LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 121

Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu reformu

 Saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» un Latvijas PSR 1990. gada 15. februāra likumiem par pagasta, rajonu un pilsētu pašvaldību, kā arī lai aktivizētu likumības un sabiedriskās kārtības nostiprināšanu un noziedzības apkarošanu un pilnveidotu tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Reorganizēt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas centrālo aparātu, tai pakļautās iestādes un apakšvienības un esošā štatu skaitliskā sastāva un darba samaksas fonda ietvaros Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmā izveidot:

1.1. ministrijas centrālajā aparātā - milicijas, izmeklēšanas, ieslodzījuma vietu, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentus, štābu, saimniecības pārvaldi, kā arī kadru, finansu un plāna, kapitālās celtniecības un nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitācijas daļas;

1.2. tiesu ekspertīzes zinātniskās pētniecības institūtu - uz Iekšlietu ministrijas ekspertīzes un kriminālistikas daļas un Tieslietu ministrijas tiesu ekspertīzes un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorijas bāzes saskaņā ar vienošanos starp republikas Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju;

1.3. apvienību «Apsardze» - uz Iekšlietu ministrijas apsardzes pārvaldes un tās apakšvienību bāzes;

1.4. republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju milicijas nodaļas (Rīgā - milicijas pārvaldi) un milicijas iecirkņus - noteiktā kārtībā uz republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju iekšlietu nodaļu (Rīgā - iekšlietu pārvaldes) bāzes;

1.5. starprajonu kriminālmilicijas nodaļas (Rīgā - kriminālmilicijas pārvaldi) - uz republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju iekšlietu nodaļu (Rīgā - iekšlietu pārvaldes) milicijas operatīvo dienestu apakšvienību bāzes;

1.6. starprajonu izmeklēšanas nodaļas (Rīgā - izmeklēšanas pārvaldi) - uz republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju iekšlietu nodaļu (Rīgā - iekšlietu pārvaldes) izmeklēšanas apakšvienību bāzes;

1.7. lauku rajonu ugunsdzēsības un glābšanas dienestus - uz rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju iekšlietu nodaļu ugunsdrošības apakšvienību un profesionālo ugunsdzēsības daļu vai vienību bāzes;

1.8. starprajonu un republikānisko pilsētu ugunsdzēsības un glābšanas dienestus - uz pašreizējo militarizēto ugunsdzēsības daļu vai vienību bāzes;

1.9. transporta milicijas pārvaldi milicijas departamenta sastāvā un transporta milicijas vietējās nodaļas un iecirkņus - uz Latvijas Transporta iekšlietu pārvaldes un tai pakļauto iekšlietu nodaļu un apakšvienību bāzes.

2. Iekļaut republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju milicijas nodaļu {Rīgā - milicijas pārvaldes) pienākumos visu noziegumu novēršanu un atklāšanu, sabiedriskās kārtības sargāšanu un citu milicijas iestādēm uzdoto pienākumu izpildi pilnā apmērā.

Kriminālmilicijai uzdot novērst un atklāt slepeni organizētus vai izdarītus smagus noziegumus, meklēt apsūdzētos un noziedzniekus, kā arī personas, kuras pazudušas bez vēsts kriminālos apstākļos.

Republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju milicijas nodaļu (Rīgā - milicijas pārvaldes) sastāvā iekļaut milicijas iecirkņu priekšniekus un to vietniekus, iecirkņu inspektorus, patruļdienestu, nepilngadīgo lietu inspekcijas, dežūrdaļas, autoinspekcijas ar ceļu patruļdienesta apakšvienībām, pasu un vīzu nodaļas, kinologus, labošanas darbu inspekcijas, medicīniskās atskurbtuves, izvietošanas un sadales punktus, konvoja un apsardzes dienestu, kā arī atļauju sistēmas un izziņas inspektorus.

Kriminālmilicijas sastāvā iekļaut kriminālmeklēšanas, sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas dienestu darbiniekus, kā arī tehniķus kriminālistus.

3. Iekšlietu ministriju vada ministrs. Noteikt, ka ministram ir trīs vietnieki, viens no tiem - pirmais.

Iekšlietu ministrs nosaka departamentu, štāba, pārvalžu, daļu, institūta un apvienības «Apsardze» struktūru, ieceļ amatā un atbrīvo no amata šo struktūrvienību vadītājus, kā arī apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību nolikumus (statūtus).

Republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju milicijas nodaļu (Rīgā - milicijas pārvaldes) un milicijas iecirkņu priekšniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs noteiktā kārtībā.

4. Iekšlietu ministram trīs mēnešu laikā reorganizēt ministrijas centrālo aparātu. Iekšlietu iestāžu reorganizāciju rajonos un pilsētās pabeigt līdz 1991. gada 1. martam.

Ministrijas dienestu reorganizācijas gaitā tās centrālo aparātu (neatkarīgi no finansēšanas avotiem) samazināt par 25 procentiem un izbrīvētos līdzekļus novirzīt milicijas, kriminālmilicijas un izmeklēšanas darbinieku skaita palielināšanai republikas rajonos un pilsētās.

5. Pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejām rast iespējas iedalīt dienesta telpas papildu veidojamiem milicijas iecirkņiem (teritoriālajām milicijas nodaļām).

6. Noteikt, ka personas, kas iesauktas alternatīvajā (darba) dienestā, Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmā tiek norīkotas:

6.1. ierindas sastāva amatos milicijā, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta militarizētajās daļās un ieslodzījuma vietu departamenta apakšvienībās;

6.2. rajonu un pilsētu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta profesionālajās apakšvienībās;

6.3. speciālajās kārtības sargu vienībās, kas strādā milicijas nodaļu un iecirkņu vadībā;

6.4. pārējās iekšlietu iestādēs un to apakšvienībās strādnieku un kalpotāju amatos.

6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos alternatīvā (darba) dienesta ilgums tiek noteikts saskaņā ar likuma «Par alternatīvo (darba) dienestu» 8. panta otro daļu (Latvijas Republikas 1990. gada 15. maija likuma «Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas PSR likumdošanas aktos» 4. panta redakcijā), bet 6.4. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - saskaņā ar likuma «Par alternatīvo (darba) dienestu» 7. pantu.

7. Iekšlietu ministrijai līdz 1990. gada 15. septembrim sagatavot un pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju un Latvijas republikānisko tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābu izdot instrukciju par alternatīvā (darba) dienesta pildīšanas kārtību ierindas sastāva amatos iekšlietu iestādēs un speciālajās kārtības sargu vienībās.

8. Atļaut Tautas deputātu padomju izpildkomitejām izmantot ārpusbudžeta līdzekļus to speciālo kārtības sargu vienību uzturēšanai, kuras strādā milicijas nodaļu un iecirkņu vadībā un ir komplektētas ar alternatīvajā (darba) dienestā iesauktajiem pilsoņiem.

9. Atļaut republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejām 1990.-1992. gadā ārpus kārtas pārdot milicijas darbiniekiem vieglās automašīnas izmantošanai dienesta vajadzībām, kā arī noteiktā kārtībā segt šo transportlīdzekļu ekspluatācijas izdevumus.

10. Piešķirt Iekšlietu ministrijas laikraksta «Kaujas postenī» redakcijai juridiskas personas statusu.

11. Iekšlietu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 1990. gada 31. decembrim iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei likumprojektus par policiju, izmeklēšanas dienestu, ieslodzījuma vietu iestādēm un ugunsdrošību un Iekšlietu ministrijas un rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejas milicijas nodaļas (pārvaldes) nolikumu projektus, kā arī priekšlikumus par Latvijas Policijas akadēmijas un tiesu ekspertīzes zinātniskās pētniecības institūta dibināšanu.

12. Noteikt, ka līdz jaunā Iekšlietu ministrijas nolikuma un rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejas milicijas nodaļas (pārvaldes) nolikuma pieņemšanai republikas iekšlietu iestādes un apakšvienības savā darbībā ievēro spēkā esošo Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas nolikumu un Latvijas PSR rajona, pilsētas un pilsētas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas iekšlietu nodaļas (pārvaldes) nolikumu (Latvijas PSR Ministru Padomes 1973. gada 23. decembra lēmums Nr. 638 un lēmums Nr. 639 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1984. gada 10. maija lēmumu Nr. 246), ja tie nav pretrunā ar šo lēmumu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 3. septembrī