LATVIJAS
REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 200
Par
Republikāniskās koordinācijas padomes materiāltehnisko resursu
apgādes jautājumos nolikumu un Latvijas Preču apmaiņas fonda
izveidošanas un izmantošanas kārtību
Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Republikāniskās koordinācijas
padomes materiāltehnisko resursu apgādes jautājumos nolikumu.
2. Apstiprināt pievienoto Latvijas Preču apmaiņas fonda
izveidošanas un izmantošanas kārtību.
3. Atzīt par spēku zaudējušiem tos Latvijas PSR Ministru
Padomes 1990. gada 4. maija lēmuma Nr. 129 punktus, kuri attiecas
uz Latvijas Preču apmaiņas fonda veidošanas un izmantošanas
kārtību.
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības
lietu ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 16. novembrī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 16. novembra lēmumu Nr. 200
Republikāniskās
koordinācijas padomes materiāltehnisko resursu apgādes
jautājumos
NOLIKUMS
1. Republikāniskā koordinācijas padome materiāltehnisko
resursu apgādes jautājumos (tālāk tekstā - «Republikāniskā
koordinācijas padome») ir starpnozaru valsts pārvaldes orgāns,
kas darbojas Materiālo resursu ministrijas vadībā un ir tieši
pakļauts Latvijas Republikas Ministru Padomei.
2. Republikāniskās koordinācijas padomes galvenie uzdevumi
ir:
2.1. starpreģionālo ekonomisko nolīgumu un līgumu izpildes
organizēšana;
2.2. preču apmaiņas koordinācija pārejas periodā uz tirgus
attiecībām.
3. Lai izpildītu uzticētos uzdevumus, Republikāniskā
koordinācijas padome veic šādas funkcijas:
3.1. koordinē ministriju un resoru darbību:
3.1.1. starpvaldību ekonomisko nolīgumu realizēšanā;
3.1.2. starpreģionālo produkcijas piegāžu nolīgumu un līgumu
slēgšanā un realizēšanā;
3.2. izskata un izlemj tos jautājumus par līgumu slēgšanu un
realizēšanu, kuri nav atrisināti ministriju un resoru līmenī;
3.3. sadarbojas ar citu valstu un reģionu valsts pārvaldes
orgāniem problemātisku jautājumu risināšanā;
3.4. sagatavo priekšlikumus to jautājumu risināšanai, kuri
ietilpst Latvijas Republikas Valdības kompetencē;
3.5. sagatavo Latvijas Republikas Valdībai pārskatus par
ekonomisko nolīgumu un līgumu noslēgšanas gaitu un to
realizēšanu, pamatojoties uz Valsts statistikas komitejas
pārskatiem;
3.6. risina ar Preču apmaiņas fonda izveidošanu un izmantošanu
saistītos jautājumus;
3.7. izskata ekvivalentas preču apmaiņas un cenu politikas
jautājumus, kā arī priekšlikumus par kvotu noteikšanu;
3.8. piedalās attiecīgo republikas likumdošanas aktu projektu
un Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojumu projektu
sagatavošanā.
4. Republikāniskā koordinācijas padome savā darbībā ievēro
republikas Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Ministru
Padomes lēmumus, rīkojumus un šo nolikumu.
5. Republikāniskās koordinācijas padomes sastāvu saskaņā ar
republikas ministriju un resoru rekomendācijām apstiprina padomes
priekšsēdētājs. Padomes locekļi netiek atbrīvoti no savu tiešo
darba pienākumu veikšanas. Padome savu darbu organizē, ievērojot
koleģialitātes principu visu tās kompetencē esošo jautājumu
apspriešanā un risināšanā.
6. Republikānisko koordinācijas padomi vada priekšsēdētājs,
kuru apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.
Padomes priekšsēdētājam ir vietnieks, kuru pēc priekšsēdētāja
priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.
7. Republikāniskās koordinācijas padomes darbā, ja
nepieciešams, priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības
iesaistīt citu republikānisko orgānu vadošos darbiniekus, kā arī
speciālistus.
8. Republikāniskās koordinācijas padomes kompetences ietvaros
izdotie rīkojumi obligāti jāizpilda visām ministrijām, resoriem,
asociācijām, koncerniem un citām apvienībām un organizācijām
(neatkarīgi no resorpakļautības un īpašuma formas), kas atrodas
Latvijas Republikas teritorijā.
9. Republikāniskā koordinācijas padome ir juridiska persona.
Padomei ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts
mazā ģerboņa attēlu un padomes pilnu nosaukumu valsts valodā.
APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 16. novembra lēmumu Nr. 200
Latvijas Preču
apmaiņas fonda izveidošanas un izmantošanas kārtība
1. Latvijas Preču apmaiņas fonds (tālāk tekstā - «Preču
apmaiņas fonds») tiek veidots, lai republika varētu papildus
saņemt nepieciešamo produkciju un pakalpojumus ekvivalentas preču
apmaiņas ceļā pēc savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, realizējot
tiešos sakarus ar PSRS republikām, to reģioniem un ārvalstīm. Uz
Preču apmaiņas fonda bāzes vēlāk izveidojama preču birža.
2. Preču apmaiņas fonds izmantojams, lai:
2.1. nodrošinātu ar citām republikām, reģioniem un valstīm
noslēgto piegāžu līgumu sabalansēšanu;
2.2. likvidētu materiālo resursu deficītu valsts pasūtījuma
vajadzībām;
2.3. papildinātu stratēģiskas nozīmes resursus (enerģētiskie,
kurināmā, metāla, graudu un citi resursi);
2.4. iepirktu ekstremālu apstākļu gadījumā pārtikas preces un
medikamentus;
2.5. iepirktu sevišķi svarīgas izejvielas, materiālus un
iekārtas (arī importa).
3. Valsts stratēģijas izstrādāšanu materiāltehnisko resursu
apgādes jautājumos un Preču apmaiņas fonda darbības koordinēšanu
veic Latvijas Republikas Valdības izveidotā Republikāniskā
koordinācijas padome materiāltehnisko resursu apgādes jautājumos
(tālāk tekstā - «Republikāniskā koordinācijas padome»). Materiālo
resursu ministrija organizē visas operācijas, kas saistītas ar
Preču apmaiņas fonda darbību.
4. Preču apmaiņas fonda resursus veido ražošanas un tehniskās
nozīmes produkcija, lauksaimniecības produkcija un tautas
patēriņa preces, kas tiek nodotas fonda rīcībā 12 procentu apmērā
(Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 10. oktobra
lēmuma Nr. 153 6. punkts) no visu uzņēmējdarbībā iesaistīto
republikas juridisko un fizisko personu saražotās produkcijas.
Tas attiecas arī uz produkciju, ko iepērk Tirdzniecības
ministrija un Latvijas Patērētāju biedrību savienība, kā arī
citas tirdzniecības organizācijas.
5. Preču apmaiņas fondam paredzētā produkcija ir pasūtījums
valsts vajadzībām. Republikāniskā koordinācijas padome nosaka un
apstiprina svarīgākos produkcijas veidus un to apjomus, kuri
nepieciešami Preču apmaiņas fonda veidošanai.
6. Preču apmaiņas fondam nodoto produkciju tās izgatavotājs
vai īpašnieks nosūta attiecīgajiem patērētājiem saskaņā ar
Materiālo resursu ministrijas sadalījumu vai nodod to uzglabāt
republikas tirdzniecības un starpniecības firmu specializētajās
bāzēs un noliktavās.
Lai izvestu ārpus republikas Preču apmaiņas fonda produkciju,
kurai nepieciešama licence, Materiālo resursu ministrija saņem
ģenerāllicenci atbilstošās produkcijas ievešanai un izvešanai
pilnā apjomā.
7. Produkciju, kuru var iegādāties tikai preču apmaiņas
kārtībā no Preču apmaiņas fonda, var pasūtīt vienīgi ar attiecīgā
valsts pasūtītāja starpniecību ministrijas, resori, vietējās
pašvaldības iestādes un citas juridiskās personas (pasūtītāji),
kas izpilda pasūtījumu valsts vajadzībām.
Ministrijas un resori apkopo un iesniedz kopējo pieprasījumu
no visiem savas sistēmas uzņēmumiem.
8. Preču apmaiņas veikšanai Materiālo resursu ministrija:
8.1. pieņem no valsts pasūtītāja vispusīgi pamatotu
pieprasījumu;
8.2. sagatavo Republikāniskajai koordinācijas padomei 10 dienu
laikā priekšlikumus par piedāvātās preču apmaiņas ekonomisko
lietderību;
8.3. pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas dod valsts pasūtītājam
norīkojumu Preču apmaiņas fonda produkcijas saņemšanai vai
pamatotu atteikumu.
9. Kontroli pār iedalītās Preču apmaiņas fonda produkcijas
izmantošanu paredzētajiem mērķiem veic Republikāniskā
koordinācijas padome.
10. Ja Preču apmaiņas fonda produkcija tiek izmantota citiem
mērķiem vai līgumā paredzētā produkcija netiek fondam piegādāta,
no pasūtītāja (piegādātāja) bezstrīdus kārtībā tiek piedzīta soda
nauda izmantotās (nepiegādātās) produkcijas līgumcenas
desmitkārtīgā apmērā.
Iekasēto soda naudu Materiālo resursu ministrija izmanto Preču
apmaiņas fonda papildināšanai.
11. Uzņēmumiem, kas nodevuši produkciju Preču apmaiņas fondam,
kā arī tirdzniecības un starpniecības firmām, kas pieņēmušas šo
produkciju realizēšanai, ir tiesības saņemt šādus
atvieglojumus:
11.1. no fondam nodoto preču ražošanā un realizēšanā iegūtās
peļņas nodokļa samazinājumu līdz 50 procentiem no noteiktā
lieluma;
11.2. priekšrocības attiecīgo firmu un uzņēmumu nodrošināšanā
ar energoresursiem un komunālajiem pakalpojumiem.
12. Finansu ministrijai rast iespēju kompensēt bankas kredīta
procenta samazināšanu līdz 2 procentiem Preču apmaiņas fondam
izejvielu, materiālu un produkcijas iegādei un uzglabāšanai.