LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 184

Par Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 17. septembra lēmumu Nr. 130 «Par Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijās nolikumu» (Ziņotājs, 1990, 46) un Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 10. janvāra lēmumu Nr. 6 «Par Latvijas Republikas Ministru Padomes Ģeoloģijas, ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta nolikumu» (Ziņotājs, 1991, 23/24).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas arhitektūras un celtniecības ministrs A. PRŪSIS

Rīgā 1992. gada 20. maijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 20. maija lēmumu Nr. 184

Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrija (tālāk tekstā - «Arhitektūras un celtniecības ministrija») ir Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcija, kas realizē valsts politiku teritoriālplānojuma, būvprojektēšanas, celtniecības (izņemot cejubūvi untiltubūvi), būvmateriālu ražošanas, ģeoloģijas, urbanizētās vides un tās aizsardzības, dzīvokļu un komunālās saimniecības jomā.

2. Arhitektūras un celtniecības ministrija savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus, kā arī veic savus uzdevumus un funkcijas, sadarbojoties ar citām ministrijām un pašvaldību institūcijām, pēta un ievēro sabiedrības viedokli un nodrošina savas darbības atklātumu.

3. Arhitektūras un celtniecības ministrijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. analizēt un prognozēt arhitektūras un celtniecības attīstību valstī;

3.2. izstrādāt arhitektūras un celtniecības attīstības koncepciju un sekmēt tās realizāciju; izstrādāt nacionālās programmas arhitektūrā un celtniecībā un organizēt to izpildi;

3.3. izstrādāt priekšlikumus kvalitatīvas, drošas un labvēlīgas telpiskās vides izveidošanai, ņemot vērā sociālo teritoriālplānojumu un izmantojot energoresurstaupīgus paraugprojektus, organizējot projektu konkursus, decentralizējot projektēšanas procesu un nodrošinot tā atklātumu, kā ari veicot citus pasākumus;

3.4. izstrādāt valsts dzīvokļu politikas pamatprincipus un priekšlikumus tās realizācijai, kā ari risināt jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju apgādi ar dzīvokļiem;

3.5. realizēt ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu privatizāciju un demonopolizāciju saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu;

3.6. izstrādāt priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanai ar arhitektūru un celtniecību saistītajos jautājumos, savas kompetences ietvaros izstrādāt būvnormatīvus un standartus arhitektūrā un celtniecībā un saskaņot saskarīgo nozaru normatīvus;

3.7. veikt arhitektūras un celtniecības nozares attīstības objektu valsts pasūtītāja funkcijas;

3.8. realizēt savas kompetences ietvaros valsts uzraudzību un sekot, ka uzņēmēji ievēro noteiktos būvnormatīvus, standartus un citus normatīvos dokumentus;

3.9. veikt pilsētbūvnieciskās dokumentācijas un tehnisko un ekonomisko pamatojumu un aprēķinu valsts ekspertīzi, kā arī jaunu objektu būvprojektu un esošo objektu paplašināšanas, rekonstrukcijas un tehniskās pārkārtošanas projektu valsts ekspertīzi un izstrādāt ekspertīzes veikšanas kārtību Latvijas Republikā;

3.10. izstrādāt savas kompetences ietvaros priekšlikumus toksisko un citu atkritumu uzglabāšanas un pārstrādes un apdzīvoto vietu labiekārtošanas, ūdens attīrīšanas un racionālas izmantošanas, gaisa tīrības un prettrokšņu pasākumu pilnveidošanai;

3.11. nodrošināt mērķtiecīgu un kvalitatīvu derīgo izrakteņu krājumu un pazemes ūdens resursu izpēti, nodrošināt interesentus ar ģeoloģisko informāciju, veidot nacionālo ģeoloģisko dienestu un valsts derīgo izrakteņu krājumu apstiprināšanas komisiju, veidot Ģeoloģisko, ģeodēzisko, kartogrāfisko un fotogrammetrisko materiālu fondu, savas kompetences ietvaros izsniegt licences izpētes darbu veikšanai;

3.12. izstrādāt priekšlikumus dzīvokļu fonda pārvaldīšanas, izmantošanas, saglabāšanas, ekspluatācijas, modernizācijas un remontēšanas pilnveidošanai un dzīvokļu ekspluatācijas bezpeļņas uzņēmumu izveidošanai; Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā noteikt īres un nomas maksimālās maksas, kā arī komunālo pakalpojumu tarifus;

3.13. izveidot vienotu informātikas sistēmu, lai operatīvi varētu iegūt informāciju par arhitektūras un celtniecības jautājumiem;

3.14. Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā izveidot valsts komisijas ēku un būvju avāriju un citu ārkārtēju situāciju gadījumos;

3.15. metodoloģiski vadīt pašvaldību dienestu darbu ar arhitektūru un celtniecību saistītajos jautājumos;

3.16. sniegt atzinumus, ja starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām rodas domstarpības ar arhitektūru un celtniecību saistītajos jautājumos;

3.17. piedalīties starptautisku profesionālu organizāciju darbā, koordinēt arhitektūras un celtniecības attīstību Baltijas sadarbības līguma ietvaros; organizēt sadarbību ar ārvalstu pārvaldes institūcijām, firmām un organizācijām, organizēt ārzemju pieredzes pētīšanu un apkopošanu un Latvijas speciālistu apmācību ārzemēs;

3.18. piedalīties arhitektūras un celtniecības speciālistu sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas stratēģijas izstrādāšanā, savas kompetences ietvaros izsniegt speciālistiem licences likumdošanā noteikto uzņēmējdarbības veidu veikšanai;

4. Arhitektūras un celtniecības ministrija ir tiesīga:

4.1. likumā noteiktajā kārtībā savas kompetences ietvaros apturēt jebkura uzņēmēja darbību neatkarīgi no tā īpašuma formas, pasūtītāja resorpiederības un būvēšanas veida, ja tas neievēro noteiktos būvnormatīvus, netraucēti apsekot un pārbaudīt jebkuru celtniecības objektu un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ražotās produkcijas atbilstību normatīvajām prasībām;

4.2. izveidot nacionālo arhitektūras un celtniecības padomi, nacionālo ģeoloģijas padomi, zinātnisko padomi, tehniskās komisijas un ekspertu grupas;

4.3. uz līguma pamata dažādu problēmu izpēte un risināšana, ka arī konsultāciju sniegšanā un ekspertīžu un pārbaužu veikšanā iesaistīt zinātniskās pētniecības, projektēšanas, tehnoloģijas un konstruēšanas organizāciju darbiniekus, kā arī augstāko mācību iestāžu un citu iestāžu darbiniekus.

5. Arhitektūras un celtniecības ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome.

6. Arhitektūras un celtniecības ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome, bet vietnieku pienākumus nosaka ministrs.

7. Arhitektūras un celtniecības ministrs:

7.1. ir pilnībā atbildīgs par ministrijai uzlikto uzdevumu un pienākumu izpildi, nosaka ministra vietnieku un ministrijas struktūrvienību vadītāju tiesības, pienākumus un atbildības pakāpi, ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas struktūrvienību darbiniekus;

7.2. apstiprina ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu direktorus (pārvaldniekus), noslēdz ar viņiem darba līgumus un apstiprina viņu paraksta paraugus;

7.3. savas kompetences ietvaros saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem izdod pavēles, apstiprina būvnormatīvus un instrukcijas un dod norādījumus, kas obligāti jāpilda visām Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), citām juridiskajām, kā arī fiziskajām personām.

8. Arhitektūras un celtniecības ministrijas darbinieku maksimālo skaitu un darba samaksas fondu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome, bet ministrijas pārvaldes struktūru, štatu sarakstu un pastāvīgo struktūrvienību nolikumus apstiprina arhitektūras un celtniecības ministrs.

9. Arhitektūras un celtniecības ministrija ir juridiska persona. Tai ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.