LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 172

Par Latvijas Republikas Jūras lietu ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Jūras lietu ministrijas nolikumu.

2. Jūras lietu ministrijai 2 nedēļu laikā sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei apstiprināšanai grozījumus Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 13. septembra lēmumā Nr. 238 «Par Latvijas Kuģu reģistra izveidošanu» un 1991. gada 29. novembra lēmumā Nr. 330 «Par Latvijas jūrniecības pārvaldi».

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas jūras lietu ministrs A. DANDZBERGS

Rīgā 1992. gada 14. maijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 14. maija lēmumu Nr. 172

Latvijas Republikas Jūras lietu ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Jūras lietu ministrija (tālāk tekstā - «Jūras lietu ministrija») ir valsts pārvaldes institūcija, kas realizē Latvijas Republikas valsts politiku jūrniecībā, zivsaimniecībā un zivrūpniecībā.

2. Jūras lietu ministrija savas kompetences ietvaros pārzina un koordinē Latvijas teritorijā esošo ostu, jūras un upju transporta, zivsaimniecības, zivrūpniecības, kuģu remonta un kuģu būves uzņēmumu un organizāciju (tālāk tekstā - «uzņēmēji») darbību un likumā noteiktajā kārtībā pārvalda valsts īpašumu.

3. Jūras lietu ministrija savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes ratificētās starptautiskās konvencijas un starpvaldību nolīgumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus.

4. Jūras lietu ministrijas galvenie uzdevumi ir:

4.1. izstrādāt un realizēt valsts politiku jūras un upju transporta, zivsaimniecības un zivrūpniecības attīstībā, kā arī nozares zinātnes attīstībā;

4.2. kontrolēt, kā tiek ievēroti Latvijas Republikas likumi juridisku un fizisku personu darbībā, kas saistīta ar zivju resursu izmantošanu, kā arī visu uzņēmēju saimnieciskajā darbībā, kas var skart zivsaimniecības intereses republikas iekšējās ūdenstilpēs, teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā;

4.3. veicināt labvēlīgus ekonomiskos un tiesiskos apstākļus uzņēmēju darbībai, nepieļaujot atsevišķu uzņēmēju monopolstāvokli;

4.4. attīstīt un koordinēt nozares starptautiskos sakarus, savas kompetences ietvaros pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās.

5. Jūras lietu ministrija veic šādas funkcijas:

5.1. nosaka nozares attīstības stratēģiju un veic pasākumus tās realizēšanai;

5.2. slēdz starptautiskus līgumus kuģošanas un zvejniecības jomā;

5.3. organizē Latvijas Republikas Augstākās Padomes ratificēto starptautisko konvenciju un starpvaldību nolīgumu izpildi kuģošanas, zvejniecības un vides aizsardzības jomā;

5.4. gādā par Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un Baltijas jūras Latvijas ekonomiskās zonas hidrogrāfisko un kartogrāfisko nodrošinājumu;

5.5. kontrolē likumdošanas aktu ievērošanu uzņēmēju saimnieciskajā darbībā;

5.6. nosaka zinātnes attīstības virzienus nozarē un koordinē nozares zinātniskās pētniecības iestāžu darbību;

5.7. savas kompetences ietvaros realizē valsts investīciju politiku, nodrošina līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu nozares attīstības interesēs, pārzina nozares valsts programmu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem;

5.8. nodrošina Baltijas jūras bioloģisko resursu izpēti un valsts programmas izpildi, kas paredz republikas iekšējo ūdenstilpju bioloģisko resursu izpēti un zivju resursu atražošanu Baltijas jūrā un iekšējās ūdenstilpēs, pēc brīvprātības principa centralizē uzņēmumu līdzekļus atsevišķu iekšējo ūdenstilpju bioloģisko resursu izpētes un zivju resursu atražošanas programmu realizēšanai un atver šiem mērķiem ārpusbudžeta kontus;

5.9. organizē republikas iekšējo ūdenstilpju un teritoriālo ūdeņu bioloģisko resursu ekonomiskā novērtējuma sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu, piedalās bioloģisko resursu kadastra kārtošanā un monitoringa veidošanā;

5.10. sadala nozvejas kvotas un likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izsniedz uzņēmējiem nozvejas licences un licences zivju produkcijas izvešanai;

5.11. likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izsniedz licences (atļaujas) uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar upju un jūras satiksmes pakalpojumu sniegšanu;

5.12. kopīgi ar zinātniskajām organizācijām regulē teritoriālo ūdeņu, Baltijas jūras Latvijas ekonomiskās zonas un iekšējo ūdenstilpju zivsaimniecisko apsaimniekošanu;

5.13. izstrādā un iesniedz Valdībai priekšlikumus par valsts pasūtījuma sastāvu un apjomu, ievērojot nozares uzņēmēju piedāvājumus un Latvijas Republikas intereses;

5.14. kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām piedalās nozares nodokļu un tarifu politikas izstrādāšanā un ieviešanā;

5.15. mērķtiecīgi izmantojot investīciju un nodokļu politiku, veicina nozares optimālas infrastruktūras izveidi un konkurētspējīgas produkcijas ražošanu, kārto produkcijas standartizācijas jautājumus;

5.16. vada valsts jūrniecības dienestus, arī ostas kapteiņa dienestu, hidrogrāfijas dienestu, diplomēšanas dienestu, jūras avāriju izmeklēšanas dienestu un Latvijas Kuģu reģistru;

5.17. vada Zivju resursu valsts uzraudzības dienestu;

5.18. pārzina informātikas un grāmatvedības darbu nozarē;

5.19. izstrādā un veic pasākumus nozares ražošanas un pārvaldes struktūras pilnveidošanai, sekmē nozares valsts īpašuma konversiju;

5.20. nodrošina nozares speciālistu sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;

5.21. sekmē uzņēmējdarbības attīstību piejūras mazapdzīvotajās vietās.

6. Jūras lietu ministrija realizē valsts kontroli un uzraudzību par:

6.1. republikas iekšējo ūdenstilpju, teritoriālo ūdeņu, Baltijas jūras Latvijas ekonomiskas zonas un kontinentāla šelfa bioloģisko resursu (zivis un to barības resursi, kā arī ūdens bezmugurkaulnieki, kuriem ir zivsaimnieciska nozīme) aizsardzību;

6.2. Latvijas Republikas Augstākās Padomes ratificēto starptautisko konvenciju un starpvaldību nolīgumu, kā arī Latvijas Republikas likumu izpildi kuģošanas drošības jautājumos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā un ostās.

7. Lai izpildītu nolikumā paredzētos uzdevumus, Jūras lietu ministrijai ir tiesības:

7.1. pieprasīt un saņemt no valsts statistikas iestādēm un citām valsts institūcijām nepieciešamo informāciju;

7.2. savas kompetences ietvaros atcelt valsts uzņēmumu un organizāciju pieņemtos aktus, ja tie ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, apturēt iestāžu un organizāciju (neatkarīgi no to statusa un pakļautības) nelikumīgi pieņemto aktu darbību;

7.3. savas kompetences ietvaros kontrolēt valsts investīciju un budžeta asignējumu izlietošanu, kā ari valsts īpašuma pārvaldīšanu.

8. Jūras lietu ministriju vada ministrs, kuru ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Jūras lietu ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

9. Jūras lietu ministrs:

9.1. ir atbildīgs par ministrijas uzdevumu un pienākumu izpildi un nozares attīstību republikā;

9.2. vada ministrijas darbu, nosaka ministra vietnieku un ministrijas aparāta struktūrvienību vadītāju tiesības un pienākumus, apstiprina ministrijas struktūrvienību nolikumus, pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas aparāta darbiniekus.

9.3. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu un organizāciju direktorus, noslēdz ar viņiem darba līgumus, apstiprina šo uzņēmumu un organizāciju statūtus;

9.4. saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem izdod ministrijas kompetencē esošajos jautājumos pavēles, norādījumus un instrukcijas, kas jāpilda visām ministrijām, uzņēmumiem un organizācijām (neatkarīgi no to statusa un pakļautības), kā arī fiziskām personām;

9.5. apstiprina ministrijas aparāta struktūru, štatu sarakstu un amatalgas Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros.

10. Jūras lietu ministrija var izveidot kolēģiju un speciālistu padomes, kuru nolikumus apstiprina ministrs.

11. Jūras lietu ministrija ir juridiska persona. Ministrijai ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.