LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Starptautisko privāttiesību Hāgas konferences statūtu pieņemšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Pieņemt Starptautisko privāttiesību Hāgas konferences statūtus, pamatojoties uz šo statūtu 2. panta pirmo daļu (teksts - pielikumā).

2. Ārlietu ministrijai informēt Nīderlandes valdību par Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu minētajā jautājumā.

3. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 1. jūlijā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1992. gada 2. jūlija lēmuma
«Par Starptautisko privāttiesību Hāgas
konferences statūtu pieņemšanu»

PIELIKUMS

Starptautisko privāttiesību Hāgas konferences statūti (pārskatīts teksts): sastādīts konferences septītajā sesijā, kas notika Hāgā no 9. līdz 31. oktobrim 1951. gadā

Valstu valdības, kas ir tālāk tekstā precizētas: Vācijas Federatīvā Republika, Austrija, Beļģija, Dānija, Spānija, Somija, Francija, Itālija, Japāna, Luksemburga, Norvēģija, Nīderlande, Portugāle, Lielbritānijas Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija, Zviedrija un Šveice,

Ievērojot Hāgas konferences par starptautiskajām privāttiesībām pastāvīgo raksturu;

Vēloties uzsvērt šo raksturu;

Ar šo mērķi novērtējot ka nepieciešamu nodrošināt konferenci ar Statūtiem;

Vienojās par sekojošiem noteikumiem:

1. pants

Hāgas konferences mērķis ir darboties tālākai starptautisko privāttiesību likumu saskaņošanai.

2. pants

Locekļvalstis Hāgas konferencē par starptautiskajām privāttiesībām ir tās valstis, kuras jau ir piedalījušās vienā vai vairākās konferences sesijās un kuras pieņem pašreizējos Statūtus.

Jebkura cita valsts, kuras piedalīšanās no juridiskā viedokļa ir svarīga Hāgas konferences darbam, var kļūt par locekļvalsti. Jaunu locekļ-valstu uzņemšanu izlemj dalībvalstu valdības ar balsu vairākumu pēc vienas vai vairāku dalībvalstu priekšlikuma iesniegšanas sešu mēnešu laikā no tā datuma, kad priekšlikums ir iesniegts valdībām.

Ieinteresētajai valstij uzņemšana kļūst garantēta, pieņemot pašreizējos Statūtus.

3. pants

Nīderlandes pastāvīgā valdības komiteja, kuru nodibināja ar 1897. gada 20. februāra Karalisko dekrētu ar mērķi veicināt starptautisko privāttiesību kodifikāciju, ir atbildīga par konferences darbību.

Augstāk minētā komiteja veic šo darbību ar Pastāvīgā biroja palīdzību, kura darbību tā vada.

Tā pārbauda visus priekšlikumus par darba kārtību Hāgas konferencē. Tai ir tiesības izlemt par šiem priekšlikumiem.

Pastāvīgā komiteja, konsultējoties ar konferences locekļiem, nosaka sesiju noritēs datumu un darba kārtību.

Tā griežas pie Nīderlandes valdības, lai sasauktu tās locekļvalstis.

Konferences kārtējām sesijām būtībā jānotiek reizi četros gados.

Ja nepieciešams, Pastāvīgā valdības komiteja var, ja ir locekļu atbalsts, lūgt Nīderlandes valdību sasaukt konferences ārkārtējās sesijas.

4. pants

Pastāvīgajam birojam jāatrodas Hāgā. Tas sastāv no ģenerālsekretāra un diviem dažādu tautību sekretāriem, kurus nozīmē Nīderlandes valdība, saņemot Pastāvīgās valdības komitejas iesniegumu.

Ģenerālsekretāram un sekretāriem ir jābūt ar atbilstošām juridiskām zināšanām un praktisku pieredzi.

Sekretāru skaits var tikt palielināts pēc konsultēšanās ar konferences locekļiem.

5. pants

Pēc Pastāvīgās valdības komitejas rīkojuma Pastāvīgais birojs atbild par:

a) Hāgas konferences sesiju sagatavošanu un organizēšanu un speciālo komisiju sapulcēm;

b) sesiju sekretariāta darbu un augstāk plānotajām sapulcēm;

c) visiem uzdevumiem, kuri ir ietverti sekretariāta darbības sfērā.

6. pants

Lai veicinātu sazināšanos starp konferences locekļvalstīm un Pastāvīgo biroju, katras locekļvalsts valdība nozīmē valsts biroju.

Pastāvīgais birojs var sarakstīties ar visiem tādējādi izveidotajiem valstu birojiem un ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām.

7. pants

Konference un starplaikā starp sesijām - Pastāvīgā valdības komiteja - var izveidot speciālas komitejas, lai sagatavotu konvenciju projektus vai lai pētītu visus starptautisko privāttiesību jautājumus, kuri ietilpst konferences darbības sfērā.

8. pants

Pastāvīgā biroja un speciālo komiteju uzturēšanas un darbības izdevumus sadala starp konferences locekļvalstīm, izņemot speciālo komiteju delegātu braukšanas un uzturēšanās izdevumus, kuri ir jāmaksā pārstāvētajām valdībām.

9. pants

Pastāvīgā biroja un speciālo komiteju budžets tiek iesniegts apstiprināšanai katru gadu locekļvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem Hāgā.

Šie pārstāvji arī attiecīgi sadala šā budžeta izdevumus starp locekļvalstīm.

Šim nolūkam diplomātiskie pārstāvji satiekas Nīderlandes ārlietu ministra vadībā.

10. pants

Izdevumus, kas rodas Hāgas konferences kārtējo sesiju rezultātā, sedz Nīderlandes valdība.

Speciālo sesiju gadījumos izdevumus sadala starp konferences locekļvalstīm, kuras ir pārstāvētas sesijā.

11. pants

Konferences ieceres ir jāturpina ievērot visos punktos, kas nav pretrunā ar pašreizējiem Statūtiem vai Nolikumu.

12. pants

Var veikt labojumus pašreizējos Statūtos, ja tos atbalsta divas trešdaļas locekļvalstu.

13. pants

Lai veicinātu to izpildi, pašreizējo Statūtu noteikumi tiks papildināti ar Nolikumu. Nolikumu izveido Pastāvīgais birojs un iesniedz apstiprināšanai locekļvalstu valdībām.

14. pants

Pašreizējie Statūti jāiesniedz pieņemšanai to valstu valdībām, kuras piedalījās vienā vai vairākās konferences sesijās. Tie stājas spēkā, tiklīdz tie tiek pieņemti ar to valstu balsu vairākumu, kuras ir pārstāvētas septītajā sesijā.

Pieņemšanas paziņojums tiek iesniegts Nīderlandes valdībai, kura to paziņo tām valdībām, kuras ir nosauktas šī panta pirmajā daļā.

Tas pats attiecas uz paziņojumiem par jaunas valsts uzņemšanu.

15. pants

Katra locekļvalsts var atteikties atzīt pašreizējos Statūtus pēc pieci! gadu ilga termiņa, skaitot no to spēkā stāšanās datuma, ievērojot 14. panta 1. daļas noteikumus.

Atsaukšanas paziņojums jāiesniedz Nīderlandes Ārlietu ministrijā vismaz sešus mēnešus pirms konferences budžeta gada izbeigšanās, un tas stājas spēkā, beidzoties minētajam gadam, bet tikai attiecībā par to locekļvalsti, kura ir iesniegusi šo paziņojumu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS