1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā.

2. Noteikumi attiecas uz šādiem iespējamiem radiācijas avārijas veidiem:

2.1. kodolavārija - ar kodolreaktoru vai citu kodoldegvielas cikla uzņēmumu, kodoldegvielas transportēšanu vai glabāšanu saistīts gadījums, kura izraisītās sekas rada normatīvajos aktos noteikto jonizējošā starojuma dozas limitu darbiniekiem vai iedzīvotājiem (turpmāk - jonizējošā starojuma dozas limiti) pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem kaitējuma samazināšanai (turpmāk - aizsardzības pasākumi);

2.2. avārija - ar lauksaimniecībai, rūpniecībai, medicīnai, zinātniskajai pētniecībai vai enerģijas ģenerēšanai kosmiskajos objektos paredzētu jonizējošā starojuma avotu izgatavošanu, lietošanu, glabāšanu, apglabāšanu vai transportēšanu saistīts gadījums, kura izraisītās sekas rada jonizējošā starojuma dozas limitu pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem, vai jonizējošā starojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 3.punktā noteiktos lielumus;

2.3. negadījums - radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu objektā, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo radionuklīdu daudzumu, ko gada laikā drīkst izkliedēt vidē (turpmāk - ievērojama radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede), bet nepārsniedzot šo noteikumu 3.punktā noteiktos lielumus;

2.4. incidents - ar radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi saistīts gadījums, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu objektā, bet nerada ievērojamu radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi.

3. Avārijas gadījumā tiek pārsniegta:

3.1. īpatnējā radioaktivitāte ūdenī, kas paredzēts patēriņam:

3.1.1. tritijam - 1 kBq/l;

3.1.2. izotopam ⁹⁰Sr - 0,6 Bq/l;

3.1.3. izotopam ¹³⁷Cs - 1 Bq/l;

3.2. īpatnējā radioaktivitāte upju un ezeru ūdenī:

3.2.1. kopējā beta radioaktivitāte, pārrēķināta izotopam ⁹⁰Sr, - 6 Bq/l;

3.2.2. izotopam ¹³⁷Cs - 10 Bq/l;

3.3. radioaktīvo vielu koncentrācija gaisā:

3.3.1. izotopam ¹³¹I - 55 Bq/m3;

3.3.2. izotopam ⁹⁰Sr - 0,05 Bq/m3;

3.3.3. izotopam ¹³⁷Cs - 0,3 Bq/m3;

3.4. īpatnējā radioaktivitāte pārtikas produktos (lielāka par normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo radionuklīdu daudzumu).

4. Radiācijas avārijas kaitējums ir:

4.1. kaitējums cilvēka veselībai (arī cilvēka nāve);

4.2. īpašuma bojājums vai zaudējums;

4.3. ekonomiskie zaudējumi, ko radījis kaitējums cilvēka veselībai (arī cilvēka nāve), īpašuma bojājums vai zaudējums;

4.4. vides atjaunošanas izmaksas, ja vides stāvoklis ir būtiski pasliktinājies;

4.5. no vides izmantošanas ekonomiskās interesēs iegūstamā ienākuma zaudējums, kas radies, būtiski pasliktinoties vides stāvoklim;

4.6. aizsardzības pasākumu izmaksas un to radītie zaudējumi vai bojājumi.

5. Operators objektā, kas varētu izraisīt radiācijas avārijas kaitējumu (turpmāk - objekts), izstrādā plānu sagatavotībai radiācijas avārijām un rīcībai radiācijas avārijas gadījumā (turpmāk - rīcības plāns).

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

6. Objekts ir:

6.1. iekārta, telpa vai to komplekss operatora kontrolētajā zonā, kurā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru kopējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos ievērojamos radioaktīvo vielu daudzumus;

6.2. transportlīdzeklis, ar ko pārvadā jonizējošā starojuma avotus, kuru kopējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos ievērojamos radioaktīvo vielu daudzumus.

7. Rīcības plāns paredz aizsardzības pasākumus, lai:

7.1. samazinātu radiācijas avārijas rašanās iespēju un avārijas sekas, paredzot aizsardzības pasākumus arī iedzīvotājiem, kurus var apdraudēt radiācijas avārija;

7.2. novērstu vai maksimāli samazinātu tūlītēju radiācijas avārijas kaitējumu (kaitējums, ko radījusi intensīva apstarošana vai apstarošana, kas nav ilgāka par piecām dienām, ja jonizējošā starojuma doza visam ķermenim vienā apstarošanas reizē ir 500 mSv un lielāka);

7.3. samazinātu vēlīnā radiācijas avārijas kaitējuma rašanās varbūtību (kaitējuma rašanās varbūtība ir proporcionāla saņemtajai jonizējošā starojuma dozai, kaitējuma smagums nav atkarīgs no saņemtās jonizējošā starojuma dozas lieluma).

(Grozīts ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.151)

8. Operators saskaņo rīcības plānu ar:

8.1. Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk - centrs);

8.2. vietējo pašvaldību, ja radioaktīvo vielu kopējā radioaktivitāte operatora kontrolētajā zonā atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem lielumiem vai ir lielāka par tiem;

8.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk - glābšanas dienests), ja radiācijas avārijas sekas var ietekmēt iedzīvotājus un vidi ārpus operatora kontrolētās zonas.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

9. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

10. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, reizi trijos gados informē iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par veselības aizsardzības pasākumiem un rīcību radiācijas avārijas gadījumā. Informācijā ietver šādus jautājumus:

10.1. jonizējošais starojums un tā ietekme uz iedzīvotājiem un vidi;

10.2. radiācijas avārijas veidi, avārijas seku iespējamā ietekme uz iedzīvotājiem un vidi;

10.3. aizsardzības pasākumi un to īstenošanas metodes;

10.4. iedzīvotāju rīcība radiācijas avārijas gadījumā (arī joda profilakse), kā arī joda preparātu saņemšanas un iegādes iespējas;

10.5. kompetentās iestādes un komercsabiedrības, kuras var sniegt informāciju par radiācijas drošību.

11. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru precizē, papildina un izplata šo noteikumu 10.punktā minēto informāciju, ja būtiski mainās iepriekš sniegtās informācijas saturs.

12. Operatora pilnvarots darbu vadītājs darbam ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk - darbu vadītājs) par radiācijas avārijas iespējamību un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem informē attiecīgās valsts un pašvaldību iestādes un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija.

13. Radiācijas avārijas gadījumā glābšanas dienests apziņo un brīdina iedzīvotājus, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

14. Pēc centra ieteikuma glābšanas dienests radiācijas avārijā cietušajiem iedzīvotājiem nekavējoties sniedz šādu informāciju:

14.1. notikušās radiācijas avārijas veids, cēlonis (ja iespējams), mērogs un paredzamā attīstība;

14.2. ieteicamie iedzīvotāju aizsardzības pasākumi (atkarībā no radiācijas avārijas veida):

14.2.1. ierobežojumi noteiktu pārtikas produktu lietošanā, ja ir aizdomas par to piesārņojumu ar radioaktīvajām vielām;

14.2.2. higiēnas ievērošana, kā arī dezaktivācija - radioaktīvo vielu aizvākšana, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu uz visu veidu virsmām, iedzīvotāju organismā, materiālos, vides objektos, pārtikas produktos, dzīvnieku barībā un dzeramajā ūdenī;

14.2.3. nodrošināšana ar radioaktīvi nepiesārņotiem pārtikas produktiem un dzīvnieku barību atbilstoši attiecīgajām normām;

14.2.4. uzturēšanās telpās;

14.2.5. evakuācija;

14.2.6. aizsargvielu izsniegšana un lietošana vai iegāde;

14.2.7. dzīvnieku veterinārās palīdzības punktu izveide;

14.2.8. lauksaimniecības dzīvnieku, sporta un darba dzīvnieku ganīšanas ierobežojumi;

14.2.9. lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku, sporta un darba dzīvnieku un atrakciju dzīvnieku pārvietošana noteiktā kārtībā;

14.3. papildu aizsardzības pasākumi noteiktām iedzīvotāju grupām (ja nepieciešams).

(Grozīts ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.151; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

15. Glābšanas dienests iedzīvotājiem, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, sniedz šādu informāciju:

15.1. norādījums turēt ieslēgtus radioaparātus un televizorus;

15.2. vispārīgi ieteikumi par rīcību radiācijas avārijas gadījumā;

15.3. papildu ieteikumi.

16. Pēc informācijas saņemšanas par iespējamo radiācijas avāriju glābšanas dienests šo noteikumu 15.punktā minēto informāciju papildina ar iepriekš sagatavotu informāciju par radiācijas avārijas iespējamo ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, kā arī par vispārīgiem radiācijas drošības pasākumiem.

17. Centrs, ņemot vērā iespējamās radiācijas avārijas raksturu un mērogu, pēc glābšanas dienesta pieprasījuma nodrošina pašvaldības, iestādes un komercsabiedrības, kuras var tikt iesaistītas aizsardzības pasākumu organizēšanā un veikšanā radiācijas avārijas gadījumā, ar informāciju par iespējamās radiācijas avārijas sekām, jonizējošā starojuma kaitējumu veselībai un individuālajiem aizsardzības pasākumiem. Centrs precizē, papildina un izplata minēto informāciju, ja būtiski mainās iepriekš sniegtās informācijas saturs.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

18. Ja radiācijas avārija ir notikusi, informāciju par aizsardzības pasākumiem attiecīgi papildina, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

19. Ja notikusi kodolavārija vai avārija un ir pieņemts lēmums veikt plašus aizsardzības pasākumus, kuri skar vairāk par 100 iedzīvotājiem (turpmāk - plaši aizsardzības pasākumi), centrs informāciju par aizsardzības pasākumiem un to nepieciešamības pamatojumu nekavējoties sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai un Eiropas Komisijai, kā arī citām valstīm, kuras ietekmē vai var ietekmēt Latvijas teritorijā notikušās kodolavārijas vai avārijas sekas un paredzamie aizsardzības pasākumi (turpmāk - iesaistītās valstis).

20. Ja notikusi kodolavārija vai avārija un ir pieņemts vai sagatavots lēmums par aizsardzības pasākumu veikšanu, pamatojoties uz operatora, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, Eiropas Komisijas vai citas valsts sniegto informāciju par iespējamo kodolavāriju vai avāriju, kuras ietekme var skart Latviju, centrs sniedz informāciju Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm par plašu aizsardzības pasākumu iespējamo veikšanu.

21. Centrs sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm šādu informāciju:

21.1. kodolavārijas vai avārijas raksturs, laiks un precīza vieta;

21.2. objekts vai darbība, kas izraisījusi kodolavāriju vai avāriju;

21.3. iespējamais vai konstatētais kodolavārijas vai avārijas cēlonis un paredzamā attīstība, kas saistīta ar radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi un iespējamo radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos ārpus Latvijas;

21.4. radioaktīvo vielu noplūdes vai izkliedes vispārīgs raksturojums, iespējamā fizikālā un ķīmiskā forma, vidē nonākušo radioaktīvo vielu daudzums, sastāvs un izkliedes efektīvais augstums;

21.5. esošie un paredzamie meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi, kas ietekmē radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos.

22. Pēc attiecīgo datu iegūšanas papildus šo noteikumu 21.punktā noteiktajai informācijai centrs sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm šādu informāciju:

22.1. vides radiācijas monitoringa rezultāti;

22.2. pārtikas produktu, dzīvnieku barības un dzeramā ūdens radioaktivitātes mērījumu rezultāti;

22.3. veiktie vai plānotie aizsardzības pasākumi;

22.4. veiktie vai plānotie pasākumi iedzīvotāju informēšanai;

22.5. radioaktīvās vielas noplūdes vai izkliedes rakstura prognoze noteiktam laikposmam.

23. Radiācijas avārijas likvidēšanas laikā šo noteikumu 21. un 22.punktā noteikto informāciju centrs precizē un papildina ar datiem par kodolavārijas vai avārijas attīstību, tās prognozējamām un faktiskām beigām. Minētos datus nosūta periodiski, lai attiecīgās organizācijas un citas valstis varētu veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Kodolavārijas vai avārijas seku likvidēšanas laikā minēto informāciju sniedz reizi mēnesī vai retāk pēc vienošanās ar informācijas saņēmējiem.

24. Iespējami šādu veidu aizsardzības pasākumi:

24.1. neatliekamie aizsardzības pasākumi, kuri veicami tūlīt pēc informācijas saņemšanas par notikušu radiācijas avāriju vai tās nenovēršamiem draudiem, lai novērstu vai samazinātu tūlītējo radiācijas avārijas kaitējumu;

24.2. ilgtermiņa aizsardzības pasākumi, kuri veicami pēc radiācijas avārijas, lai samazinātu vēlīno radiācijas avārijas kaitējumu.

25. Aizsardzības pasākumus plāno šādām zonām:

25.1. objektam;

25.2. neatliekamo aizsardzības pasākumu zonai - teritorijai ap objektu, kur plānots veikt neatliekamos aizsardzības pasākumus;

25.3. ilgtermiņa aizsardzības pasākumu zonai - teritorijai ap objektu (arī neatliekamo aizsardzības pasākumu zona), kurā laikus nodrošina efektīvus aizsardzības pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozas no radioaktīviem nosēdumiem, radioaktīvi piesārņotiem pārtikas produktiem un dzeramā ūdens.

26. Operators novērtē objektā lielāko iespējamo radiācijas avārijas kaitējumu un, ņemot vērā dabiskās robežlīnijas (piemēram, reljefa lūzumi, ūdenstilpes), pēc saskaņošanas ar centru un glābšanas dienestu nosaka aizsardzības pasākumu zonu robežas.

27. Plānojot aizsardzības pasākumus, operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests:

27.1. novērtē attiecīgā aizsardzības pasākuma, tai skaitā operatīvā monitoringa, izpildes iespējas, efektivitāti un izmaksas;

27.2. plāno aizsardzības pasākumus, lai:

27.2.1. radiācijas avārijas kaitējums būtu pēc iespējas mazāks;

27.2.2. aizsardzības pasākumu radītais kaitējums videi un īpašumam, kā arī apgrūtinājums radiācijas avārijā cietušajiem iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāks;

27.2.3. kopējā jonizējošā starojuma doza, ko saņem radiācijas avārijā cietušie iedzīvotāji un darbinieki, kas veic aizsardzības pasākumus, būtu minimāla salīdzinājumā ar radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju saņemto kopējo jonizējošā starojuma dozu, ja attiecīgie aizsardzības pasākumi netiek veikti;

27.3. izvērtē iespējamajam kaitējumam atbilstošu aizsardzības pasākumu veidu, mērogu un ilgumu.

28. Operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests plāno šādus aizsardzības pasākumus radiācijas avārijas gadījumā:

28.1. joda profilakse;

28.2. uzturēšanās telpās;

28.3. evakuācija;

28.4. dezaktivācija;

28.5. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju glābšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

28.6. pārtikas produktu un dzeramā ūdens kontrole un radioaktīvi piesārņoto pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumi;

28.7. mājlopu aizsardzība no radioaktīvā piesārņojuma;

28.8. radiācijas avārijas vai tās radītā radioaktīvā piesārņojuma vietas norobežošana, lai samazinātu radioaktīvo vielu izplatību un kontrolētu iedzīvotāju pārvietošanos uz radioaktīvi piesārņoto teritoriju vai no tās;

28.9. lokālo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu aizsardzība;

28.10. ugunsgrēka novēršana un dzēšana;

28.11. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju apstarojuma kontrole;

28.12. vides radioaktīvā piesārņojuma reģistrācija un kontrole;

28.13. radiācijas avārijā cietušajā transportlīdzeklī esošo bojāto radioaktīvo materiālu paku atkārtota iepakošana;

28.14. radioaktīvo atkritumu iepakošana un nogādāšana radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā);

28.15. radiācijas avārijas seku likvidācijā iesaistīto darbinieku apstarojuma un radioaktīvā piesārņojuma reģistrācija un citi aizsardzības pasākumi;

28.16. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju aizsardzības pasākumu organizēšana.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

29. Ja pēc šo noteikumu 28.punktā minēto aizsardzības pasākumu veikšanas radiācijas avārijas vietā vēl iespējams radioaktīvais piesārņojums, operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests plāno šādus papildu pasākumus:

29.1. teritorijas dezaktivācija;

29.2. pārtikas, dzīvnieku barības un vides objektu radioaktīvā piesārņojuma kontrole;

29.3. radiācijas avārijā cietušo un radiācijas avārijas seku likvidēšanā iesaistīto darbinieku veselības ilgtermiņa monitorings un rehabilitācija.

30. Šajos noteikumos noteiktās jonizējošā starojuma dozas vai dozas jaudas iedzīvotājiem izmanto kā ieteikumus attiecībā uz grūtniecēm un bērniem, bet aizsardzības pasākumus plāno un veic tā, lai grūtnieču un bērnu saņemtās dozas būtu pēc iespējas mazākas.

31. Joda profilaksi veic īsi pirms iespējamās radioaktīvo vielu noplūdes vai izkliedes vidē no objekta vai tūlīt pēc tās, lai mazinātu jonizējošā starojuma kaitīgo ietekmi uz to iedzīvotāju veselību, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, un radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju veselību. Joda preparātus (kālija jodīda tabletes, 5 % kālija jodīda šķīdumu) lieto, ņemot vērā centra ieteikumu, pēc glābšanas dienesta norādījuma saskaņā ar pievienoto joda preparātu lietošanas instrukciju.

32. Veselības ministrija:

32.1. saskaņā ar centra ieteikumiem nosaka joda profilaksei nepieciešamo joda tablešu daudzumu;

32.2. iegādājas joda tabletes un nodod attiecīgajām pašvaldībām izdalīšanai individuālai glabāšanai tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (arī ap objektu, kur radiācijas avārijas gadījumā iespējama radioaktīvā joda izkliede), kā arī atjauno joda tablešu krājumus.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

32.¹ Veselības ministrija sagatavo priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par joda tablešu iegādi valsts materiālajām rezervēm, kā arī minēto krājumu uzglabāšanu, atjaunošanu un papildināšanu to iedzīvotāju vajadzībām, kuri dzīvo ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

33. Joda profilaksi veic:

33.1. ņemot vērā centra ieteikumu, pēc glābšanas dienesta lēmuma, ja:

33.1.1. saņemts paziņojums par notikušu vai iespējamu radiācijas avāriju, kuras dēļ Latvijas Republikas teritorijā tuvāko sešu stundu laikā iespējamā radioaktīvā joda koncentrācija gaisā tuvākajās desmit dienās pilngadīgiem iedzīvotājiem var radīt tādu jonizējošā starojuma dozu vairogdziedzerī, kas ir lielāka par 500 mSv, un ir informācija, ka radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi no avarējušā kodolobjekta neizdodas būtiski samazināt;

33.1.2. noteiktā Latvijas Republikas teritorijas daļā tiek konstatēts kodolavārijā radies radioaktīvo putekļu (aerosolu) mākonis, kura jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par:

33.1.2.1. 0,1 mSv/h, ja radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede netiek samazināta;

33.1.2.2. 1,0 mSv/h, ja radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede tiek samazināta (notiek joda un cēzija radionuklīdu absorbcija radiācijas avārijas lokalizācijas sistēmās objektā);

33.2. ja saņemts paziņojums par tuvāko triju stundu laikā iespējamu radiācijas avāriju un pašvaldība, kura atrodas neatliekamo aizsardzības pasākumu zonā (turpmāk - pašvaldība), izdevusi attiecīgu rīkojumu.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

34. Joda profilaksi veic ne ilgāk kā septiņas dienas.

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

35. Ņemot vērā centra ieteikumu, glābšanas dienests pieņem lēmumu par radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju uzturēšanos telpās, ja uzturēšanās telpās 6-48 stundas jonizējošā starojuma dozu, ko rada ārējais un iekšējais apstarojums, samazina līdz:

35.1. 3 mSv tuvākajās sešās stundās;

35.2. 10 mSv tuvākajās 48 stundās.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

36. Aizsardzības pasākumu - uzturēšanos telpās - piemēro ne ilgāk par 48 stundām.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

37. Evakuāciju veic, pārvietojot radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus no pastāvīgās dzīvesvietas, kā arī no darba un atpūtas vietām, lai novērstu vai samazinātu viņu apstarošanos un nepieļautu radiācijas avārijas kaitējumu.

38. Ņemot vērā centra ieteikumu, lēmumu par radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju evakuāciju pieņem attiecīgā pašvaldība.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

39. Lēmumu par objektā notikušās radiācijas avārijas un tās seku likvidēšanā neiesaistīto darbinieku evakuāciju no objekta pieņem operators.

40. Evakuāciju veic šādos gadījumos:

40.1. ja iespējamā jonizējošā starojuma doza:

40.1.1. ir lielāka par 10 mSv tuvākajās 24 stundās;

40.1.2. ir lielāka par 50 mSv tuvākajās septiņās dienās;

40.2. ja paredzamā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 1 mSv/h no:

40.2.1. radioaktīvā aerosola mākoņa (aprēķinā ietver paredzamā iekšējā un ārējā apstarojuma jonizējošā starojuma dozu summu no radioaktīvā aerosola mākoņa un augsnes virskārtas tuvāko septiņu dienu laikā);

40.2.2. teritorijas radioaktīvā piesārņojuma (aprēķinā pieņem, ka jonizējošā starojuma doza septiņās dienās atbilst 50 % no jonizējošā starojuma dozas atklātā teritorijā, jo iedzīvotāji noteiktu laiku atrodas telpās);

40.3. ja konstatētā jonizējošā starojuma dozas jauda telpās, kurās uzturas radiācijas avārijā cietušie iedzīvotāji, ir lielāka par 0,1 mSv/h.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

41. Ja paredzamā jonizējošā starojuma doza:

41.1. 30 dienu laikā pēc avārijas ir 30 mSv vai teritorijas radioaktīvā piesārņojuma radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 0,2 mSv/h (veicot mērījumus divas līdz trīsdesmit dienas pēc radiācijas avārijas), radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus pārvieto, paredzot atgriešanos viena līdz divu gadu laikā (jonizējošā starojuma doza septiņās dienās atbilst 50 % no jonizējošā starojuma dozas atklātā teritorijā, jo iedzīvotāji noteiktu laiku atrodas telpās);

41.2. cilvēka dzīves laikā pēc radiācijas avārijas sasniegs 1 Sv, radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus pārvieto uz citu dzīvesvietu, neparedzot atgriešanos.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

42. Ja iespējamā jonizējošā starojuma doza 30 dienu laikā pēc radiācijas avārijas nepārsniedz 10 mSv, pieļauj radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju atgriešanos viņu pastāvīgajā dzīvesvietā.

43. Evakuāciju veic tā, lai radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju saņemtās jonizējošā starojuma dozas būtu iespējami mazākas un kopējā jonizējošā starojuma doza evakuācijas laikā nepārsniegtu 30 mSv, kā arī ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus. Krīzes vadības padome koordinē vairāku pašvaldību vienlaikus veiktos evakuācijas pasākumus.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

44. Pašvaldība evakuē radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus atbilstoši pašvaldības civilās aizsardzības plānam, kā arī ar citām pašvaldībām, iestādēm un komercsabiedrībām noslēgtajiem sadarbības līgumiem par transporta nodrošinājumu, evakuēto izmitināšanu un nepieciešamo sadzīves apstākļu nodrošināšanu.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

45. Centrs un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra sadarbībā ar glābšanas dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un pašvaldībām organizē un veic radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju, ēku, ceļu, tehnikas un lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku, sporta un darba dzīvnieku un atrakciju dzīvnieku dezaktivāciju, ja:

45.1. vides radioaktīvais piesārņojums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto līmeni;

45.2. paredzamā jonizējošā starojuma doza iedzīvotājiem ir lielāka par 5 mSv/gadā.

(Grozīts ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.151)

46. Dezaktivācijas punktus izveido:

46.1. radioaktīvi piesārņotās teritorijas tiešā tuvumā;

46.2. robežpāreju un robežšķērsošanas punktu tiešā tuvumā;

46.3. ārstniecības iestādēs.

47. Zemkopības ministrija, ņemot vērā Veselības ministrijas un Vides ministrijas ieteikumus, pieņem lēmumu par pārtikas produktu un dzeramā ūdens aizsardzības pasākumiem.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

48. Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija atbilstoši savai kompetencei:

48.1. veic pārtikas produktu un dzeramā ūdens radioaktīvā piesārņojuma kontroli un informē centru par neatbilstību noteiktajām prasībām;

48.2. ja nepieciešams, nosaka radioaktīvi piesārņoto pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumus.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.181)

49. Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija atbilstoši savai kompetencei aizliedz lietot pārtikas produktus un dzeramo ūdeni, kas varētu būt radioaktīvi piesārņoti, šādos gadījumos:

49.1. ja teritorijas radioaktīvā piesārņojuma radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 1 µSv/h;

49.2. ja izotopa ¹³¹I nosēdumi uz augsnes rada īpatnējo radioaktivitāti, kas:

49.2.1. ir lielāka par 10 kBq/m², - aizliedz lietot pārtikas produktus;

49.2.2. ir lielāka par 1 kBq/m², - aizliedz lietot pienu un dzeramo ūdeni;

49.3. ja izotopa ¹³⁷Cs nosēdumi uz augsnes rada īpatnējo radioaktivitāti, kas ir lielāka par 2 kBq/m².

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.181)

50. Pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanu aizliedz:

50.1. ja izotopa ¹³¹I īpatnējā radioaktivitāte 14 dienu laikā pēc kodolavārijas:

50.1.1. pārtikas produktos ir lielāka par 1 kBq/kg;

50.1.2. pienā un dzeramajā ūdenī ir lielāka par 0,1 kBq/l;

50.2. ja izotopa ¹³⁷Cs īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 1 kBq/kg.

(Apakšnodaļas nosaukums MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

51. Lēmumu par aizsardzības pasākumu veikšanu lauksaimniecībā pieņem Zemkopības ministrija.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

52. Ja radioaktīvais piesārņojums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto līmeni, Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina dzīvnieku barības un augu radioaktīvā piesārņojuma kontroli un, ja nepieciešams, ievieš tādas dzīvnieku barības pārstrādes metodes, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu dzīvnieku barībā un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, kā arī nosaka radioaktīvi piesārņotās dzīvnieku barības lietošanas ierobežojumus.

53. Pašvaldības un Pārtikas un veterinārais dienests koordinē dzīvnieku (izņemot savvaļas dzīvniekus) pārvietošanu. Dzīvniekus pārvieto to īpašnieks.

(MK 21.02.2006. noteikumu Nr.151 redakcijā)

54. Ja transportlīdzeklis, kas pārvadā radioaktīvos materiālus, ir cietis avārijā, radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbus notikuma vietā koordinē centrs.

55. Ja transportlīdzeklis, kas pārvadā radioaktīvos materiālus, cietis radiācijas avārijā:

55.1. transportlīdzekļa vadītājs veic neatliekamos aizsardzības pasākumus, kas noteikti jonizējošā starojuma avota drošības datu lapā, un par notikušo informē centru, glābšanas dienestu un attiecīgo pašvaldību;

55.2. tas avārijas dienests, kurš pirmais ierodas radiācijas avārijas notikuma vietā (ja transportlīdzekļa vadītājs nav varējis informēt par radiācijas avāriju un kravā esošajiem radioaktīvajiem materiāliem), ziņo centram un glābšanas dienestam par radiācijas avāriju, radiācijas brīdinājuma zīmēm, kas atrodas uz transportlīdzekļa un radioaktīvo materiālu iepakojuma, kā arī sniedz citu informāciju, kas raksturo kravu;

55.3. avārijas dienests, kas veic darbus radiācijas avārijas vietā, norobežo radiācijas avārijas notikuma vietu, ja ir aizdomas par radioaktīvā materiāla pakas bojājumu, un izsauc centra pārstāvi. Centra pārstāvis vada bojātās radioaktīvo materiālu pakas atkārtotu iepakošanu un citus radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbus radiācijas avārijas vietā;

55.4. centrs vada darbus radiācijas avārijas vietā, nepieļaujot iedzīvotāju apstarošanu un radioaktīvo vielu nokļūšanu cilvēka organismā no bojātas radioaktīvā materiāla pakas, piesārņotiem priekšmetiem un vides objektiem. Radiācijas avārijas vietas ārējo norobežojumu apsargā Valsts policija, pierobežā - Valsts robežsardze.

56. Ja notikusi radiācijas avārija operatora kontrolētajā zonā, darbu vadītājs:

56.1. veic neatliekamos aizsardzības pasākumus un nekavējoties ziņo centram par radiācijas avāriju, sniedzot šādu informāciju:

56.1.1. radiācijas avārijas laiks, precīza vieta un raksturs;

56.1.2. radiācijas avārijas iespējamais cēlonis un turpmākās attīstības prognoze;

56.1.3. radiācijas avārijā cietušie;

56.1.4. nepieciešamā palīdzība;

56.1.5. radiācijas avārijā iesaistīto radioaktīvo vielu raksturojums, arī to fizikālā un ķīmiskā forma un radioaktivitāte (arī vidē nonākušās radioaktivitātes sākotnējais novērtējums);

56.1.6. citi rādītāji, kas ļauj novērtēt situāciju un prognozēt tās attīstību;

56.1.7. veiktie un plānotie aizsardzības pasākumi;

56.2. savāc, iepako un sagatavo transportēšanai radiācijas avārijā radušos radioaktīvos atkritumus.

57. Ja ir noticis incidents, operators nekavējoties par to informē centru un veic aizsardzības pasākumus operatora kontrolētajā zonā.

58. Ja konstatēta neatļauta darbība ar jonizējošā starojuma avotu (zādzība, pazaudēšana), kā arī ja atrasts nozagts vai pazaudēts jonizējošā starojuma avots, darbu vadītājs 24 stundu laikā iesniedz par to paziņojumu Drošības policijā un centrā (2.pielikums). Pēc papildu informācijas saņemšanas darbu vadītājs nekavējoties nosūta centram atkārtotu paziņojumu.

59. Ja kodolmateriāls ir nozagts, tiek veiktas darbības likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 22.pantā noteiktajā kārtībā.

60. Centrs informē attiecīgās iestādes, komercsabiedrības un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par jonizējošā starojuma avota zādzību vai pazušanu, sniedz tā aprakstu, attēlus (ja ir pieejami) un bīstamības raksturojumu.

61. Ja fiziskā vai juridiskā persona ir atradusi jonizējošā starojuma avotu ārpus tā atļautās izmantošanas vai glabāšanas vietas, šī persona par to informē glābšanas dienestu un centru.

62. Ja tiek atrasta radioaktīva viela vai kodolmateriāls:

62.1. Valsts policija (ja atrasta radioaktīvā viela) vai Drošības policija (ja atrasts kodolmateriāls), konsultējoties ar centru, organizē:

62.1.1. zonas norobežošanu un apsardzi 30 metru rādiusā ap iespējamo jonizējošā starojuma avotu;

62.1.2. saņemtās sākotnējās informācijas pārbaudi;

62.2. centrs:

62.2.1. izpēta jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu un precizē aizsardzības pasākumu zonas robežas ap jonizējošā starojuma avotu, lai nepieļautu iedzīvotāju apstarošanu vairāk par 1 mSv gadā. Ja tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējams norobežot plašu teritoriju, pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un veselības aprūpes vai ārstniecības iestādi jonizējošā starojuma dozas limitu uz aizsardzības pasākumu zonas robežas nosaka 5 mSv gadā;

62.2.2. veic mērījumus, lai iegūtu informāciju par atrasto jonizējošā starojuma avotu un noskaidrotu, vai nav notikusi vides piesārņošana ar radioaktīvajām vielām;

62.2.3. kopīgi ar Valsts policiju (ja notikusi radioaktīvās vielas zādzība) vai Drošības policiju (ja notikusi kodolmateriāla zādzība) veic pierādījumu saglabāšanas pasākumus;

62.2.4. nogādā atrasto jonizējošā starojuma avotu uz radiometrijas vai radioķīmijas laboratoriju, lai identificētu jonizējošā starojuma avotu, noskaidrotu tā izcelsmi (atbilstoši tehniskajām iespējām) un bijušo īpašnieku vai lietotāju.

63. Ja ir pamatoti draudi, ka Latvijas Republikas teritorijā iespējama mākslīgā Zemes pavadoņa ar radioaktīvajiem materiāliem nokrišana:

63.1. centrs informē glābšanas dienestu;

63.2. glābšanas dienests:

63.2.1. informē attiecīgās valsts iestādes, pašvaldības un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par mākslīgā Zemes pavadoņa nokrišanas iespējamību Latvijas Republikas teritorijā un izplata iedzīvotājiem paziņojumu par iespējamu nonākšanu kontaktā ar radioaktīvi piesārņotām pavadoņa atlūzām. Paziņojumā norāda, kā rīkoties, ja atrastas atlūzas;

63.2.2. sadarbībā ar centru izstrādā mākslīgā Zemes pavadoņa atlūzu meklēšanas taktiku, ja nepieciešams, iesaistot meklēšanā citas iestādes un dienestus;

63.3. ārstniecības iestādes sagatavojas sniegt attiecīgu medicīnisko palīdzību.

64. Ja mākslīgais Zemes pavadonis ar radioaktīvajiem materiāliem ir nokritis Latvijas Republikas teritorijā:

64.1. centrs informē Starptautisko atomenerģijas aģentūru un, ja nepieciešams, lūdz tās palīdzību teritorijas radioaktīvā piesārņojuma izpētē un aizsardzības pasākumu veikšanā;

64.2. glābšanas dienests:

64.2.1. koordinē mākslīgā Zemes pavadoņa radioaktīvo atlūzu meklēšanu;

64.2.2. organizē neatliekamos aizsardzības pasākumus.

65. Rīcībai radiācijas avārijā tiek apmācītas šādas personas:

65.1. pašvaldību civilās aizsardzības komisiju locekļi;

65.2. operatori, darbu vadītāji un objektu darbinieki;

65.3. iestāžu un komercsabiedrību vadītāji un darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, kas radiācijas avārijas gadījumā var tikt iesaistīts aizsardzības pasākumu organizēšanā un veikšanā.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

66. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru izstrādā ieteikumus par mācību programmās iekļaujamiem radiācijas drošības un kodoldrošības tematiem, kā arī par sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību radiācijas avārijā.

67. Lai nodrošinātu gatavību radiācijas avārijai un samazinātu apdraudējumu darbiniekiem, kurus var iesaistīt aizsardzības pasākumu organizēšanā un īstenošanā, izmanto šādus apmācības veidus:

67.1. kvalifikācijas iegūšana (apmācība radiācijas drošībā un kodoldrošībā, kā arī rīcībai radiācijas avārijā un attiecīgo zināšanu pārbaude);

67.2. kvalifikācijas paaugstināšana un attiecīga pārbaude reizi piecos gados pēc kvalifikācijas iegūšanas;

67.3. apmācība un zināšanu pārbaude par gatavību radiācijas avārijai un rīcību radiācijas avārijā, ja tiek būtiski grozīti normatīvie akti, kas regulē radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumus, vai mainās darba nosacījumi vai amata pienākumi;

67.4. mācības, tai skaitā neatliekamo aizsardzības pasākumu zonā (30 km attālumā no Ignalinas atomelektrostacijas) un ilgtermiņa aizsardzības pasākumu zonā (100 km attālumā no Ignalinas atomelektrostacijas), kuras organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību;

67.5. (svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.).

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.694, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

68. Centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju lūdz palīdzību Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, ja radiācijas avārijas dēļ:

68.1. nepieciešams veikt plašus iedzīvotāju un vides aizsardzības pasākumus apdzīvotā vietā Latvijā, kur ir 5000 un vairāk iedzīvotāju;

68.2. ir piesārņota teritorija, kas ir lielāka par 100 km²;

68.3. ārstniecības iestādes nespēj nodrošināt visu radiācijas avārijā cietušo aprūpi un ārstēšanu;

68.4. nav iespējams veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

69. Ārlietu ministrija sadarbībā ar glābšanas dienestu un centru koordinē starptautiskās palīdzības saņemšanu.

70. Ja radiācijas avārijas gadījumā starptautisko palīdzību lūdz jebkura cita iestāde, komercsabiedrība vai nevalstiskā organizācija, palīdzības pieprasījumu, saņemšanu un izmantošanu palīdzības pieprasītājs saskaņo ar glābšanas dienestu un centru.

71. Starptautisko ekspertu un citu palīdzības grupu piedalīšanos radiācijas avārijas seku likvidēšanā un izmeklēšanā koordinē glābšanas dienests.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 89/618/Euratom.