Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumus Nr. 195 "Mašīnu drošības noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.186

Rīgā 2000.gada 30.maijā (prot. Nr.25 13.§)
Noteikumi par mašīnu drošību
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. bīstamā zona — zona mašīnā un (vai) ap mašīnu, kurā tiek apdraudēta pakļautās personas drošība un veselība;

1.2. celšanas palīgierīces — sastāvdaļas vai iekārtas, kuras nav tieši piestiprinātas mašīnai, bet ir novietotas starp mašīnu un kravu vai virs kravas, lai to piestiprinātu;

1.2.1 atdalītas celšanas palīgierīces — palīgierīces, ar kurām montē vai lieto stiprinājuma ierīces, piemēram, āķus, apskavas, stīpas, sviras;

1.3. darba koeficients — aritmētiskā attiecība starp ražotāja garantētu slodzi, kuru ir spējīga izturēt mašīna, palīgierīce vai iekārtas daļa, un maksimālo celtspēju, ar ko marķēta attiecīgā mašīna, palīgierīce vai iekārtas daļa;

1.4. dinamiskā pārbaude — pārbaude, kuras laikā mašīna tiek darbināta visās iespējamās konfigurācijās ar maksimālo darba slodzi, ņemot vērā mašīnas dinamiskās īpašības, lai pārbaudītu, vai mašīna un tās drošības sastāvdaļas funkcionē atbilstoši;

1.5. drošības sastāvdaļa — elements, kas garantē drošu mašīnas lietošanu un kura nepareiza darbība vai bojājums var apdraudēt pakļautās personas drošību un veselību; šie elementi nav savstarpēji maināmas iekārtas;

1.6. operators — persona vai personu grupa, kas uzstāda, vada, regulē, uzrauga, tīra, remontē vai transportē mašīnu;

1.7. pakļautā persona — persona, kas pilnīgi vai daļēji atrodas mašīnas darbības bīstamajā zonā;

1.8. statiskā pārbaude — pārbaude, kuras laikā mašīna vai celšanas palīgierīce tiek pakļauta spēkiem, kas atbilst maksimālajai darba slodzei, kura reizināta ar atbilstošu testa koeficientu. Pēc slodzes noņemšanas mašīna vai celšanas palīgierīce tiek pārbaudīta, lai pārliecinātos, ka ar to nav notikušas nepieļaujamas izmaiņas;

1.9. testa koeficients — aritmētiskā attiecība starp slodzi, kurai pakļauj mašīnas, palīgierīces vai iekārtas daļas statiskajā vai dinamiskajā pārbaudē, un maksimālo celtspēju, ar ko marķēta attiecīgā mašīna, palīgierīce vai iekārtas daļa;

1.10. transporta ierīce — mašīnas sastāvdaļa, ar kuru tiek pacelti, nolaisti vai pārvietoti cilvēki;

1.11. vadāmās kravas — kravas, kuru kopējā kustība ir virzīta ar stingu vai lokanu vadīklu un kuru stāvoklis ir noteikts kā fiksēts punkts;

1.12. vadītājs — atbilstoši apmācīta persona, kas vada mašīnas kustību un kura var pārvietoties ar mašīnu vai kājām, pavadot mašīnu, vai arī vadīt mašīnu no attāluma (piemēram, izmantojot kabeļus, radio).

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

2. Šie noteikumi nosaka būtiskās drošības un nekaitīguma prasības mašīnām un drošības sastāvdaļām, kā arī šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

3. Mašīna ir jebkura ierīce vai mehānisms, kas atbilst vienam no šādiem definējumiem:

3.1. savstarpēji saistītu daļu vai elementu kopums, kurā ir vismaz viens kustīgs elements ar atbilstošām piedziņas, vadības un enerģijas padeves sistēmām, kas paredzēts mērķtiecīgai lietošanai, produkcijas izgatavošanai, apstrādei, pārvietošanai vai iesaiņošanai;

3.2. mašīnu agregāti, kas ir mērķtiecīgi apvienoti un kopīgi vadīti kopēja galamērķa sasniegšanai;

3.3. savstarpēji maināmas iekārtas, izņemot instrumentus vai rezerves daļas, kas maina mašīnu lietošanas veidu, kuras ir piedāvātas iekšējā tirgū (turpmāk — tirgus), lai operators tās varētu samontēt ar mašīnu, mašīnu sistēmu vai traktoru.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. mašīnām, kuru vienīgais enerģijas avots ir tieši pielikts roku spēks, ja vien attiecīgā mašīna nav paredzēta smagumu pacelšanai vai nolaišanai;

4.2. medicīnā lietojamām ierīcēm, kuras izmanto tiešā kontaktā ar pacientu;

4.3. iekārtām, kuras tiek lietotas izklaides vai atrakciju parkos;

4.4. tvaika katliem, rezervuāriem un spiedtvertnēm (izņemot mašīnas vai drošības sastāvdaļas, kuras tiek pievienotas šīm iekārtām);

4.5. mašīnām, kas īpaši konstruētas vai izmantojamas kodoliekārtās, kuras avārijas gadījumā var radīt radioaktīvu vielu noplūdi;

4.6. radioaktīvā starojuma avotiem, kas ir mašīnas sastāvdaļas;

4.7. šaujamieročiem;

4.8. benzīna, dīzeļdegvielas, uzliesmojošu šķidrumu un bīstamu vielu uzglabāšanas rezervuāriem un cauruļvadiem;

4.9. transportlīdzekļiem un to piekabēm, kas paredzēti pasažieru un preču pārvadāšanai pa zemes, sliežu, ūdens vai gaisa ceļiem (šis izņēmums neattiecas uz rūdas ieguves rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem);

4.10. mašīnām, kas uzstādītas uz kuģiem vai kuģu agregātiem;

4.11. trošu gaisa piekarceļiem arī uz kalnu dzelzceļiem ar trošu vilkmi (funikuleriem) personu pārvadāšanai;

4.12. lauksaimniecībā un mežizstrādē izmantojamiem riteņtraktoriem un kāpurķēžu traktoriem (arī tādiem, kas paredzēti kravu un pasažieru pārvadāšanai) ar vismaz divām asīm, kuri ir īpaši konstruēti, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu noteiktus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamus darbarīkus, mehānismus vai piekabes (treilerus);

4.13. mašīnām, kuras ir speciāli projektētas un konstruētas policijai un militārām vajadzībām;

4.14. liftiem — ēkās un būvēs pastāvīgi ierīkotām celšanas iekārtām, kas ir paredzētas cilvēku, cilvēku un kravas vai tikai kravas pārvietošanai dažādos līmeņos speciāli izbūvētā kabīnē. Celšanas iekārtas vadības līdzekļi ir novietoti kabīnē vai ir aizsniedzami no kabīnes. Kabīne pārvietojas noteiktā virzienā pa nekustīgām slīpām vadotnēm, kas attiecībā pret horizontāli atrodas vairāk nekā 15 grādu leņķī;

4.15. uz zobstieņiem vai zobratiem uzmontētiem transportlīdzekļiem cilvēku pārvietošanai;

4.16. celšanas ierīcēm kalnrūpniecības vai rūdas ieguves šahtās;

4.17. teātra skatuves pacēlājiem;

4.17.1 būvlaukumos lietojamām pacelšanas ierīcēm, kas paredzētas cilvēku vai cilvēku un kravas celšanai;

4.18. mašīnām, kuras rada galvenokārt elektriskas izcelsmes risku un uz kurām attiecas normatīvie akti par iekārtu elektrodrošību;

4.19. (svītrots ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450).

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

5. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" Eiropas Savienības adaptējamo standartu sarakstu.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.383 redakcijā)

6. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālā standarta statusā adaptēto Eiropas harmonizēto standartu sarakstus, kurus piemēro šajos noteikumu noteikto prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.383)

7. Akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas, kuras novērtē mašīnu un drošības sastāvdaļu atbilstību un par kuru akreditāciju publicēti paziņojumi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk— paziņotā institūcija), atbilst šādām prasībām:

7.1. paziņotā institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām, nav pārbaudāmās mašīnas vai drošības sastāvdaļas projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai lietotājs, kā arī nepārstāv tādu organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām (šis aizliegums neliedz iespēju apmainīties ar tehnisko informāciju starp mašīnas ražotāju un paziņoto institūciju);

7.2. paziņotā institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām, nepiedalās mašīnas projektēšanā, izgatavošanā, tirdzniecībā vai uzturēšanā, kā arī nepārstāv tādu organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām (šis aizliegums neliedz iespēju apmainīties ar tehnisko informāciju starp mašīnas ražotāju un paziņoto institūciju);

7.3. paziņotā institūcija un tās personāls novērtēšanu un apliecināšanu veic profesionāli, godprātīgi un tehniski kompetenti. Tie ir brīvi no jebkādas ietekmes (īpaši finansiālas), kas var iespaidot lēmuma pieņemšanu vai pārbaudes rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai organizācijām, kam ir svarīgi novērtēšanas rezultāti;

7.4. paziņotās institūcijas rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums tehnisko un administratīvo uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām;

7.5. paziņotās institūcijas personāls, kas atbild par pārbaudēm:

7.5.1. ir tehniski un profesionāli labi apmācīts;

7.5.2. pārzina pārbaudes procedūras, un tam ir pieredze šo procedūru veikšanā;

7.5.3. ir iemaņas un pieredze tehnisku pierakstu, ziņojumu un sertifikātu noformēšanā;

7.6. paziņotā institūcija garantē personāla objektivitāti. Personāla atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

7.7. paziņotā institūcija nodrošina savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz darbībām, ko tā ir tiesīga veikt;

7.8. paziņotās institūcijas personāls ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ko tas ieguvis, veicot pārbaudes (izņemot informāciju, kas tiek sniegta valsts uzraudzības un kontroles iestādēm, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic mašīnu uzraudzību un kontroli).

(Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.383)

8. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs", kas ir novērtējusi paziņotās institūcijas kompetenci, regulāri pārbauda šo noteikumu 7.punktā noteikto prasību izpildi.

2. Tirgus uzraudzība

9. Mašīnu un drošības sastāvdaļu tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā) un Valsts būvinspekcija (komersantu darba vietās), nodrošinot, lai mašīnas un drošības sastāvdaļas, uz kurām attiecināmas šo noteikumu prasības, tiktu piedāvātas tirgū — pārdotas, dāvinātas vai nodotas lietošanā pret atlīdzību vai bez tās, izņemot mašīnas vai drošības sastāvdaļas nodošanu pārstrādei, — tikai tad, ja tās atbilst šo noteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325; MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450; MK 15.09.2008. noteikumiem Nr.737)

10. Latvijā mašīnu vai drošības sastāvdaļu var piedāvāt tirgū:

10.1. mašīnas vai drošības sastāvdaļas ražotājs;

10.2. mašīnas vai drošības sastāvdaļas ražotāja pilnvarots pārstāvis;

10.3. mašīnas vai drošības sastāvdaļas importētājs.

11. Mašīna vai drošības sastāvdaļa netiek uzskatīta par piedāvātu tirgū, ja tā:

11.1. nosūtīta ražotāja pilnvarotam pārstāvim Latvijā, kuram uzticēts to sagatavot atbilstoši šo noteikumu prasībām pirms piedāvāšanas tirgū;

11.2. ievesta apstrādei vai pilnveidošanai un pēc tam tiek izvesta no Latvijas uz valstīm, kuras nav Eiropas ekonomiskajā zonā;

11.3. izgatavota Latvijā izvešanai uz citām valstīm, kuras nav Eiropas ekonomiskajā zonā.

(Grozīts ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

12. Mašīnas un drošības sastāvdaļas, kuras neatbilst šo noteikumu prasībām, atļauts eksponēt gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos un citos pasākumos, ja uz tām ir skaidri salasāma norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un par to, ka tās netiek tirgotas līdz tam brīdim, kamēr ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis nav nodrošinājis mašīnas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šo noteikumu prasībām. Minēto pasākumu laikā mašīnu un drošības sastāvdaļu darbināšana pieļaujama, ja tiek ievēroti visi drošības pasākumi.

(MK 12.08.2003. noteikumu Nr.450 redakcijā)

13. Piedāvāt tirgū var tikai tādu mašīnu vai drošības sastāvdaļu, kas atbilst šo noteikumu 3.nodaļā minētajām būtiskajām nekaitīguma un drošības prasībām. Ja, projektējot un izgatavojot mašīnu vai drošības sastāvdaļu, izmanto atbilstošus piemērojamos standartus un šo standartu prasību izpildi apliecina ar šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajām atbilstības apliecināšanas procedūrām, uzskata, ka šo noteikumu 3.nodaļā minētās prasības ir ievērotas.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

14. (Svītrots ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325.)

15. Mašīnu, kura nav pabeigta un kuru ir paredzēts apvienot ar citām mašīnām vai ievietot citā mašīnā, atļauts piedāvāt tirgū tikai tad, ja ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs ir sastādījis ražotāja deklarāciju valsts valodā atbilstoši šo noteikumu 267.punktā minētajām prasībām un paziņojis, ka to ir paredzēts apvienot ar citām mašīnām vai ievietot citā mašīnā, lai izveidotu mašīnu, uz kuru attiecas šie noteikumi. Šis nosacījums neattiecas uz tām mašīnām, kuras var funkcionēt patstāvīgi bez šādas apvienošanas vai ievietošanas. Šo noteikumu 3.3.apakšpunktā noteiktās savstarpēji maināmās iekārtas visos gadījumos ir marķētas ar CE marķējumu un tām ir pievienota atbilstības deklarācija.

(MK 12.08.2003. noteikumu Nr.450 redakcijā)

15.1 Ja tirgus uzraudzības iestādes pārliecinās, ka mašīnas, kas marķētas ar CE marķējumu, vai drošības sastāvdaļas, kurām ir atbilstības deklarācija un tās tiek lietotas atbilstoši paredzētajiem mērķiem, neatbilst šo noteikumu prasībām, tirgus uzraudzības iestādēm ir tiesības veikt atbilstošus pasākumus, lai izņemtu šādas mašīnas vai drošības sastāvdaļas no apgrozības un aizliegtu to piedāvāšanu tirgū.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.383 redakcijā)

15.2 Tirgus uzraudzības iestādes veic šādus pasākumus:

15.2 1. ja rodas šaubas par mašīnas atbilstību būtiskajām prasībām vai piemērojamo standartu prasībām, par standarta lietošanas pareizību vai standartu pietiekamību, izlases veidā organizē mašīnas pārbaudi un saskaņā ar akreditēto institūciju pārbaudes rezultātiem sagatavo atzinumu par mašīnas atbilstību būtiskajām prasībām;

15.2 2. ziņo Ekonomikas ministrijai par neatbilstošu mašīnu konstatēšanu un veiktajiem administrēšanas pasākumiem, ja konstatēti gadījumi, kurus var uzskatīt par sistemātiski novērotu kļūdu mašīnas uzbūvē (konstrukcijā vai izgatavošanā). Ziņojumam pievieno šo noteikumu 15.2 1.apakšpunktā minētos akreditēto institūciju pārbaudes rezultātus, atzinumu un neatbilstības radīto seku izvērtējumu.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.383 redakcijā)

15.3 Ekonomikas ministrija ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un veiktajiem pasākumiem.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.383 redakcijā)

16. Latvijā atzīst mašīnas, kuras saskaņā ar noslēgtiem starpvalstu līgumiem un tajos noteikto kārtību atzīst Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.383 redakcijā)

3. Būtiskās mašīnu un drošības sastāvdaļu nekaitīguma un drošības prasības
3.1. Vispārīgās prasības

16.1 Saistības, ko nosaka drošības un veselības aizsardzības prasības, ir spēkā tikai tad, ja mašīnas rada attiecīgo apdraudējumu, lietojot tās atbilstoši ražotāja nosacījumiem. Šo noteikumu 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133. un 134.punktā noteiktās prasības attiecas uz visām tām mašīnām, uz kurām attiecas šie noteikumi.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

16.2 Ja mašīna var radīt vairākus apdraudējumus, tai piemēro visas attiecīgās šajos noteikumos noteiktās drošības prasības. Ja uz mašīnu vai drošības sastāvdaļu attiecas arī citi normatīvie akti, kas nosaka precīzākas prasības konkrēta riska novēršanai, piemēro precīzākās prasības.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

16.3 Ražotāja pienākums ir:

16.3 1. noteikt un novērtēt visus apdraudējumus, kuri attiecas uz tā ražoto mašīnu, kā arī projektēt un konstruēt mašīnu saskaņā ar šo novērtējumu;

16.3 2. ja šajos noteikumos noteiktās būtiskās drošības un nekaitīguma prasības attiecīgajai mašīnai nav iespējams nodrošināt, to projektēt un konstruēt tā, lai būtiskās drošības un nekaitīguma prasības būtu pēc iespējas nodrošinātas, ņemot vērā šo noteikumu 16.3 1.apakšpunktā noteikto.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

17. Mašīnu konstruē tā, lai tā būtu piemērota paredzēto funkciju veikšanai un to bez riska varētu noregulēt un izlabot atbilstoši ražotāja norādījumiem, novēršot nelaimes gadījumus visā mašīnas lietošanas laikā (arī salikšanas un izjaukšanas fāzē), pat ja negadījuma risks rodas paredzamā ārkārtas situācijā.

18. Ražotājs izvēlas atbilstošu metodi, ievērojot šajā punktā noteiktos principus šādā secībā:

18.1. novērš vai samazina risku līdz minimumam (mašīnu projektējot vai izgatavojot ar atbilstošu drošību);

18.2. veic nepieciešamos aizsardzības pasākumus, ja risku nevar pilnībā novērst;

18.3. informē lietotāju par risku un norāda, kādi aizsardzības pasākumi nepieciešami riska samazināšanai (piemēram, īpaša apmācība, individuālie aizsardzības līdzekļi).

(Grozīts ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

19. Projektējot un konstruējot mašīnas un izstrādājot instrukcijas, ražotājs ņem vērā ne tikai mašīnas izmantošanu paredzētajiem mērķiem, bet arī iespējamo to izmantošanu citiem mērķiem. Ražotājs projektē un konstruē mašīnu tā, lai atturētu lietotāju no mašīnas izmantošanas neparedzētiem mērķiem, ja šāda izmantošana var palielināt risku. Ražotājs instrukcijā brīdina lietotāju par darbībām, kas, izmantojot mašīnu, ir aizliegtas.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

20. Mašīna konstruējama, ievērojot ergonomikas principus, lai paredzamajos lietošanas apstākļos līdz minimumam samazinātu operatora diskomfortu, nogurumu un psiholoģisko stresu.

21. Projektējot un izgatavojot mašīnu, ražotājs ņem vērā operatora darba apstākļus, lai būtu iespējams lietot individuālos aizsardzības līdzekļus (piemēram, speciālus apavus, cimdus), ja tas ir nepieciešams.

22. Mašīnu nodrošina ar nepieciešamo speciālo aprīkojumu un piederumiem, lai būtu iespējams to regulēt, uzturēt un lietot bez riska.

23. Mašīnas konstrukcijā lietotie materiāli, kā arī izstrādājumi, kurus lieto vai rada mašīna, nedrīkst apdraudēt pakļauto personu drošību un veselību.

24. Mašīnas, kurās tiek lietotas šķidras vielas, projektē un konstruē tā, lai, mašīnu piepildot, lietojot vai iztukšojot, šīs vielas neradītu papildu risku.

25. Ražotājs nodrošina mašīnas vadības vietu ar piemērotu apgaismojumu, ja apgaismojuma trūkums:

25.1. var radīt risku arī tad, ja apkārtējā apgaismojuma intensitāte ir normāla;

25.2. var radīt ēnas zonas (kairinošs mirdzums (atspīdums), apgaismojuma dēļ radīts bīstams stroboskopisks efekts).

26. Mašīnas zonas, kuras lietošanas laikā nepieciešams bieži pārbaudīt vai regulēt un uzraudzīt, aprīko ar piemērotu apgaismojumu.

27. Lai ar mašīnas konstrukciju vai tās sastāvdaļām varētu viegli rīkoties, tām:

27.1. jābūt droši darbināmām;

27.2. jābūt konstruētām vai iesaiņotām tā, lai tās varētu uzglabāt droši un bez bojājumiem (piemēram, pietiekama stabilitāte, speciāli atbalsti).

28. Ja mašīnas svars, izmērs, forma vai tās dažādās sastāvdaļas var traucēt to darbināt manuāli (ar rokām), mašīnai vai katrai tās sastāvdaļai jāatbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

28.1. tā ir apgādāta ar celšanas palīgierīcēm;

28.2. tā ir konstruēta tā, lai to var apgādāt ar celšanas palīgierīcēm (cilpām, urbumiem);

28.3. tai ir tāda forma, lai standarta celšanas palīgierīces būtu piestiprināmas viegli un droši.

29. Mašīnai vai tās sastāvdaļai, kura darbināma manuāli (ar rokām), jāatbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

29.1. tā ir viegli kustināma;

29.2. tā ir aprīkota ar pacelšanas līdzekļiem (rokturiem) un droši pārvietojama.

30. Īpaši drošības pasākumi nepieciešami tām manuāli (ar rokām) darbināmām svirām un mašīnas daļām (pat vieglām), kuras var radīt risku.

3.2. Vadība

31. Vadības sistēmas projektē un konstruē tā, lai tās būtu drošas un izturīgas un varētu novērst bīstamas situācijas. Projektējot un konstruējot vadības sistēmas, vispirms nodrošina šādu prasību izpildi:

31.1. vadības sistēma iztur slodzi, kas rodas, mašīnu izmantojot paredzētajiem mērķiem, kā arī ārējo faktoru iedarbību;

31.2. kļūdas programmas darbībā nerada bīstamas situācijas.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

32. Vadības ierīcēm jābūt:

32.1. skaidri redzamām un saprotamām, kā arī atbilstoši marķētām (ja tas ir nepieciešams);

32.2. novietotām tā, lai tās būtu vadāmas droši un bez vilcināšanās;

32.3. izveidotām tā, lai vadības ierīces atbilst tām piešķirtajai nozīmei;

32.4. novietotām ārpus bīstamajām zonām, izņemot īpašas vadības ierīces, piemēram, avārijas apstādināšanai;

32.5. novietotām tā, lai to darbināšana neradītu papildu risku;

32.6. projektētām vai aizsargātām tā, lai to vadība nebūtu iespējama bez ārējā spēka iedarbības;

32.7. izveidotām tā, lai tās nepakļautos neparedzētai iedarbībai (īpaša uzmanība pievēršama avārijas apstādināšanas ierīcēm).

33. Ja vadības ierīce ir projektēta un konstruēta tā, lai veiktu dažādas funkcijas, vadības funkcijām ir jābūt skaidri apzīmētām un, ja nepieciešams, īpaši izceltām.

34. Vadības elementus konstruē tā, lai to izvietojums, pārvietošanās un pretestība būtu savietojama ar veicamo operāciju, ievērojot ergonomikas pamatprincipus, un lai tiktu ņemta vērā iedarbība, ko var radīt individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana (ikdienā un ārkārtas situācijā).

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

35. Mašīnu apgādā ar drošai vadīšanai nepieciešamiem indikatoriem (piemēram, ciparnīca, signāli), kuri nolasāmi no operatora vadības vietas.

36. Galveno vadības vietu konstruē tā, lai operators varētu pārliecināties, vai bīstamajās zonās neatrodas pakļautās personas.

37. Ja šo noteikumu 36.punkta prasības nav iespējams nodrošināt, vadības sistēmas projektē tā, lai pirms mašīnas iedarbināšanas būtu redzami vai dzirdami skaņas un (vai) vizuālie brīdinājuma signāli un pakļautā persona varētu uz tiem laikus reaģēt.

38. Mašīnu konstruē tā, lai to varētu iedarbināt tikai ar šim mērķim paredzētām vadības ierīcēm. Attiecīgās ierīces lieto, ja:

38.1. (svītrots ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325);

38.2. atkārtoti iedarbina mašīnu pēc jebkuras apstādināšanas;

38.3. būtiski mainīti darbības apstākļi (ātrums, spiediens), ja vien tāda atkārtota iedarbināšana vai pārmaiņas darbības apstākļos nerada risku pakļautajai personai.

39. Šo noteikumu 38.2. un 38.3.apakšpunkta prasības nav attiecināmas uz mašīnām, kurās, iedarbinot vai mainot darbības apstākļus, darbība notiek secīgi automātiskā ciklā.

40. Mašīnas ar vairākām vadības iedarbināšanas ierīcēm apgādā ar papildu mehānismiem, kas novērš risku, ka operatora kļūdas dēļ ierīces var apdraudēt viena otru.

41. Automātiskā režīmā funkcionējošu automātisko līniju atkārtotai iedarbināšanai pēc apstādināšanas jābūt vieglai, ja izpildīti visi drošības noteikumi.

42. Mašīnas apstādināšanai to aprīko ar:

42.1. vadības ierīci, ar ko mašīnu var droši apstādināt;

42.2. sviru katrā darba vietā, lai atkarībā no iespējamā briesmu veida varētu apstādināt kādu atsevišķu vai visas mašīnas darbīgās (kustīgās) daļas.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

43. Mašīnas apstādināšanas ierīcēm jābūt dominējošām salīdzinājumā ar iedarbināšanas ierīcēm.

44. Tiklīdz mašīna vai tās bīstamās daļas tiek apstādinātas, pārtraucama enerģijas padeve attiecīgajiem izpildmehānismiem.

45. Lai nodrošinātu mašīnas apstādināšanu, ja notikusi avārija, un novērstu reālas vai iespējamas briesmas, mašīnu aprīko ar vienu vai vairākām avārijas apstādināšanas ierīcēm. Izņēmums pieļaujams attiecībā uz:

45.1. mašīnām, kurām avārijas gadījumam paredzētās apstādināšanas ierīces nesamazinātu risku, jo tās nevar samazināt attiecīgās mašīnas apstādināšanas laiku vai nodrošināt īpašus pasākumus riska mazināšanai;

45.2. portatīvām rokas mašīnām un ar roku vadāmām mašīnām.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

46. Avārijas apstādināšanas ierīces:

46.1. ir skaidri redzamas un ātri pieejamas, to funkcijas ir nepārprotamas;

46.2. pēc iespējas ātri aptur bīstamo procesu, neradot papildu briesmas;

46.3. ja nepieciešams, ar sprūdierīci iedarbina aizsargierīci vai ļauj tai veikt noteiktas darbības.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

47. Ja pēc aktīvas iedarbības uz avārijas apstādināšanas ierīci ir dota apstādināšanas komanda, tā nodrošina ilgstošu avārijas apstādināšanas ierīces darbību, kamēr tā tiek speciāli pārtraukta. Nav pieļaujama avārijas apstādināšanas ierīces patvaļīga iedarbošanās, ja nav dota apstādināšanas komanda. Avārijas apstādināšanas ierīci var izslēgt tikai ar atbilstošu darbību. Ierīces izslēgšana nedrīkst iedarbināt mašīnu, bet tikai dod iespēju to atkārtoti iedarbināt.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

48. Ja mašīnu vai mašīnas daļas paredzēts darbināt kopā, ražotājs projektē un konstruē mašīnu tā, lai apstādināšanas ierīces, ieskaitot avārijas apstādināšanu, varētu apturēt ne tikai mašīnu, bet visu iekārtu tiešajā un (vai) pretējā virzienā, ja tās turpmākā darbība var būt bīstama.

49. Izvēlētajam vadības režīmam jāpapildina visas pārējās vadības sistēmas, izņemot avārijas apstādināšanu.

50. Ja mašīna ir paredzēta vairākiem vadības un darbības režīmiem, kuriem ir dažādi drošības līmeņi (piemēram, uzstādīšana, montāža, apkope, pārbaude), to apgādā ar režīma selektoru, kuru var fiksēt jebkurā pozīcijā. Katra selektora pozīcija attiecas uz vienu darbības vai vadības veidu.

51. Selektoru var aizvietot ar noteiktu mašīnas funkciju lietošanas ierobežošanu attiecīgām operatoru kategorijām (piemēram, pieejas kodi noteiktām skaitliski kontrolētām funkcijām).

52. Ja, izpildot noteiktas darbības, mašīna darbojas ar neitralizētām aizsargierīcēm, selektors vienlaikus:

52.1. atvieno automātiskās vadības režīmu;

52.2. pieļauj tikai to mehānismu kustību, kas vajadzīgi nepārtrauktai darbībai;

52.3. pieļauj bīstamo kustīgo daļu darbību tikai drošību pastiprinošos apstākļos (samazināts spiediens, samazināta jauda, pakāpeniskums vai citi adekvāti nosacījumi), kamēr novērstas briesmas savienotajās ķēdēs;

52.4. novērš darbības, kas var izraisīt avāriju, nekontrolēti vai ar nodomu iedarbojoties uz mašīnas iekšējiem sensoriem.

53. Operatoram ir nodrošināta iespēja vadīt to mezglu darbību, ar kuriem viņš strādā pie regulēšanas stenda.

54. Jebkāda veida enerģijas padeves pārtraukumi, enerģijas padeves atjaunošana vai svārstības nedrīkst izraisīt šādas bīstamas situācijas:

54.1. mašīna negaidīti sāk darboties;

54.2. aizkavējas mašīnas apstāšanās, ja komanda jau ir dota;

54.3. iekārtas kustīgās daļas vai detaļas, kas nostiprinātas uz mašīnas, nokrīt vai tiek izmestas;

54.4. aizkavējas kustīgo daļu automātiskā vai rokas apstādināšana;

54.5. aizsardzības ierīces kļūst darboties nespējīgas.

55. Vadības ķēdes traucējumi un bojājumi nedrīkst izraisīt šādas bīstamas situācijas:

55.1. mašīna negaidīti sāk darboties;

55.2. aizkavējas mašīnas apstāšanās, ja komanda jau ir dota;

55.3. iekārtas kustīgās daļas vai detaļas, kas nostiprinātas uz mašīnas, nokrīt vai tiek izmestas;

55.4. aizkavējas kustīgo daļu automātiskā vai rokas apstādināšana;

55.5. aizsardzības ierīces kļūst darboties nespējīgas.

56. Programmējamā vadības sistēma starp operatoru un vadības vai kontroles sistēmu ir ērta un savietojama.

3.3. Aizsardzība pret mehāniskām avārijām

57. Mašīnu, tās sastāvdaļas un ierīces projektē un konstruē tā, lai tās būtu pietiekami stabilas paredzētajos darbības apstākļos (ja nepieciešams, ņemot vērā klimatiskos apstākļus) un nevarētu apgāzties, krist vai negaidīti sakustēties.

58. Ja mašīnas forma vai tās paredzētā uzstādīšana nenodrošina pietiekamu stabilitāti, pievieno atbilstošus nostiprināšanas līdzekļus, kas norādīti instrukcijās.

59. Mašīnas detaļām un savienojumiem jābūt tādiem, lai tie spētu izturēt noteikto slodzi ražotāja paredzētajos apstākļos.

60. Ražotājs izvēlas tādus materiālus, lai to izturība (īpaši attiecībā uz materiālu nogurumu, novecošanu, koroziju un nodilumu) būtu atbilstoša darba vietā paredzētajiem mašīnas lietošanas apstākļiem.

61. Ražotājs lietošanas instrukcijā norāda pārbaudes veidu un biežumu, kā arī nepieciešamo apkopi. Ja nepieciešams, ražotājs norāda detaļas, kas pakļautas nodilumam, un to nomainīšanas kritērijus.

62. Ja veiktie pasākumi pilnībā nenovērš plīšanas un sairšanas draudus (piemēram, slīpripām), kustīgās daļas uzmontē un nostiprina tā, lai plīstot to daļas tiktu saturētas kopā.

63. Cietās un elastīgās caurules, pa kurām plūst šķidrums (īpaši ar augstu spiedienu), projektē un konstruē tā, lai tās spētu izturēt paredzētās ārējās un iekšējās slodzes. Tās ir stingri nostiprināmas un (vai) aizsargājamas pret neparedzētu ārējo slodzi un deformāciju, lai novērstu to negaidītu plīšanu pēkšņas kustēšanās vai augsta spiediena dēļ.

64. Lai netiktu apdraudēta pakļautās personas drošība, ja materiāls instrumentam tiek padots automātiski:

64.1. apstrādājamai detaļai jābūt darba stāvoklī, kad tā nonāk saskarē ar instrumentu;

64.2. padeves un instrumenta kustībai jābūt saskaņotai, kad instruments sāk un (vai) beidz darboties (kontrolēti vai nejauši).

65. Jāveic aizsardzības pasākumi, lai novērstu krītošu un izsviestu objektu draudus.

66. Ciktāl lietošanas mērķis to pieļauj, mašīnas detaļām, kuras var nonākt saskarsmē ar pakļauto personu, jābūt bez asām malām, asiem stūriem un nelīdzenām virsmām, kas var izraisīt savainojumu.

67. Mašīnas, kuras paredzētas dažādu darbību veikšanai un kurās detaļas starp operācijām pārvieto ar rokām, projektē un konstruē tā, lai katru iekārtu vai elementu būtu iespējams lietot atsevišķi no citām iekārtām vai elementiem, kas var radīt draudus pakļautās personas drošībai. Jāparedz iespēja atsevišķi iedarbināt un apturēt tos elementus, kas nav aizsargāti.

68. Ja mašīnu ar rotācijas instrumentu paredzēts lietot dažādos apstākļos, kuros pastāv risks, ko rada instrumenta rotācijas ātruma vai enerģijas padeves maiņa, mašīnu projektē tā, lai to izvēle un maiņa būtu droša.

(MK 12.08.2003. noteikumu Nr.450 redakcijā)

69. Mašīnas kustīgās daļas projektē, izveido un izvieto tā, lai netiktu apdraudēta pakļautās personas drošība, vai nostiprina ar aizsargiem un aizsargierīcēm tā, lai novērstu kontaktu, kas var izraisīt nelaimes gadījumu.

70. Jānovērš mašīnas darbojošos kustīgo daļu netīša ieķīlēšanās. Ja tas nav iespējams, ražotājs paredz īpašas aizsardzības ierīces vai instrumentus, kas dod iespēju mašīnu droši atbloķēt, un norāda attiecīgo informāciju lietošanas instrukcijā, kā arī izvieto uz mašīnas attiecīgu norādi (ja tas ir iespējams).

71. Aizsargus vai aizsargierīces, kas pasargā no kustīgajām daļām, izvēlas atkarībā no riska veida un pakāpes, ievērojot šādus nosacījumus:

71.1. aizsargi, kas paredzēti pakļauto personu aizsardzībai no pārvadu kustīgajām daļām (piemēram, skriemeļiem, siksnām, zobratiem, vārpstām, asīm), ir nostiprināti nekustīgi saskaņā ar šo noteikumu 73. un 74.punktā noteiktajām prasībām vai noņemami saskaņā ar šo noteikumu 73. un 75.punktā noteiktajām prasībām;

71.2. noņemamus aizsargus lieto, ja nepieciešams bieži piekļūt attiecīgajai vietai;

71.3. aizsargi vai aizsargierīces, kas paredzētas pakļauto personu aizsardzībai no kustīgajām daļām (piemēram, griezējinstrumentiem, prešu slīdņiem, cilindriem, apstrādājamām detaļām), atbilst šādām prasībām:

71.3.1. ja iespējams, aizsargi ir nostiprināti nekustīgi saskaņā ar šo noteikumu 73. un 74.punktā noteiktajām prasībām;

71.3.2. noņemamie aizsargi atbilst šo noteikumu 73. un 76.punktā noteiktajām prasībām;

71.3.3. aizsargierīces, kas paredzētas operatora vai viņa ķermeņa daļu aizsargāšanai no iekļūšanas bīstamajā zonā un ir apgādātas ar sensoriem (piemēram, nemateriālas barjeras, sensoru paklāji), ir novietotas blakus (piemēram, ar abām rokām darbināmas) vai darbojas automātiski un atbilst šo noteikumu 73. un 78.punktā noteiktajām prasībām.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

72. Ja atsevišķas kustīgās daļas, ar kurām darbojas operators, nav iespējams padarīt pilnīgi vai daļēji nepieejamas darbības laikā un tas ir tehniski iespējams, tās apgādā ar šo noteikumu 73.punkta prasībām atbilstošiem aizsargiem:

72.1. nostiprinātiem aizsargiem (atbilstoši šo noteikumu 74.punkta prasībām), kas neļauj piekļūt tām zonām, kas netiek lietotas darbā;

72.2. regulējamiem aizsargiem (atbilstoši šo noteikumu 77.punkta prasībām), kas ierobežotu piekļūšanu tām kustīgo daļu zonām, kas atrodas darbībā.

3.4. Aizsargu un aizsargierīču raksturojums

73. Aizsargiem un aizsargierīcēm jābūt:

73.1. izturīgas konstrukcijas;

73.2. tādām, kas nerada papildu briesmas;

73.3. viegli ievērojamām un nesabojājamām;

73.4. novietotām piemērotā attālumā no bīstamās zonas;

73.5. tādām, kas minimāli traucē novērot ražošanas procesu;

73.6. tādām, kas ļauj uzstādīt un (vai) nomainīt instrumentus, kā arī veikt apkopi, ierobežojot piekļūšanu vienīgi tām vietām, kur darbība paveicama, ja iespējams, bez aizsarga vai aizsargierīču demontāžas.

74. Nostiprinātos aizsargus droši piestiprina paredzētajā vietā tā, lai tos var nomontēt vai noņemt tikai ar attiecīgiem instrumentiem.

75. Kustināmajiem aizsargiem jābūt:

75.1. nostiprinātiem uz mašīnas arī tad, ja tos atver (ja tas ir iespējams);

75.2. saistītiem ar bloķējošo ierīci, lai novērstu kustīgo daļu darbības uzsākšanu, kamēr šīs daļas ir pieejamas, un lai apstādinātu kustīgās daļas, ja aizsargi vairs nav aizvērti.

(Grozīts ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

76. Kustināmos aizsargus konstruē un iekļauj vadības sistēmā tā, lai:

76.1. kustīgās daļas nevarētu sākt darboties, kamēr tās ir operatora aizsniedzamības robežās;

76.2. pakļautās personas nevarētu aizsniegt kustīgās daļas, tiklīdz tās ir sākušas darboties;

76.3. tos varētu regulēt tikai ar šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem (piemēram, instrumentiem, atslēgām);

76.4. kādas sastāvdaļas bojājums vai trūkums nepieļautu kustīgās daļas iedarbināšanu (vai apstādinātu kustīgo daļu, ja tā jau darbojas);

76.5. aizsardzība pret izsviestu objektu tiktu pastiprināta ar atbilstoša šķēršļa palīdzību.

(Grozīts ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

77. Regulējamie aizsargi, kas ierobežo piekļūšanu tām kustīgo daļu zonām, kas ir nepieciešamas darbam:

77.1. ir regulējami ar roku vai automātiski (atkarībā no darba veida);

77.2. ir viegli regulējami bez instrumentu palīdzības;

77.3. pēc iespējas samazina draudus, ko rada izsviesti objekti.

78. Aizsargierīces projektē un iesaista vadības sistēmā tā, lai:

78.1. kustīgās daļas nevarētu sākt darboties, kamēr tās ir operatora aizsniedzamības robežās;

78.2. pakļautā persona nevarētu aizsniegt kustīgās daļas, ja tās ir iedarbinātas;

78.3. tās varētu regulēt tikai ar šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem (piemēram, instrumentiem, atslēgām);

78.4. kādas sastāvdaļas bojājums vai trūkums nepieļautu kustīgās daļas iedarbināšanu (vai apstādinātu kustīgo daļu, ja tā jau darbojas).

3.5. Aizsardzība pret cita veida risku

79. Ja mašīnu darbina ar elektrību, to projektē, konstruē un aprīko tā, lai novērstu jebkuru elektriskas dabas risku.

80. Speciālās prasības, kas ir spēkā attiecībā uz elektriskajām iekārtām, kuras paredzēts lietot noteiktās sprieguma robežās, ir piemērojamas arī mašīnā iemontētajām iekārtām.

81. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai novērstu vai ierobežotu potenciāli bīstamu elektrostatisko lādiņu rašanos, un (vai) to apgādā ar šo lādiņu izlādēšanas sistēmu.

82. Ja mašīna ir apgādāta ar cita veida dzinējspēku (hidrauliskā, pneimatiskā, termiskā enerģija), to projektē, konstruē un aprīko tā, lai novērstu risku, kas saistīts ar attiecīgā enerģijas veida izmantošanu.

83. Konstruējot mašīnu, paredz iespējamās kļūdas, kas var rasties, montējot vai remontējot atsevišķus mašīnas elementus, un novērš to rašanās iespēju vai, ja tas nav iespējams, norāda attiecīgu informāciju uz detaļām un (vai) to korpusiem. Tādu pašu informāciju norāda uz kustīgajām daļām un (vai) to korpusiem (norāda arī kustības virzienu). Pārējo nepieciešamo informāciju norāda instrukcijā.

84. Konstruējot mašīnu, paredz iespējamās kļūdas, kas var rasties, savienojot atsevišķus mašīnas elementus (ieskaitot elektrovadītājus), un novērš to rašanās iespēju vai, ja tas nav iespējams, norāda attiecīgos apzīmējumus vai informāciju uz caurulēm, kabeļiem un (vai) savienotājierīcēm.

85. Lai novērstu risku gūt ievainojumus no mašīnas daļām vai materiāliem ar augstu vai ļoti zemu temperatūru, veic attiecīgus aizsardzības pasākumus.

86. Lai novērstu karsta vai ļoti auksta materiāla izmešanu, veic attiecīgus aizsardzības pasākumus. Ja tas nav tehniski iespējams, materiālu padara nekaitīgu.

87. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai novērstu negadījumus, ko var izraisīt mašīnas pārkaršana vai uguns, gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas, ko mašīna rada vai izmanto.

88. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai novērstu eksploziju, ko var izraisīt mašīna vai gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas, ko mašīna rada vai izmanto. Veic pasākumus, lai:

88.1. novērstu minēto produktu bīstamu koncentrāciju;

88.2. novērstu sprādzienbīstamas vides pašaizdegšanos;

88.3. līdz minimumam samazinātu eksplozijas radītos draudus apkārtnei.

89. Šo noteikumu 88.punktā minētie pasākumi nepieciešami, ja ražotājs paredzējis lietot mašīnu sprādzienbīstamā vidē.

90. Normatīvo aktu prasības sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas ir spēkā attiecībā uz elektriskajām iekārtām, ir piemērojamas arī mašīnā iemontētajām iekārtām.

91. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai līdz minimumam samazinātu trokšņa izplatīšanos, ņemot vērā tehnikas progresu un iespējas trokšņa samazināšanā, it sevišķi tā avotā.

92. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai līdz minimumam samazinātu mašīnas radīto vibrāciju, ņemot vērā tehnikas progresu un iespējas vibrācijas samazināšanā, it sevišķi tās avotā.

93. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai radiācijas starojums būtu ierobežots līdz lielumam, kas nepieciešams tās darbībai, un tas neietekmētu pakļautās personas vai arī radiācijas starojums tiktu samazināts līdz nekaitīgam lielumam.

94. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai ārējā radiācija netraucētu tās darbību.

95. Ja tiek lietotas lāzeru iekārtas:

95.1. lāzeru iekārtu uz mašīnas projektē un konstruē tā, lai novērstu jebkādu nejaušu radiāciju;

95.2. lāzeru iekārtu uz mašīnas aizsargā tā, lai efektīvā radiācija, ko rada atstarošana vai izkliede, un sekundārā radiācija būtu nekaitīga pakļautajām personām;

95.3. optiskās ierīces lāzeru iekārtu novērošanai un regulēšanai uz mašīnas projektē un konstruē tā, lai līdz minimumam samazinātu lāzera starojuma draudus pakļautajām personām.

96. Mašīnu projektē, konstruē un (vai) aprīko tā, lai novērstu risku, kas saistīts ar gāzēm, šķidrumiem, putekļiem, tvaikiem un citiem izdalījumiem, kas rodas mašīnas darbības procesā.

97. Ja pastāv izdalījumu risks, mašīnu aprīko tā, lai šo noteikumu 96.punktā minētās vielas varētu savākt un (vai) aizgādāt projām.

98. Ja mašīna darbības laikā nav norobežota, šo noteikumu 96.punktā minēto vielu savākšanas un (vai) izvadīšanas ierīces novieto pēc iespējas tuvāk izkliedes avotam.

99. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai pasargātu pakļautās personas no iesprostošanas mašīnas iekšienē, vai, ja tas nav iespējams, aprīko ar līdzekļiem palīdzības izsaukšanai.

100. Mašīnas daļas, pa kurām pārvietojas vai uz kurām stāv cilvēki, projektē un konstruē tā, lai novērstu cilvēku slīdēšanu, klupšanu vai krišanu.

3.6. Mašīnas apkope

101. Mašīnas regulēšanas, eļļošanas un tehniskās apkopes punktus izvieto ārpus bīstamās zonas. Mašīnas regulēšanu, apkopi, remontu, tīrīšanu un citas servisa operācijas veic, kad mašīna netiek darbināta.

102. Ja tehnisku iemeslu dēļ viens vai vairāki šo noteikumu 101.punkta nosacījumi nav izpildāmi, tad, veicot attiecīgās operācijas, nepieciešams novērst risku.

(Grozīts ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

103. Ja mašīna darbojas automātiski un, ja nepieciešams, arī citos gadījumos ražotājs paredz iespēju mašīnu aprīkot ar savienotājierīcēm diagnostisko detektoru iekārtu un devēju uzstādīšanai.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

104. Bieži maināmiem automatizētās mašīnas elementiem, īpaši, ja tie maināmi ražošanas procesā vai strauji dilst, jābūt viegli un droši noņemamiem un nomaināmiem. Sastāvdaļas nomaina ar attiecīgajiem tehniskajiem līdzekļiem (piemēram, instrumentiem, mērinstrumentiem) atbilstoši ražotāja instrukcijai.

105. Ražotājs paredz drošus piekļūšanas līdzekļus (piemēram, kāpnes, tiltiņus) visām ražošanas, regulēšanas un apkopes zonām.

106. Mašīnu aprīko ar skaidri identificējamiem līdzekļiem (izolatoru), kas to varētu izolēt no jebkāda enerģijas avota un kas ir bloķējami, ja atkārtota savienošana var apdraudēt riskam pakļautās personas. Ja elektrības padeve mašīnai notiek, izmantojot spraudkontaktu, kurš ieslēgts ķēdē, nodrošina kontakta atvienošanas iespēju.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

107. Ja operatoram nav iespējams no jebkuras vietas pārbaudīt, vai elektroenerģijas padeve joprojām ir pārtraukta, izolatoram jābūt bloķējamam.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

108. Ja enerģijas padeve ir pārtraukta, enerģiju, kas palikusi mašīnas ķēdēs, izkliedē tā, lai neapdraudētu pakļauto personu drošību.

109. Ja nepieciešams saturēt detaļas, aizsargāt informāciju u.tml., šo noteikumu 106., 107. un 108.punktā minētās prasības var nepiemērot un noteiktas ķēdes var palikt pievienotas strāvas avotam. Šādos gadījumos veic īpašus pasākumus, lai neapdraudētu operatora drošību.

110. Mašīnu projektē, konstruē un izvieto tā, lai operatora starpniecība būtu ierobežota. Ja nevar izvairīties no operatora starpniecības, viņa darbībām jābūt veicamām droši un viegli.

111. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai tās iekšējās daļas būtu iespējams attīrīt no bīstamajām vielām un preparātiem, neiekļūstot mašīnā. Ja tas nav iespējams, veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu tīrīšanu bez riska, kā arī pasākumus, lai novērstu mašīnas daļu aizsērēšanu no ārpuses.

3.7. Indikatori

112. Informācijai, kas nepieciešama mašīnas vadīšanai, jābūt nepārprotamai un viegli saprotamai. Informācija nedrīkst būt pārmērīga, lai nepārslogotu operatoru.

113. Ja traucējumi neuzraudzītas mašīnas darbībā var apdraudēt pakļautās personas veselību un drošību, mašīnu aprīko ar atbilstošiem akustiskiem vai gaismas brīdinājuma signāliem.

114. Mašīnas akustiskajiem vai gaismas brīdinājuma signāliem jābūt nepārprotamiem un viegli uztveramiem. Brīdināšanas līdzekļiem jābūt tādiem, lai operatoram būtu iespēja jebkurā brīdī pārbaudīt to darbību.

115. Mašīnas krāsojumam un drošības signāliem jāatbilst Ministru kabineta noteikumiem par prasībām drošības zīmju lietošanai darba vietās.

116. Ja pēc veiktajiem pasākumiem saglabājas riska draudi (piemēram, elektroskapji, radiācijas avoti, hidrauliskās plūsmas, sūces, briesmas nepārredzamajās zonās), ražotājs paredz attiecīgus brīdinājumus.

117. Lai brīdinātu par šo noteikumu 116.punktā minētajiem riska draudiem, lieto saprotamas piktogrammas un uzrakstus valsts valodā. Pēc pieprasījuma ražotājs nodrošina attiecīgos uzrakstus arī citās valodās.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

118. Mašīnas marķējumam jābūt salasāmam un neizdzēšamam. Marķējumā norāda šādu informāciju:

118.1. ražotāja nosaukums un adrese;

118.2. sērijas vai tipa apzīmējums;

118.3. sērijas numurs (ja sērija ir);

118.4. izgatavošanas gads;

118.5. CE marķējums saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

119. Ja mašīnu paredzēts lietot potenciāli sprādzienbīstamā vidē, nepieciešama attiecīga norāde uz mašīnas.

120. Uz mašīnas norāda informāciju, kas ir būtiska tās tipam un nepieciešama tās drošai lietošanai (piemēram, noteiktu rotējošo daļu maksimālais ātrums, uzstādāmo instrumentu maksimālais diametrs, masa).

121. Ja mašīnas daļa lietošanas laikā ir pārvietojama ar pacelšanas ierīci, daļas masu norāda salasāmi, neizdzēšami un nepārprotami.

122. Uz maināmām iekārtām, kas minētas šo noteikumu 3.3.apakšpunktā, norāda šo noteikumu 118., 119., 120. un 121.punktā minēto informāciju.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

123. Mašīnu nodrošina ar instrukcijām, kurās ietvertas vismaz šādas ziņas:

123.1. šo noteikumu 118.punktā norādītā informācija, ar ko mašīna marķēta (izņemot sērijas numuru), kopā ar jebkādu papildu informāciju, kas varētu atvieglot mašīnas apkalpošanu (pārstāvja adrese, remontdienesta adrese u.tml.);

123.2. mašīnas lietošanas noteikumi, ievērojot šo noteikumu 19.punkta prasības;

123.3. informācija par darba vietu un stāvokļiem, kas paredzēti operatoram;

123.4. drošības instrukcijas:

123.4.1. mašīnas lietošanas uzsākšanai;

123.4.2. mašīnas lietošanai;

123.4.3. mašīnas transportēšanai, norādot tās atsevišķo daļu masu, ja tās ir pielāgotas transportēšanai atsevišķi;

123.4.4. mašīnas montāžai (komplektēšanai), demontāžai;

123.4.5. mašīnas regulēšanai;

123.4.6. mašīnas tehniskajai apkopei (servisam un remontam);

123.5. informācija par apmācību (ja nepieciešams);

123.6. informācija par instrumentiem, ar kuriem var būt aprīkota mašīna, un to svarīgākie raksturojumi (ja nepieciešams);

123.7. aizliegumi, kas jāievēro, lietojot mašīnu (ja nepieciešams).

124. Ar šo noteikumu 123.punktā minētajām instrukcijām mašīnu nodrošina ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis. Instrukciju tulkošanu valsts valodā nodrošina ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai persona, kura mašīnu piedāvā tirgū. Apkopes instrukcijas, kas paredzētas tikai tam mašīnas apkalpojošajam personālam, kura darba uzdevumu nosaka ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, var noformēt arī tajā valodā, kas ir saprotama šim personālam.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

125. Instrukcijās iekļauj zīmējumus un diagrammas, kas nepieciešamas mašīnas lietošanas uzsākšanai, tehniskajai uzraudzībai, inspekcijai, darbību pareizības kontrolei un, ja nepieciešams, mašīnas remontam, kā arī citu papildu informāciju, īpaši, ja tā attiecas uz mašīnas drošību.

126. Mašīnas tehniskajā dokumentācijā iekļauj informāciju par trokšņa izplatīšanos atbilstoši šo noteikumu 128.punktam, bet portatīvās vai ar roku vadāmās mašīnas tehniskajā dokumentācijā — arī informāciju par vibrāciju atbilstoši šo noteikumu 136.5.apakšpunktam. Jebkurš apraksts, kas raksturo mašīnu, nedrīkst būt pretrunā ar drošības instrukcijām.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

127. Ja nepieciešams, instrukcijās norāda, kā uzstādīt un montēt mašīnu, lai samazinātu troksni vai vibrāciju (piemēram, amortizatoru lietošana, pamatbloku masa vai tips).

128. Instrukcijās norāda šādu informāciju par trokšņa rašanos un izplatīšanos mašīnā, trokšņa līmeni mašīnā vai trokšņa līmeni, kas noteikts, veicot mērījumus identiskai mašīnai:

128.1. ekvivalents ilgstošs skaņas spiediena līmeņa "A" novērtējums darba vietā, kur tas pārsniedz 70 dB (ja līmenis nepārsniedz 70 dB, tam jābūt norādītam);

128.2. maksimālais momentānais skaņas spiediena līmeņa "C" novērtējums darba vietā, ja tas pārsniedz 63 Pa (130 dB attiecībā pret 20 µPa);

128.3. skaņas jaudas līmenis, ko rada mašīna, ja ekvivalentais ilgstošais skaņas spiediena līmeņa "A" novērtējums darba vietā pārsniedz 85 dB.

129. Ja mašīna ir ļoti liela, skaņas jaudas līmeņa vietā var noteikt ekvivalento ilgstošo skaņas spiediena līmeni dažādos punktos ap mašīnu.

130. Ja nav lietoti piemērojamie standarti, skaņas līmeni mēra, izmantojot attiecīgajai mašīnai vispiemērotāko metodi.

131. Ražotājs norāda mašīnas darbības apstākļus skaņas līmeņa mērījumu laikā un mērīšanai izmantotās metodes.

132. Ja mašīnas darba vieta nav noteikta vai to nevar noteikt, skaņas spiediena līmeni mēra metra attālumā no mašīnas virsmas un 1,6 metru augstumā no grīdas vai pieejas platformas (norāda maksimālo skaņas spiediena lielumu un vietu).

133. Ja mašīnu paredzēts lietot potenciāli sprādzienbīstamā vidē, instrukcijās norāda visu nepieciešamo informāciju.

134. Ja mašīnu paredzēts lietot arī neprofesionālam operatoram, lietošanas instrukcijai (ņemot vērā iepriekš minētos noteikumus) jāatbilst attiecīgā operatora vispārējās izglītības līmenim un uztveres spējām.

3.8. Svarīgākie drošības kritēriji noteiktām mašīnu kategorijām

135. Mašīnu, kas paredzēta pārtikas produktu sagatavošanai un ražošanai (piemēram, cepšanai, saldēšanai, atkausēšanai, mazgāšanai, apstrādāšanai, saiņošanai, glabāšanai, transportam, sadalei), projektē un konstruē tā, lai novērstu jebkādu infekcijas vai saslimšanas risku, ievērojot šādas higiēnas prasības:

135.1. materiāli, kas ir saskarē vai var nonākt saskarē ar pārtiku, saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir piemēroti pārtikas ražošanai, tos mazgā (tīra) pirms katras lietošanas;

135.2. visas virsmas un savienojumi ir gludi, bez šķautnēm vai plaisām, kur varētu uzkrāties organiskās vielas;

135.3. konveijeri ir bez izciļņiem un padziļinājumiem, nav ieteicama skrūvju un kniežu izmantošana, ja tas nav tehniski nepieciešams;

135.4. virsmas, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ir viegli mazgājamas un dezinficējamas (ja iespējams, pēc viegli demontējamu detaļu noņemšanas), iekšējās virsmas ir ar pietiekamu izliekuma rādiusu, lai tās varētu pilnīgi attīrīt;

135.5. šķidrumi, kas rodas no pārtikas produktiem, kā arī tīrīšanas, dezinfekcijas un skalojamie šķidrumi ir viegli iztecināmi no mašīnas, arī mašīnai strādājot tīrīšanas režīmā;

135.6. novērš jebkāda šķidruma vai dzīvu būtņu (īpaši insektu) iekļūšanu vai jebkādu organisko vielu uzkrāšanos vietās, kuras nav iespējams iztīrīt (piemēram, ja mašīna blīvi novietota uz pamatnes);

135.7. mašīnu projektē un konstruē tā, lai nekādas blakusvielas (smērvielas u.c.) nevarētu nonākt kontaktā ar pārtiku, ja nepieciešams, nepārtraukti kontrolē mašīnas atbilstību šīm prasībām;

135.8. instrukcijās papildus norāda informāciju par ieteicamajiem tīrīšanas, dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļiem, kā arī par līdzekļiem to vietu tīrīšanai, kur piekļūšana nav iespējama vai nav vēlama.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

136. Portatīvām un (vai) manuāli (ar rokām) vadāmām mašīnām jāatbilst šādām drošības prasībām:

136.1. lai nodrošinātu mašīnas stabilitāti ražotāja paredzētajos darba apstākļos, nepieciešams atbilstoša izmēra atbalsts un atbalsta virsma, kā arī pietiekams skaits rokturu;

136.2. ja ir rokturi, kuru atlaišana apdraud drošību, mašīnu apgādā ar palaišanas un apstādināšanas svirām (izņemot gadījumus, ja tas nav tehniski iespējams vai ir neatkarīga vadība);

136.3. mašīnu projektē, konstruē un aprīko tā, lai to nevarētu iedarbināt nejauši un (vai) nebūtu iespējama tās darbība pēc rokturu atlaišanas (ja šī prasība nav tehniski izpildāma, nepieciešami līdzīgi drošības pasākumi);

136.4. portatīvo mašīnu projektē un konstruē tā, lai varētu uzraudzīt instrumenta saskarsmi ar apstrādājamo materiālu;

136.5. portatīvo un manuāli (ar rokām) vadāmo mašīnu instrukcijās norāda radīto vibrāciju pieļaujamo vidējo kvadrātisko paātrinājumu, kādām ir pakļautas rokas, ja tas pārsniedz 2,5 m/s2 (īpaši jānorāda, ja paātrinājums nedrīkst pārsniegt 2,5 m/s2).

137. Ja standartizētā izmēģināšanas metode nav piemērojama, ražotājs norāda mērījumu veikšanas metodi un apstākļus.

138. Kokapstrādes mašīnām un mašīnām tādu materiālu apstrādei, kuru fizikālās un tehnoloģiskās īpašības ir līdzīgas kokam (piemēram, korķis, kauls, ebonīts, plastmasa), jāatbilst šādām drošības prasībām:

138.1. mašīnu projektē, konstruē un aprīko tā, lai apstrādājamo detaļu varētu droši virzīt. Ja detaļa ir atbalstīta uz darbgalda, darbgaldam jābūt stabilam un tas nedrīkst traucēt detaļas pārvietošanu;

138.2. ja ir iespējama koka detaļu izmešana, mašīnu projektē, konstruē un aprīko tā, lai izmešana neapdraudētu operatora un (vai) pakļauto personu drošību un veselību;

138.3. mašīnu apgādā ar automātisku bremzi, kas aptur instrumentu pietiekami īsā laikā, ja pastāv risks saskarties ar instrumentu, pirms tas ir apstājies;

138.4. ja instruments ievietots mašīnā, kura nav pilnībā automatizēta, to konstruē tā, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu risku gūt nopietnus ievainojumus (piemēram, lietojot cilindriskus griezējblokus, ierobežojot griešanas dziļumu).

3.9. Svarīgākie drošības kritēriji, lai novērstu risku, kas rodas mašīnas kustības dēļ

139. Risks mašīnas kustības dēļ pastāv, ja mašīna darba zonā nepārtraukti vai īslaicīgi pārvietojas (pašgājēja, citas mašīnas vai traktora vilkta, stumta vai vesta) starp noteiktām darba vietām. Lai pārliecinātos, ka augsnes frēzes un pašgājējas ecēšas nerada risku pakļautajām personām, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis pārbauda katra tipa mašīnu vai nodrošina attiecīgo pārbaudi.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

140. Risks mašīnas kustības dēļ pastāv, ja stacionāri darbināma mašīna ir montēta tā, lai būtu iespējams to viegli pārvietot (mašīnas, kas aprīkotas ar riteņiem, skrituļiem, ruļļiem vai novietotas uz platformas, ratiņiem).

141. Ja pašgājēju mašīnu paredzēts lietot tumšās vietās, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprīkojama ar apgaismes ierīcēm, kas piemērotas darbam un nekaitē citiem satiksmes dalībniekiem.

142. Mašīnu projektē tā, lai, rīkojoties ar mašīnu vai tās daļām saskaņā ar ražotāja norādījumiem, nevarētu rasties risks mašīnas vai tās daļu pēkšņas kustības vai nestabilitātes dēļ.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

143. Vadības vietu veido, ievērojot ergonomikas principus. Ja paredzētas divas vai vairākas vadības vietas, katru no tām aprīko ar visām nepieciešamajām vadības ierīcēm un konstruē tā, lai, lietojot vienu no vadības vietām, nebūtu iespējams lietot otru (izņemot avārijas apstādināšanu). Vadības vietu konstruē tā, lai vadītājs varētu pārliecināties, vai bīstamajās zonās neatrodas pakļautās personas. Ja nepieciešams, mašīnu aprīko ar attiecīgām ierīcēm, lai novērstu risku, kas saistīts ar nepietiekamu redzamību.

144. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai vadības vietā vadītājs un operators netiktu pakļauti riskam, netīši nonākot saskarē ar riteņiem vai kāpurķēdēm.

145. Vadības vietu projektē un konstruē tā, lai izplūdes gāzes un (vai) skābekļa nepietiekamība neapdraudētu vadītāja un operatora veselību.

146. Ja vadītāja darba vieta (kabīne) ir uz mašīnas, to projektē un konstruē pēc iespējas lielu un tajā paredz vietu norādījumiem, kas nepieciešami vadītājam un (vai) operatoram. Ja mašīna paredzēta darbam bīstamā vidē, to aprīko ar videi piemērotu kabīni.

147. Kabīni projektē, konstruē un aprīko tā, lai vadītājam nodrošinātu labus darba apstākļus un aizsargātu pret iespējamo risku (piemēram, nepilnīgu apsildīšanu un ventilāciju, sliktu redzamību, pārmērīgu troksni un vibrāciju, krītošiem vai ripojošiem priekšmetiem). Izeju piemēro ātrai evakuācijai. Avārijas izeju ierīko citā virzienā nekā parasto izeju. Kabīnei un kabīnes aprīkojumam izmanto ugunsizturīgus materiālus.

148. Mašīnas vadītāja sēdvietu:

148.1. projektē atbilstoši ergonomikas principiem;

148.2. projektē tā, lai nodrošinātu vadītājam stabilu stāvokli;

148.3. veido tā, lai līdz minimumam samazinātu vibrācijas, kas iedarbojas uz vadītāju;

148.4. veido tā, lai sēdvietas atbalsts izturētu slodzi, kādai tas var tikt pakļauts (īpaši, mašīnai apgāžoties). Ja zem vadītāja kājām nav grīdas, lieto kāju paliktņus, kas pārklāti ar neslidenu materiālu;

148.5. aprīko ar drošības jostu vai līdzīgu ierīci, kas notur vadītāju vietā, neierobežojot tā kustības, kas nepieciešamas vadīšanai vai bremzēšanai, ja iespējama mašīnas apgāšanās.

149. Ja operatorus (izņemot vadītājus) paredzēts bieži pārvadāt ar mašīnu vai operatoriem jāstrādā uz mašīnas, viņiem nepieciešamas piemērotas, ja iespējams, ar sēdvietām aprīkotas vietas, kas nodrošina drošu pārvadāšanu vai darbu (pasargā no krišanas).

150. Ja vadītāja darba vieta ir aprīkota ar kabīni, arī citas vietas ir aizsargājamas pret risku, ko var radīt vadītāja veiktās operācijas.

151. Mašīnas vadītājam nodrošina iespēju iedarbināt visas vadības ierīces no vadības vietas, izņemot tās vadības ierīces, kas novietotas citur un ir droši darbināmas tikai tur. Īpaši tas attiecas uz tām darbības vietām, par kurām atbildīgs operators vai kuru dēļ vadītājam nepieciešams atstāt vadības vietu, lai droši veiktu attiecīgus manevrus.

152. Pedāļus projektē, konstruē un pielāgo tā, lai tos nevarētu sajaukt un ar tiem varētu droši darboties. Pedāļiem jābūt ar neslidenu virsmu un viegli tīrāmiem.

153. Ja mašīnas vadības elementu darbināšana var radīt risku (bīstamas kustības), tiem jāatgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tos atlaiž (izņemot tos, kuru stāvokļi iepriekš uzstādīti).

154. Ja mašīna ir uz riteņiem, stūres sistēmu projektē un konstruē tā, lai samazinātu piepešu stūres rata vai stūres sviras kustības spēku, ko rada trieciens pa vadošajiem riteņiem.

155. Katru sviru, kas bloķē diferenciāli, konstruē un pielāgo tā, lai ļautu atbloķēt diferenciāli, ja mašīna ir kustībā. Uz mašīnas kustīgumu neattiecas šo noteikumu 37.punktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

156. Pašgājējas mašīnas ar atklātu vadību montē tā, lai to braukšana būtu iespējama tikai tad, ja vadītājs atrodas pie vadības ierīcēm, kā arī novērš iespēju nekompetentām personām iedarbināt dzinēju.

157. Ja mašīna ir apgādāta ar ierīcēm, kas ir ārpus tās normālās klīrensa zonas (stabilizatori, celtņa rokas u.tml.), vadītāju apgādā ar līdzekļiem, ar kuriem pirms mašīnas kustības uzsākšanas varētu pārbaudīt, vai ierīces ir noteiktā stāvoklī, kas pieļauj drošu kustību.

158. Šo noteikumu 157.punkta prasības attiecas arī uz tām ierīcēm, kurām, ja nepieciešams, jābūt nobloķētām noteiktā stāvoklī, lai pieļautu drošu kustību.

159. Mašīnas kustībai jābūt atkarīgai no to ierīču un detaļu drošas izvietošanas, kas attiecināmas uz mašīnas vadību un minētas šo noteikumu 155., 156., 157. un 158.punktā (ja tas ir tehniski un ekonomiski realizējams).

160. Pirms dzinēja iedarbināšanas nodrošina mašīnas nekustīgumu.

161. Pašgājēju mašīnu un to piekabes projektē un konstruē tā, lai vadītājs varētu ievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības attiecībā uz ātruma samazināšanu, apstāšanos, bremzēšanu un kustības zaudēšanu tā, lai nodrošinātu drošību visos ražotāja pieļautajos darbības, vadības, ātruma, grunts un slīpuma apstākļos.

162. Pašgājēju mašīnu projektē un konstruē tā, lai vadītājs varētu samazināt ātrumu un apturēt mašīnu ar galvenā mehānisma palīdzību. Ja galvenais mehānisms bojāts vai pārtrūkusi enerģijas padeve, mehānisma darbināšanai, ātruma samazināšanai un mašīnas apturēšanai paredz avārijas ierīci ar neatkarīgām un viegli pieejamām svirām.

163. Ja nepieciešams drošībai, mašīnas novietošanai stāvvietā paredz ierīci, lai padarītu mašīnu stacionāri nekustīgu. Šī ierīce var būt kombinēta ar kādu no šo noteikumu 162.punktā minētajām ierīcēm (paredzot, ka tā ir mehāniska).

164. Distances vadības mašīnas projektē un konstruē tā, lai tās automātiski apstātos, ja vadītājs zaudējis kontroli pār tām. Uz pārvietošanās (braukšanas) funkciju neattiecas šo noteikumu 42., 43., 44., 45., 46., 47. un 48.punktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

165. Ja pašgājēju mašīnu vada līdzi ejošs vadītājs, mašīnu projektē un konstruē tā, lai tās kustība būtu iespējama vienīgi nepārtrauktā vadītāja uzraudzībā (īpaši iespējamā kustība pirms dzinēja iedarbināšanas).

166. Ja pašgājēju mašīnu vada līdzi ejošs vadītājs, mašīnas vadības sistēmas projektē un konstruē tā, lai līdz minimumam samazinātu risku gūt ievainojumus no saspiešanas un rotējošiem instrumentiem.

167. Mašīnas pārvietošanās ātrums jāsaskaņo ar līdzi ejošā vadītāja tempu.

168. Ja uz mašīnas ir uzstādīts rotējošs instruments, nav pieļaujama šī instrumenta darbināšana, ja mašīna ieslēgta atpakaļgaitā, izņemot gadījumus, ja mašīnas kustība izriet no instrumenta kustības. Mašīnas atpakaļgaitas ātrumam jābūt tādam, lai mašīna neapdraudētu vadītāju.

169. Bojājumi enerģijas padevē vadības mašīnai ar stūres pastiprinātāju nedrīkst traucēt mašīnas vadību, kad nepieciešams to apstādināt.

170. Kad mašīnas daļa tiek apstādināta, jebkurai kustībai, izņemot no vadības vietas veiktās darbības, jābūt tādai, lai neapdraudētu pakļautās personas.

171. Mašīnu projektē, konstruē un, ja nepieciešams, novieto uz kustīga atbalsta tā, lai nekontrolētās smaguma centra svārstības kustības laikā neietekmētu tās stabilitāti vai neradītu pārmērīgu tās struktūras deformāciju.

172. Ar lielu ātrumu rotējošās mašīnas daļas, kuras var salūzt vai sadalīties, montē un aizsargā tā, lai salūzušās daļas tiktu savāktas vai, ja tas nav iespējams, tās nevarētu izmest vadības un (vai) darbības virzienā.

173. Ja pastāv risks, ka pašgājēja mašīna ar atklātu vadītāja un (vai) operatora vietu var apgāzties, mašīnai nepieciešamas nostiprinājuma vietas, lai piestiprinātu pretapgāšanās konstrukcijas.

174. Pretapgāšanās konstrukcijas projektē un konstruē tā, lai pasargātu no deformācijas pietiekami lielu telpu vadītājam un (vai) operatoram. Ražotājs veic vai uztic paziņotajām institūcijām veikt attiecīgas pārbaudes, lai pārliecinātos par šī nosacījuma ievērošanu.

175. Ar pretapgāšanās konstrukcijām apgādā grunts pārvietošanas mašīnas, kuru jauda ir lielāka par 15 kW un kuras ir:

175.1. kāpurķēžu krāvēji vai riteņkrāvēji;

175.2. krāvēji ar apgriezto lāpstu;

175.3. kāpurķēžu traktori vai riteņtraktori;

175.4. pašizkrāvēju skrēperi vai parastie skrēperi;

175.5. greideri;

175.6. pašizgāzēji ar šarnīrveida vadības sistēmu (griežot pakaļējo pusrāmi).

176. Ja mašīnu ar atklātu vadītāja un (vai) operatora vietu paredzēts darbināt tur, kur pastāv krītošu objektu risks, mašīnai nepieciešamas nostiprinājuma vietas, lai piestiprinātu konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem (ja mašīnas izmēri to pieļauj).

177. Konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem projektē un konstruē tā, lai nodrošinātu vadītājam un (vai) operatoram pietiekamu aizsardzību pret krītošiem objektiem. Ražotājs veic vai uztic paziņotajām institūcijām veikt attiecīgas pārbaudes, lai pārliecinātos par šīs prasības ievērošanu.

178. Rokturus un kāpnes (kāpšļus) konstruē un pielāgo tā, lai operatori varētu tos lietot instinktīvi.

179. Velkošās un velkamās mašīnas apgādā ar vilkšanas vai sakabināšanas ierīcēm, kas projektētas, konstruētas un pielāgotas tā, lai nodrošinātu vieglu un drošu savienošanu un atvienošanu un novērstu pēkšņu atkabināšanos lietošanas laikā.

180. Mašīnu apgādā ar sakabes slodzei atbilstošiem atbalstiem, kuru nesošā virsma piemērota attiecīgām slodzēm un gruntij.

181. Jaudas pārvada vārpstas ar universāliem kardāniem, kas savieno pašgājēju mašīnu (vai traktoru) ar jaudas saņēmējas mašīnas pirmo ass virzienā nostiprināto gultni, aizsargā no pašgājējas mašīnas puses un saņēmējas mašīnas puses visā vārpstas un saistīto kardānu garumā.

182. Pašgājējas mašīnas (vai traktora) jaudas noņemšanas vārpstu, kurai pievienota transmisijas vārpsta, aizsargā ar aizsegu, kas nostiprināts uz pašgājējas mašīnas (vai traktora), vai kādu citu ierīci, kas nodrošina ekvivalentu aizsardzību.

183. Velkamās mašīnas pievada vārpstu iekļauj aizsargapvalkā, kas nostiprināts uz mašīnas.

184. Griezes momenta ierobežotājus vai brīvgājiena mehānismus nostiprina kardānpārvadā tikai no tās puses, kas pievienota vadāmajai mašīnai. Kardānpārvada vārpstai nepieciešams atbilstošs marķējums.

185. Vilktajām mašīnām, kuru darbībai nepieciešams, lai transmisijas vārpsta tās pievienotu pie pašgājējas mašīnas (vai traktora), izveido tādu transmisijas vārpstas pievienošanas sistēmu, lai, mašīnai atvienojoties, transmisijas vārpsta un tās aizsegs netiktu bojāts saskarē ar zemi vai mašīnas daļām.

186. Ārējā aizsega daļas projektē, konstruē un pielāgo tā, lai tās nevarētu griezties kopā ar transmisijas vārpstu. Aizsegiem jāpārklāj transmisijas vārpsta līdz iekšējo skavu galiem (krustiņu kardāniem) vai vismaz līdz ārējā kardāna vai ārējo kardānu centram ("platleņķa" kardāniem).

187. Ja līdzekļi piekļūšanai darba vietām izvietoti kardānpārvada vārpstas tuvumā, ražotājs nodrošina, lai šo noteikumu 186.punktā minētos vārpstas aizsegus nevarētu izmantot par kāpšļiem, ja vien tie nav konstruēti un paredzēti šim mērķim.

188. Šo noteikumu 71.1.apakšpunktā minētajiem iekšdedzes dzinēju aizsargiem, kas novērš piekļūšanu pie kustīgajām daļām dzinēja nodalījumā, nav nepieciešamas bloķēšanas ierīces, ja tos var atvērt tikai ar instrumentu, atslēgu vai sviru, kas atrodas aizslēdzamā kabīnē, lai novērstu neatļautu piekļūšanu.

189. Akumulatora tvertni konstruē un novieto, kā arī akumulatoru iemontē tā, lai apgāžoties elektrolīts nevarētu apdraudēt operatoru un (vai) operatora darba vietā neuzkrātos tvaiki.

190. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai akumulatoru varētu atvienot ar viegli pieejamām ierīcēm, kas paredzētas šim nolūkam.

191. Atkarībā no iespējamā riska un mašīnas izmēriem mašīnā izvieto viegli pieejamus ugunsdzēšamos aparātus vai iebūvē ugunsdzēšanas sistēmu.

192. Ja pastāv putekļu, gāzu un dažādu vielu izdalīšanās risks, šo noteikumu 96., 97. un 98.punktā minētās savākšanas ierīces var aizvietot ar citiem līdzekļiem (piemēram, noskalošana ar ūdens strūklu).

193. Šo noteikumu 97. un 98.punkts neattiecas uz mašīnām, kuru galvenā funkcija ir produktu izsmidzināšana.

194. Mašīnu nodrošina ar signalizācijas līdzekļiem un (vai) instrukciju plāksnēm attiecībā uz lietošanu, regulēšanu un tehnisko apkopi. Instrukcijām jābūt skaidri saredzamām un neizdzēšamām.

195. Mašīnai, kurai vadītāja vieta ir atklāta un kas piedalās ceļu satiksmē, nepieciešams šāds aprīkojums:

195.1. akustiska brīdinājuma ierīce;

195.2. gaismas signālu sistēma (stopsignāli, pagriezienu signāli un bākugunis), kas svarīga īpašos apstākļos. Gaismas signālu sistēma nav nepieciešama speciālām mašīnām, kas paredzētas pazemes darbiem, un mašīnām, kurām nav elektriskās barošanas.

