Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LIKUMS
Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām
1. nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Latvijas Republikas budžeta sistēmā kā patstāvīgas atsevišķas daļas ietilpst valsts budžets, valsts sociālās apdrošināšanas budžets un vietējo padomju budžeti (vietējie budžeti).

Valsts budžetā, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā un vietējo; budžetos kā patstāvīgas sastāvdaļas ietilpst konvertējamās valūtas budžeti. Atsevišķu šā likuma pantu piemērošanas īpatnības attiecībā uz konvertējamās valūtas budžetiem nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Vietējie budžeti ir rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu budžeti.

Budžeti ir savstarpēji saistīti šā likuma noteiktajos ietvaros, Budžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījumu starp valsts budžetu un vietējiem budžetiem nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

2. pants. Valsts budžets, valsts sociālās apdrošināšanas budžets un vietējie budžeti nosaka ekonomiskās attiecības starp uzņēmumiem, organizācijām, iedzīvotājiem, no vienas puses, un valsti un pašvaldībām, no otras puses, centralizētā naudas līdzekļu fonda plānveidīgā izveidošanā un izmantošanā.

Budžetus apstiprina vienam gadam — laika posmam no 1. janvāra līdz 31. decembrim ieskaitot. Ja nepieciešams, Latvijas Republikas Augstākā Padome var noteikt budžeta sastādīšanu īsākam finansu periodam. Ja budžeti līdz plānojama budžeta gada sākumam nav apstiprināti, tad līdz to apstiprināšanai plānojamā finansu perioda ikmēneša finansēšana tiek izdarīta vienam mēnesim atbilstošas daļas apmērā no iepriekšējā finansu perioda budžeta.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

 

3. pants. Latvijas Republikas Ministru Padome iesniedz Augstākajai Padomei izskatīšanai valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta projekta koncepcijas četrus mēnešus pirms nākamā finansu perioda sākuma, budžeta projektus — ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nākamā finansu perioda sākuma.

Valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izpildes pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

4. pants. Valsts budžeta, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un vietējo budžetu sastādīšanu un izpildi organizē attiecīgi Latvijas Republikas Ministru Padome un vietējo Tautas deputātu padomju valdes.

Sastādot valsts budžeta projektu, jāuzrāda no valsts budžeta finansējamām iestādēm, plānojamam finansu periodam ārpusbudžeta līdzekļu atlikums plānojamā perioda sākumā un šo līdzekļu izlietojums iepriekšējā finansu periodā.

Valsts budžeta, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un vietējo budžetu sastādīšanas un izpildes noteikumus izstrādā Latvijas Republikas Ministru Padome.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

5. pants. Ja pēc Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo budžetu apstiprināšanas tiek pieņemti Latvijas Republikas Augstākās Padomes likumdošanas akti vai Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumi, saskaņā ar kuriem palielinās vietējo budžetu izdevumi vai samazinās to ieņēmumi, šiem budžetiem attiecīgos līdzekļus sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta.

Ja Latvijas Republikas Augstākā Padome vai Latvijas Republikas Ministru Padome pieņem likumdošanas aktus vai lēmumus, sakarā ar kuriem vietējo budžetu ienākumi palielinās, attiecīgās summas ieskaitāmas Latvijas Republikas valsts budžetā.

Ja rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu Tautas deputātu padomes, pārkāpjot savu kompetenci, pieņem lēmumus, pēc kuriem samazinās Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumi vai palielinās izdevumi, attiecīgās summas ieskaitāmas no vietējo padomju budžetiem Latvijas Republikas valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

6. pants. No Latvijas Republikas budžeta sistēmas patstāvīgajiem budžetiem un budžetu izpildes gada pārskatiem pēc to apstiprināšanas, summējot ieņēmumus un izdevumus, izveido attiecīgo līmeņu statistiskos kopsavilkuma budžetus un koppārskatus.

No vietējo budžetu izpildes ceturkšņu un mēnešu pārskatiem izveido ceturkšņu un mēnešu koppārskatus.

Republikas kopsavilkuma budžets apvieno valsts budžetu, valsts sociālās apdrošināšanas budžetu un vietējos budžetus.

Rajona kopsavilkuma budžets apvieno rajona budžetu, rajona pilsētu un pagastu budžetus.

Republikas pilsētas ar iedalījumu rajonos kopsavilkuma budžets apvieno pilsētas budžetu un pilsētas rajonu budžetus.

Statistisko kopsavilkumu sastādīšanas kārtību un termiņus nosaka Latvijas Republikas Finansu ministrija.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

2. nodaļa
Latvijas Republikas valsts budžets

7. pants. Latvijas Republikas valsts budžets apvieno līdzekļus valsts un starpvalstu nozīmes programmu finansēšanai, kā arī citiem šajā likumā paredzētajiem izdevumiem.

8. pants. Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumus veido:

8.1. uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju nodokļu maksājumu daļa, kuru Latvijas Republikas Augstākā Padome noteikusi ieskaitīšanai Latvijas Republikas valsts budžetā;

8.2. muitas ienākumi;

8.3. citi ieņēmumi un maksājumi, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem ieskaitāmi Latvijas Republikas valsts budžetā;

8.4. (izslēgts ar 10.07.1992. likumu);

8.5. (izslēgts ar 10.07.1992. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

9. pants. Ja nepieciešams, valsts budžeta deficīta vai konkrētu budžeta izdevumu segšanai ar atmaksāšanas vai citiem noteikumiem var izmantot banku kredītus, valsts aizņēmumus, citu valstu budžetu un vietējo budžetu līdzekļu kredītus, neiekļaujot tos budžeta ieņēmumu daļā. Kredīti, humānās palīdzības, mērķprogrammu un citu veidu finansu līdzekļi jāuzrāda atsevišķā valsts budžeta pielikumā, norādot atmaksāšanas un citus papildnosacījumus. Ja šie līdzekļi saņemti budžeta izpildes finansu periodā, tie jāiekļauj budžeta pielikumā ar likumu par grozījumiem valsts budžetā.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

10. pants. Valsts budžeta līdzekļi izlietojami:

1) valsts nozīmes tautsaimniecisko programmu finansēšanai, investīcijām un dotācijām;

2) valsts nozīmes veselības aizsardzības, fiziskās kultūras un sporta, zinātnes, izglītības un kultūras, sociālās nodrošināšanas pasākumu un iestāžu finansēšanai;

3) valsts nozīmes vides aizsardzības pasākumu finansēšanai;

4) starpvalstu mērķprogrammu finansēšanai;

5) valsts varas un pārvaldes iestāžu, tiesu un notariāta kantoru uzturēšanai;

6) aizdevumiem, ko iedala vietējiem budžetiem;

7) bankas kredītu un valsts parāda dzēšanai;

8) no citu valstu budžetiem un vietējiem budžetiem saņemto aizdevumu atmaksāšanai;

9) citiem pasākumiem, kas finansējami saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

No valsts budžeta līdzekļiem var izsniegt dotācijas un mērķsubsīdijas vietējiem budžetiem.

Mērķsubsīdijas konkrētiem mērķiem apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome. Ja tās izlieto citiem pasākumiem vai pilnībā neapgūst attiecīgajā finansu periodā, šie asignējumi tiek ieturēti un ieskaitīti valsts budžeta līdzekļu brīvajā atlikumā.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

11. pants. Valsts budžeta sastāvā tiek izveidots Latvijas Republikas Ministru Padomes rezerves fonds, kura apmēru nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome. Pārskatu par rezerves fonda izlietošanu vienlaikus ar pārskatu par valsts budžeta izpildi Latvijas Republikas Ministru Padome iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

Latvijas Republikas Ministru Padomes rezerves fonda atlikums budžeta gada beigās tiek ieturēts un ieskaitīts valsts budžeta līdzekļu brīvajā atlikumā.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

12. pants. Ar valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu brīvo atlikumu uz plānojamā gada sākumu un ar summām, par kādām ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļa brīvais atlikums uz plānojamā gada sākumu tiek novirzīts paredzēto budžeta izdevumu finansēšanai, lai segtu izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem, neiekļaujot atlikumu budžeta ieņēmumos.

Virs budžetā paredzētajiem izdevumiem uz valsts budžeta līdzekļi atlikuma rēķina veidojas kases apgrozības līdzekļi, kurus Latvijas Republikas Ministru Padome gada laikā var izlietot paga.idu kases iztrūkumu segšanai, un tie tajā pašā gadā jāatjauno līdz apmēriem, kādi paredzēti, apstiprinot valsts budžetu Latvijas Republikas Augstākajā Padomē.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

13. pants. Valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izpildes procesā izmaiņas šo budžetu ieņēmumos un izdevumos var izdarīt Latvijas Republikas Augstākā Padome. Valsts budžeta izpildes procesā grozījumus ieņēmumos un izdevumos rezerves fonda ietvaros ir tiesīga izdarīt Latvijas Republikas Ministru Padome.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

14. pants. Latvijas Republikas Ministru Padome organizē valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta projektu sastādīšanas darbu un iesniedz šo projektu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei. Budžeta projekti tiek publicēti.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

15. pants. Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgās komisijas iepriekš izskata valsts budžeta projektu un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta projektu, kā arī saņemtos iedzīvotāju ierosinājumus un sagatavoto atzinumu iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

16. pants. Latvijas Republikas Augstākā Padome izskata valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta projektus pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes iesniegtā ziņojuma un Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgo komisiju atzinuma, apstiprina, pieņem likumu un publicē to vispārējai zināšanai.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

17. pants. Asignējumu no Latvijas Republikas valsts budžeta nepietiekamības gadījumos papildu izdevumu segšanai, kā arī gadījumos, kad attiecīgie asignējumi nav paredzēti, tiek sastādīts papildu budžets.

Papildu budžetu sastāda, izskata un apstiprina tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas valsts budžetu.

18. pants. Valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izpildes pārskatu Latvijas Republikas Ministru Padome iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgās komisijas izskata pārskatu par valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi un sagatavoto atzinumu iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

Latvijas Republikas Augstākā Padome izskata pārskatu par Latvijas Republikas valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi un savu lēmumu publicē vispārējai zināšanai.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

3. nodaļa
Latvijas Republikas vietējie budžeti

19. pants. Vietējie budžeti apvieno līdzekļus ekonomisko, sociālo, kultūras un citu vietējās un starpreģionālās nozīmes programmu un pasākumu finansēšanai, kā tas paredzēts attiecīgajos Latvijas Republikas pašvaldības likumos.

20. pants. Vietējo budžetu ieņēmumus veido:

20.1. uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju maksājumi, kuri attiecīgajā vietējās padomes teritorijā izdarāmi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, izņemot to daļu, kādu saskaņā ar šā likuma 8.1. pantu ieskaita Latvijas Republikas valsts budžetā;

20.2. citas iemaksas un maksājumi, ko vietējās Tautas deputātu padomes iekasē savas kompetences ietvaros;

20.3. augstāka līmeņa budžeta līdzekļi starpreģionālo mērķprogrammu finansēšanai;

20.4. (izslēgts ar 10.07.1992. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

21. pants. Lai nodrošinātu ar finansu resursiem no vietējiem budžetiem finansējamos pasākumus, ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas piekrišanu var tikt izmantoti ar atdošanas un atmaksāšanas noteikumiem banku kredīti un vietējie aizņēmumi.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

22. pants. Vietējo budžetu līdzekļi izlietojami:

22.1. vietējās nozīmes investīciju, tautas saimniecības pasākumu, uzņēmumu un saimniecisko organizāciju finansēšanai;

22.2. vietējās nozīmes izglītības, kultūras, veselības aizsardzības, fiziskās kultūras un sporta, kā arī sociālās nodrošināšanas pasākumu un iestāžu finansēšanai;

22.3. vietējās nozīmes dabas aizsardzības pasākumu finansēšanai;

22.4. kopīgo starpreģionālo mērķprogrammu finansēšanai;

22.5. vietējo valsts varas un pārvaldes iestāžu, kā arī sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

22.6. aizdevumiem, ko iedala zemāka līmeņa budžetiem;

22.7. bankas kredītu un vietējo aizņēmumu dzēšanai;

22.8. no citiem budžetiem saņemto aizdevumu atmaksāšanai;

22.9. citiem pasākumiem, kuri finansējami no vietējiem budžetiem.

23. pants. Vietējām Tautas deputātu padomēm var iedalīt no augstāka līmeņa budžeta dotācijas un mērķsubsīdijas, kas izlietojamas neatliekamu sociālo problēmu risināšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Dotācijas netiek grozītas, tās izsniedz neatkarīgi no vietējā budžeta izpildes rezultātiem.

(10.07.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

24. pants. Vietējo budžetu sastāvā tiek izveidots vietējo Tautas deputātu padomju valdes rezerves fonds, kura apmēru nosaka vietējā padome. Pārskatu par rezerves fonda izlietošanu valde iesniedz attiecīgajām Tautas deputātu padomēm vienlaikus ar pārskatu par vietējā budžeta izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

25. pants. Ar vietējo budžetu līdzekļu brīvajiem atlikumiem uz plānojamā gada sākumu un ar summām, par kādām ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas Tautas deputātu padome. Virs budžetā paredzētajiem izdevumiem uz vietējo budžetu līdzekļu atlikumu rēķina veidojas kases apgrozības līdzekļi, kurus Tautas deputātu padomju valde rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu Tautas deputātu padomju budžetos gada laikā var izlietot pagaidu kases iztrūkumu segšanai, un tie jāatjauno tajā pašā gadā apmēros, kādus, apstiprinot budžetu, paredzējušas attiecīgās Tautas deputātu padomes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

26. pants. Vietējo budžetu izpildes procesā izmaiņas šo budžetu ieņēmumos un izdevumos var izdarīt Tautas deputātu padomes un rezerves fondu ietvaros — to valdes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

27. pants. Ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp rajonu un rajonu pilsētu un pagastu budžetiem nosaka rajona Tautas deputātu padome saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību.

Republikāniskajās pilsētās ar iedalījumu rajonos ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp pilsētas budžetu un pilsētas rajonu budžetiem nosaka saskaņā ar likumu par attiecīgās pilsētas pašvaldību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

28. pants. Rajona un republikāniskās pilsētas budžeta projektu attiecīgā valde iesniedz attiecīgi rajona un republikāniskās pilsētas Tautas deputātu padomei, un tas tiek publicēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

29. pants. Tautas deputātu padomju pastāvīgās komisijas iepriekš izskata budžeta projektu un saņemtos iedzīvotāju ierosinājumus, sagatavo par tiem atzinumu un iesniedz attiecīgajai Tautas deputātu padomei.

30. pants. Rajona un republikāniskās pilsētas Tautas deputātu padome izskata attiecīgi rajona un pilsētas budžetu pēc rajona un pilsētas Tautas deputātu padomes valdes ziņojuma, pastāvīgo komisiju atzinuma un līdzziņojuma un tos apstiprina.

Rajona un republikāniskās pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumi par budžetu apstiprināšanu tiek publicēti vispārējai zināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

31. pants. Rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu Tautas deputātu padomju valdes, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu plāniem, augstāka līmeņa Tautas deputātu padomes apstiprinātajiem atskaitījumu stabiliem normatīviem no valsts nodokļiem un ieņēmumiem, sastāda attiecīgos budžetu projektus un iesniedz tos izskatīšanai un apstiprināšanai rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu Tautas deputātu padomēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

32. pants. Rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta Tautas deputātu padomei izskatīšanai un apstiprināšanai iesniegto budžeta projektu iepriekš izskata attiecīgās Tautas deputātu padomes pastāvīgās komisijas, kuras sastāda atzinumu par budžetu un iesniedz attiecīgajai Tautas deputātu padomei,

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

33. pants. Rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta Tautas deputātu padome izskata un apstiprina budžetu pēc Tautas deputātu padomes valdes ziņojuma, pastāvīgo komisiju atzinuma un līdzziņojuma, pieņem lēmumu un publicē to vispārējai zināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

34. pants. Asignējumu no rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu budžetu nepietiekamības gadījumos papildu izdevumu segšanai, kā arī gadījumos, kad attiecīgie asignējumi nav paredzēti, tiek sastādīti papildu budžeti.

Papildu budžetus sastāda, izskata un apstiprina tādā pašā kārtībā kā rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu budžetus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

35. pants. Pārskatu par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta budžeta izpildi sastāda attiecīgā Tautas deputātu padomes valde.

Tautas deputātu padomju pastāvīgās komisijas izskata pārskatu par attiecīgā budžeta izpildi un iesniedz atzinumu Tautas deputātu padomei.

Tautas deputātu padome apstiprina pārskatu pēc valdes ziņojuma, pastāvīgo komisiju atzinuma un līdzziņojuma. Lēmums par pārskata apstiprināšanu tiek publicēts vietējā presē vispārējai zināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.1992. likumu, kas stājas spēkā 13.07.1992.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 27. jūnijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 27.06.1990.Stājas spēkā: 29.07.1990.Zaudē spēku: 02.05.1995.Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 29, 19.07.1990.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
76213
{"selected":{"value":"13.07.1992","content":"<font class='s-1'>13.07.1992.-01.05.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.07.1992","iso_value":"1992\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.1992.-01.05.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.1991","iso_value":"1991\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.1991.-12.07.1992.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.07.1990","iso_value":"1990\/07\/29","content":"<font class='s-1'>29.07.1990.-21.12.1991.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.07.1992
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva