir tiesīgs izpaust trešajai personai tikai ar valsts sekretāra vai iestādes vadītāja atļauju.

31. Iekšējais auditors ir personīgi atbildīgs par auditējamās struktūrvienības vai iestādes izsniegto dokumentu oriģinālu saglabāšanu.

32. Par katru veikto iekšējo auditu iekšējais auditors sagatavo iekšējā audita ziņojuma projektu. Ziņojuma projekts ietver iekšējā audita mērķi, darba apjomu, iekšējā audita apjoma ierobežojumus, konstatētos faktus, secinājumus un ieteikumus. Ziņojuma projekta neatņemama sastāvdaļa ir ieteikumu ieviešanas grafika projekts. Iekšējā audita ziņojuma projektu iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nosūta izvērtēšanai auditējamās iestādes vai struktūr­vienības vadītājam.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

33. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nodrošina auditējamās iestādes vai struktūrvienības vadītāja par iekšējā audita ziņojuma projektu sniegto komentāru izvērtēšanu, ziņojuma projekta apspriešanu un, ja nepieciešams, precizēšanu, kā arī ziņojuma izstrādi.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

34. Iekšējā audita ziņojumu iesniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam. Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs apstiprina iekšējā audita ieteikumu ieviešanas grafiku, kur norādīti ieteikumu ieviešanas termiņi, ieteikumu prioritāte un atbildīgās personas.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

35. Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs nosaka, kuras atbildīgās amatpersonas iepazīstināmas ar iekšējā audita ziņojumu. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nodrošina, lai atbildīgās amatpersonas būtu iepazīstinātas ar iekšējā audita ziņojumu.

36. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nodrošina, lai izstrādātie iekšējā audita ziņojumi būtu precīzi, objektīvi, konstruktīvi, pilnīgi, savlaicīgi un lietišķi.

36.¹ Auditu slēdz pēc audita ieteikumu ieviešanas grafika apstiprinā­šanas.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

37. Iekšējā audita struktūrvienība nodrošina valsts sekretāra vai iestādes vadītāja apstiprināto ieteikumu ieviešanas uzraudzību. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs par apstiprināto ieteikumu nepildīšanu un nepildīšanas iemesliem informē valsts sekretāru vai iestādes vadītāju, kurš pieņem lēmumu par turpmāko rīcību.

(Grozīts ar MK 01.08.2006. noteikumiem Nr.640)

37.¹ Audita lietu slēdz pēc apstiprināto audita ieteikumu ieviešanas vai atcelšanas.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

38. Iekšējā audita struktūrvienība sagatavo un iesniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam pārskatu par attiecīgajā pusgadā amatā ieceltajiem un no amata atbrīvotajiem iekšējiem auditoriem. Pārskatā norāda štata vienību skaitu iekšējā audita struktūrvienībā, iekšējā auditora amatu, vārdu, uzvārdu, amatā iecelšanas datumu, citā amatā pārcelšanas datumu, no amata atbrīvošanas datumu un atbrīvošanas iemeslus.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

38.¹ Šo noteikumu 38.punktā minēto pārskatu:

38.¹1. iestādes vadītājs līdz kārtējā gada 15.janvārim un 15.jūlijam iesniedz valsts sekretāram;

38.¹2. valsts sekretārs līdz kārtējā gada 30.janvārim un 30.jūlijam iesniedz Finanšu ministrijā.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

38.² Finanšu ministrija līdz kārtējā gada 15.februārim un 15.augustam iesniedz Iekšējā audita padomei apvienoto pārskatu par attiecīgajā pusgadā amatā ieceltajiem un no amata atbrīvotajiem iekšējiem auditoriem.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)

39. (Svītrots ar MK 01.08.2006. noteikumiem Nr.640.)

40. (Svītrots ar MK 01.08.2006. noteikumiem Nr.640.)

41. Iestādes vadītājs nedēļas laikā informē valsts sekretāru par iekšējā audita struktūrvienības vadītāja iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata un norāda viņa atbrīvošanas iemeslu.

42. Valsts sekretārs divu nedēļu laikā informē Iekšējā audita padomi un Finanšu ministriju par ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienības vadītāja iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata un norāda viņa atbrīvošanas iemeslu.

43. Līdz kārtējā gada 15.janvārim Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs sagatavo un iesniedz apstiprināšanai valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita struktūrvienības darbības pārskatu.

44. Līdz kārtējā gada 20.janvārim to iestāžu vadītāji, kurās ir izveidotas iekšējā audita struktūrvienības, nodrošina iekšējā audita struktūrvienības darbības pārskatu iesniegšanu valsts sekretāram.

45. Iekšējā audita struktūrvienības gada darbības pārskatā ietver informāciju par plānotajiem un veiktajiem iekšējiem auditiem, gada plāna izpildi un neizpildes iemesliem, vērtējumu par iekšējās kontroles sistēmu ministrijā vai iestādē, būtiskākajiem iekšējos auditos konstatētajiem faktiem un ieteikumiem, iekšējā auditā izteikto ieteikumu skaitu, valsts sekretāra vai iestādes vadītāja neapstiprināto ieteikumu un neieviesto ieteikumu iemesliem, iekšējā audita struktūrvienības darbinieku mācībām, sadarbību ar Valsts kontroli, iesaistīšanos konsultatīvajā darbā un citu nozīmīgu informāciju saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto pārskata struktūru.

46. Līdz kārtējā gada 30.janvārim valsts sekretārs iesniedz Finanšu ministrijā un Valsts kontrolē ministrijas un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību gada darbības pārskatu, kā arī apkopoto gada darbības pārskatu, kurā ir ietverta informācija par gada plāna izpildi un neizpildes iemesliem, iekšējā auditā izteikto ieteikumu skaitu, valsts sekretāra vai iestādes vadītāja neapstiprināto ieteikumu un neieviesto ieteikumu iemesliem, iekšējā audita struktūrvienības darbiniekiem, kā arī informāciju par būtiskākajiem iekšējā auditā izdarītajiem secinājumiem, ieteikumiem un citu nozīmīgu informāciju.

47. Līdz kārtējā gada 15.martam Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz izskatīšanai Iekšējā audita padomē gada pārskatu par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijās un iestādēs, kurā ir ietverta informācija par gada plāna izpildi un neizpildes iemesliem, iekšējā auditā izteikto ieteikumu skaitu, vadības neapstiprināto ieteikumu un neieviesto ieteikumu iemesliem, ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienības darbiniekiem, kā arī informāciju par būtiskākajiem iekšējā auditā izdarītajiem secinājumiem, ieteikumiem un citu nozīmīgu informāciju.

(Grozīts ar MK 01.08.2006. noteikumiem Nr.640)

48. Līdz kārtējā gada 1.jūnijam Finanšu ministrija pārskatu par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijās un iestādēs kopā ar Iekšējā audita padomes atzinumu iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā un Valsts kontrolē.

(MK 01.08.2006. noteikumu Nr.640 redakcijā)