196. Distances vadāmās mašīnas, kuras normālos lietošanas apstākļos var apdraudēt pakļautās personas, apgādā ar signalizācijas līdzekļiem vai līdzekļiem, kas aizsargā pakļautās personas no avārijas vai sadursmes. Tas attiecas arī uz savienotajām mašīnām, ja, pastāvīgi kustoties uz priekšu un atpakaļ uz vienas ass, mašīnas aizmugure vadītājam nav skaidri redzama.

197. Mašīnu konstruē tā, lai brīdinājuma ierīces un signālierīces nevarētu netīšām sabojāt. Ja nepieciešams, šādas ierīces apgādā ar līdzekļiem, kas pārbauda to darba kārtību, lai operators varētu viegli atklāt bojājumus.

198. Ja mašīnas vai tās instrumenta kustība ir īpaši bīstama, mašīnu apgādā ar zīmēm, kas brīdina par mašīnas tuvošanos. Zīmēm jābūt labi redzamām pietiekamā attālumā.

199. Šo noteikumu 118., 119., 120., 121. un 122.punktā minēto informāciju papildina ar šādām ziņām:

199.1. par nominālo jaudu (kW);

199.2. par parastās konfigurācijas masu (kg) un, ja nepieciešams:

199.2.1. ražotāja paredzēto maksimālo vilkmes spēku uz sakabes āķa (N);

199.2.2. ražotāja paredzēto maksimālo vertikālo slodzi uz sakabes āķa (N).

200. Šo noteikumu 123., 124., 125., 126., 127., 128., 133. un 134.punktā minētajās instrukcijās ietver šādu papildu informāciju:

200.1. norāda mašīnas radītās vibrācijas faktisko lielumu vai uz identiskas mašīnas veiktos mērījumos aprēķināto skaitli:

200.1.1. norāda pieļaujamo vidējo kvadrātisko paātrinājumu, kādam ir pakļautas rokas, ja tas pārsniedz 2,5 m/s2 (īpaši jānorāda, ja paātrinājums nedrīkst pārsniegt 2,5 m/s2);

200.1.2. norāda pieļaujamo vidējo kvadrātisko paātrinājumu, kādam ir pakļauts ķermenis (pēdas vai sēža), ja tas pārsniedz 0,5 m/s2 (īpaši jānorāda, ja paātrinājums nedrīkst pārsniegt 2,5 m/s2).

201. Ja šo noteikumu 200.punktā minēto lielumu noteikšanai netiek piemēroti piemērojamie standarti, ražotājs norāda mērījumu veikšanas vispiemērotāko metodi un apstākļus.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

202. Ja mašīnu paredzēts lietot atkarībā no izmantojamām ierīcēm, tad, ražojot bāzes mašīnu, kurai var piestiprināt apmaināmas ierīces, ražotājs un apmaināmo ierīču ražotājs nodrošina lietotāju ar nepieciešamo informāciju, lai garantētu ierīču drošu uzmontēšanu un lietošanu.

3.10. Svarīgākie drošības kritēriji, lai novērstu ar pacelšanas operācijām saistīto risku

203. Lai novērstu ar pacelšanas operācijām saistīto risku (kravas krišana un sadursmes vai sasvēršanās celšanas laikā), mašīnu, kas paredzēta kravas (priekšmetu, materiālu vai preču) pacelšanai vai kravas pārvietošanai, mainot tās līmeņus kustības laikā, projektē un konstruē atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

204. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai jebkuros apstākļos tiktu saglabāta šo noteikumu 57. un 58.punktā noteiktā stabilitāte (ieskaitot visus mašīnas transportēšanas posmus, montāžu un demontāžu, izmēģinot mašīnu saskaņā ar instrukciju, kā arī ja mašīna ir bojāta).

205. Lai pārliecinātos par mašīnas stabilitāti, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis lieto atbilstošas pārbaudes metodes, īpaši pašgājējiem autoiekrāvējiem, kuru platformas pacelšanas augstums ir lielāks par 1,80 metriem. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis katra tipa autoiekrāvējam veic stabilitātes pārbaudi vai līdzvērtīgu pārbaudi vai nodrošina minēto pārbaužu veikšanu.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

206. Lai novērstu mašīnas noskriešanu no sliedēm, to apgādā ar ierīcēm, kas darbojas uz virzošajām sliedēm vai sliežu ceļiem.

207. Ja šo noteikumu 206.punktā minētās ierīces pilnībā nenovērš mašīnas iespējamo noskriešanu no sliedēm vai ja ir sliežu vai kustīgo daļu bojājumi, nepieciešamas ierīces, kuras aizsargā mezglu vai kravu no krišanas vai mašīnu no apgāšanās.

208. Mašīnām, celšanas palīgierīcēm un noņemamiem mezgliem jāiztur spriegumi, kuriem tie ir pakļauti lietošanas, transportēšanas, montāžas un demontāžas laikā ražotāja paredzētajos uzstādīšanas un ekspluatācijas apstākļos, kā arī izmantojot visas attiecīgās konfigurācijas. Ja nepieciešams, ņem vērā arī atmosfēras un cilvēku iedarbības ietekmi.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

209. Ņemot vērā paredzēto lietošanas intensitāti un apstākļus, mašīnas un celšanas palīgierīces projektē un konstruē tā, lai novērstu bojājumus, ko rada materiālu nogurums vai nolietošanās.

210. Izmantojamos materiālus izvēlas atbilstoši paredzētajiem lietošanas apstākļiem, ar īpašu norādi uz koroziju, nodilšanu, triecienizturību, trauslumu un novecošanos.

211. Mašīnas un celšanas palīgierīces projektē un konstruē tā, lai tās bez paliekošām deformācijām vai redzamiem defektiem izturētu pārslodzes statiskajā pārbaudē. Lai garantētu pietiekamu drošības līmeni, aprēķinos ievēro šādas vispārpieņemtās statiskās pārbaudes koeficienta vērtības:

211.1. rokas vadāmām mašīnām un celšanas palīgierīcēm - 1,5;

211.2. citām mašīnām - 1,25.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325; MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

212. Mašīnu projektē un konstruē tā, lai tā nebojāta izturētu dinamisko pārbaudi ar maksimālo darba kravu, kas reizināta ar dinamiskās pārbaudes koeficientu. Dinamiskās pārbaudes koeficientu nosaka, lai nodrošinātu pietiekamu drošību. Vispārpieņemtais koeficienta lielums ir 1,1.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

213. Dinamisko pārbaudi veic tādai mašīnai, kas ir gatava lietošanai normālos lietošanas apstākļos un nominālos ātrumos, ko nosaka ražotājs. Ja vadības ķēde pieļauj vairākas vienlaicīgas kustības (piemēram, kravas pārvietošanu un rotāciju), pārbaudi veic vispiemērotākajos apstākļos, kombinējot svarīgākās kustības.

214. Trīšu, spoļu un skriemeļu diametram ir jābūt samērojamam ar troses vai ķēdes izmēriem, ar kuriem tos var salāgot.

215. Spoles un skriemeļus projektē, konstruē un uzstāda tā, lai troses un ķēdes, kas izvietotas uz tiem, varētu tīties apkārt nenokrītot.

216. Trosēm, kuras tiek lietotas kravas pacelšanai vai noturēšanai, nedrīkst būt citu salaidumu kā tikai galos. Troses ar salaidumiem pieļaujams lietot mašīnā, kas pēc konstrukcijas un darbības tiek regulāri pārveidota saskaņā ar lietošanas vajadzībām.

217. Celšanas palīgierīces novērtē, ņemot vērā noguruma un novecošanas procesus daudzos darbības ciklos saistībā ar to paredzamo ilgizturību attiecīgajam lietojuma veidam.

218. Lai nodrošinātu atbilstošu drošības līmeni, vispārpieņemtais darba koeficients ir:

218.1. metāla trosēm un trošu savienojuma galiem (arī neierobežotām trosēm un to galiem) — 5; trosēm nedrīkst būt citu salaidumu vai cilpu kā tikai galos;

218.2. jebkura veida ķēdēm (arī celšanas ķēdēm) — 4; ja ķēdei ir metināti posmi, tie drīkst būt tikai īsā tipa posmi;

218.3. tekstilmateriāla virvēm un siksnām — 7, ja izmantotie materiāli ir labas kvalitātes un ražošanas metode piemērota paredzētajai virvju vai siksnu lietošanai (drošības koeficients ir atkarīgs no materiāla, izgatavošanas veida, izmēriem un lietojuma). Ja minētie nosacījumi nav nodrošināti, nosaka lielāku darba koeficientu, lai nodrošinātu ekvivalentu drošības līmeni. Tekstilmateriāla virvēm un siksnām mezgli, savienojumi un salaidumi drīkst būt tikai siksnu galos, izņemot siksnas noslēgtas cilpas veidā;

218.4. visiem metāla elementiem, kas tiek lietoti kopā ar siksnu vai papildina to, — 4.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

219. Maksimālo daudzzaru siksnas celtspēju nosaka, ņemot vērā vājākā zara drošības koeficientu, zaru skaitu un tā reducējošā faktora konfigurāciju, kas atkarīgs no stropēšanas.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

220. Lai pārliecinātos, ka darba koeficients ir pietiekams, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis katra tipa detaļām, kas minētas šo noteikumu 218.punktā, veic atbilstošus testus vai nodrošina attiecīgo testu veikšanu.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

221. Lai uz mašīnas uzmontētās ierīces kustību vadīšanai neapdraudētu mašīnas drošību, ievēro šādus nosacījumus:

221.1. mašīnu veido vai aprīko ar ierīcēm tā, lai tās elementu kustības amplitūda būtu noteiktās robežās. Ja nepieciešams, šo ierīču darbību iesāk ar brīdinājumu;

221.2. ja dažādas nostiprinātas vai uz sliedēm uzmontētas mašīnas var darboties vienlaikus vienā vietā un pastāv sadursmes risks, šādas mašīnas projektē un konstruē tā, lai būtu iespējams pievienot sistēmu, kas dod iespēju šo risku novērst;

221.3. mašīnu vai mehānismus veido tā, lai krava nevarētu bīstami brīvi slīdēt un negaidīti krist, ja operators aptur mašīnas darbību vai ja pilnīgi vai daļēji tiek traucēta enerģijas padeve;

221.4. mašīnu vai mehānismus veido tā, lai nebūtu iespējams normālos apstākļos kravu nolaist vienīgi ar frikcijas bremzi, izņemot mašīnu, kuras funkcijas paredzētas šādai darbībai;

221.5. tvērējierīces veido un konstruē tā, lai nepieļautu netīšu kravu krišanu.

222. Lai novērstu sadursmes ar pakļautajām personām, citām mašīnām vai iekārtām, mašīnas vadības ierīces izvieto tā, lai nodrošinātu iespējami plašāku kustīgo daļu trajektoriju redzamību.

223. Mašīnu ar vadāmām kravām, kas nostiprinātas uz vietas, projektē un konstruē tā, lai aizsargātu pakļautās personas no triecieniem ar kravu vai pretsvariem.

224. Mašīnu, kurai nepieciešama aizsardzība pret zibeni, apgādā ar sistēmu, kas radušos elektrisko lādiņu novada zemē.

3.11. Īpašas prasības mašīnai, kuras enerģijas avots nav cilvēka roku spēks

225. Šo noteikumu 143., 144., 145., 146. un 147.punktā noteiktās prasības vadības ierīču izvietojumam attiecas arī uz nepārvietojamām mašīnām.

226. Šo noteikumu 148.1., 148.2., 148.3., 148.4.apakšpunktā, 149. un 150.punktā noteiktās prasības sēdvietām attiecas arī uz nepārvietojamām mašīnām.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

227. Ierīcēm, kas vada mašīnas vai mehānismu kustību, jāatgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž. Ja nepastāv kravas vai mašīnu sadursmes risks, minētās ierīces var aizvietot ar svirām, kas pieļauj automātisku apstāšanos iepriekš izvēlētos līmeņos bez vadības sviras turēšanas.

228. Mašīnas ar maksimālo darba kravu, ne mazāku par 1000 kg, un apgāšanās momentu, ne mazāku par 40000 Nm, apgādā ar attiecīgām ierīcēm, lai brīdinātu vadītāju un novērstu bīstamu kravas kustību, ja:

228.1. mašīna ir pārslogota, jo pārsniegta maksimālā darba slodze vai slodzes pārsniegšanas dēļ radušies spēka momenti;

228.2. paceltās kravas dēļ ir pārsniegti spēka momenti, kas veicina apgāšanos.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

229. Kabeļceltņus, traktorus vai traktortransportu nostiprina ar pretsvariem vai ierīcēm, kas nodrošina nepārtrauktu spriegojuma kontroli.

230. Mašīnu ar vadāmu kravu vai mašīnu, kuras kravas atbalsti virzās pa skaidri noteiktu ceļu, apgādā ar ierīcēm, lai novērstu draudus pakļauto personu veselībai un dzīvībai. Mašīnu, kas apkalpo noteiktus līmeņus, kuros operatoram ir pieejama kravas platforma, lai uzkrautu vai nostiprinātu kravu, projektē un izveido tā, lai nepieļautu kravas platformas nekontrolētu kustību, sevišķi iekraušanas un izkraušanas laikā.

231. Ja mašīna tiek piedāvāta tirgū vai ir lietošanā pirmo reizi, ražotājs pārliecinās par veiktajiem drošības pasākumiem vai, ņemot vērā mašīnas statiskos vai dinamiskos aspektus, veic pasākumus, lai celšanas palīgierīces un mašīnas, kuras ir gatavas lietošanai (rokas un enerģijas piedziņas), var droši pildīt nepieciešamās funkcijas.

232. Ja mašīnu nevar samontēt ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja teritorijā, atbilstību novērtē turpmākās lietošanas vietā.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

233. Katru celšanas ķēdi, trosi vai satvērēju, kas nav uzmontēts mašīnai, marķē, vai, ja tas nav iespējams, tam piestiprina plāksni (etiķeti) vai noņemamu gredzenu ar ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja nosaukumu un adresi, kā arī ziņas par pievienoto sertifikātu.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

234. Šo noteikumu 233.punktā minētajā sertifikātā ietver informāciju, ko nosaka piemērojamie standarti vai, ja tādu nav, vismaz šādas ziņas:

234.1. ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja nosaukums;

234.2. ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja adrese;

234.3. ķēdes vai troses apraksts, kas ietver informāciju par:

234.3.1. nominālo izmēru;

234.3.2. konstrukciju;

234.3.3. materiālu, no kura ķēde vai trose izgatavota;

234.3.4. jebkuru speciālu metalurģisko apstrādi, kas lietota materiālam;

234.4. standarts, ar kuru saskaņā ķēde vai trose ir pārbaudīta;

234.5. maksimālā slodze, kādai ķēdi vai trosi drīkst pakļaut lietošanas laikā (ja nepieciešams, norāda vērtību amplitūdu).

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

235. Par celšanas palīgierīcēm sniedz šādu informāciju:

235.1. ražotāja identifikācija;

235.2. palīgierīces identifikācija (starptautiskā klasifikācija), ja tas nepieciešams, lai palīgierīces varētu savstarpēji apmainīt;

235.3. norāde par maksimālo celtspēju;

235.4. CE marķējums.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

236. Ja celšanas palīgierīces (kabeļus vai troses) nav iespējams marķēt, šo noteikumu 235.punktā minēto informāciju norāda uz etiķetes u.tml. un piestiprina pie palīgierīces.

237. Norādēm jābūt skaidri salasāmām un novietotām tā, lai tās neapdraudētu palīgierīces stiprību un nevarētu izdzist mehāniskas vai citas iedarbības dēļ.

238. Papildus šo noteikumu 118., 119., 120., 121. un 122.punktā minētajai informācijai katru mašīnu salasāmi un neizdzēšami marķē ar informāciju par nominālo slodzi šādā veidā:

238.1. ja nominālā slodze ir viens lielums, tas uzrakstāms nekodētā veidā un labi saredzami;

238.2. ja nominālā slodze atkarīga no mašīnas konfigurācijas, katru darba vietu apgādā ar plāksni slodzes norādīšanai diagrammas vai tabulu veidā, norādot katras konfigurācijas nominālo kravu.

239. Uz mašīnas, kas aprīkota ar kravu atbalstiem, novieto skaidru un neizdzēšamu brīdinājumu, kas aizliedz personu celšanu. Šim brīdinājumam jābūt redzamam no katras vietas, kur ir iespējama piekļūšana mašīnai.

240. Katrai celšanas palīgierīcei un katrai nelielai tirgū piedāvātai celšanas palīgierīču partijai nepieciešama instrukcija, kas sniedz vismaz šādu informāciju:

240.1. normālie lietošanas apstākļi;

240.2. lietošanas, montāžas un tehniskās apkopes instrukcijas;

240.3. lietošanas ierobežojumi īpaši attiecībā uz palīgierīcēm, kas neatbilst šo noteikumu 221.5.apakšpunktā noteiktajai prasībai.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

241. Papildus šo noteikumu 123., 124., 125., 126., 127., 128., 133. un 134.punkta prasībām instrukcijās ietverama šāda informācija:

241.1. tehniskais raksturojums:

241.1.1. ja nepieciešams, šo noteikumu 238.2.apakšpunktā minētās slodžu tabulas kopija;

241.1.2. reakcija uz atbalstiem vai enkuriem un ceļu raksturojums;

241.1.3. ja nepieciešams, balasta montāžas raksturojums un līdzekļi;

241.2. ziņas par lietošanu (īpaši, ja operatoram ir slikta kravas pārredzamība);

241.3. nepieciešamās instrukcijas par izmēģināšanu pirms pirmās lietošanas mašīnai, kura nav samontēta ražotāja teritorijā.

3.12. Svarīgākie drošības un nekaitīguma kritēriji mašīnai, kas paredzēta tikai pazemes darbiem

242. Mašīnu, kas paredzēta tikai pazemes darbiem, projektē un konstruē tā, lai tā atbilstu šādām prasībām:

242.1. ja ir nestabilitātes risks, pārsedzes balstus projektē un izveido tā, lai, tos pārvietojot, tie saglabātu noteikto virzienu un neslīdētu pirms noslogošanas, kā arī pēc tam, kad slodze tiek noņemta. Tos aprīko ar stiprinājuma enkuriem atsevišķo hidraulisko statņu augšējos laukumos;

242.2. pārsedzes balsti nedrīkst traucēt pakļautās personas kustības;

242.3. uz apgaismošanu nav attiecināmas šo noteikumu 25.punkta prasības;

242.4. mašīnām, kas pārvietojas pa sliedēm, paātrinājuma un bremžu vadībai nepieciešama rokas piedziņa. Kājas piedziņa drīkst būt tikai avārijas apstāšanās mehānisma vadībai. Pašgājēju pārseguma balstu vadības ierīces projektē tā, lai pārseguma balsta pārvietošanas laikā operatora drošība tiktu nodrošināta ar cita nekustīga balsta palīdzību. Pārseguma balstu vadības ierīces nodrošina pret jebkuru nejaušu atlaišanu;

242.5. lai apstādinātu pašgājēju mašīnu, kas virzās pa sliedēm un tiek izmantota pazemes darbiem, to aprīko ar automātiskām svirām, kas darbojas mašīnas kustības vadības ķēdē;

242.6. šo noteikumu 191.punkta prasības ir obligātas attiecībā uz mašīnu, kas sastāv no daļām ar augstu ugunsbīstamību;

242.7. izplūdes gāzes no iekšdedzes dzinējiem nedrīkst izvadīt uz augšu, ja notikusi putekļu, gāzu vai citu vielu izplūde.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325; MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

243. Bremzēšanas sistēmu mašīnai, kas paredzēta pazemes darbiem, projektē un konstruē tā, lai neradītu dzirksteles vai neizraisītu liesmas.

244. Mašīnu ar termodzinēju, kas paredzēta pazemes darbiem, apgādā tikai ar iekšdedzes dzinēju, kurā izmantota degviela ar zemu iztvaikošanas spiedienu un kurš nepieļauj nekādu elektriskas izcelsmes dzirksteļošanu.

3.13. Svarīgākie drošības un nekaitīguma kritēriji, lai novērstu risku, kas saistīts ar cilvēku celšanu un pārvietošanu

245. Cilvēku celšanai vai pārvietošanai paredzētas mašīnas darba koeficientiem jābūt divas reizes lielākiem par šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajiem.

246. Transporta ierīces grīdu projektē un konstruē tā, lai nodrošinātu ražotāja paredzētajam maksimālajam cilvēku skaitam un maksimālajai celtspējai atbilstošu platību un izturību.

247. Šo noteikumu 228.punkta prasības ir spēkā attiecībā uz celšanas vadīšanas ierīcēm, ko darbina cits jaudas avots, nevis cilvēka spēks, neatkarīgi no maksimālās celtspējas. Šī prasība neattiecas uz mašīnu, kura nodrošināta pret nokrišanu vai apgāšanos.

248. Ja drošības prasībās nav noteikts citādi, transporta ierīci projektē un konstruē tā, lai cilvēkiem tās iekšpusē būtu ierīces kustības vadīšanai augšup un lejup un, ja nepieciešams, arī horizontāli attiecībā pret mašīnu. Ierīcēm kustības vadīšanai jābūt dominējošām salīdzinājumā ar citām vadības ierīcēm, izņemot avārijas apstādināšanas ierīces. Attiecīgajām kustībām jābūt nepārtrauktas komandas tipa, izņemot gadījumus, ja mašīna tiek lietota specifiskos līmeņos.

249. Ja cilvēku celšanai vai pārvietošanai paredzētu mašīnu var ar transporta ierīci pārvietot citā stāvoklī, to projektē un konstruē tā, lai transporta ierīcē būtu līdzekļi, kas novērstu šādas mašīnas kustības radīto risku.

250. Cilvēku celšanai vai pārvietošanai paredzētu mašīnu projektē, konstruē vai aprīko tā, lai transporta ierīces ātruma palielināšana neradītu risku.

251. Ja šo noteikumu 100.punktā minētie pasākumi nav pietiekami, lai novērstu cilvēka izkrišanu no transporta ierīces, transporta ierīci apgādā ar pietiekamu skaitu atbalsta punktu, kas atbilst paredzētajam transporta ierīces lietotāju skaitam un ir pietiekami izturīgi, lai piestiprinātu individuālos aizsardzības līdzekļus aizsardzībai pret nokrišanu.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

252. Visām lūkām transporta ierīces grīdā, griestos vai sānu durvīs jāatveras tādā virzienā, lai novērstu jebkādu iespēju nokrist, ja tās atveras nejauši.

253. Cilvēku celšanai vai pārvietošanai paredzētu mašīnu projektē un konstruē tā, lai transporta ierīces grīda neizliektos, tādējādi izraisot krišanas un (vai) pārvietošanās risku.

254. Transporta ierīces grīdai jābūt adhezīvai.

255. Cilvēku celšanai vai pārvietošanai paredzētu mašīnu projektē un konstruē tā, lai pasargātu transporta ierīci no krišanas vai apgāšanās.

256. Transporta ierīces vai transportēšanas līdzekļa paātrināšana un palēnināšana, kas ir pakļauta operatora vadībai vai drošības sastāvdaļas darbībai un ražotāja noteiktajiem smaguma un ātruma ierobežojumiem, nedrīkst radīt risku pakļautajām personām.

257. Ja nepieciešams, transporta ierīci marķē ar atbilstošu informāciju par iespējamo risku.

4. Atbilstības apliecināšanas procedūras

258. Lai apliecinātu, ka mašīnas un drošības sastāvdaļas atbilst šo noteikumu prasībām, ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs noformē atbilstības deklarāciju valsts valodā visām tirgū piedāvājamām mašīnām un drošības sastāvdaļām atbilstoši šo noteikumu 266. vai 268.punktā noteiktajām prasībām.

259. Katru mašīnu marķē ar CE marķējumu atbilstoši šo noteikumu 8.nodaļai.

260. Ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs pirms mašīnas piedāvāšanas tirgū:

260.1. ja mašīna nav iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā minētajā sarakstā, noformē mašīnas tehnisko dokumentāciju saskaņā ar šo noteikumu 6.nodaļas prasībām;

260.2. ja mašīna ir iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā minētajā sarakstā un ražotājs izgatavojot nelieto vai tikai daļēji lieto piemērojamos standartus, — iesniedz mašīnas paraugu tipa pārbaudei (saskaņā ar šo noteikumu 7.nodaļas prasībām);

260.3. ja mašīna ir iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā minētajā sarakstā un tā ir izgatavota saskaņā ar piemērojamiem standartiem, — izvēlas vienu no šādām procedūrām:

260.3.1. noformē mašīnas tehnisko dokumentāciju (saskaņā ar šo noteikumu 7.nodaļas prasībām) un iesniedz to paziņotajā institūcijā, kas apliecina, ka dokumentācija ir saņemta un tiks uzglabāta;

260.3.2. noformē mašīnas tehnisko dokumentāciju (saskaņā ar šo noteikumu 6.nodaļas prasībām) un iesniedz to paziņotajā institūcijā, kas izvērtē, vai attiecīgie standarti ir piemēroti pareizi, un izsniedz tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu;

260.3.3. iesniedz mašīnas paraugu tipa pārbaudei (saskaņā ar šo noteikumu 7.nodaļas prasībām).

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

261. Ja ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs apliecina atbilstību:

261.1. saskaņā ar šo noteikumu 260.3.1.apakšpunkta prasībām, viņam jāievēro arī šo noteikumu 286. un 288.punkta prasības;

261.2. saskaņā ar šo noteikumu 260.3.2.apakšpunkta prasībām, viņam jāievēro arī šo noteikumu 286., 287. un 288.punkta prasības;

261.3. saskaņā ar šo noteikumu 260.1., 260.3.1. vai 260.3.2.apakšpunkta prasībām, atbilstības deklarācijā tiek norādīta atbilstība tikai šo noteikumu būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām;

261.4. saskaņā ar šo noteikumu 260.2. vai 260.3.3.apakšpunkta prasībām, atbilstības deklarācijā tiek norādīta atbilstība mašīnas paraugam, kuram veikta tipa pārbaude un izsniegts tipa pārbaudes sertifikāts.

262. Drošības sastāvdaļas atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina tāpat kā mašīnai, kurai tā paredzēta. Ja drošības sastāvdaļai tiek piemērota šo noteikumu 7.nodaļā noteiktā tipa pārbaude, paziņotā institūcija pārbaudes laikā pārliecinās par tās piemērotību ražotāja norādītajām drošības funkcijām.

263. Ja uz mašīnu attiecināmi arī citi normatīvie akti, mašīnas atbilstība tiek apliecināta saskaņā ar tajos noteiktajām prasībām un, marķējot mašīnu ar CE marķējumu, tiek apliecināts, ka visu attiecīgo normatīvo aktu prasības ir ievērotas.

264. Ja ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs nav ievērojis šo noteikumu 260., 261. un 262.punkta prasības, tās jāievēro jebkurai personai, kura:

264.1. piedāvā attiecīgo mašīnu vai drošības sastāvdaļu tirgū;

264.2. samontē mašīnu vai drošības sastāvdaļu no dažādas izcelsmes daļām vai izgatavo mašīnu vai drošības sastāvdaļu personiskai lietošanai.

265. Šo noteikumu 264.punktā minētie nosacījumi nav attiecināmi uz personām, kuras savieno mašīnas vai traktorus ar savstarpēji maināmām iekārtām, pieņemot, ka šie izstrādājumi ir savietojami un katrai no samontētās mašīnas daļām ir CE marķējums un atbilstības deklarācija.

(MK 12.08.2003. noteikumu Nr.450 redakcijā)

5. Deklarācijas saturs

(Nodaļas nosaukums MK 12.08.2003. noteikumu Nr.450 redakcijā)

266. Mašīnas atbilstības deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

266.1. ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja nosaukums un adrese;

266.2. mašīnas apraksts (piemēram, izstrādājums, tips, sērijas numurs);

266.3. to normatīvo aktu saraksts, kuriem mašīna atbilst;

266.4. tās paziņotās institūcijas nosaukums, adrese un sertifikāta numurs, kura izsniegusi tipa pārbaudes sertifikātu (ja šāds sertifikāts ir izsniegts);

266.5. tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura saskaņā ar šo noteikumu 260.3.1.apakšpunktu glabā tehnisko dokumentāciju (ja tehniskā dokumentācija tiek glabāta);

266.6. tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura saskaņā ar šo noteikumu 260.3.2.apakšpunktu izvērtējusi tehnisko dokumentāciju un izsniegusi tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu (ja šāds sertifikāts ir izsniegts);

266.7. norāde uz piemērojamiem standartiem (ja šādi standarti tiek izmantoti);

266.8. norāde uz citiem izmantotajiem standartiem un specifikācijām (ja citi standarti un specifikācijas tiek izmantotas);

266.9. ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja atbildīgās personas (persona, kura ir tiesīga parakstīt deklarāciju) paraksts un tā atšifrējums, deklarācijas izsniegšanas vieta un datums.

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.325 redakcijā)

267. Ražotāja deklarācijā, kas sastādīta saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu, iekļauj šādu informāciju:

267.1. ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja nosaukums un adrese;

267.2. mašīnas vai mašīnas daļu apraksts;

267.3. tās paziņotās institūcijas nosaukums, adrese un sertifikāta numurs, kura izsniegusi tipa pārbaudes sertifikātu (ja šāds sertifikāts ir izsniegts);

267.4. tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura saskaņā ar šo noteikumu 260.3.1.apakšpunktu uzglabā tehnisko dokumentāciju (ja šāda tehniskā dokumentācija tiek uzglabāta);

267.5. tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura saskaņā ar šo noteikumu 260.3.2.apakšpunktu izvērtējusi tehnisko dokumentāciju un izsniegusi tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu (ja šāda tehniskā dokumentācija ir izvērtēta un tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikāts ir izsniegts);

267.6. norāde uz piemērojamajiem standartiem, ja šādi standarti ir piemēroti;

267.7. norāde uz citiem izmantotajiem standartiem un specifikācijām, ja šādi standarti un specifikācijas ir izmantotas;

267.8. oficiāls paziņojums, ka mašīna vai mašīnas daļa netiks piedāvāta tirgū, kamēr saskaņā ar noteikumiem par mašīnu drošību nav deklarēta tā mašīna, ar kuru to paredzēts apvienot vai kurā tiks iekļauta attiecīgā daļa;

267.9. ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja atbildīgās personas (kura ir tiesīga parakstīt deklarāciju) paraksts, tā atšifrējums, deklarācijas izsniegšanas vieta un datums.

(MK 12.08.2003. noteikumu Nr.450 redakcijā)

268. Tirgū atsevišķi piedāvājamās drošības sastāvdaļas atbilstības deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

268.1. ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese;

268.2. drošības sastāvdaļas apraksts (piemēram, izstrādājums, tips, sērijas numurs);

268.3. drošības funkcijas, ko nodrošina attiecīgā sastāvdaļa (ja tas nav saprotams no apraksta);

268.4. tās paziņotās institūcijas nosaukums, adrese un sertifikāta numurs, kura izsniegusi tipa pārbaudes sertifikātu;

268.5. tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura saskaņā ar šo noteikumu 260.3.1.apakšpunktu uzglabā tehnisko dokumentāciju;

268.6. tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura saskaņā ar šo noteikumu 260.3.2.apakšpunktu izvērtējusi tehnisko dokumentāciju un izsniegusi tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu;

268.7. norāde uz piemērojamajiem standartiem;

268.8. norāde uz citiem izmantotajiem standartiem un specifikācijām;

268.9. ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja atbildīgās personas (kura ir tiesīga parakstīt deklarāciju) paraksts, tā atšifrējums, deklarācijas izsniegšanas vieta un datums.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

6. Atbilstības deklarēšana

269. Atbilstības deklarēšana ir procedūra, ar kuru ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis apliecina, ka mašīna vai drošības sastāvdaļa, kas tiek piedāvāta tirgū, atbilst visām būtiskajām nekaitīguma un drošības prasībām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 3.nodaļu attiecas uz mašīnu. Ražotāja pienākums ir mašīnai vai drošības sastāvdaļai pievienot atbilstības deklarāciju.

(Grozīts ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450)

270. Noformēta un parakstīta atbilstības deklarācija dod tiesības ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim marķēt mašīnu ar CE marķējumu.

271. Pirms atbilstības deklarācijas noformēšanas ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis nodrošina, lai tehniskā dokumentācija būtu pieejama visām normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.

272. Tehniskajā dokumentācijā ietver:

272.1. kopsalikuma rasējumus kopā ar vadības shēmām;

272.2. pilnu detalizācijas rasējumu komplektu kopā ar visiem aprēķinu datiem, testu rezultātiem, kas tiek prasīti, lai pārbaudītu mašīnas vai drošības sastāvdaļas atbilstību būtiskajām nekaitīguma un drošības prasībām;

272.3. sarakstu ar:

272.3.1. noteikumu būtiskajām prasībām, kas attiecas uz šo mašīnu vai drošības sastāvdaļu;

272.3.2. lietotajiem standartiem, kas izmantoti, projektējot mašīnu vai drošības sastāvdaļu;

272.3.3. citām tehniskajām specifikācijām, kas izmantotas, projektējot mašīnu vai drošības sastāvdaļu;

272.4. to metožu aprakstu, kas izmantotas, lai likvidētu vai līdz minimumam samazinātu risku, kuru var radīt mašīna vai drošības sastāvdaļa;

272.5. testēšanas pārskatus, ko izsniegusi pilnvarota atbilstības novērtēšanas institūcija;

272.6. ja tiek deklarēta atbilstība piemērojamajiem standartiem, — jebkādu tehnisku pārskatu par izmēģināšanas rezultātiem, kurus veicis pats ražotājs vai pilnvarota atbilstības novērtēšanas institūcija;

272.7. mašīnas vai drošības sastāvdaļas instrukciju kopijas.

273. Ja mašīnas vai drošības sastāvdaļas tiek izgatavotas sērijveidā, tehniskajā dokumentācijā iekļauj to pasākumu aprakstu, ko ražotājs veicis, lai nodrošinātu mašīnu vai drošības sastāvdaļu nemainīgu atbilstību šiem noteikumiem.

274. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis veic nepieciešamo izpēti vai testus sastāvdaļām, aprīkojumam vai mašīnai, kā arī drošības sastāvdaļai kopumā, lai noteiktu, vai pēc attiecīgā projekta un konstrukcijas risinājuma ir iespējams mašīnu vai drošības sastāvdaļu izgatavot un droši lietot.

275. Nepatiesas informācijas norādīšana tehniskajā dokumentācijā ir pietiekams iemesls, lai tiktu apšaubīta mašīnas vai drošības sastāvdaļas atbilstība šo noteikumu prasībām.

276. Ja tehniskā dokumentācija nav sagatavota pilnā komplektā, jābūt iespējai to sakomplektēt un padarīt pieejamu (jo dokumentācija svarīgāka, jo ātrāk tā jāsagatavo). Tehniskajai dokumentācijai nav jāsatur sīkākas sastāvdaļu shēmas, kuras izmantotas ražošanā, ja vien informācija par tām nav nepieciešama, lai novērtētu mašīnas vai drošības sastāvdaļas atbilstību būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām.

277. Tehniskā dokumentācija glabājama un tai jābūt pieejamai Latvijā vismaz 10 gadus pēc pēdējās mašīnas vai drošības sastāvdaļas izgatavošanas dienas vai, ja mašīnas vai drošības sastāvdaļas tiek ražotas sērijveidā, no pēdējās vienības izgatavošanas dienas.

278. Tehnisko dokumentāciju noformē valsts valodā vai valodā, kas pieņemama paziņotajai institūcijai.

7. Tipa pārbaude

279. Tipa pārbaude ir procedūras daļa, kurā paziņotā institūcija apstiprina (sertificē), ka izraudzītais mašīnas vai drošības sastāvdaļas eksemplārs (turpmāk — paraugs) atbilst šo noteikumu prasībām.

280. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis izvēlas vienu paziņoto institūciju, kurā iesniedz pieteikumu tipa pārbaudei. Pieteikumā iekļauj:

280.1. ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un adresi, kā arī parauga izgatavošanas adresi;

280.2. (svītrots ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325);

280.3. vismaz šādu tehnisko dokumentāciju:

280.3.1. kopsalikuma rasējumus kopā ar vadības shēmām;

280.3.2. detalizētos rasējumus kopā ar visiem aprēķiniem, izmēģinājumu rezultātiem, kas nepieciešami, lai pārbaudītu parauga atbilstību būtiskajām nekaitīguma un drošības prasībām;

280.3.3. to metožu aprakstu, kas izmantotas riska samazināšanai, kuru rada mašīna vai drošības sastāvdaļa, kā arī lietoto standartu sarakstu;

280.3.4. mašīnas vai drošības sastāvdaļas instrukciju kopijas;

280.3.5. ja mašīna vai drošības sastāvdaļa izgatavota sērijveidā, to pasākumu aprakstus, kas veikti izgatavošanas laikā, lai nodrošinātu mašīnas nemainīgu atbilstību šo noteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

281. Šo noteikumu 280.3.apakšpunktā minētajai dokumentācijai pievieno paraugu, kas pārstāv attiecīgo mašīnas vai drošības sastāvdaļas tipu. Ja tas nav iespējams, norāda vietu, kur paraugu var pārbaudīt.

282. Šo noteikumu 280.3.apakšpunktā minētajai dokumentācijai nav jāsatur detalizēti plāni vai jebkāda cita specifiska informācija par sīkiem mehānismiem, kas izmantoti parauga izgatavošanai, ja vien ziņas par tiem nav nepieciešamas, lai novērtētu parauga atbilstību būtiskajām drošības prasībām.

283. Paziņotā institūcija tipa pārbaudi veic šādi:

283.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par tās atbilstību paraugam;

283.2. pārbaudot mašīnu vai drošības sastāvdaļu:

283.2.1. pārliecinās, ka tā ir izgatavota saskaņā ar tehnisko dokumentāciju un var tikt droši lietota paredzētajos apstākļos;

283.2.2. pārliecinās, vai izgatavošanas laikā lietotie standarti piemēroti pareizi;

283.2.3. veic attiecīgas pārbaudes un testus, lai pārliecinātos, ka paraugs atbilst būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām.

284. Ja paraugs atbilst šiem noteikumiem, paziņotā institūcija noformē un izsniedz ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim pārbaudītā parauga tipa pārbaudes sertifikātu, sertifikātā norādot pārbaudes laikā izdarītos secinājumus un atzinumus, visus apstākļus un nosacījumus sertifikāta lietošanai, kā arī nepieciešamos aprakstus un rasējumus, lai noteiktu, kādam paraugam sertifikāts ir izsniegts.

285. Paziņotajai institūcijai, kas izsniegusi tipa pārbaudes sertifikātu, ir pienākums pēc tirgus uzraudzības iestāžu un citu paziņoto institūciju pirmā pieprasījuma izsniegt tipa pārbaudes sertifikāta kopiju, kā arī pēc pamatota lūguma — tehnisko dokumentāciju, pārbaužu aprakstus un testu rezultātu kopijas.

286. Ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim ir pienākums informēt paziņoto institūciju par visām izmaiņām, ko tas veicis vai plāno veikt mašīnas vai drošības sastāvdaļas tipam, kuru pārstāv pārbaudītais paraugs. Paziņotā institūcija pārbauda šos pārveidojumus un informē ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, vai pēc veiktajām izmaiņām sertifikāts paliek spēkā.

287. Paziņotajai institūcijai, kura atteikusies izsniegt paraugam tipa pārbaudes sertifikātu vai anulējusi jau izsniegto tipa pārbaudes sertifikātu, ir pienākums informēt par šo faktu tirgus uzraudzības iestādes un citas paziņotās institūcijas.

288. Ražotājs dokumentāciju un citu atbilstošu informāciju, kas attiecas uz parauga pārbaudes procedūru, noformē valsts valodā vai paziņotajai institūcijai pieņemamā valodā.

8. CE marķējums

289. CE marķējumu (2.pielikums) veido lielie burti "CE".

290. CE marķējumu novieto redzamā vietā, tam jābūt viegli salasāmam un neizdzēšamam.

291. Mašīnu drīkst marķēt ar citām zīmēm un simboliem, ja tas nemaldina citas personas par CE marķējuma nozīmi vai formu un nesamazina CE marķējuma redzamību un salasāmību.

292. Ja institūcijas, kuras saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem kontrolē un uzrauga mašīnas, konstatē, ka CE marķējums neatbilst šo noteikumu prasībām, ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja pienākums ir nodrošināt šī pārkāpuma novēršanu.

293. Ja CE marķējuma neatbilstība netiek novērsta, tirgus uzraudzības iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgās mašīnas piedāvāšanu tirgū, vai nodrošina tās izņemšanu no apgrozības.

9. Noslēguma jautājumi

294. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.

295. (Svītrots ar MK 12.08.2003. noteikumiem Nr.450.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(MK 12.08.2003. noteikumu Nr.450 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 98/37/EC.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs
1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 30.maija noteikumiem Nr.186
Mašīnas un drošības sastāvdaļas, uz kurām attiecas noteikumu 260.2. un 260.3.apakšpunkta prasības

(Pielikums grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.325)

I. Mašīnas

1. Ripzāģi (vienripas vai daudzripu) darbam ar koksni un koksnei analogiem materiāliem vai gaļu un tai analogiem produktiem:

1.1. zāģmašīnas ar darbības laikā fiksētu griezējinstrumentu ar nostiprinātu pamatu un apstrādājamā materiāla rokas padevi vai demontējamu mehānisku padevi;

1.2. zāģmašīnas ar darbības laikā fiksētu griezējinstrumentu un uz priekšu un atpakaļgaitā ar roku vadāmu galdu vai ratiņiem;

1.3. zāģmašīnas ar darbības laikā fiksētu griezējinstrumentu ar iebūvētu apstrādājamā materiāla mehāniskās padeves ierīci un rokas iekraušanu un (vai) izkraušanu;

1.4. zāģmašīnas ar darbības laikā kustīgu instrumentu, ar mehāniskās padeves ierīci un rokas iekraušanu un (vai) izkraušanu.

2. Rokas padeves ēvelmašīnas koka virsmu apstrādei.

3. Vienpusīgās biezuma kokapstrādes ēvelmašīnas ar rokas iekraušanu un (vai) izkraušanu.

4. Lentzāģi ar fiksētu vai kustīgu pamatu un lentzāģi ar kustīgiem ratiņiem, ar rokas iekraušanu un (vai) izkraušanu darbam ar koksni un koksnei analogiem materiāliem vai gaļu un tai analogiem produktiem.

5. Mašīnas darbam ar koksni un koksnei analogiem materiāliem, kas kombinētas no šī pielikuma 1., 2., 3., 4. un 7.punktā minētajām mašīnām.

6. Rokas padeves koksnes apstrādes frēzmašīnas ar vairākiem nažu turētājiem.

7. Rokas padeves vertikālas vārpstas formēšanas mašīnas darbam ar koksni un koksnei analogiem materiāliem.

8. Pārnēsājamie ķēžu zāģi kokapstrādei.

9. Metāla aukstās apstrādes preses un velmēšanas mašīnas, kuru kustīgo daļu gājiens pārsniedz 6 mm un ātrums ir 30 mm/s, ar rokas iekraušanu un (vai) izkraušanu.

10. Iepūšanas vai presēšanas plastmasu formēšanas mašīnas ar rokas iekraušanu un (vai) izkraušanu.

11. Iepūšanas vai presēšanas gumijas formēšanas mašīnas ar rokas iekraušanu un (vai) izkraušanu.

12. Pazemes darbiem paredzētās šādu tipu mašīnas:

12.1. mašīnas uz sliedēm — lokomotīves un bremzējošie vagoni;

12.2. hidrauliskās piedziņas pārsedzes balsti;

12.3. iekšdedzes dzinēji mašīnās pazemes darbiem.

13. Sadzīves atkritumu savākšanas mašīnas ar rokas iekraušanu, kurās ir saspiešanas mehānisms.

14. Šo noteikumu 181., 182., 183., 184., 185., 186. un 187.punktā noteiktie aizsargi un noņemamās transmisijas vārpstas ar kardānpārvadiem.

15. Transportlīdzekļu pacēlāji.

16. Cilvēku pacelšanai paredzētās mašīnas, kas paceļ cilvēku augstāk par 3 m.

17. Mašīnas pirotehnikas ražošanai.

II. Drošības sastāvdaļas

18. Elektrojutīgās ierīces, kas projektētas, lai noteiktu personu klātbūtni, nodrošinot to drošību (nemateriālās (piemēram, elektroniskas) aizsarglīnijas, sensorie paklāji, elektromagnētiskie detektori u.tml.).

19. Loģiskie elementi, kas nodrošina bi-manuālās (operators-mašīna) vadības drošības funkcijas.

20. Automātiski pārvietojamie ekrāni, lai aizsargātu šī pielikuma 9., 10. un 11.punktā minētās preses un mašīnas.

21. Pretapgāšanās konstrukcijas.

22. Konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem.

Labklājības ministrs A.Požarnovs
2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 30.maija noteikumiem Nr.186
CE marķējums

1. CE marķējumu veido lielie burti "CE". Marķējuma paraugs ir šāds:

2. Ja CE marķējuma izmērus palielina vai samazina, jāievēro paraugā dotās proporcijas.

3. Abiem CE marķējuma burtiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.

Labklājības ministrs A.Požarnovs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 186Pieņemts: 30.05.2000.Stājas spēkā: 01.01.2001.Zaudē spēku: 29.12.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 201/204, 02.06.2000.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
7568
{"selected":{"value":"19.09.2008","content":"<font class='s-1'>19.09.2008.-28.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.09.2008","iso_value":"2008\/09\/19","content":"<font class='s-1'>19.09.2008.-28.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-18.09.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.08.2003","iso_value":"2003\/08\/16","content":"<font class='s-1'>16.08.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.08.2002","iso_value":"2002\/08\/02","content":"<font class='s-1'>02.08.2002.-15.08.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2001","iso_value":"2001\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2001.-01.08.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.09.2008
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva