Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.152

Rīgā 2003.gada 8.aprīlī (prot. Nr.19 21.§)
Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
9.panta ceturtās daļas 2.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā.

2. Noteikumi attiecas uz šādiem iespējamiem radiācijas avārijas veidiem:

2.1. kodolavārija - ar kodolreaktoru vai citu kodoldegvielas cikla uzņēmumu, kodoldegvielas transportēšanu vai glabāšanu saistīts gadījums, kura izraisītās sekas rada normatīvajos aktos noteikto jonizējošā starojuma dozas limitu darbiniekiem vai iedzīvotājiem (turpmāk - jonizējošā starojuma dozas limiti) pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem kaitējuma samazināšanai (turpmāk - aizsardzības pasākumi);

2.2. avārija - ar lauksaimniecībai, rūpniecībai, medicīnai, zinātniskajai pētniecībai vai enerģijas ģenerēšanai kosmiskajos objektos paredzētu jonizējošā starojuma avotu izgatavošanu, lietošanu, glabāšanu, apglabāšanu vai transportēšanu saistīts gadījums, kura izraisītās sekas rada jonizējošā starojuma dozas limitu pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem, vai jonizējošā starojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 3.punktā noteiktos lielumus;

2.3. negadījums - radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu objektā, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo radionuklīdu daudzumu, ko gada laikā drīkst izkliedēt vidē (turpmāk - ievērojama radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede), bet nepārsniedzot šo noteikumu 3.punktā noteiktos lielumus;

2.4. incidents - ar radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi saistīts gadījums, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu objektā, bet nerada ievērojamu radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi.

3. Avārijas gadījumā tiek pārsniegta:

3.1. īpatnējā radioaktivitāte ūdenī, kas paredzēts patēriņam:

3.1.1. tritijam - 1 kBq/l;

3.1.2. izotopam 90Sr - 0,6 Bq/l;

3.1.3. izotopam 137Cs - 1 Bq/l;

3.2. īpatnējā radioaktivitāte upju un ezeru ūdenī:

3.2.1. kopējā beta radioaktivitāte, pārrēķināta izotopam 90Sr, - 6 Bq/l;

3.2.2. izotopam 137Cs - 10 Bq/l;

3.3. radioaktīvo vielu koncentrācija gaisā:

3.3.1. izotopam 131I - 55 Bq/m3;

3.3.2. izotopam 90Sr - 0,05 Bq/m3;

3.3.3. izotopam 137Cs - 0,3 Bq/m3;

3.4. īpatnējā radioaktivitāte pārtikas produktos (lielāka par normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo radionuklīdu daudzumu).

4. Radiācijas avārijas kaitējums ir:

4.1. kaitējums cilvēka veselībai (arī cilvēka nāve);

4.2. īpašuma bojājums vai zaudējums;

4.3. ekonomiskie zaudējumi, ko radījis kaitējums cilvēka veselībai (arī cilvēka nāve), īpašuma bojājums vai zaudējums;

4.4. vides atjaunošanas izmaksas, ja vides stāvoklis ir būtiski pasliktinājies;

4.5. no vides izmantošanas ekonomiskās interesēs iegūstamā ienākuma zaudējums, kas radies, būtiski pasliktinoties vides stāvoklim;

4.6. aizsardzības pasākumu izmaksas un to radītie zaudējumi vai bojājumi.

5. Operators objektā, kas varētu izraisīt radiācijas avārijas kaitējumu (turpmāk - objekts), izstrādā plānu sagatavotībai radiācijas avārijām un rīcībai radiācijas avārijas gadījumā (turpmāk - rīcības plāns).

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

6. Objekts ir:

6.1. iekārta, telpa vai to komplekss operatora kontrolētajā zonā, kurā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru kopējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos ievērojamos radioaktīvo vielu daudzumus;

6.2. transportlīdzeklis, ar ko pārvadā jonizējošā starojuma avotus, kuru kopējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos ievērojamos radioaktīvo vielu daudzumus.

7. Rīcības plāns paredz aizsardzības pasākumus, lai:

7.1. samazinātu radiācijas avārijas rašanās iespēju un avārijas sekas, paredzot aizsardzības pasākumus arī iedzīvotājiem, kurus var apdraudēt radiācijas avārija;

7.2. novērstu vai maksimāli samazinātu tūlītēju radiācijas avārijas kaitējumu (kaitējums, ko radījusi intensīva apstarošana vai apstarošana, kas nav ilgāka par piecām dienām, ja jonizējošā starojuma doza visam ķermenim vienā apstarošanas reizē ir 500 mSv un lielāka);

7.3. samazinātu vēlīnā radiācijas avārijas kaitējuma rašanās varbūtību (kaitējuma rašanās varbūtība ir proporcionāla saņemtajai jonizējošā starojuma dozai, kaitējuma smagums nav atkarīgs no saņemtās jonizējošā starojuma dozas lieluma).

(Grozīts ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.151)

8. Operators saskaņo rīcības plānu ar:

8.1. Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk - centrs);

8.2. vietējo pašvaldību, ja radioaktīvo vielu kopējā radioaktivitāte operatora kontrolētajā zonā atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem lielumiem vai ir lielāka par tiem;

8.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk - glābšanas dienests), ja radiācijas avārijas sekas var ietekmēt iedzīvotājus un vidi ārpus operatora kontrolētās zonas.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

9. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

2. Informācijas sniegšana
2.1. Iedzīvotāju iepriekšēja informēšana

10. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, reizi trijos gados informē iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par veselības aizsardzības pasākumiem un rīcību radiācijas avārijas gadījumā. Informācijā ietver šādus jautājumus:

10.1. jonizējošais starojums un tā ietekme uz iedzīvotājiem un vidi;

10.2. radiācijas avārijas veidi, avārijas seku iespējamā ietekme uz iedzīvotājiem un vidi;

10.3. aizsardzības pasākumi un to īstenošanas metodes;

10.4. iedzīvotāju rīcība radiācijas avārijas gadījumā (arī joda profilakse), kā arī joda preparātu saņemšanas un iegādes iespējas;

10.5. kompetentās iestādes un komercsabiedrības, kuras var sniegt informāciju par radiācijas drošību.

11. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru precizē, papildina un izplata šo noteikumu 10.punktā minēto informāciju, ja būtiski mainās iepriekš sniegtās informācijas saturs.

12. Operatora pilnvarots darbu vadītājs darbam ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk - darbu vadītājs) par radiācijas avārijas iespējamību un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem informē attiecīgās valsts un pašvaldību iestādes un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija.

2.2. Iedzīvotāju brīdināšana radiācijas avārijas gadījumā

13. Radiācijas avārijas gadījumā glābšanas dienests apziņo un brīdina iedzīvotājus, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

14. Pēc centra ieteikuma glābšanas dienests radiācijas avārijā cietušajiem iedzīvotājiem nekavējoties sniedz šādu informāciju:

14.1. notikušās radiācijas avārijas veids, cēlonis (ja iespējams), mērogs un paredzamā attīstība;

14.2. ieteicamie iedzīvotāju aizsardzības pasākumi (atkarībā no radiācijas avārijas veida):

14.2.1. ierobežojumi noteiktu pārtikas produktu lietošanā, ja ir aizdomas par to piesārņojumu ar radioaktīvajām vielām;

14.2.2. higiēnas ievērošana, kā arī dezaktivācija - radioaktīvo vielu aizvākšana, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu uz visu veidu virsmām, iedzīvotāju organismā, materiālos, vides objektos, pārtikas produktos, dzīvnieku barībā un dzeramajā ūdenī;

14.2.3. nodrošināšana ar radioaktīvi nepiesārņotiem pārtikas produktiem un dzīvnieku barību atbilstoši attiecīgajām normām;

14.2.4. uzturēšanās telpās;

14.2.5. evakuācija;

14.2.6. aizsargvielu izsniegšana un lietošana vai iegāde;

14.2.7. dzīvnieku veterinārās palīdzības punktu izveide;

14.2.8. lauksaimniecības dzīvnieku, sporta un darba dzīvnieku ganīšanas ierobežojumi;

14.2.9. lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku, sporta un darba dzīvnieku un atrakciju dzīvnieku pārvietošana noteiktā kārtībā;

14.3. papildu aizsardzības pasākumi noteiktām iedzīvotāju grupām (ja nepieciešams).

(Grozīts ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.151; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

15. Glābšanas dienests iedzīvotājiem, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, sniedz šādu informāciju:

15.1. norādījums turēt ieslēgtus radioaparātus un televizorus;

15.2. vispārīgi ieteikumi par rīcību radiācijas avārijas gadījumā;

15.3. papildu ieteikumi.

16. Pēc informācijas saņemšanas par iespējamo radiācijas avāriju glābšanas dienests šo noteikumu 15.punktā minēto informāciju papildina ar iepriekš sagatavotu informāciju par radiācijas avārijas iespējamo ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, kā arī par vispārīgiem radiācijas drošības pasākumiem.

2.3. Aizsardzības pasākumu veikšanā iesaistīto iestāžu un komercsabiedrību iepriekšēja informēšana

17. Centrs, ņemot vērā iespējamās radiācijas avārijas raksturu un mērogu, pēc glābšanas dienesta pieprasījuma nodrošina pašvaldības, iestādes un komercsabiedrības, kuras var tikt iesaistītas aizsardzības pasākumu organizēšanā un veikšanā radiācijas avārijas gadījumā, ar informāciju par iespējamās radiācijas avārijas sekām, jonizējošā starojuma kaitējumu veselībai un individuālajiem aizsardzības pasākumiem. Centrs precizē, papildina un izplata minēto informāciju, ja būtiski mainās iepriekš sniegtās informācijas saturs.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

18. Ja radiācijas avārija ir notikusi, informāciju par aizsardzības pasākumiem attiecīgi papildina, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

2.4. Starptautiskā informēšana

19. Ja notikusi kodolavārija vai avārija un ir pieņemts lēmums veikt plašus aizsardzības pasākumus, kuri skar vairāk par 100 iedzīvotājiem (turpmāk - plaši aizsardzības pasākumi), centrs informāciju par aizsardzības pasākumiem un to nepieciešamības pamatojumu nekavējoties sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai un Eiropas Komisijai, kā arī citām valstīm, kuras ietekmē vai var ietekmēt Latvijas teritorijā notikušās kodolavārijas vai avārijas sekas un paredzamie aizsardzības pasākumi (turpmāk - iesaistītās valstis).

20. Ja notikusi kodolavārija vai avārija un ir pieņemts vai sagatavots lēmums par aizsardzības pasākumu veikšanu, pamatojoties uz operatora, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, Eiropas Komisijas vai citas valsts sniegto informāciju par iespējamo kodolavāriju vai avāriju, kuras ietekme var skart Latviju, centrs sniedz informāciju Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm par plašu aizsardzības pasākumu iespējamo veikšanu.

21. Centrs sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm šādu informāciju:

21.1. kodolavārijas vai avārijas raksturs, laiks un precīza vieta;

21.2. objekts vai darbība, kas izraisījusi kodolavāriju vai avāriju;

21.3. iespējamais vai konstatētais kodolavārijas vai avārijas cēlonis un paredzamā attīstība, kas saistīta ar radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi un iespējamo radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos ārpus Latvijas;

21.4. radioaktīvo vielu noplūdes vai izkliedes vispārīgs raksturojums, iespējamā fizikālā un ķīmiskā forma, vidē nonākušo radioaktīvo vielu daudzums, sastāvs un izkliedes efektīvais augstums;

21.5. esošie un paredzamie meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi, kas ietekmē radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos.

22. Pēc attiecīgo datu iegūšanas papildus šo noteikumu 21.punktā noteiktajai informācijai centrs sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm šādu informāciju:

22.1. vides radiācijas monitoringa rezultāti;

22.2. pārtikas produktu, dzīvnieku barības un dzeramā ūdens radioaktivitātes mērījumu rezultāti;

22.3. veiktie vai plānotie aizsardzības pasākumi;

22.4. veiktie vai plānotie pasākumi iedzīvotāju informēšanai;

22.5. radioaktīvās vielas noplūdes vai izkliedes rakstura prognoze noteiktam laikposmam.

23. Radiācijas avārijas likvidēšanas laikā šo noteikumu 21. un 22.punktā noteikto informāciju centrs precizē un papildina ar datiem par kodolavārijas vai avārijas attīstību, tās prognozējamām un faktiskām beigām. Minētos datus nosūta periodiski, lai attiecīgās organizācijas un citas valstis varētu veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Kodolavārijas vai avārijas seku likvidēšanas laikā minēto informāciju sniedz reizi mēnesī vai retāk pēc vienošanās ar informācijas saņēmējiem.

3. Aizsardzības pasākumu plānošana

24. Iespējami šādu veidu aizsardzības pasākumi:

24.1. neatliekamie aizsardzības pasākumi, kuri veicami tūlīt pēc informācijas saņemšanas par notikušu radiācijas avāriju vai tās nenovēršamiem draudiem, lai novērstu vai samazinātu tūlītējo radiācijas avārijas kaitējumu;

24.2. ilgtermiņa aizsardzības pasākumi, kuri veicami pēc radiācijas avārijas, lai samazinātu vēlīno radiācijas avārijas kaitējumu.

25. Aizsardzības pasākumus plāno šādām zonām:

25.1. objektam;

25.2. neatliekamo aizsardzības pasākumu zonai - teritorijai ap objektu, kur plānots veikt neatliekamos aizsardzības pasākumus;

25.3. ilgtermiņa aizsardzības pasākumu zonai - teritorijai ap objektu (arī neatliekamo aizsardzības pasākumu zona), kurā laikus nodrošina efektīvus aizsardzības pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozas no radioaktīviem nosēdumiem, radioaktīvi piesārņotiem pārtikas produktiem un dzeramā ūdens.

26. Operators novērtē objektā lielāko iespējamo radiācijas avārijas kaitējumu un, ņemot vērā dabiskās robežlīnijas (piemēram, reljefa lūzumi, ūdenstilpes), pēc saskaņošanas ar centru un glābšanas dienestu nosaka aizsardzības pasākumu zonu robežas.

27. Plānojot aizsardzības pasākumus, operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests:

27.1. novērtē attiecīgā aizsardzības pasākuma, tai skaitā operatīvā monitoringa, izpildes iespējas, efektivitāti un izmaksas;

27.2. plāno aizsardzības pasākumus, lai:

27.2.1. radiācijas avārijas kaitējums būtu pēc iespējas mazāks;

27.2.2. aizsardzības pasākumu radītais kaitējums videi un īpašumam, kā arī apgrūtinājums radiācijas avārijā cietušajiem iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāks;

27.2.3. kopējā jonizējošā starojuma doza, ko saņem radiācijas avārijā cietušie iedzīvotāji un darbinieki, kas veic aizsardzības pasākumus, būtu minimāla salīdzinājumā ar radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju saņemto kopējo jonizējošā starojuma dozu, ja attiecīgie aizsardzības pasākumi netiek veikti;

27.3. izvērtē iespējamajam kaitējumam atbilstošu aizsardzības pasākumu veidu, mērogu un ilgumu.

28. Operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests plāno šādus aizsardzības pasākumus radiācijas avārijas gadījumā:

28.1. joda profilakse;

28.2. uzturēšanās telpās;

28.3. evakuācija;

28.4. dezaktivācija;

28.5. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju glābšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

28.6. pārtikas produktu un dzeramā ūdens kontrole un radioaktīvi piesārņoto pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumi;

28.7. mājlopu aizsardzība no radioaktīvā piesārņojuma;

28.8. radiācijas avārijas vai tās radītā radioaktīvā piesārņojuma vietas norobežošana, lai samazinātu radioaktīvo vielu izplatību un kontrolētu iedzīvotāju pārvietošanos uz radioaktīvi piesārņoto teritoriju vai no tās;

28.9. lokālo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu aizsardzība;

28.10. ugunsgrēka novēršana un dzēšana;

28.11. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju apstarojuma kontrole;

28.12. vides radioaktīvā piesārņojuma reģistrācija un kontrole;

28.13. radiācijas avārijā cietušajā transportlīdzeklī esošo bojāto radioaktīvo materiālu paku atkārtota iepakošana;

28.14. radioaktīvo atkritumu iepakošana un nogādāšana radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā);

28.15. radiācijas avārijas seku likvidācijā iesaistīto darbinieku apstarojuma un radioaktīvā piesārņojuma reģistrācija un citi aizsardzības pasākumi;

28.16. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju aizsardzības pasākumu organizēšana.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

29. Ja pēc šo noteikumu 28.punktā minēto aizsardzības pasākumu veikšanas radiācijas avārijas vietā vēl iespējams radioaktīvais piesārņojums, operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests plāno šādus papildu pasākumus:

29.1. teritorijas dezaktivācija;

29.2. pārtikas, dzīvnieku barības un vides objektu radioaktīvā piesārņojuma kontrole;

29.3. radiācijas avārijā cietušo un radiācijas avārijas seku likvidēšanā iesaistīto darbinieku veselības ilgtermiņa monitorings un rehabilitācija.

30. Šajos noteikumos noteiktās jonizējošā starojuma dozas vai dozas jaudas iedzīvotājiem izmanto kā ieteikumus attiecībā uz grūtniecēm un bērniem, bet aizsardzības pasākumus plāno un veic tā, lai grūtnieču un bērnu saņemtās dozas būtu pēc iespējas mazākas.

4. Aizsardzības pasākumi radiācijas avārijas gadījumā
4.1. Joda profilakse

31. Joda profilaksi veic īsi pirms iespējamās radioaktīvo vielu noplūdes vai izkliedes vidē no objekta vai tūlīt pēc tās, lai mazinātu jonizējošā starojuma kaitīgo ietekmi uz to iedzīvotāju veselību, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, un radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju veselību. Joda preparātus (kālija jodīda tabletes, 5 % kālija jodīda šķīdumu) lieto, ņemot vērā centra ieteikumu, pēc glābšanas dienesta norādījuma saskaņā ar pievienoto joda preparātu lietošanas instrukciju.

32. Veselības ministrija:

32.1. saskaņā ar centra ieteikumiem nosaka joda profilaksei nepieciešamo joda tablešu daudzumu;

32.2. iegādājas joda tabletes un nodod attiecīgajām pašvaldībām izdalīšanai individuālai glabāšanai tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (arī ap objektu, kur radiācijas avārijas gadījumā iespējama radioaktīvā joda izkliede), kā arī atjauno joda tablešu krājumus.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

32.1 Veselības ministrija sagatavo priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par joda tablešu iegādi valsts materiālajām rezervēm, kā arī minēto krājumu uzglabāšanu, atjaunošanu un papildināšanu to iedzīvotāju vajadzībām, kuri dzīvo ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

33. Joda profilaksi veic:

33.1. ņemot vērā centra ieteikumu, pēc glābšanas dienesta lēmuma, ja:

33.1.1. saņemts paziņojums par notikušu vai iespējamu radiācijas avāriju, kuras dēļ Latvijas Republikas teritorijā tuvāko sešu stundu laikā iespējamā radioaktīvā joda koncentrācija gaisā tuvākajās desmit dienās pilngadīgiem iedzīvotājiem var radīt tādu jonizējošā starojuma dozu vairogdziedzerī, kas ir lielāka par 500 mSv, un ir informācija, ka radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi no avarējušā kodolobjekta neizdodas būtiski samazināt;

33.1.2. noteiktā Latvijas Republikas teritorijas daļā tiek konstatēts kodolavārijā radies radioaktīvo putekļu (aerosolu) mākonis, kura jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par:

33.1.2.1. 0,1 mSv/h, ja radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede netiek samazināta;

33.1.2.2. 1,0 mSv/h, ja radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede tiek samazināta (notiek joda un cēzija radionuklīdu absorbcija radiācijas avārijas lokalizācijas sistēmās objektā);

33.2. ja saņemts paziņojums par tuvāko triju stundu laikā iespējamu radiācijas avāriju un pašvaldība, kura atrodas neatliekamo aizsardzības pasākumu zonā (turpmāk - pašvaldība), izdevusi attiecīgu rīkojumu.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

34. Joda profilaksi veic ne ilgāk kā septiņas dienas.

4.2. Uzturēšanās telpās

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

35. Ņemot vērā centra ieteikumu, glābšanas dienests pieņem lēmumu par radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju uzturēšanos telpās, ja uzturēšanās telpās 6-48 stundas jonizējošā starojuma dozu, ko rada ārējais un iekšējais apstarojums, samazina līdz:

35.1. 3 mSv tuvākajās sešās stundās;

35.2. 10 mSv tuvākajās 48 stundās.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

36. Aizsardzības pasākumu - uzturēšanos telpās - piemēro ne ilgāk par 48 stundām.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

4.3. Evakuācija

37. Evakuāciju veic, pārvietojot radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus no pastāvīgās dzīvesvietas, kā arī no darba un atpūtas vietām, lai novērstu vai samazinātu viņu apstarošanos un nepieļautu radiācijas avārijas kaitējumu.

38. Ņemot vērā centra ieteikumu, lēmumu par radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju evakuāciju pieņem attiecīgā pašvaldība.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

39. Lēmumu par objektā notikušās radiācijas avārijas un tās seku likvidēšanā neiesaistīto darbinieku evakuāciju no objekta pieņem operators.

40. Evakuāciju veic šādos gadījumos:

40.1. ja iespējamā jonizējošā starojuma doza:

40.1.1. ir lielāka par 10 mSv tuvākajās 24 stundās;

40.1.2. ir lielāka par 50 mSv tuvākajās septiņās dienās;

40.2. ja paredzamā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 1 mSv/h no:

40.2.1. radioaktīvā aerosola mākoņa (aprēķinā ietver paredzamā iekšējā un ārējā apstarojuma jonizējošā starojuma dozu summu no radioaktīvā aerosola mākoņa un augsnes virskārtas tuvāko septiņu dienu laikā);

40.2.2. teritorijas radioaktīvā piesārņojuma (aprēķinā pieņem, ka jonizējošā starojuma doza septiņās dienās atbilst 50 % no jonizējošā starojuma dozas atklātā teritorijā, jo iedzīvotāji noteiktu laiku atrodas telpās);

40.3. ja konstatētā jonizējošā starojuma dozas jauda telpās, kurās uzturas radiācijas avārijā cietušie iedzīvotāji, ir lielāka par 0,1 mSv/h.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

41. Ja paredzamā jonizējošā starojuma doza:

41.1. 30 dienu laikā pēc avārijas ir 30 mSv vai teritorijas radioaktīvā piesārņojuma radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 0,2 mSv/h (veicot mērījumus divas līdz trīsdesmit dienas pēc radiācijas avārijas), radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus pārvieto, paredzot atgriešanos viena līdz divu gadu laikā (jonizējošā starojuma doza septiņās dienās atbilst 50 % no jonizējošā starojuma dozas atklātā teritorijā, jo iedzīvotāji noteiktu laiku atrodas telpās);

41.2. cilvēka dzīves laikā pēc radiācijas avārijas sasniegs 1 Sv, radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus pārvieto uz citu dzīvesvietu, neparedzot atgriešanos.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

42. Ja iespējamā jonizējošā starojuma doza 30 dienu laikā pēc radiācijas avārijas nepārsniedz 10 mSv, pieļauj radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju atgriešanos viņu pastāvīgajā dzīvesvietā.

43. Evakuāciju veic tā, lai radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju saņemtās jonizējošā starojuma dozas būtu iespējami mazākas un kopējā jonizējošā starojuma doza evakuācijas laikā nepārsniegtu 30 mSv, kā arī ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus. Krīzes vadības padome koordinē vairāku pašvaldību vienlaikus veiktos evakuācijas pasākumus.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

44. Pašvaldība evakuē radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus atbilstoši pašvaldības civilās aizsardzības plānam, kā arī ar citām pašvaldībām, iestādēm un komercsabiedrībām noslēgtajiem sadarbības līgumiem par transporta nodrošinājumu, evakuēto izmitināšanu un nepieciešamo sadzīves apstākļu nodrošināšanu.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

4.4. Dezaktivācija

45. Centrs un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra sadarbībā ar glābšanas dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un pašvaldībām organizē un veic radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju, ēku, ceļu, tehnikas un lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku, sporta un darba dzīvnieku un atrakciju dzīvnieku dezaktivāciju, ja:

45.1. vides radioaktīvais piesārņojums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto līmeni;

45.2. paredzamā jonizējošā starojuma doza iedzīvotājiem ir lielāka par 5 mSv/gadā.

(Grozīts ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.151)

46. Dezaktivācijas punktus izveido:

46.1. radioaktīvi piesārņotās teritorijas tiešā tuvumā;

46.2. robežpāreju un robežšķērsošanas punktu tiešā tuvumā;

46.3. ārstniecības iestādēs.

4.5. Radioaktīvi piesārņotu pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumi

47. Zemkopības ministrija, ņemot vērā Veselības ministrijas un Vides ministrijas ieteikumus, pieņem lēmumu par pārtikas produktu un dzeramā ūdens aizsardzības pasākumiem.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

48. Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija atbilstoši savai kompetencei:

48.1. veic pārtikas produktu un dzeramā ūdens radioaktīvā piesārņojuma kontroli un informē centru par neatbilstību noteiktajām prasībām;

48.2. ja nepieciešams, nosaka radioaktīvi piesārņoto pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumus.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.181)

49. Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija atbilstoši savai kompetencei aizliedz lietot pārtikas produktus un dzeramo ūdeni, kas varētu būt radioaktīvi piesārņoti, šādos gadījumos:

49.1. ja teritorijas radioaktīvā piesārņojuma radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 1 µSv/h;

49.2. ja izotopa 131I nosēdumi uz augsnes rada īpatnējo radioaktivitāti, kas:

49.2.1. ir lielāka par 10 kBq/m2, - aizliedz lietot pārtikas produktus;

49.2.2. ir lielāka par 1 kBq/m2, - aizliedz lietot pienu un dzeramo ūdeni;

49.3. ja izotopa 137Cs nosēdumi uz augsnes rada īpatnējo radioaktivitāti, kas ir lielāka par 2 kBq/m2.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.181)

50. Pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanu aizliedz:

50.1. ja izotopa 131I īpatnējā radioaktivitāte 14 dienu laikā pēc kodolavārijas:

50.1.1. pārtikas produktos ir lielāka par 1 kBq/kg;

50.1.2. pienā un dzeramajā ūdenī ir lielāka par 0,1 kBq/l;

50.2. ja izotopa 137Cs īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 1 kBq/kg.

4.6. Dzīvnieku (izņemot savvaļas dzīvniekus) aizsardzība no radioaktīvā starojuma

(Apakšnodaļas nosaukums MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

51. Lēmumu par aizsardzības pasākumu veikšanu lauksaimniecībā pieņem Zemkopības ministrija.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

52. Ja radioaktīvais piesārņojums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto līmeni, Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina dzīvnieku barības un augu radioaktīvā piesārņojuma kontroli un, ja nepieciešams, ievieš tādas dzīvnieku barības pārstrādes metodes, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu dzīvnieku barībā un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, kā arī nosaka radioaktīvi piesārņotās dzīvnieku barības lietošanas ierobežojumus.

53. Pašvaldības un Pārtikas un veterinārais dienests koordinē dzīvnieku (izņemot savvaļas dzīvniekus) pārvietošanu. Dzīvniekus pārvieto to īpašnieks.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

4.7. Transportlīdzekļa izraisīta radiācijas avārija

54. Ja transportlīdzeklis, kas pārvadā radioaktīvos materiālus, ir cietis avārijā, radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbus notikuma vietā koordinē centrs.

55. Ja transportlīdzeklis, kas pārvadā radioaktīvos materiālus, cietis radiācijas avārijā:

55.1. transportlīdzekļa vadītājs veic neatliekamos aizsardzības pasākumus, kas noteikti jonizējošā starojuma avota drošības datu lapā, un par notikušo informē centru, glābšanas dienestu un attiecīgo pašvaldību;

55.2. tas avārijas dienests, kurš pirmais ierodas radiācijas avārijas notikuma vietā (ja transportlīdzekļa vadītājs nav varējis informēt par radiācijas avāriju un kravā esošajiem radioaktīvajiem materiāliem), ziņo centram un glābšanas dienestam par radiācijas avāriju, radiācijas brīdinājuma zīmēm, kas atrodas uz transportlīdzekļa un radioaktīvo materiālu iepakojuma, kā arī sniedz citu informāciju, kas raksturo kravu;

55.3. avārijas dienests, kas veic darbus radiācijas avārijas vietā, norobežo radiācijas avārijas notikuma vietu, ja ir aizdomas par radioaktīvā materiāla pakas bojājumu, un izsauc centra pārstāvi. Centra pārstāvis vada bojātās radioaktīvo materiālu pakas atkārtotu iepakošanu un citus radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbus radiācijas avārijas vietā;

55.4. centrs vada darbus radiācijas avārijas vietā, nepieļaujot iedzīvotāju apstarošanu un radioaktīvo vielu nokļūšanu cilvēka organismā no bojātas radioaktīvā materiāla pakas, piesārņotiem priekšmetiem un vides objektiem. Radiācijas avārijas vietas ārējo norobežojumu apsargā Valsts policija, pierobežā - Valsts robežsardze.

4.8. Radiācijas avārija operatora kontrolētajā zonā

56. Ja notikusi radiācijas avārija operatora kontrolētajā zonā, darbu vadītājs:

56.1. veic neatliekamos aizsardzības pasākumus un nekavējoties ziņo centram par radiācijas avāriju, sniedzot šādu informāciju:

56.1.1. radiācijas avārijas laiks, precīza vieta un raksturs;

56.1.2. radiācijas avārijas iespējamais cēlonis un turpmākās attīstības prognoze;

56.1.3. radiācijas avārijā cietušie;

56.1.4. nepieciešamā palīdzība;

56.1.5. radiācijas avārijā iesaistīto radioaktīvo vielu raksturojums, arī to fizikālā un ķīmiskā forma un radioaktivitāte (arī vidē nonākušās radioaktivitātes sākotnējais novērtējums);

56.1.6. citi rādītāji, kas ļauj novērtēt situāciju un prognozēt tās attīstību;

56.1.7. veiktie un plānotie aizsardzības pasākumi;

56.2. savāc, iepako un sagatavo transportēšanai radiācijas avārijā radušos radioaktīvos atkritumus.

57. Ja ir noticis incidents, operators nekavējoties par to informē centru un veic aizsardzības pasākumus operatora kontrolētajā zonā.

4.9. Radiācijas avārijas, kuru cēlonis ir neatļauta darbība ar jonizējošā starojuma avotu (zādzība, pazaudēšana) un nozagta vai pazaudēta jonizējošā starojuma avota atrašana

58. Ja konstatēta neatļauta darbība ar jonizējošā starojuma avotu (zādzība, pazaudēšana), kā arī ja atrasts nozagts vai pazaudēts jonizējošā starojuma avots, darbu vadītājs 24 stundu laikā iesniedz par to paziņojumu Drošības policijā un centrā (2.pielikums). Pēc papildu informācijas saņemšanas darbu vadītājs nekavējoties nosūta centram atkārtotu paziņojumu.

59. Ja kodolmateriāls ir nozagts, tiek veiktas darbības likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 22.pantā noteiktajā kārtībā.

60. Centrs informē attiecīgās iestādes, komercsabiedrības un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par jonizējošā starojuma avota zādzību vai pazušanu, sniedz tā aprakstu, attēlus (ja ir pieejami) un bīstamības raksturojumu.

61. Ja fiziskā vai juridiskā persona ir atradusi jonizējošā starojuma avotu ārpus tā atļautās izmantošanas vai glabāšanas vietas, šī persona par to informē glābšanas dienestu un centru.

62. Ja tiek atrasta radioaktīva viela vai kodolmateriāls:

62.1. Valsts policija (ja atrasta radioaktīvā viela) vai Drošības policija (ja atrasts kodolmateriāls), konsultējoties ar centru, organizē:

62.1.1. zonas norobežošanu un apsardzi 30 metru rādiusā ap iespējamo jonizējošā starojuma avotu;

62.1.2. saņemtās sākotnējās informācijas pārbaudi;

62.2. centrs:

62.2.1. izpēta jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu un precizē aizsardzības pasākumu zonas robežas ap jonizējošā starojuma avotu, lai nepieļautu iedzīvotāju apstarošanu vairāk par 1 mSv gadā. Ja tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējams norobežot plašu teritoriju, pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un veselības aprūpes vai ārstniecības iestādi jonizējošā starojuma dozas limitu uz aizsardzības pasākumu zonas robežas nosaka 5 mSv gadā;

62.2.2. veic mērījumus, lai iegūtu informāciju par atrasto jonizējošā starojuma avotu un noskaidrotu, vai nav notikusi vides piesārņošana ar radioaktīvajām vielām;

62.2.3. kopīgi ar Valsts policiju (ja notikusi radioaktīvās vielas zādzība) vai Drošības policiju (ja notikusi kodolmateriāla zādzība) veic pierādījumu saglabāšanas pasākumus;

62.2.4. nogādā atrasto jonizējošā starojuma avotu uz radiometrijas vai radioķīmijas laboratoriju, lai identificētu jonizējošā starojuma avotu, noskaidrotu tā izcelsmi (atbilstoši tehniskajām iespējām) un bijušo īpašnieku vai lietotāju.

4.10. Mākslīgā Zemes pavadoņa ar radioaktīvajiem materiāliem nokrišana

63. Ja ir pamatoti draudi, ka Latvijas Republikas teritorijā iespējama mākslīgā Zemes pavadoņa ar radioaktīvajiem materiāliem nokrišana:

63.1. centrs informē glābšanas dienestu;

63.2. glābšanas dienests:

63.2.1. informē attiecīgās valsts iestādes, pašvaldības un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par mākslīgā Zemes pavadoņa nokrišanas iespējamību Latvijas Republikas teritorijā un izplata iedzīvotājiem paziņojumu par iespējamu nonākšanu kontaktā ar radioaktīvi piesārņotām pavadoņa atlūzām. Paziņojumā norāda, kā rīkoties, ja atrastas atlūzas;

63.2.2. sadarbībā ar centru izstrādā mākslīgā Zemes pavadoņa atlūzu meklēšanas taktiku, ja nepieciešams, iesaistot meklēšanā citas iestādes un dienestus;

63.3. ārstniecības iestādes sagatavojas sniegt attiecīgu medicīnisko palīdzību.

