1. Ārlietu ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.

2. Ministrija ir tieši pakļauta ārlietu ministram (turpmāk — ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt valsts ārpolitiku;

4.2. ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku;

4.3. veikt Valsts protokola funkcijas;

4.4. veikt konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs;

4.4.¹ sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences;

4.4.²  sagatavot un izsniegt kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai, kā arī iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei;

4.4.³ nodrošināt sadarbību ar Latvijas diasporu;

4.4.⁴ veikt kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu Nr. 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu;

4.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 466; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742)

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. analizē ārvalstu ārējo un iekšējo politiku un sniedz Saeimai un Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus par starpvalstu attiecību attīstību;

5.2. piedalās valsts ārējās ekonomiskās politikas veidošanā;

5.2.¹ nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvību Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības institūcijās saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai;

5.2.² izstrādā un īsteno ārējās tirdzniecības politiku;

5.3. lemj par jautājumiem, kas saistīti ar valsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs, kā arī sagatavo un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Ministru kabinetā;

5.4. koordinē valsts pozīcijas izstrādi un informācijas apriti Eiropas Savienības jautājumos;

5.5. koordinē valsts pozīcijas izstrādi un interešu pārstāvību NATO;

5.6. veic normatīvajos aktos noteiktās darbības, kuras ir nepieciešamas, lai noslēgtie starptautiskie līgumi stātos spēkā valsts teritorijā;

5.7. uzskaita starptautiskos līgumus un informē par to spēkā stāšanos, darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;

5.8. Valsts protokola funkciju veikšanai:

5.8.1. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes valstī, ja minētās delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arī organizē starptautisko organizāciju oficiālās vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji;

5.8.2. organizē ārvalstu delegāciju vizītes valstī, ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas oficiālās vizītēs uz ārvalstīm, Valsts protokols sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām organizē šo personu vizītes;

5.8.3. konsultē Latvijas diplomātiskā protokola jautājumos citu tiešās valsts pārvaldes iestāžu protokola nodaļas vai struktūrvienības, kas veic šīs funkcijas;

5.8.¹ sadarbības nodrošināšanai ar Latvijas diasporu:

5.8.¹1. sadarbojas ar Latvijas diasporas pārstāvjiem;

5.8.¹2. atbalsta Latvijas diasporu un tās organizāciju veidotus projektus;

5.8.¹3. veicina Latvijas diasporas līdzdalību Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē;

5.9. izveido ministrijas funkciju izpildei nepieciešamās dokumentu reģistrēšanas, informācijas aprites un sakaru sistēmas;

5.9.¹ izveido un uztur stratēģiskas nozīmes preču datu bāzi importa, eksporta un tranzīta jomā valsts uzraudzības funkcijas izpildei un uzrauga stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, lietošanas un glabāšanas kārtību;

5.9.² veic ex post pārbaudes un citas uzraudzības darbības, izdod Eiropas Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes derīgos izrakteņus un metālus, paziņojumus par korektīvajām darbībām, kā arī apkopo un apmainās ar iegūto informāciju ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm, piemērojot Eiropas Savienības tiesību aktus;

5.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.376; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742)

6. Ministrija:

6.1. izstrādā starptautisko līgumu, nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem starptautisko līgumu, tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.7. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.8. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.10. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē;

6.11. informē sabiedrību un rosina diskusiju, koordinē ministriju īstenotos pasākumus un iesaista citus informācijas starpniekus sabiedrības informēšanā par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1037)

7. Ministrijas tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos un noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus;

7.4. izmantot diplomātisko pastu, šifrus un arhīvus;

7.5. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.5.¹ nodrošināt ministrijas vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu tieši vai pastarpināti, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" veicot pārvaldīšanas darbības attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas iegūts uz starpvaldību vienošanās pamata, kā arī uz nekustamo īpašumu, kuru līdz reorganizācijai bija pārvaldījusi valsts akciju sabiedrība "Diplomātiskais serviss";

7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(Grozīts ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408)

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

10.¹ (Zaudējis spēku ar 01.07.2015.; sk. 29.punktu)

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Vēstniecības, ģenerālkonsulāti, konsulāti un patstāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās ir ministrijas patstāvīgas struktūrvienības.

15. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas ministram, valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

16. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

18. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

19. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

20. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

21. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

22. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

23. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

24. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

(Nodaļa svītrota ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 283)

25. (Svītrots ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 283)

26. (Svītrots ar MK 02.05.2007. noteikumiem Nr.287)

27. (Svītrots ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408)

(Nodaļa MK 12.08.2014. noteikumu Nr.466 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 03.02.2015. noteikumu Nr.62 redakcijā)

28. Ārlietu ministrija kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, importa licences tērauda produktu ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai un iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei izsniedz no 2014. gada 1. oktobra.

29. Šo noteikumu 10.¹ punkts zaudē spēku 2015. gada 1. jūlijā.

(MK 03.02.2015. noteikumu Nr.62 redakcijā)