LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 143

Par Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR Ministru Padomes 1983. gada 22. septembra lēmumu Nr. 539 «Par Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1983, Nr. 43).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 2. oktobrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 143

Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrija (tālāk tekstā - «ministrija») ir Latvijas Republikas centrālais valsts pārvaldes orgāns, un tā ir pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei.

2. Ministrija ir atbildīga par valsts vienotas sociālās nodrošināšanas politikas izstrādāšanu un realizēšanu. Šai nolūkā ministrija:

2.1. garantē sociālās nodrošināšanas sistēmas kompleksu attīstību, lai pilnīgāk apmierinātu iedzīvotāju sociālās vajadzības;

2.2. izstrādā republikas sociālās nodrošināšanas sistēmas attīstības perspektīvās koncepcijas, prognozes un valsts programmas, kā arī ekonomiskos un tiesiskos pasākumus sociālās nodrošināšanas sistēmas darbības regulēšanai; .

2.3. sagatavo priekšlikumus likumdošanas pilnīgošanai sociālās nodrošināšanas jomā;

2.4. realizē sociālās apdrošināšanas budžeta pārvaldīšanas funkcijas; veic pasākumus, lai nodrošinātu daudzveidīgu sociālo apdrošināšanu; pilnveido sociālās apdrošināšanas izmaksu sistēmu;

2.5. piedalās nodokļu politikas veidošanā, īpaši maznodrošināto iedzīvotāju interesēs;

2.6. metodiski un praktiski vada pensiju un pabalstu piešķiršanu, pārrēķinus un izmaksu; veic pensiju likumdošanas izskaidrošanu;

2.7. veic pasākumus, kas nepieciešami invalīdu sociālā statusa paaugstināšanai sabiedrībā un viņiem labvēlīgas sociālās vides veidošanai; organizē invalīdu sociālo rehabilitāciju; veicina kvalitatīvu protēžu ražošanu un ortopēdiskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem;

2.8. veido vienkāršu un elastīgu sociālās palīdzības sistēmu un nodrošina šīs palīdzības savlaicīgumu; sadarbojoties ar vietējām padomēm, koordinē un sekmē pansionātu, sociālās palīdzības teritoriālo centru un nodaļu attīstību un pilnīgošanu, specializēto dzīvojamo māju celtniecību un darba nespējīgo pilsoņu, īpaši vientuļo, apkalpošanas organizēšanu pēc zinātniski izstrādātiem normatīviem;

2.9. organizē un vada darba medicīnisko ekspertīzi, pilnīgo darba ekspertīzes ārstu komisiju sistēmu, analizē invaliditātes struktūru un veic invaliditātes profilakses pasākumus;

2.10. organizē zinātniskās pētniecības darbu pensionārajā nodrošināšanā, protezēšanā un darba spēju ekspertīzē, nodrošina nozaru zinātniski tehnisko informāciju, rekomendē un sagatavo izdošanai literatūru sociālās nodrošināšanas jautājumos;

2.11. īsteno valsts kontroli pār likumdošanas ievērošanu sociālās nodrošināšanas sistēmā;

2.12. kopīgi ar vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām īsteno kadru politiku, kas garantē, lai sociālās nodrošināšanas sistēmas darbiniekiem būtu atbilstošs profesionālo zināšanu un iemaņu līmenis; nosaka sociālās nodrošināšanas sistēmas iestāžu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanas kārtību; nodrošina kadru regulāru apmācību sociālās nodrošināšanas jautājumos;

2.13. sniedz republikas sociālās nodrošināšanas iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem nepieciešamo palīdzību organizatorisko un saimniecisko jautājumu risināšanā, kā arī starptautisko sakaru un kontaktu uzturēšanā;

2.14. piedalās starptautisko līgumu sociālās nodrošināšanas jomā izstrādāšanā un noslēgšanā;

2.15. veicina un koordinē dažādu uzņēmumu, organizāciju un iestāžu, ka arī konfesiju un sabiedrisko formējumu darbību sociālās nodrošināšanas jautājumu risināšanā; sekmē dažādu labdarības fondu veidošanu un darbību.

3. Ministrija ir tiesīga:

3.1. iepazīties jebkurā Latvijas Republikas ministrijā, resorā, uzņēmumā un iestādē ar to, kā tiek ievēroti Latvijas Republikas Valdības lēmumi un citi normatīvie akti par sociālo nodrošināšanu un sociālo apdrošināšanu, un iesniegt priekšlikumus ministrijām, resoriem, vietējām padomēm un Latvijas Republikas Valdībai par pretlikumisku lēmumu, pavēļu, instrukciju un citu dokumentu darbības apturēšanu vai to atcelšanu;

3.2. veikt likumprojektu ekspertīzi par to atbilstību sociālās nodrošināšanas sistēmas prasībām;

3.3. noteiktā kārtībā iesaistīt republikas ministrijas un resorus veco ļaužu, invalīdu un maznodrošināto iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā. Ja nepieciešams, izveidot starpnozaru darba komisijas, kā arī rīkot apspriedes par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

3.4. pieprasīt uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām iesniegt attiecīgus dokumentus, kas nepieciešami ministrijas funkciju izpildei, pārbaudīt šo dokumentu datu atbilstību īstenībai;

3.5. noteiktā kārtībā izveidot, reorganizēt un likvidēt republikāniskās pakļautības sociālas nodrošināšanas iestādes, organizācijas un uzņēmumus un apstiprināt to statūtus un nolikumus;

3.6. pārbaudīt iestādēs, uzņēmumos un organizācijās sociālās nodrošināšanas un sociālās apdrošināšanas maksājumu pareizu un savlaicīgu aprēķināšanu un ieturēšanu;

3.7. piedalīties ārvalstīs esošo apvienību un organizāciju rīkotajos invalīdu un pensionāru sociālās aprūpes pasākumos, izveidot stabilas sadarbības formas, slēgt sadarbības līgumus un izveidot kopuzņēmumus;

3.8. izveidot republikānisko Sociālās apdrošināšanas fondu un komercbanku sociālās apdrošināšanas līdzekļu racionālākai izmantošanai.

4. Ministrija savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu, kā arī citus normatīvos aktus.

5. Ministriju vada ministrs, ko ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Ministram ir vietnieki, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

6. Ministrs ir personiski atbildīgs par ministrijas uzdevumu un funkciju izpildi. Viņš nosaka ministra vietnieku un ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi par ministrijas atsevišķu darba virzienu vadīšanu, kā arī ministrijas kompetences ietvaros izdod pavēles un priekšrakstus.

7. Ministrijā tiek izveidota Latvijas Sociālās apdrošināšanas padome, kuras nolikumu un personālo sastāvu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

8. Ministrijā var izveidot kolēģiju, kuras sastāvu un pilnvaras apstiprina ministrs.

9. Ministrijas nolikumu, kā arī ministrijas centrālā aparāta darbinieku maksimālo skaitu un darba samaksas fondu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

Ministrijas centrālā aparāta struktūru un štatus, kā arī struktūrvienību nolikumus apstiprina ministrs.

10. Ministrijai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.