(signed in Strasbourg, 15.X.1975)

The member States of the Council of Europe, signatory hereto,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members, in particular by the adoption of common rules in the field of law;

Noting that in a great number of member States efforts have been, or are being, made to improve the legal status of children born out of wedlock by reducing the differences between their legal status and that of children born in wedlock which are to the legal or social disadvantage of the former;

Recognising that wide disparities in the laws of member States in this field still exist;

Believing that the situation of children born out of wedlock should be improved and that the formulation of certain common rules concerning their legal status would assist this objective and at the same time would contribute to a harmonisation of the laws of the member States in this field;

Considering however that it is necessary to allow progressive stages for those States which consider themselves unable to adopt immediately certain rules of this Convention,

Have agreed as follows:

Article 1

Each Contracting Party undertakes to ensure the conformity of its law with the provisions of this Convention and to notify the Secretary General of the Council of Europe of the measures taken for that purpose.

Article 2

Maternal affiliation of every child born out of wedlock shall be based solely on the fact of the birth of the child.

Article 3

Paternal affiliation of every child born out of wedlock may be evidenced or established by voluntary recognition or by judicial decision.

Article 4

The voluntary recognition of paternity may not be opposed or contested insofar as the internal law provides for these procedures unless the person seeking to recognise or having recognised the child is not the biological father.

Article 5

In actions relating to paternal affiliation scientific evidence which may help to establish or disprove paternity shall be admissible.

Article 6

1. The father and mother of a child born out of wedlock shall have the same obligation to maintain the child as if it were born in wedlock.

2. Where a legal obligation to maintain a child born in wedlock falls on certain members of the family of the father or mother, this obligation shall also apply for the benefit of a child born out of wedlock.

Article 7

1. Where the affiliation of a child born out of wedlock has been established as regards both parents, parental authority may not be attributed automatically to the father alone.

2. There shall be power to transfer parental authority; cases of transfer shall be governed by the internal law.

Article 8

Where the father or mother of a child born out of wedlock does not have parental authority over or the custody of the child, that parent may obtain a right of access to the child in appropriate cases.

Article 9

A child born out of wedlock shall have the same right of succession in the estate of its father and its mother and of a member of its father's or mother's family, as if it had been born in wedlock.

Article 10

The marriage between the father and mother of a child born out of wedlock shall confer on the child the legal status of a child born in wedlock.

Article 11

1. This Convention shall be open to signature by the member States of the Council of Europe. It shall be subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2. This Convention shall enter into force three months after the date of the deposit of the third instrument of ratification, acceptance or approval.

3. In respect of a signatory State ratifying, accepting or approving subsequently, the Convention shall come into force three months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 12

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may invite any non-member State to accede to this Convention.

2. Such accession shall be effected by depositing with the Secretary General of the Council of Europe an instrument of accession which shall take effect three months after the date of its deposit.

Article 13

1. Any State may, at the time of signature, or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2. Any State may, when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession or at any later date, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend this Convention to any other territory or territories specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings. 3.Any declaration made in pursuance of the preceding paragraph may, in respect of any territory mentioned in such declaration, be withdrawn according to the procedure laid down in Article 15 of this Convention.

Article 14

1. Any State may, at the time of signature, or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession or when making a declaration in accordance with paragraph 2 of Article 13 of this Convention, make not more than three reservations in respect of the provisions of Articles 2 to 10 of the Convention. Reservations of a general nature shall not be permitted; each reservation may not affect more than one provision.

2. A reservation shall be valid for five years from the entry into force of this Convention for the Contracting Party concerned. It may be renewed for successive periods of five years by means of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe before the expiration of each period.

3. Any Contracting Party may wholly or partly withdraw a reservation it has made in accordance with the foregoing paragraphs by means of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, which shall become effective as from the date of its receipt.

Article 15

1. Any Contracting Party may, insofar as it is concerned, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2. Such denunciation shall take effect six months after the date of receipt by the Secretary General of such notification.

Article 16

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council and any State which has acceded to this Convention of:

(a) any signature;

(b) any deposit of an instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

(c) any date of entry into force of this Convention in accordance with Article 11 thereof;

(d) any notification received in pursuance of the provisions of Article 1;

(e) any declaration received in pursuance of the provisions of paragraphs 2 and 3 of Article 13;

(f) any reservation made in pursuance of the provisions of paragraph 1 of Article 14;

(g) the renewal of any reservation carried out in pursuance of the provisions of paragraph 2 of Article 14;

(h) the withdrawal of any reservation carried out in pursuance of the provisions of paragraph 3 of Article 14;

(i) any notification received in pursuance of the provisions of Article 15 and the date on which denunciation takes effect.

In witness whereof, the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Strasbourg, this 15th day of October 1975, in English and in French, both texts being equally authoritative, in a single copy which shall remain deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each of the signatory and acceding States.

(parakstīta Strasbūrā, 1975.gada 15.oktobrī)

Šo Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

uzskatīdamas, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību starp tās dalībvalstīm, sevišķi sekmējot kopīgu normu pieņemšanu tiesību jomā;

konstatēdamas, ka daudzās dalībvalstīs ir veikti vai tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu bērnu tiesisko statusu, kas nav dzimuši laulībā, samazinot tās atšķirības starp šo bērnu un laulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu, kas rada pirmajiem juridiska vai sociāla rakstura grūtības;

uzskatīdamas, ka šajā jomā dalībvalstu tiesībās vēl pastāv lielas atšķirības;

pārliecinātas, ka bērnu, kas nav dzimuši laulībā, stāvoklis ir uzlabojams un ka noteiktu kopīgu normu pieņemšana par viņu tiesisko statusu veicinātu šī mērķa sasniegšanu un vienlaicīgi sekmētu dalībvalstu likumu saskaņošanu šajā jomā;

tomēr uzskatīdamas, ka ir nepieciešams noteikt pakāpeniskas pārmaiņu stadijas tām valstīm, kas pēc pašu vērtējuma nespēj nekavējoties pieņemt atsevišķas šīs Konvencijas normas,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas nodrošināt savu likumu atbilstību šīs Konvencijas normām un paziņot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem.

2.pants

Jebkura bērna, kas nav dzimis laulībā, izcelšanās no mātes tiek noteikta jau pēc bērna piedzimšanas fakta.

3.pants

Jebkura bērna, kas nav dzimis laulībā, izcelšanās no tēva var tikt konstatēta vai noteikta ar labprātīgu atzīšanu vai ar tiesas nolēmumu.

4.pants

Labprātīga paternitātes noteikšana nav pārsūdzama nedz apstrīdama, ja iekšējie likumi paredz šādas procedūras, izņemot gadījumus, kad persona, kas vēlas atzīt vai ir atzinusi bērnu, nav viņa bioloģiskais tēvs.

5.pants

Lietās par paternitāti ir pieļaujami zinātniski pierādījumi, kas var palīdzēt apliecināt paternitātes esamību vai neesamību.

6.pants

1. Bērna, kas nav dzimis laulībā, tēvam un mātei ir vienāds pienākums uzturēt bērnu kā attiecībā pret laulībā dzimušu bērnu.

2. Ja pienākums uzturēt laulībā dzimušu bērnu piekrīt noteiktiem tēva vai mātes ģimenes locekļiem, šis pienākums attiecas arī uz bērnu, kas nav dzimis laulībā.

7.pants

1. Ja ir noteikta bērna, kas nav dzimis laulībā, izcelšanās no abiem vecākiem, aizgādība nedrīkst tikt automātiski piešķirta tikai tēvam.

2. Ir jābūt iespējai nodot aizgādību citai personai; nodošanas gadījumus reglamentē iekšējās tiesību normas.

8.pants

Ja bērna, kas nav dzimis laulībā, tēvam vai mātei nav aizgādības vai aizbildnības tiesību pār šo bērnu, šis tēvs vai māte atbilstošos gadījumos var izmantot saskarsmes tiesības attiecībā uz bērnu.

9.pants

Bērna, kas nav dzimis laulībā, tiesības mantot no sava tēva vai mātes un viņu ģimeņu locekļiem ir tādas pašas kā laulībā dzimušam bērnam.

10.pants

Bērna, kas nav dzimis laulībā, tēva un mātes laulības noslēgšana piešķir šim bērnam laulībā dzimuša bērna tiesisko statusu.

11.pants

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm. Tā ir ratificējama, pieņemama vai apstiprināma. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti deponējami Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas.

3. Attiecībā uz valsti, kas parakstījusi Konvenciju, bet ratificē, pieņem vai apstiprina to vēlāk, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas.

12.pants

1. Pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt tai pievienoties jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts.

2. Šāda pievienošanās notiek, deponējot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas.

13.pants

1. Ikviena valsts, parakstot šo Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurām šī Konvencija tiks piemērota.

2. Ikviena valsts, deponējot Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, kā arī jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašinās šīs Konvencijas piemērošanas sfēru, attiecinot to uz vēl kādu citu teritoriju vai teritorijām, kuras norādītas deklarācijā un par kuru starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Katru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējo punktu attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju, var atsaukt šīs Konvencijas 15.panta noteiktajā kārtībā.

14.pants

1. Ikviena valsts, parakstot šo Konvenciju vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, vai iesniedzot deklarāciju saskaņā ar šīs Konvencijas 13.panta 2.punktu, var izdarīt ne vairāk kā trīs atrunas par šīs Konvencijas 2. līdz 10.pantu. Vispārīga rakstura atrunas nav pieļaujamas, katra atruna nevar attiekties vairāk kā uz vienu normu.

2. Atruna ir spēkā piecus gadus no brīža, kad Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Līgumslēdzēju Pusi. To var atjaunot uz nākamajiem piecu gadu termiņiem, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju pirms katra termiņa izbeigšanās.

3. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var pilnīgi vai daļēji atsaukt saskaņā ar iepriekšējiem punktiem izdarītās atrunas, par to iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kura stājas spēkā tās saņemšanas dienā.

15.pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tiktāl, ciktāl tā uz šo valsti attiecas, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsācija stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

16.pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis un visas šai Konvencijai pievienojušās valstis par:

(a) katru parakstīšanu;

(b) katru gadījumu, kad glabāšanā tiek iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments;

(c) katru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 11.pantu;

(d) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 1.panta noteikumiem;

(e) katru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 13.panta 2. un 3.punkta noteikumiem;

(f) katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 14.panta 1.punkta noteikumiem;

(g) katru atrunas atjaunošanu, kas veikta saskaņā ar 14.panta 2.punkta noteikumiem;

(h) katru atrunas atsaukšanu, kas veikta saskaņā ar 14.panta 3.punkta noteikumiem;

(i) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 15.panta noteikumiem, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas uz to pienācīgi pilnvarotas personas.

Parakstīta Strasbūrā 1975.gada 15.oktobrī angļu un franču valodās, pie tam abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, vienā eksemplārā, kas tiek uzglabāts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apliecinātus norakstus visām valstīm, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai tai pievienojušās.