LATVIJAS
REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 166
Par Nolikumu
par ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu un izlietošanu
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Valdības rīcības plānu
republikas tautas saimniecības pārejai uz ekonomisko patstāvību
un izpildot republikas Ministru Padomes 1989. gada 18. oktobra
lēmumu Nr. 220 jautājumā par ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu un
izlietošanu, Latvijas Republikas Ministru Padome
nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par ārpusbudžeta līdzekļu
veidošanu un izlietošanu.
2. Uzlikt par pienākumu Finansu ministrijai izstrādāt un pēc
saskaņošanas ar Latvijas banku līdz 1990. gada 10. decembrim
apstiprināt Instrukciju par ārpusbudžeta līdzekļu plānošanas,
izlietošanas, uzskaites un pārskatu iesniegšanas kārtību.
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības
lietu ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 16. oktobrī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 16. oktobra lēmumu Nr. 166
NOLIKUMS
par ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu un izlietošanu
I. Vispārīgie
noteikumi
1. Ārpusbudžeta līdzekļi ir naudas līdzekļi, kurus izveido
republikas valsts pārvaldes un tautas pašvaldības iestādēs un
izlieto šīm iestādēm uzticēto funkciju optimālai
realizēšanai.
2. Ārpusbudžeta līdzekļus veido:
- republikas valsts pārvaldes orgāni;
- pagastu, ciematu, rajonu pilsētu un pilsētu rajonu Tautas
deputātu padomes;
- republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu
padomes.
3. No ārpusbudžeta līdzekļiem nošķirami speciālie līdzekļi, ko
veido no Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējā budžeta
finansējamās iestādes.
4. Neizlietotie ārpusbudžeta līdzekļi gada beigās pilnā apmērā
pāriet uz nākamo gadu.
5. Ārpusbudžeta līdzekļu saņemšanas un izlietošanas uzskaiti,
kā arī pārskatu sastādīšanu nodrošina attiecīgās Tautas deputātu
padomes izpildkomiteja Finansu ministrijas noteiktajā
kārtībā.
6. Ārpusbudžeta līdzekļu kases izpildi veic tā bankas iestāde,
kur atvērts attiecīgais konts.
7. Ārpusbudžeta līdzekļi glabājas atsevišķos speciālos kontos,
kurus atver bankas (valsts banka, komercbanka, krājbanka un citas
bankas) iestādēs pēc izvēles. Līdzekļi izlietojami tieši no šiem
kontiem vai arī pārskaitāmi citos kontos tādā kārtībā, kāda
noteikta budžeta līdzekļu izlietošanai. Par līdzekļu glabāšanu
bankas iestādēm ir tiesības saņemt ienākumu procentu veidā.
Līdzekļu glabāšanai var tikt izveidotas savas kredītiestādes un
krājaizdevumu sabiedrības.
II. Ārpusbudžeta līdzekļu
veidošanas kārtība un avoti
8. Lēmumus par ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu republikas
mēroga mērķpasākumu (mērķprogrammu) izpildei pieņem Latvijas
Republikas Ministru Padome.
9. Ārpusbudžeta līdzekļu veidošanas avoti ir:
9.1. uzņēmumu, organizāciju, kolhozu, kooperatīvu un
iedzīvotāju brīvprātīgās iemaksas, arī iemaksas valūtā;
9.2. vietēja rakstura aizņēmuma obligāciju realizācijas
ieņēmumi;
9.3. vietēja (mērķa) rakstura naudas un mantu loterijas;
9.4. ieņēmumi, kuri rodas, Tautas deputātu padomei veicot
pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu
risināšanai;
9.5. zaudējumu atlīdzināšanas summas par apkārtējās vides
piesārņošanu;
9.6. oficiāli noformēti dāvinājumi un novēlējumi, arī
valūtā;
9.7. Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksa par
uzņēmumā vai organizācijā strādājošo skaita limita pārsniegšanu
un maksa par darbiniekiem, kurus iesaista darbā no citiem
reģioniem;
9.8. pilsoņu mantas obligātās apdrošināšanas maksājumi;
9.9. citi avoti, kurus nosaka rajona, pilsētas vai pagasta
Tautas deputātu padome saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
10. Ārpusbudžeta līdzekļos ieskaitāmas šādas vietējās nodevas,
kas izlietojamas noteiktiem mērķiem paredzētu pasākumu
finansēšanai:
10.1. vietējās pašvaldības nodeva (ciemats, pagasts, pilsēta).
Līdzekļus izlieto pasākumiem, kurus nosaka attiecīgā padome;
10.2. nodeva no suņu īpašniekiem (ciemats, pilsēta). Līdzekļus
izlieto teritorijas labiekārtošanai un sanitārajai apkopei;
10.3. atpūtnieku nodeva (ciemats, pagasts, pilsēta). Tā ņemama
no personām, kuras iebrauc un uzturas attiecīgajā teritorijā
(apdzīvotā vieta, vasarnīcu un mazdārziņu rajoni). Šī nodeva tiek
ņemta rekreācijas nolūkā - līdzekļus izlieto sociālās
infrastruktūras veidošanai un teritorijas labiekārtošanai;
10.4. tūristu nodeva par attiecīgās teritorijas izmantošanu
tūrisma pasākumiem (ciemats, pagasts, pilsēta). Līdzekļus izlieto
ar tūrismu saistīto objektu un teritorijas labiekārtošanai;
10.5. tirgus nodeva (ciemats, pagasts, pilsēta). Līdzekļus
izlieto tirgus organizēšanai, iekārtošanai un uzturēšanai;
10.6. nodeva no transporta līdzekļu īpašniekiem (ciemats,
pagasts, pilsēta). Līdzekļus izlieto vietējo ceļu būvniecībai un
uzturēšanai.
11. 10. punktā norādīto nodevu apmēri nedrīkst pārsniegt tiešo
vajadzību robežas. Nodevas izlietojamas vienīgi tam nolūkam,
kuram tās noteiktas. Šo nodevu ievākšana un izdošana ņemama
uzskaitē atsevišķi no citiem ārpusbudžeta līdzekļu
ieņēmumiem.
III.
Ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanas kārtība
12. Ārpusbudžeta līdzekļu tāmi izskata un apstiprina attiecīgā
Tautas deputātu padome.
13. Lēmumus par ārpusbudžeta līdzekļu izveidošanu pagasta,
ciemata un rajona pilsētas Tautas deputātu padomes iesniedz
rajona Tautas deputātu padomei, lai tā izskatītu likumības
ievērošanu šo līdzekļu veidošanā.
14. Tautas deputātu padomei ir tiesības gada laikā izdarīt
izmaiņas ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanas plānā, ja objektīvu
iemeslu dēļ ir palielinājušies vai samazinājušies līdzekļu avoti
vai mainījusies nepieciešamība šos līdzekļus izlietot.
15. Ārpusbudžeta līdzekļus nedrīkst izlietot:
15.1. pasākumu finansēšanai, kuri nav paredzēti ārpusbudžeta
līdzekļu izlietošanas plānā;
15.2. no budžeta finansējamo iestāžu, arī pašvaldības iestāžu,
darbinieku amatalgu piemaksām, izņemot summas, kuras iestādes un
organizācijas ieskaita ārpusbudžeta līdzekļos no darba samaksas
fonda vai analoģiskiem fondiem;
15.3. valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumu
palielināšanai, izņemot šī punkta otrajā apakšpunktā paredzētos
gadījumus;
15.4. pasākumiem, kuri neatbilst paredzētajiem ārpusbudžeta
līdzekļu izlietošanas mērķiem.
