LATVIJAS
REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS
Par nolikuma «Par
Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju»
apstiprināšanu
Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Apstiprināt nolikumu «Par Latvijas Republikas Vides
aizsardzības valsts inspekciju».
2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.
GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.
DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 10. oktobrī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1990. gada 10. oktobra lēmumu
NOLIKUMS
par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju
1. SADAĻA
Latvijas
Republikas vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas
valsts kontroles realizācija
1. Latvijas Republikas vides aizsardzības un dabas resursu
izmantošanas valsts kontroli realizē Latvijas Republikas Vides
aizsardzības valsts inspekcija.
1.1. Latvijas Republikas vides aizsardzības valsts inspektori
ir Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas sistēmas
amatpersonas, kurām atbilstoši dienesta stāvoklim un atestācijas
rezultātiem piešķirta attiecīga kvalifikācija un pilnvaras.
1.2. Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju
vada Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts
inspektors, kuru ieceļ Latvijas Republikas Vides aizsardzības
komitejas priekšsēdētājs un apstiprina Latvijas Republikas Vides
aizsardzības komiteja.
1.3. Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekcijas
amatpersonas ir:
a) Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts
inspektors un viņa vietnieki - to Latvijas Republikas Vides
aizsardzības komitejas pārvalžu (daļu) priekšnieki, kuras veic
valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu
izmantošanu;
b) teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības
galvenie valsts inspektori - Latvijas Republikas Vides
aizsardzības komitejas teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību
priekšsēdētāji (vadītāji); Latvijas Republikas Vides aizsardzības
komitejai pakļauto rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas
objektu direktori (vadītāji);
c) teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības
galveno valsts inspektoru vietnieki - Latvijas Republikas Vides
aizsardzības komitejas teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību
priekšsēdētāju (vadītāju) vietnieki; Latvijas Republikas Vides
aizsardzības komitejai pakļauto rezervātu un citu īpaši
aizsargājamo dabas objektu direktoru (vadītāju) vietnieki;
d) vides aizsardzības valsts inspektori - Latvijas Republikas
Vides aizsardzības komitejas aparāta darbinieki, kuri veic valsts
kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu;
Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas teritoriālo
(reģionālo) struktūrvienību darbinieki, kuri veic valsts kontroli
pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu; Latvijas
Republikas Vides aizsardzības komitejai pakļauto rezervātu un
citu īpaši aizsargājamo dabas objektu darbinieki, kuri veic
valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu
izmantošanu; Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas
kuģu kapteiņi.
2. SADAĻA
Latvijas Republikas vides
aizsardzības galvenā valsts inspektora un teritoriālo (reģionālo)
struktūrvienību vides aizsardzības galveno valsts inspektoru
kompetence
2. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenajam valsts
inspektoram un teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides
aizsardzības galvenajiem valsts inspektoriem, bet viņu prombūtnē
- Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenā valsts
inspektora vietniekiem, teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību
vides aizsardzības galveno valsts inspektoru vietniekiem vides
aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā ir šādas tiesības un
pilnvaras:
1) gadījumos, kad tiek pārkāptas vides aizsardzības
likumdošanas normas, aizliegt pēc savas iniciatīvas vai vietējo
pašvaldības iestāžu priekšlikumiem jebkuru saimniecisku darbību,
arī uzņēmumu vai citu objektu rekonstrukciju un paplašināšanu, kā
arī aizliegt dabas resursu ekspluatāciju, apturēt uzņēmumu un
citu objektu darbību;
2) celt pret uzņēmumiem (apvienībām), kopuzņēmumiem, iestādēm,
organizācijām, citām juridiskām personām un pilsoņiem, kā arī
pret ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām prasības par
zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar dabai nodarīto kaitējumu tās
piesārņošanas un resursu neracionālas izmantošanas rezultātā;
3) gadījumos, kad uzņēmumu (apvienību), kopuzņēmumu, iestāžu,
organizāciju (arī celtniecības organizāciju), valsts un
kooperatīvo saimniecību amatpersonas un citi darbinieki neizpilda
vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas plānus un
pasākumus, neievēro noteiktos tehniskos normatīvus un citas vides
aizsardzības prasības, - pieprasīt, lai šīm amatpersonām,
darbiniekiem samazina vai neizmaksā prēmiju par saimnieciskās
darbības galveno rādītāju izpildi;
4) izskatīt materiālus (lietas) par vides aizsardzības un
dabas resursu izmantošanas likumu pārkāpumiem un nosūtīt tos pēc
piekritības tiesībaizsardzības iestādēm vainīgo saukšanai pie
atbildības;
5) ierosināt, lai banku iestādes pārtrauc finansēt darbus,
kurus izpildot tiek pārkāpti vides aizsardzības un dabas resursu
izmantošanas likumi;
6) pieprasīt un noklausīties ministriju, valsts departamentu,
resoru un citu amatpersonu ziņojumus par vides aizsardzības un
dabas resursu izmantošanas jautājumiem;
7) likumdošanā noteiktajā kārtībā izdot un anulēt
atļaujas:
- piesārņojošo vielu izplūdei (novadīšanai) apkārtējā
vidē;
- tādu darbību veikšanai, kas noved pie mākslīgām pārmaiņām
atmosfēras gaisā, kā arī atmosfēras gaisa izmantošanai ražošanas
vajadzībām;
- speciālai ūdens lietošanai, darbu veikšanai ūdens objektos
vai ūdenstilpju piekrastes zonās (joslās);
- tādu darbību veikšanai, kas saistītas ar kaitīgu fizikālu,
bioloģisku vai cita veida iedarbību uz apkārtējās vides
objektiem;
- zemes dzīļu izmantošanai un ģeoloģiskai izpētei;
- tādu savvaļas augu, dzīvnieku un ūdens organismu ievešanai,
ieguvei, audzēšanai, aklimatizācijai, reaklimatizācijai un
veidošanai, kuri līdz šim republikas teritorijā, tās iekšējos un
teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras
Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā nav audzēti vai to
audzēšana, kā arī izplatība un ieguve dažādu iemeslu dēļ ir
bijusi pārtraukta;
- tādu savvaļas augu un dzīvnieku ieguvei, kuri republikas
teritorijā reti sastopami vai kuru resursi strauji samazinās, kā
arī tādu dzīvnieku un ūdens organismu ieguvei, izvešanai un
tirdzniecībai, kuri nav medību un zvejas objekti;
- augu un dzīvnieku izmantošanai īpaši aizsargājamās
teritorijās, kā arī foto, kino un video aparatūras lietošanai un
skaņas ierakstīšanai šajās teritorijās;
- rūpniecisko, sadzīves un citu atkritumu, kā arī materiālu
apglabāšanai, arī jūrā;
8) veikt šā nolikuma 3. un 4. sadaļā minētās darbības un
pienākumus.
2.1. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts
inspektors apstiprina inspekcijai nepieciešamo veidlapu
paraugus.
2.2. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts
inspektors izsniedz priekšrakstus par realizētās produkcijas
apjoma izslēgšanu no uzņēmumu, kopuzņēmumu un citu juridisko
personu pārskatu datiem, kā arī par šādas produkcijas
realizācijas rezultātā iegūtās peļņas izņemšanu un tās
ieskaitīšanu Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumos, ja
tiek konstatēts, ka uzņēmumi, kopuzņēmumi, kā arī citas
juridiskās un fiziskās personas neatkarīgi no to resorpakļautības
un valstiskās piederības izgatavo produkciju, atkārtoti pārkāpjot
Latvijas Republikas vides aizsardzības likumus.
2.3. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts
inspektors savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod
rīkojumus un pavēles.
Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenā valsts
inspektora lēmumus var apturēt vai atcelt Latvijas Republikas
Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.
Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts
inspektors var apturēt vai atcelt teritoriālo (reģionālo)
struktūrvienību vides aizsardzības galveno valsts inspektoru
lēmumus.
Vides aizsardzības valsts inspektoru lēmumus var apturēt vai
atcelt teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības
galvenie valsts inspektori.
2.4. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenā valsts
inspektora prombūtnes laikā Vides aizsardzības valsts inspekcijas
galvenā valsts inspektora pienākumus viņa uzdevumā pilda viens no
vides aizsardzības galvenā valsts inspektora vietniekiem.
3. SADAĻA
Vides
aizsardzības valsts inspektoru tiesības
3. Vides aizsardzības valsts inspektoriem likumā noteiktajā
kārtībā vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jomā ir
tiesības:
1) netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības likumdošanas aktu
ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā,
arī PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS Valsts drošības komitejas
un PSRS Iekšlietu ministrijas objektos;
2) Latvijas Republikas iekšējos un teritoriālajos ūdeņos,
Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā apmeklēt,
apskatīt jebkurus kuģus un citus peldošus objektus neatkarīgi no
to resorpakļautības un valstiskās piederības, kā arī tos
aizturēt, ja tiek pārkāptas Latvijas Republikas vides
aizsardzības likumdošanas vai starptautisko tiesību normas;
3) apstādināt transporta līdzekļus vai citus mobilos
līdzekļus, lai pārbaudītu vides aizsardzības likumdošanas prasību
ievērošanu;
4) pārbaudīt, vai amatpersonām un pilsoņiem ir likumā
noteiktie dabas resursu, produkcijas un teritoriju izmantošanas
tiesību dokumenti;
5) aizturēt vides aizsardzības likumu pārkāpējus un, ja
nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos tuvākajā
iekšlietu nodaļā vai pagasta izpildkomitejā;
6) sastādīt protokolus, aktus un noformēt citus materiālus par
vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas likumu
pārkāpumiem, kā arī par plānoto dabas aizsardzības pasākumu
neizpildīšanu ražošanas apvienībās, uzņēmumos, organizācijās,
valsts un kooperatīvajās saimniecībās;
7) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības likumu pārkāpēju
personisko mantu, transporta līdzekļus, nelikumīgi iegūtos dabas
resursus, produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos
pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un
realizācijas vietās;
8) izņemt nelikumīgi iegūtos dabas resursus, produkciju, šādas
produkcijas ieguves rīkus, transporta līdzekļus, citus lietiskos
pierādījumus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas
likumdošanas aktu pārkāpšanu to ieguves, glabāšanas,
pārstrādāšanas un realizācijas vietās;
9) izsaukt pilsoņus un amatpersonas un pieprasīt no viņiem
mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus par vides aizsardzības
likumu pārkāpšanu;
10) apturēt vai aizliegt rezervātu, nacionālo un dabas parku,
liegumu un citu īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijās, kā
arī kūrortzonās un atpūtas vietās darbus, kuri nav paredzēti to
aizsardzības režīmā, kā arī darbus, kuri var negatīvi ietekmēt
minētos objektus;
11) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu,
termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dzīvnieku (arī
zivju un medību dzīvnieku), augu valsts (arī mežu) izmantošanu un
cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības
likumdošanas aktiem;
12) savu uzdevumu veikšanai pieprasīt un bez maksas saņemt pēc
noteiktas formas sagatavotu informāciju un paskaidrojumus no
visām valsts teritorijā esošajām juridiskajām un fiziskajām
personām;
13) izskatīt materiālus par administratīvajiem pārkāpumiem
vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā un savas
kompetences ietvaros saukt vainīgās personas pie atbildības
likumā noteiktajā kārtībā;
14) piedalīties uzcelto (rekonstruēto) objektu valsts
pieņemšanas komisijas darbā;
15) veikt citas darbības, kuras saistītas ar vides aizsardzību
un dabas resursu izmantošanu.
4. SADAĻA
Vides
aizsardzības valsts inspektoru pienākumi
4. Vides aizsardzības valsts inspektori likumā noteiktajā
kārtībā veic valsts kontroli pār:
1) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā
šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā
juridiskās personas un pilsoņi ievērotu vides aizsardzības un
dabas resursu izmantošanas likumdošanas aktus, standartu,
normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides
aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts programmas,
plānus, projektus un citus pasākumus;
2) ministriju, valsts departamentu, valsts komiteju, resoru,
kopuzņēmumu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju veikto dabas
resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu; piesārņojošo vielu izplūdi
(novadīšanu) vidē;
3) Latvijas Republikas vides aizsardzības likumdošanas prasību
ievērošanu jaunceļamo objektu vietas izvēlē, projektēšanā,
celtniecībā, kā arī esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā,
ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā;
4) visu veidu kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu;
5) visu veidu atkritumu un organisko atlieku savākšanas,
utilizācijas, dezaktivācijas, uzglabāšanas un apglabāšanas
noteikumu izpildi un drošumu;
6) ķīmisko vielu, arī pesticīdu un minerālmēslu, uzglabāšanas
un lietošanas noteikumu ievērošanu;
7) visu dabas resursu izmantošanas un ieguves limitu (kvotu)
ievērošanu;
8) noteiktā režīma ievērošanu valsts īpaši aizsargājamajos
dabas objektos, kūrortzonās un atpūtas vietās;
9) floras un faunas (arī mežu) izmantošanas normu, termiņu,
skaita regulēšanas pasākumu, aklimatizācijas, reaklirnatizācijas,
krustošanas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas un citu
aizsardzības prasību ievērošanu;
10) iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa
un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas dabas
resursu izmantošanu un aizsardzību;
11) starptautisko nolīgumu izpildi vides aizsardzībā un dabas
resursu izmantošanā.
5. SADAĻA
Vides
aizsardzības valsts inspektoru tiesiskais statuss
5. Vides aizsardzības valsts inspektoru tiesības un pienākumus
nosaka Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Republikas Vides
aizsardzības komiteju» un šis nolikums.
5.1. Vides aizsardzības valsts inspektori savas kompetences
ietvaros pieņem lēmumus, dod atzinumus un rīkojumus, izsūta
priekšrakstus. Par pieņemto lēmumu, atzinumu un rīkojumu,
izsūtīto priekšrakstu likumību Latvijas Republikas Vides
aizsardzības valsts inspekcijas amatpersonas ir atbildīgas
saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.
5.2. Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekcijas
amatpersonas ir pakļautas obligātai apdrošināšanai.
5.3. Vides aizsardzības valsts inspektora īpašumam nodarīto
kaitējumu, kas saistīts ar dienesta pienākumu izpildīšanu,
atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā.
5.4. Vides aizsardzības valsts inspektora veselības bojājuma
(sakropļojuma) vai nāves gadījumā, ja tas saistīts ar dienesta
pienākumu pildīšanu, nodarītais kaitējums likumā noteiktajā
kārtībā pilnā apmērā jāatlīdzina organizācijai vai pilsonim, kas
atbildīgi par nodarīto kaitējumu.
5.5. Medību un dienesta ieroču glabāšana un nēsāšana, pildot
dienesta pienākumus, tiek atļauta tiem vides aizsardzības valsts
inspektoriem, kuri veic valsts kontroli pār mežsaimniecības
darbiem, meža dzīvnieku racionālu izmantošanu, medību saimniecību
attīstību, kā arī veic valsts kontroli pār zivju krājumu, ūdens
dzīvnieku un augu aizsardzību un izmantošanu republikas iekšējos
ūdeņos.