64. Ja mākslīgais Zemes pavadonis ar radioaktīvajiem materiāliem ir nokritis Latvijas Republikas teritorijā:

64.1. centrs informē Starptautisko atomenerģijas aģentūru un, ja nepieciešams, lūdz tās palīdzību teritorijas radioaktīvā piesārņojuma izpētē un aizsardzības pasākumu veikšanā;

64.2. glābšanas dienests:

64.2.1. koordinē mākslīgā Zemes pavadoņa radioaktīvo atlūzu meklēšanu;

64.2.2. organizē neatliekamos aizsardzības pasākumus.

5. Apmācība rīcībai radiācijas avārijā

65. Rīcībai radiācijas avārijā tiek apmācītas šādas personas:

65.1. pašvaldību civilās aizsardzības komisiju locekļi;

65.2. operatori, darbu vadītāji un objektu darbinieki;

65.3. iestāžu un komercsabiedrību vadītāji un darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, kas radiācijas avārijas gadījumā var tikt iesaistīts aizsardzības pasākumu organizēšanā un veikšanā.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

66. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru izstrādā ieteikumus par mācību programmās iekļaujamiem radiācijas drošības un kodoldrošības tematiem, kā arī par sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību radiācijas avārijā.

67. Lai nodrošinātu gatavību radiācijas avārijai un samazinātu apdraudējumu darbiniekiem, kurus var iesaistīt aizsardzības pasākumu organizēšanā un īstenošanā, izmanto šādus apmācības veidus:

67.1. kvalifikācijas iegūšana (apmācība radiācijas drošībā un kodoldrošībā, kā arī rīcībai radiācijas avārijā un attiecīgo zināšanu pārbaude);

67.2. kvalifikācijas paaugstināšana un attiecīga pārbaude reizi piecos gados pēc kvalifikācijas iegūšanas;

67.3. apmācība un zināšanu pārbaude par gatavību radiācijas avārijai un rīcību radiācijas avārijā, ja tiek būtiski grozīti normatīvie akti, kas regulē radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumus, vai mainās darba nosacījumi vai amata pienākumi;

67.4. mācības, tai skaitā neatliekamo aizsardzības pasākumu zonā (30 km attālumā no Ignalinas atomelektrostacijas) un ilgtermiņa aizsardzības pasākumu zonā (100 km attālumā no Ignalinas atomelektrostacijas), kuras organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību;

67.5. (svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.).

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

6. Starptautiskās palīdzības pieprasīšana un saņemšana

68. Centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju lūdz palīdzību Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, ja radiācijas avārijas dēļ:

68.1. nepieciešams veikt plašus iedzīvotāju un vides aizsardzības pasākumus apdzīvotā vietā Latvijā, kur ir 5000 un vairāk iedzīvotāju;

68.2. ir piesārņota teritorija, kas ir lielāka par 100 km2;

68.3. ārstniecības iestādes nespēj nodrošināt visu radiācijas avārijā cietušo aprūpi un ārstēšanu;

68.4. nav iespējams veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

69. Ārlietu ministrija sadarbībā ar glābšanas dienestu un centru koordinē starptautiskās palīdzības saņemšanu.

70. Ja radiācijas avārijas gadījumā starptautisko palīdzību lūdz jebkura cita iestāde, komercsabiedrība vai nevalstiskā organizācija, palīdzības pieprasījumu, saņemšanu un izmantošanu palīdzības pieprasītājs saskaņo ar glābšanas dienestu un centru.

71. Starptautisko ekspertu un citu palīdzības grupu piedalīšanos radiācijas avārijas seku likvidēšanā un izmeklēšanā koordinē glābšanas dienests.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 89/618/Euratom.

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministrs M.Gulbis
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.152
Ievērojams radioaktīvo vielu daudzums
Nr.
p.k.
RadionuklīdsRadioaktivitāte vaļējiem starojuma avotiem, BqRadioaktivitāte slēgtiem starojuma avotiem, Bq
1234
1.3H10121015
2.7Be10101013
3.14C10101013
4.14C10101013
5.15O10121015
6.18F1091012
7.22Na1091012
8.24Na1081011
9.31Si1091012
10.32P1081011
11.33P10111014
12.35S10111014
13.36Cl1091012
14.38Cl10111014
15.37Ar10111014
16.41Ar10121015
17.40K1091012
18.42K1091012
19.43K1091012
20.45Ca10101013
21.47Ca1091012
22.46Sc1091012
23.47Sc1091012
24.48Sc1081011
25.48V1081011
26.51Cr10101013
27.51Mn1081011
28.52Mn1081011
29.52mMn1081011
30.53Mn10121015
31.54Mn1091012
32.56Mn1081011
33.52Fe1091012
34.55Fe1091012
35.59Fe1091012
36.55Co1091012
37.56Co1081011
38.57Co1091012
39.58Co1091012
40.58mCo10101013
41.60Co1081011
42.60mCo1091012
43.61Co1091012
44.62mCo1081011
45.59Ni10111014
46.63Ni10111014
47.65Ni1091012
48.64Cu1091012
49.65Zn1091012
50.69Zn1091012
51.69mZn1091012
52.72Ga1081011
53.71Ge10111014
54.73As10101013
55.74As1091012
56.76As1081011
57.77As1091012
58.75Se1091012
59.82Br1091012
60.74Kr10121015
61.76Kr10121015
62.77Kr10121015
63.79Kr10121015
64.81Kr10101013
65.83mKr10151018
66.85Kr10141017
67.85mKr10131016
68.87Kr10121015
69.88Kr10121015
70.86Rb1081011
71.85Sr1091012
72.85mSr10101013
73.87mSr1091012
74.89Sr1091012
75.90Sr+1071010
76.91Sr1081011
77.92Sr1091012
78.90Y1081011
79.91Y1091012
80.91mY1091012
81.92Y1081011
82.93Y1081011
83.93Zr+10101013
84.95Zr1091012
85.97Zr+1081011
86.93mNb10101013
87.94Nb1091012
88.95Nb1091012
89.97Nb1091012
90.98Nb1081011
91.90Mo1091012
92.93Mo10111014
93.99Mo1091012
94.101Mo1091012
95.96Tc1091012
96.96mTc10101013
97.97Tc10111014
98.97mTc10101013
99.99Tc10101013
100.99mTc10101013
101.97Ru10101013
102.103Ru1091012
103.105Ru1091012
104.106Ru+1081011
105.103mRu10111014
106.105Rh10101013
107.103Pd10111014
108.109Pd1091012
109.105Ag1091012
110.110mAg1091012
111.111Ag1091012
112.109Cd1091012
113.115Cd1091012
114.115mCd1091012
115.111In1091012
116.113mIn1091012
117.114mIn1091012
118.115mIn1091012
119.113Sn10101013
120.125Sn1081011
121.122Sb1071010
122.124Sb1091012
123.125Sb1091012
124.123mTe10101013
125.125mTe10101013
126.127Te1091012
127.127mTe10101013
128.129Te1091012
129.129mTe1091012
130.131Te1081011
131.131mTe1091012
132.132Te10101013
133.133Te1081011
134.133mTe1081011
135.134Te1091012
136.123I10101013
137.125I1091012
138.126I1091012
139.129I1081011
140.130I1091012
141.131I1091012
142.132I1081011
143.133I1091012
144.134I1081011
145.135I1091012
146.131mXe1071010
147.133Xe1071010
148.135Xe10131016
149.129Cs1081011
150.131Cs1091012
151.132Cs1081011
152.134mCs1081011
153.134Cs1071010
154.135Cs10101013
155.136Cs1081011
156.137Cs+1071010
157.138Cs1071010
158.131Ba1091012
159.140Ba+1081011
160.140La1081011
161.139Ce1091012
162.141Ce10101013
163.134Ce1091012
164.144Ce+1081011
165.142Pr1081011
166.143Pr1091012
167.147Nd1091012
168.149Nd1091012
169.147Pm10101013
170.149Pm1091012
171.151Sm10111014
172.153Sm1091012
173.152Eu1091012
174.152mEu1091012
175.154Eu1091012
176.155Eu10101013
177.153Gd10101013
178.159Gd1091012
179.160Tb1091012
180.165Dy1091012
181.166Dy1091012
182.166Ho1081011
183.169Er10101013
184.171Er1091012
185.170Tm1091012
186.171Tm10111014
187.175Yb10101013
188.177Lu10101013
189.181Hf1091012
190.182Ta1071010
191.181W10101013
192.185W10101013
193.187W1091012
194.186Re1091012
195.188Re1081011
196.185Os1091012
197.191Os10101013
198.191mOs10101013
199.193Os1091012
200.190Ir1091012
201.192Ir1071010
202.194Ir1081011
203.191Pt1091012
204.193mPt10101013
205.197Pt1091012
206.197mPt1091012
207.198Au1091012
208.199Au1091012
209.197Hg10101013
210.197mHg1091012
211.203Hg1081011
212.200Tl1091012
213.201Tl1091012
214.202Tl1091012
215.204Tl1071010
216.203Pb1091012
217.210Pb+1071010
218.212Pb+1081011
219.206Bi1081011
220.207Bi1091012
221.210Bi1091012
222.212Bi+1081011
223.203Po1091012
224.205Po1091012
225.207Po1091012
226.210Po1071010
227.211At10101013
228.220Rn+10101013
229.222Rn+10111014
230.223Ra+1081011
231.224Ra+1081011
232.225Ra1081011
233.226Ra+1071010
234.227Ra1091012
235.228Ra+1081011
236.228Ac1091012
237.226Th+10101013
238.227Th1071010
239.228Th+1071010
240.229Th+106109
241.230Th1071010
242.231Th10101013
243.232Thsec106109
244.234Th+1081011
245.230Pa1091012
246.231Pa106109
247.233Pa10101013
248.230U+1081011
249.231U10101013
250.232U+106109
251.233U1071010
252.234U1071010
253.235U+1071010
254.236U1071010
255.237U1091012
256.238U+1071010
257.238Usec106109
258.239U1091012
259.234U10101013
260.240U+1091012
261.237Np+106109
262.239Np10101013
263.240Np1091012
264.234Pu10101013
265.235Pu10101013
266.236Pu1071010
267.237Pu10101013
268.238Pu1071010
269.239Pu1071010
270.240Pu106109
271.241Pu1081011
272.242Pu1071010
273.243Pu10101013
274.244Pu1071010
275.241Am1071010
276.242Am1091012
277.242mAm+1071010
278.234Am+106109
279.242Cm1081011
280.243Cm1071010
281.244Cm1071010
282.245Cm106109
283.246Cm106109
284.247Cm106109
285.248Cm106109
286.249Bk1091012
287.246Cf1091012
288.248Cf1071010
289.249Cf106109
290.250Cf1071010
291.251Cf106109
292.252Cf1071010
293.253Cf1081011
294.254Cf106109
295.253Es1081011
296.254Es1071010
297.254mEs1091012
298.254Fm10101013
299.256Fm1091012
Iekšlietu ministrs M.Gulbis
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.152
Paziņojums par neatļautu darbību ar jonizējošā starojuma avotu (zādzību, pazaudēšanu) un nozagta vai pazaudēta jonizējošā starojuma avota atrašanu

Iekšlietu ministrs M.Gulbis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 152Pieņemts: 08.04.2003.Stājas spēkā: 16.04.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 58, 15.04.2003.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
73845
{"selected":{"value":"05.07.2009","content":"<font class='s-1'>05.07.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"05.07.2009","iso_value":"2009\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"21.03.2008","iso_value":"2008\/03\/21","content":"<font class='s-1'>21.03.2008.-04.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-20.03.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.02.2006","iso_value":"2006\/02\/25","content":"<font class='s-1'>25.02.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.04.2003","iso_value":"2003\/04\/16","content":"<font class='s-1'>16.04.2003.-24.02.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
05.07.2009
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)