LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
PADOMES LĒMUMS Nr. 98
Par Latvijas Republikas
Enerģētikas ministriju
Latvijas Republikas Ministru Padome
nolemj:
1. Noteikt, ka Latvijas Republikas Enerģētikas ministrija ir
likvidētās Valsts kurināmā un enerģētikas komitejas tiesību
pārņēmēja.
2. Enerģētikas ministrijai sagatavot un iesniegt līdz 1990.
gada 1. oktobrim Latvijas Republikas Ministru Padomei saskaņotus
priekšlikumus par Latvijas Enerģētikas un elektrifikācijas
ražošanas apvienības nodošanu republikas pārziņā.
3. Uzdot enerģētikas ministram likvidēt vai reorganizēt
agrākās Valsts kurināmā un enerģētikas komitejas sistēmā
ietilpstošās apvienības un izveidot republikas tautsaimniecības
pašreizējām interesēm atbilstošus uzņēmumus.
4. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Enerģētikas
ministrijas nolikumu.
5. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas PSR Ministru Padomes
1988. gada 2. augusta lēmumu Nr. 251 «Par Latvijas PSR Valsts
kurināmā un enerģētikas komitejas sistēmas pārvaldes shēmu» un
1989. gada 24. janvāra lēmumu Nr. 16 «Par Latvijas PSR Valsts
kurināmā un enerģētikas komitejas nolikumu».
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K.
LĪCIS
Rīgā 1990. gada 17. augustā
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 17. augusta lēmumu Nr. 98
Latvijas Republikas
Enerģētikas ministrijas
NOLIKUMS
1. Latvijas Republikas Enerģētikas ministrija (tālāk tekstā -
Enerģētikas ministrija) ir valsts pārvaldes orgāns, kas īsteno
Latvijas Valdības politiku kurināmā un enerģētikas kompleksā.
2. Enerģētikas ministrija īsteno valsts pārvaldi republikas
kurināmā un enerģētikas kompleksā, kurā ietilpst republikas
tautsaimniecības kurināmā apgādes un enerģētikas uzņēmumi,
organizācijas un objekti, kā arī vietējo pašvaldības iestāžu
enerģētikas struktūrvienības, pārzina un savas kompetences
ietvaros koordinē kopīgi ar attiecīgajām ministrijām un resoriem
šo uzņēmumu un organizāciju darbību un to sadarbību.
3. Enerģētikas ministrijas galvenie uzdevumi ir:
3.1. izveidot sabalansētu kurināmā un enerģētikas kompleksu,
kas spētu nodrošināt republikas iedzīvotāju un tautas
saimniecības vajadzības pēc energoresursiem;
3.2. nodrošināt labvēlīgus apstākļus visa veida
uzņēmējdarbībai kurināmā un enerģētikas kompleksā un aizsargāt
uzņēmēju saimniecisko patstāvību.
4. Enerģētikas ministrija veic šādas funkcijas:
4.1. kurināmā un enerģētikas kompleksa valsts pārvaldes
jomā;
4.1.1. izstrādā perspektīvās un ilgtermiņa prognozes kurināmā
un enerģētikas kompleksa attīstībai un finansē attiecīgas valsts
programmas no valsts budžeta līdzekļiem un mērķfondiem;
4.1.2. nosaka kurināmā un enerģētikas kompleksa attīstības
valsts stratēģiju un veic pasākumus tās realizēšanai;
4.1.3. realizē valsts mantas pārvaldīšanas tiesības likumā
noteiktajā kārtībā un apjomā;
4.1.4. realizē valsts intereses kurināmā un enerģētisko
resursu racionālas izmantošanas, kā arī ekoloģijas
jautājumos;
4.1.5. veic valsts kontroli pār uzņēmumu un organizāciju
darbību enerģētikas jomā, kā arī likumdošanas ievērošanu kurināmā
un enerģētikas kompleksā;
4.1.6. izdod koncesijas kurināmā un enerģētisko resursu
apgādē;
4.1.7. koordinē zinātniski tehniskos pētījumus kurināmā un
enerģētikas kompleksā;
4.1.8. pēc saskaņošanas ar Valdību pieņem lēmumus republikas
iedzīvotāju un tautas saimniecības nodrošināšanai ar
energoresursiem ekstremālās situācijās;
4.1.9. kopīgi ar citiem valsts pārvaldes orgāniem piedalās
cenu un tarifu politikas izstrādāšanā kurināmā apgādes un
enerģētikas jomā;
4.1.10. sadarbojas ar PSRS un citām valstīm kurināmā apgādes
un enerģētikas jomā, kā arī nosaka energoresursu importa un
eksporta apjomus;
4.1.11. nosaka, kāda veida kurināmo izmantos republikas
teritorijā esošie strādājošie, no jauna ceļamie, paplašināmie un
rekonstruējamie uzņēmumi un organizācijas, kas patērē
kurināmo;
4.1.12. realizē valsts programmas kadru sagatavošanā un to
kvalifikācijas celšanā kurināmā un enerģētikas kompleksa
uzņēmumos un organizācijās;
4.2. ministrijas sistēmas uzņēmumu un organizāciju
saimnieciskās vadības jomā:
4.2.1. izstrādā enerģētikas un energoresursu perspektīvā plāna
un gada plāna projektus un vada to izpildi;
4.2.2. realizē valsts politiku patērētāju apgādē ar
energoresursiem pārejas posmā līdz brīvā tirgus izveidei;
4.2.3. analizē nozares valsts uzņēmumu un organizāciju
finansiālo stāvokli, sekmē šo uzņēmumu pietiekama rentabilitātes
līmeņa nodrošināšanu pārejas posmā uz tirgus ekonomiku;
4.2.4. realizē valsts politiku republikas svarīgāko
energoobjektu celtniecībā;
4.2.5. piedalās maģistrālo degvielas transportēšanas
cauruļvadu, apakšzemes gāzes krātuvju, kompresoru staciju un
gāzes sadales staciju tīkla attīstīšanas starprepublikānisku
jautājumu, kā arī citu svarīgu starprepublikāniskas nozīmes
jautājumu risināšanā.
5. Enerģētikas ministrija regulē kurināmā un enerģētikas
kompleksa darbību un perspektīvo attīstību, izmantojot valsts
pārvaldes ekonomiskās un tiesiskās metodes, bez tiešas
iejaukšanās uzņēmumu, organizāciju, to darba kolektīvu un
atsevišķu pilsoņu saimnieciskajā darbībā.
6. Lai maksimāli ievērotu republikas infrastruktūras
attīstības vajadzības, Enerģētikas ministrija īsteno savus
uzdevumus un funkcijas, cieši sadarbojoties ar vietējās
pašvaldības iestādēm, un nodrošina savā darbībā atklātumu.
7. Lai nodrošinātu doto uzdevumu un funkciju veikšanu,
Enerģētikas ministrijai ir tiesības:
7.1. izveidot, reorganizēt un likvidēt ministrijas sistēmā
valsts uzņēmumus un organizācijas, apstiprināt to statūtus,
iecelt amatā un atbrīvot no amata to vadītājus, un noteikt viņu
materiālās stimulēšanas kārtību;
7.2. apstiprināt kontrolskaitļus un izvietot valsts
pasūtījumus ministrijas sistēmā, kā arī darīt zināmus kurināmā un
enerģētikas kompleksa uzņēmumiem un organizācijām ekonomiskos
normatīvus un limitus;
7.3. noteiktā kārtībā saņemt no valsts statistikas iestādēm
nepieciešamos datus;
7.4. noteikt nozares valsts uzņēmumu darbības pamatprincipus
ekstremālos apstākļos;
7.5. dot izpildei obligātus norādījumus energoresursu
patērētājiem, lai novērstu kurināmā un enerģētisko resursu
izmantošanas noteikumu un normu pārkāpumus;
7.6. noklausīties uzņēmumu un organizāciju atbildīgo
darbinieku un vadītāju ziņojumus jautājumos, kas ir Enerģētikas
ministrijas kompetencē.
8. Enerģētikas ministrija savā darbībā ievēro Latvijas
Republikas likumus, Valdības lēmumus un rīkojumus, kā arī šo
nolikumu un citus normatīvos aktus.
9. Enerģētikas ministriju vada ministrs, kuru ieceļ Latvijas
Republikas Augstākā Padome.
Ministram ir vietnieki, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata
Latvijas Republikas Ministru Padome.
10. Ministrs ir pilnīgi atbildīgs par stāvokli kurināmā un
enerģētikas nozarē un patstāvīgi risina šīs nozares attīstības
jautājumus.
Ministrs nosaka savu vietnieku, aparāta darbinieku un nozares
uzņēmumu vadītāju atbildības pakāpi, kā arī pieņem darbā un
atlaiž no darba ministrijas centrālā aparāta darbiniekus.
11. Ministrs savas kompetences ietvaros:
11.1. izdod pavēles, instrukcijas vai dod norādījumus (arī par
energoresursu iedalīšanu vai to samazināšanu), kas attiecas uz
visiem kurināmā un enerģētikas kompleksa uzņēmumiem un
organizācijām, kā arī pilsoņiem;
11.2. atceļ pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu pieņemtos
nozares valsts uzņēmumu un organizāciju aktus vai aptur to
izpildi;
11.3. pieņem lēmumus par nozares darbinieku apbalvošanu un
viņu izvirzīšanu valsts apbalvojumiem, kā arī stimulēšanu un par
darbinieku saukšanu pie disciplināratbildības;
11.4. apstiprina centrālā aparāta struktūru un štatus Latvijas
Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita
un darba samaksas fonda ietvaros.
12. Enerģētikas ministrijas sastāvā ir daļas, valsts dienesti
un departaments. Departamentu vada direktors, kuru ieceļ
ministrs. Ministrijas struktūrvienību funkcijas nosaka
ministrs.
13. Enerģētikas ministrijā var tikt izveidota konsultatīvā
padome. Konsultatīvās padomes sastāvu nosaka ministrs, un tā
darbojas saskaņā ar nolikumu.
14. Enerģētikas ministrija ir juridiska persona, un tai var
būt savs zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā
ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas nosaukumu valsts valodā.