5.6. Vides aizsardzības valsts inspektoriem, pildot dienesta
pienākumus, kā galēju aizsardzības līdzekli atļauts izmantot un
lietot ieročus:
a) pašaizsardzībai pret bruņotu uzbrukumu vai vairāku personu
uzbrukumu, kā arī pret citu personu izdarīta bruņota uzbrukuma
atvairīšanai, ja tas apdraud šīs personas dzīvību vai
veselību;
b) pret bruņotu uzbrukumu vai vairāku personu uzbrukumu, kas
izdarīts nolūkā atbrīvot par noziegumiem aizturētos malumedniekus
vai maluzvejniekus;
c) lai aizturētu personas, kuras izdara bruņotu pretošanos.
Jāievēro, ka šajos gadījumos ieroci drīkst lietot tikai tad, ja
ar citiem veiktajiem pasākumiem un līdzekļiem nav iespējams
novērst bruņotu uzbrukumu, pārtraukt bruņotu pretošanos vai
aizturēt apbruņotas personas.
Pirms ieroču lietošanas jābrīdina, ka tiks lietots ierocis, kā
arī jāizdara brīdinājuma šāviens.
5.7. Vides aizsardzības valsts inspektors drīkst izmantot un
lietot ieroci bez brīdināšanas, ja pret viņu izdara negaidītu
uzbrukumu.
5.8. Aizliegts lietot ieroci, ja tā rezultātā var ciest citas
nepiederošas personas, kā arī pret nepilngadīgajiem un sievietēm,
izņemot gadījumus, kad viņi piedalās bruņotā uzbrukumā, izrāda
bruņotu pretestību vai piedalās grupveida uzbrukumā, kurš apdraud
citu personu dzīvību, ja ar citiem veiktajiem pasākumiem un
līdzekļiem šo uzbrukumu nav iespējams novērst vai atvairīt.
5.9. Vides aizsardzības valsts inspektoriem ir tiesības
izmantot vai lietot ieroci, lai ar to dotu signālu trauksmes un
nepieciešamās palīdzības gadījumos, kā arī lai padarītu
nekaitīgus sakropļotus, slimus vai citādi cilvēka veselību un
dzīvību apdraudošus savvaļas dzīvniekus.
5.10. Visos ieroča lietošanas un izmantošanas gadījumos vides
aizsardzības valsts inspektoriem ir jādara viss iespējamais, lai
nodrošinātu apkārtējo pilsoņu drošību, kā arī nekavējoties
jāsniedz medicīniskā palīdzība cietušajiem.
5.11. Par katru gadījumu, kad dienesta ierocis lietots pret
cilvēkiem, tiek sastādīts protokols un informētas iekšlietu
iestādes, bet par cilvēku ievainošanas un nāves gadījumu - arī
prokurors.
5.12. Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja organizē
vides aizsardzības valsts inspekcijas ieroču un munīcijas
pienācīgu uzskaiti, glabāšanu un izmantošanu.
5.13. Vides aizsardzības valsts inspektoriem, pildot dienesta
pienākumus, jānēsā formas tērps.
5.14. Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts
inspekcijas transporta līdzekļus un kuģus aprīko ar speciālām
gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un uzrakstu grafisko
noformējumu.
5.15. Pēc saskaņošanas ar vietējām pašvaldības iestādēm vides
aizsardzības valsts inspektoriem, pildot dienesta pienākumus,
kontrolei pakļautās teritorijas robežās ir tiesības bez maksas
lietot sabiedriskā transporta līdzekļus.
5.16. Vides aizsardzības valsts inspektoriem ir noteikta
parauga spiedogs un metāla ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas
Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Latvijas Republikas
Vides aizsardzības komitejas pilnu nosaukumu, bet Latvijas
Republikas vides aizsardzības galvenajam valsts inspektoram un
teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības
galvenajiem valsts inspektoriem ir noteikta parauga metāla
ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā
ģerboņa attēlu un Latvijas Republikas Vides aizsardzības
komitejas pilnu nosaukumu valsts valodā, spiedogs un
plombētājs.
Latvijas
Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS