Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par nolikuma «Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju» apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt nolikumu «Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju».

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 10. oktobrī  

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1990. gada 10. oktobra lēmumu

NOLIKUMS
par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju

1. SADAĻA

Latvijas Republikas vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroles realizācija

1. Latvijas Republikas vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli realizē Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekcija.

1.1. Latvijas Republikas vides aizsardzības valsts inspektori ir Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas sistēmas amatpersonas, kurām atbilstoši dienesta stāvoklim un atestācijas rezultātiem piešķirta attiecīga kvalifikācija un pilnvaras.

1.2. Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju vada Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors, kuru ieceļ Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs un apstiprina Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja.

1.3. Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekcijas amatpersonas ir:

a) Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors un viņa vietnieki - to Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas pārvalžu (daļu) priekšnieki, kuras veic valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu;

b) teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galvenie valsts inspektori - Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību priekšsēdētāji (vadītāji); Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejai pakļauto rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas objektu direktori (vadītāji);

c) teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galveno valsts inspektoru vietnieki - Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību priekšsēdētāju (vadītāju) vietnieki; Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejai pakļauto rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas objektu direktoru (vadītāju) vietnieki;

d) vides aizsardzības valsts inspektori - Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas aparāta darbinieki, kuri veic valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu; Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību darbinieki, kuri veic valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu; Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejai pakļauto rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas objektu darbinieki, kuri veic valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu; Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas kuģu kapteiņi.

2. SADAĻA

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenā valsts inspektora un teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galveno valsts inspektoru kompetence

2. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenajam valsts inspektoram un teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galvenajiem valsts inspektoriem, bet viņu prombūtnē - Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenā valsts inspektora vietniekiem, teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galveno valsts inspektoru vietniekiem vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā ir šādas tiesības un pilnvaras:

1) gadījumos, kad tiek pārkāptas vides aizsardzības likumdošanas normas, aizliegt pēc savas iniciatīvas vai vietējo pašvaldības iestāžu priekšlikumiem jebkuru saimniecisku darbību, arī uzņēmumu vai citu objektu rekonstrukciju un paplašināšanu, kā arī aizliegt dabas resursu ekspluatāciju, apturēt uzņēmumu un citu objektu darbību;

2) celt pret uzņēmumiem (apvienībām), kopuzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, citām juridiskām personām un pilsoņiem, kā arī pret ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām prasības par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar dabai nodarīto kaitējumu tās piesārņošanas un resursu neracionālas izmantošanas rezultātā;

3) gadījumos, kad uzņēmumu (apvienību), kopuzņēmumu, iestāžu, organizāciju (arī celtniecības organizāciju), valsts un kooperatīvo saimniecību amatpersonas un citi darbinieki neizpilda vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas plānus un pasākumus, neievēro noteiktos tehniskos normatīvus un citas vides aizsardzības prasības, - pieprasīt, lai šīm amatpersonām, darbiniekiem samazina vai neizmaksā prēmiju par saimnieciskās darbības galveno rādītāju izpildi;

4) izskatīt materiālus (lietas) par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas likumu pārkāpumiem un nosūtīt tos pēc piekritības tiesībaizsardzības iestādēm vainīgo saukšanai pie atbildības;

5) ierosināt, lai banku iestādes pārtrauc finansēt darbus, kurus izpildot tiek pārkāpti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas likumi;

6) pieprasīt un noklausīties ministriju, valsts departamentu, resoru un citu amatpersonu ziņojumus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumiem;

7) likumdošanā noteiktajā kārtībā izdot un anulēt atļaujas:

- piesārņojošo vielu izplūdei (novadīšanai) apkārtējā vidē;

- tādu darbību veikšanai, kas noved pie mākslīgām pārmaiņām atmosfēras gaisā, kā arī atmosfēras gaisa izmantošanai ražošanas vajadzībām;

- speciālai ūdens lietošanai, darbu veikšanai ūdens objektos vai ūdenstilpju piekrastes zonās (joslās);

- tādu darbību veikšanai, kas saistītas ar kaitīgu fizikālu, bioloģisku vai cita veida iedarbību uz apkārtējās vides objektiem;

- zemes dzīļu izmantošanai un ģeoloģiskai izpētei;

- tādu savvaļas augu, dzīvnieku un ūdens organismu ievešanai, ieguvei, audzēšanai, aklimatizācijai, reaklimatizācijai un veidošanai, kuri līdz šim republikas teritorijā, tās iekšējos un teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā nav audzēti vai to audzēšana, kā arī izplatība un ieguve dažādu iemeslu dēļ ir bijusi pārtraukta;

- tādu savvaļas augu un dzīvnieku ieguvei, kuri republikas teritorijā reti sastopami vai kuru resursi strauji samazinās, kā arī tādu dzīvnieku un ūdens organismu ieguvei, izvešanai un tirdzniecībai, kuri nav medību un zvejas objekti;

- augu un dzīvnieku izmantošanai īpaši aizsargājamās teritorijās, kā arī foto, kino un video aparatūras lietošanai un skaņas ierakstīšanai šajās teritorijās;

- rūpniecisko, sadzīves un citu atkritumu, kā arī materiālu apglabāšanai, arī jūrā;

8) veikt šā nolikuma 3. un 4. sadaļā minētās darbības un pienākumus.

2.1. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors apstiprina inspekcijai nepieciešamo veidlapu paraugus.

2.2. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors izsniedz priekšrakstus par realizētās produkcijas apjoma izslēgšanu no uzņēmumu, kopuzņēmumu un citu juridisko personu pārskatu datiem, kā arī par šādas produkcijas realizācijas rezultātā iegūtās peļņas izņemšanu un tās ieskaitīšanu Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumos, ja tiek konstatēts, ka uzņēmumi, kopuzņēmumi, kā arī citas juridiskās un fiziskās personas neatkarīgi no to resorpakļautības un valstiskās piederības izgatavo produkciju, atkārtoti pārkāpjot Latvijas Republikas vides aizsardzības likumus.

2.3. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod rīkojumus un pavēles.

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenā valsts inspektora lēmumus var apturēt vai atcelt Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors var apturēt vai atcelt teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galveno valsts inspektoru lēmumus.

Vides aizsardzības valsts inspektoru lēmumus var apturēt vai atcelt teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galvenie valsts inspektori.

2.4. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenā valsts inspektora prombūtnes laikā Vides aizsardzības valsts inspekcijas galvenā valsts inspektora pienākumus viņa uzdevumā pilda viens no vides aizsardzības galvenā valsts inspektora vietniekiem.

3. SADAĻA

Vides aizsardzības valsts inspektoru tiesības

3. Vides aizsardzības valsts inspektoriem likumā noteiktajā kārtībā vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jomā ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, arī PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS Valsts drošības komitejas un PSRS Iekšlietu ministrijas objektos;

2) Latvijas Republikas iekšējos un teritoriālajos ūdeņos, Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā apmeklēt, apskatīt jebkurus kuģus un citus peldošus objektus neatkarīgi no to resorpakļautības un valstiskās piederības, kā arī tos aizturēt, ja tiek pārkāptas Latvijas Republikas vides aizsardzības likumdošanas vai starptautisko tiesību normas;

3) apstādināt transporta līdzekļus vai citus mobilos līdzekļus, lai pārbaudītu vides aizsardzības likumdošanas prasību ievērošanu;

4) pārbaudīt, vai amatpersonām un pilsoņiem ir likumā noteiktie dabas resursu, produkcijas un teritoriju izmantošanas tiesību dokumenti;

5) aizturēt vides aizsardzības likumu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos tuvākajā iekšlietu nodaļā vai pagasta izpildkomitejā;

6) sastādīt protokolus, aktus un noformēt citus materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas likumu pārkāpumiem, kā arī par plānoto dabas aizsardzības pasākumu neizpildīšanu ražošanas apvienībās, uzņēmumos, organizācijās, valsts un kooperatīvajās saimniecībās;

7) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības likumu pārkāpēju personisko mantu, transporta līdzekļus, nelikumīgi iegūtos dabas resursus, produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;

8) izņemt nelikumīgi iegūtos dabas resursus, produkciju, šādas produkcijas ieguves rīkus, transporta līdzekļus, citus lietiskos pierādījumus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas likumdošanas aktu pārkāpšanu to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;

9) izsaukt pilsoņus un amatpersonas un pieprasīt no viņiem mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus par vides aizsardzības likumu pārkāpšanu;

10) apturēt vai aizliegt rezervātu, nacionālo un dabas parku, liegumu un citu īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijās, kā arī kūrortzonās un atpūtas vietās darbus, kuri nav paredzēti to aizsardzības režīmā, kā arī darbus, kuri var negatīvi ietekmēt minētos objektus;

11) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dzīvnieku (arī zivju un medību dzīvnieku), augu valsts (arī mežu) izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības likumdošanas aktiem;

12) savu uzdevumu veikšanai pieprasīt un bez maksas saņemt pēc noteiktas formas sagatavotu informāciju un paskaidrojumus no visām valsts teritorijā esošajām juridiskajām un fiziskajām personām;

13) izskatīt materiālus par administratīvajiem pārkāpumiem vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā un savas kompetences ietvaros saukt vainīgās personas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā;

14) piedalīties uzcelto (rekonstruēto) objektu valsts pieņemšanas komisijas darbā;

15) veikt citas darbības, kuras saistītas ar vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu.

4. SADAĻA

Vides aizsardzības valsts inspektoru pienākumi

4. Vides aizsardzības valsts inspektori likumā noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli pār:

1) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā juridiskās personas un pilsoņi ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas likumdošanas aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus;

2) ministriju, valsts departamentu, valsts komiteju, resoru, kopuzņēmumu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju veikto dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu; piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē;

3) Latvijas Republikas vides aizsardzības likumdošanas prasību ievērošanu jaunceļamo objektu vietas izvēlē, projektēšanā, celtniecībā, kā arī esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā;

4) visu veidu kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu;

5) visu veidu atkritumu un organisko atlieku savākšanas, utilizācijas, dezaktivācijas, uzglabāšanas un apglabāšanas noteikumu izpildi un drošumu;

6) ķīmisko vielu, arī pesticīdu un minerālmēslu, uzglabāšanas un lietošanas noteikumu ievērošanu;

7) visu dabas resursu izmantošanas un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;

8) noteiktā režīma ievērošanu valsts īpaši aizsargājamajos dabas objektos, kūrortzonās un atpūtas vietās;

9) floras un faunas (arī mežu) izmantošanas normu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, aklimatizācijas, reaklirnatizācijas, krustošanas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas un citu aizsardzības prasību ievērošanu;

10) iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas dabas resursu izmantošanu un aizsardzību;

11) starptautisko nolīgumu izpildi vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

5. SADAĻA

Vides aizsardzības valsts inspektoru tiesiskais statuss

5. Vides aizsardzības valsts inspektoru tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju» un šis nolikums.

5.1. Vides aizsardzības valsts inspektori savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, dod atzinumus un rīkojumus, izsūta priekšrakstus. Par pieņemto lēmumu, atzinumu un rīkojumu, izsūtīto priekšrakstu likumību Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekcijas amatpersonas ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

5.2. Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekcijas amatpersonas ir pakļautas obligātai apdrošināšanai.

5.3. Vides aizsardzības valsts inspektora īpašumam nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar dienesta pienākumu izpildīšanu, atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā.

5.4. Vides aizsardzības valsts inspektora veselības bojājuma (sakropļojuma) vai nāves gadījumā, ja tas saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu, nodarītais kaitējums likumā noteiktajā kārtībā pilnā apmērā jāatlīdzina organizācijai vai pilsonim, kas atbildīgi par nodarīto kaitējumu.

5.5. Medību un dienesta ieroču glabāšana un nēsāšana, pildot dienesta pienākumus, tiek atļauta tiem vides aizsardzības valsts inspektoriem, kuri veic valsts kontroli pār mežsaimniecības darbiem, meža dzīvnieku racionālu izmantošanu, medību saimniecību attīstību, kā arī veic valsts kontroli pār zivju krājumu, ūdens dzīvnieku un augu aizsardzību un izmantošanu republikas iekšējos ūdeņos.

5.6. Vides aizsardzības valsts inspektoriem, pildot dienesta pienākumus, kā galēju aizsardzības līdzekli atļauts izmantot un lietot ieročus:

a) pašaizsardzībai pret bruņotu uzbrukumu vai vairāku personu uzbrukumu, kā arī pret citu personu izdarīta bruņota uzbrukuma atvairīšanai, ja tas apdraud šīs personas dzīvību vai veselību;

b) pret bruņotu uzbrukumu vai vairāku personu uzbrukumu, kas izdarīts nolūkā atbrīvot par noziegumiem aizturētos malumedniekus vai maluzvejniekus;

c) lai aizturētu personas, kuras izdara bruņotu pretošanos. Jāievēro, ka šajos gadījumos ieroci drīkst lietot tikai tad, ja ar citiem veiktajiem pasākumiem un līdzekļiem nav iespējams novērst bruņotu uzbrukumu, pārtraukt bruņotu pretošanos vai aizturēt apbruņotas personas.

Pirms ieroču lietošanas jābrīdina, ka tiks lietots ierocis, kā arī jāizdara brīdinājuma šāviens.

5.7. Vides aizsardzības valsts inspektors drīkst izmantot un lietot ieroci bez brīdināšanas, ja pret viņu izdara negaidītu uzbrukumu.

5.8. Aizliegts lietot ieroci, ja tā rezultātā var ciest citas nepiederošas personas, kā arī pret nepilngadīgajiem un sievietēm, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās bruņotā uzbrukumā, izrāda bruņotu pretestību vai piedalās grupveida uzbrukumā, kurš apdraud citu personu dzīvību, ja ar citiem veiktajiem pasākumiem un līdzekļiem šo uzbrukumu nav iespējams novērst vai atvairīt.

5.9. Vides aizsardzības valsts inspektoriem ir tiesības izmantot vai lietot ieroci, lai ar to dotu signālu trauksmes un nepieciešamās palīdzības gadījumos, kā arī lai padarītu nekaitīgus sakropļotus, slimus vai citādi cilvēka veselību un dzīvību apdraudošus savvaļas dzīvniekus.

5.10. Visos ieroča lietošanas un izmantošanas gadījumos vides aizsardzības valsts inspektoriem ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu apkārtējo pilsoņu drošību, kā arī nekavējoties jāsniedz medicīniskā palīdzība cietušajiem.

5.11. Par katru gadījumu, kad dienesta ierocis lietots pret cilvēkiem, tiek sastādīts protokols un informētas iekšlietu iestādes, bet par cilvēku ievainošanas un nāves gadījumu - arī prokurors.

5.12. Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja organizē vides aizsardzības valsts inspekcijas ieroču un munīcijas pienācīgu uzskaiti, glabāšanu un izmantošanu.

5.13. Vides aizsardzības valsts inspektoriem, pildot dienesta pienākumus, jānēsā formas tērps.

5.14. Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekcijas transporta līdzekļus un kuģus aprīko ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un uzrakstu grafisko noformējumu.

5.15. Pēc saskaņošanas ar vietējām pašvaldības iestādēm vides aizsardzības valsts inspektoriem, pildot dienesta pienākumus, kontrolei pakļautās teritorijas robežās ir tiesības bez maksas lietot sabiedriskā transporta līdzekļus.

5.16. Vides aizsardzības valsts inspektoriem ir noteikta parauga spiedogs un metāla ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas pilnu nosaukumu, bet Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenajam valsts inspektoram un teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galvenajiem valsts inspektoriem ir noteikta parauga metāla ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas pilnu nosaukumu valsts valodā, spiedogs un plombētājs.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par nolikuma "Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju" apstiprināšanu Izdevējs: Augstākā Padome Veids: lēmums Pieņemts: 10.10.1990.Stājas spēkā: 10.10.1990.Zaudē spēku: 01.03.1997.Publicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 45, 08.11.1990.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
72733
10.10.1990
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"