LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 200

Par Republikāniskās koordinācijas padomes materiāltehnisko resursu apgādes jautājumos nolikumu un Latvijas Preču apmaiņas fonda izveidošanas un izmantošanas kārtību

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Republikāniskās koordinācijas padomes materiāltehnisko resursu apgādes jautājumos nolikumu.

2. Apstiprināt pievienoto Latvijas Preču apmaiņas fonda izveidošanas un izmantošanas kārtību.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem tos Latvijas PSR Ministru Padomes 1990. gada 4. maija lēmuma Nr. 129 punktus, kuri attiecas uz Latvijas Preču apmaiņas fonda veidošanas un izmantošanas kārtību.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 16. novembrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 16. novembra lēmumu Nr. 200

Republikāniskās koordinācijas padomes materiāltehnisko resursu apgādes jautājumos
NOLIKUMS

1. Republikāniskā koordinācijas padome materiāltehnisko resursu apgādes jautājumos (tālāk tekstā - «Republikāniskā koordinācijas padome») ir starpnozaru valsts pārvaldes orgāns, kas darbojas Materiālo resursu ministrijas vadībā un ir tieši pakļauts Latvijas Republikas Ministru Padomei.

2. Republikāniskās koordinācijas padomes galvenie uzdevumi ir:

2.1. starpreģionālo ekonomisko nolīgumu un līgumu izpildes organizēšana;

2.2. preču apmaiņas koordinācija pārejas periodā uz tirgus attiecībām.

3. Lai izpildītu uzticētos uzdevumus, Republikāniskā koordinācijas padome veic šādas funkcijas:

3.1. koordinē ministriju un resoru darbību:

3.1.1. starpvaldību ekonomisko nolīgumu realizēšanā;

3.1.2. starpreģionālo produkcijas piegāžu nolīgumu un līgumu slēgšanā un realizēšanā;

3.2. izskata un izlemj tos jautājumus par līgumu slēgšanu un realizēšanu, kuri nav atrisināti ministriju un resoru līmenī;

3.3. sadarbojas ar citu valstu un reģionu valsts pārvaldes orgāniem problemātisku jautājumu risināšanā;

3.4. sagatavo priekšlikumus to jautājumu risināšanai, kuri ietilpst Latvijas Republikas Valdības kompetencē;

3.5. sagatavo Latvijas Republikas Valdībai pārskatus par ekonomisko nolīgumu un līgumu noslēgšanas gaitu un to realizēšanu, pamatojoties uz Valsts statistikas komitejas pārskatiem;

3.6. risina ar Preču apmaiņas fonda izveidošanu un izmantošanu saistītos jautājumus;

3.7. izskata ekvivalentas preču apmaiņas un cenu politikas jautājumus, kā arī priekšlikumus par kvotu noteikšanu;

3.8. piedalās attiecīgo republikas likumdošanas aktu projektu un Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojumu projektu sagatavošanā.

4. Republikāniskā koordinācijas padome savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus, rīkojumus un šo nolikumu.

5. Republikāniskās koordinācijas padomes sastāvu saskaņā ar republikas ministriju un resoru rekomendācijām apstiprina padomes priekšsēdētājs. Padomes locekļi netiek atbrīvoti no savu tiešo darba pienākumu veikšanas. Padome savu darbu organizē, ievērojot koleģialitātes principu visu tās kompetencē esošo jautājumu apspriešanā un risināšanā.

6. Republikānisko koordinācijas padomi vada priekšsēdētājs, kuru apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

Padomes priekšsēdētājam ir vietnieks, kuru pēc priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

7. Republikāniskās koordinācijas padomes darbā, ja nepieciešams, priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības iesaistīt citu republikānisko orgānu vadošos darbiniekus, kā arī speciālistus.

8. Republikāniskās koordinācijas padomes kompetences ietvaros izdotie rīkojumi obligāti jāizpilda visām ministrijām, resoriem, asociācijām, koncerniem un citām apvienībām un organizācijām (neatkarīgi no resorpakļautības un īpašuma formas), kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā.

9. Republikāniskā koordinācijas padome ir juridiska persona. Padomei ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un padomes pilnu nosaukumu valsts valodā.

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 16. novembra lēmumu Nr. 200

Latvijas Preču apmaiņas fonda izveidošanas un izmantošanas kārtība

1. Latvijas Preču apmaiņas fonds (tālāk tekstā - «Preču apmaiņas fonds») tiek veidots, lai republika varētu papildus saņemt nepieciešamo produkciju un pakalpojumus ekvivalentas preču apmaiņas ceļā pēc savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, realizējot tiešos sakarus ar PSRS republikām, to reģioniem un ārvalstīm. Uz Preču apmaiņas fonda bāzes vēlāk izveidojama preču birža.

2. Preču apmaiņas fonds izmantojams, lai:

2.1. nodrošinātu ar citām republikām, reģioniem un valstīm noslēgto piegāžu līgumu sabalansēšanu;

2.2. likvidētu materiālo resursu deficītu valsts pasūtījuma vajadzībām;

2.3. papildinātu stratēģiskas nozīmes resursus (enerģētiskie, kurināmā, metāla, graudu un citi resursi);

2.4. iepirktu ekstremālu apstākļu gadījumā pārtikas preces un medikamentus;

2.5. iepirktu sevišķi svarīgas izejvielas, materiālus un iekārtas (arī importa).

3. Valsts stratēģijas izstrādāšanu materiāltehnisko resursu apgādes jautājumos un Preču apmaiņas fonda darbības koordinēšanu veic Latvijas Republikas Valdības izveidotā Republikāniskā koordinācijas padome materiāltehnisko resursu apgādes jautājumos (tālāk tekstā - «Republikāniskā koordinācijas padome»). Materiālo resursu ministrija organizē visas operācijas, kas saistītas ar Preču apmaiņas fonda darbību.

4. Preču apmaiņas fonda resursus veido ražošanas un tehniskās nozīmes produkcija, lauksaimniecības produkcija un tautas patēriņa preces, kas tiek nodotas fonda rīcībā 12 procentu apmērā (Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 10. oktobra lēmuma Nr. 153 6. punkts) no visu uzņēmējdarbībā iesaistīto republikas juridisko un fizisko personu saražotās produkcijas. Tas attiecas arī uz produkciju, ko iepērk Tirdzniecības ministrija un Latvijas Patērētāju biedrību savienība, kā arī citas tirdzniecības organizācijas.

5. Preču apmaiņas fondam paredzētā produkcija ir pasūtījums valsts vajadzībām. Republikāniskā koordinācijas padome nosaka un apstiprina svarīgākos produkcijas veidus un to apjomus, kuri nepieciešami Preču apmaiņas fonda veidošanai.

6. Preču apmaiņas fondam nodoto produkciju tās izgatavotājs vai īpašnieks nosūta attiecīgajiem patērētājiem saskaņā ar Materiālo resursu ministrijas sadalījumu vai nodod to uzglabāt republikas tirdzniecības un starpniecības firmu specializētajās bāzēs un noliktavās.

Lai izvestu ārpus republikas Preču apmaiņas fonda produkciju, kurai nepieciešama licence, Materiālo resursu ministrija saņem ģenerāllicenci atbilstošās produkcijas ievešanai un izvešanai pilnā apjomā.

7. Produkciju, kuru var iegādāties tikai preču apmaiņas kārtībā no Preču apmaiņas fonda, var pasūtīt vienīgi ar attiecīgā valsts pasūtītāja starpniecību ministrijas, resori, vietējās pašvaldības iestādes un citas juridiskās personas (pasūtītāji), kas izpilda pasūtījumu valsts vajadzībām.

Ministrijas un resori apkopo un iesniedz kopējo pieprasījumu no visiem savas sistēmas uzņēmumiem.

8. Preču apmaiņas veikšanai Materiālo resursu ministrija:

8.1. pieņem no valsts pasūtītāja vispusīgi pamatotu pieprasījumu;

8.2. sagatavo Republikāniskajai koordinācijas padomei 10 dienu laikā priekšlikumus par piedāvātās preču apmaiņas ekonomisko lietderību;

8.3. pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas dod valsts pasūtītājam norīkojumu Preču apmaiņas fonda produkcijas saņemšanai vai pamatotu atteikumu.

9. Kontroli pār iedalītās Preču apmaiņas fonda produkcijas izmantošanu paredzētajiem mērķiem veic Republikāniskā koordinācijas padome.

10. Ja Preču apmaiņas fonda produkcija tiek izmantota citiem mērķiem vai līgumā paredzētā produkcija netiek fondam piegādāta, no pasūtītāja (piegādātāja) bezstrīdus kārtībā tiek piedzīta soda nauda izmantotās (nepiegādātās) produkcijas līgumcenas desmitkārtīgā apmērā.

Iekasēto soda naudu Materiālo resursu ministrija izmanto Preču apmaiņas fonda papildināšanai.

11. Uzņēmumiem, kas nodevuši produkciju Preču apmaiņas fondam, kā arī tirdzniecības un starpniecības firmām, kas pieņēmušas šo produkciju realizēšanai, ir tiesības saņemt šādus atvieglojumus:

11.1. no fondam nodoto preču ražošanā un realizēšanā iegūtās peļņas nodokļa samazinājumu līdz 50 procentiem no noteiktā lieluma;

11.2. priekšrocības attiecīgo firmu un uzņēmumu nodrošināšanā ar energoresursiem un komunālajiem pakalpojumiem.

12. Finansu ministrijai rast iespēju kompensēt bankas kredīta procenta samazināšanu līdz 2 procentiem Preču apmaiņas fondam izejvielu, materiālu un produkcijas iegādei un uzglabāšanai.