LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 90

Par pirmām kārtām veicamajiem pasākumiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības nolīguma realizēšanai

Lai izpildītu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības nolīgumu, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Republikas ministrijām un resoriem, kā arī vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām pieņemt zināšanai un ievērošanai praktiskajā darbībā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Valdību apstiprināto Baltijas sadarbības padomes nolikumu (1. pielikums) un Nolikumu par Baltijas sadarbības padomes komisiju (2. pielikums).

2. Iecelt par Baltijas sadarbības padomes locekļiem no Latvijas Republikas ekonomikas ministru J. Āboltiņu, uzdodot viņam arī noteiktā kārtībā pildīt Baltijas sadarbības padomes priekšsēdētāja pienākumus, un ekonomikas ministra vietnieku A. Gūtmani.

3. Izveidot galvenajos ekonomiskās integrācijas virzienos darba grupas no Latvijas Republikas un iecelt šo grupu vadītājus (3. pielikums).

Darba grupu vadītājiem 2 nedēļu laikā noformēt un apstiprināt grupu personālo sastāvu.

Darba grupām mēneša laikā aktualizēt atsevišķos ekonomiskās integrācijas virzienos esošos nolīgumus un līgumus un, ja nepieciešams, noslēgt jaunus.

4. Likumdošanas darba grupai piedalīties priekšlikumu sagatavošanā par Baltijas republiku likumu savstarpējās saskaņošanas nodrošināšanu īpašuma, uzņēmējdarbības, nodokļu, standartizācijas un citos jautājumos.

5. Latvijas Zinātņu akadēmijai 3 mēnešu laikā izstrādāt koncepciju par ražotājspēku attīstību un izvietošanu Latvijas Republikas teritorijā, paredzot savstarpēji saskaņotus pasākumus attiecībā uz Baltijas republiku teritorijā izvietoto ražotņu ekonomisko integrāciju.

6. Ekonomikas ministrijas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūtam kopīgi ar Tirdzniecības ministriju, Materiālo resursu ministriju un Enerģētikas ministriju pēc Ekonomikas ministrijas uzdevuma izstrādāt:

līdz 1990. gada 1. septembrim - Baltijas tirgus mārketinga asociācijas nolikumu;

līdz 1990. gada 15. septembrim - mārketinga asociācijas funkcionēšanas programmu pirmajam posmam (1990. un 1991. gads) un perspektīvā;

līdz 1990. gada 1. oktobrim - priekšlikumus par republikas komerciālās darbības informācijas sistēmas izveidošanu.

7. Valsts statistikas komitejai, sākot ar 1991. gadu, ieviest oficiālajā pārskatā ar Lietuvas un Igaunijas statistikas iestādēm saskaņotus rādītājus, kas atspoguļotu Latvijas Republikas sakarus ar pārējām Baltijas republikām un PSRS.

8. Finansu ministrijai kopīgi ar Latvijas banku piedalīties Baltijas investīciju bankas nolikuma projekta izstrādāšanā.

9. Tirdzniecības ministrijai un Materiālo resursu ministrijai pēc saskaņošanas ar citām republikas ministrijām un resoriem noteiktā kārtībā mēneša laikā iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei apstiprināšanai nolikuma projektu par Latvijas Republikas tirdzniecības pārstāvniecību citās valstīs, kā arī sagatavot priekšlikumus par tirdzniecības pārstāvniecības organizēšanu Viļņā, Tallinā un citās pilsētās.

10. Ieteikt Baltijas sadarbības padomei izveidot komisiju darbības koordinēšanai ārkārtējos apstākļos.

11. Izglītības darba grupai piedalīties Baltijas sadarbības padomes darbā, ko tā veic, izstrādājot priekšlikumus par tautsaimniecības speciālistu sagatavošanu un pārkvalificēšanu, ievērojot visu Baltijas republiku iespējas.

12. Ekonomikas ministrijai koordinēt šī lēmuma izpildi.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 10. augustā

 

1. PIELIKUMS
Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 10. augusta lēmumam Nr. 90

 

Baltijas sadarbības padomes
NOLIKUMS

Baltijas sadarbības padome (padome) ir orgāns, kas nodrošina Baltijas republiku ekonomiskās politikas vispārīgo nostādņu koordināciju saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības nolīgumu.

Padome savā darbībā šai nolikumā noteikto pilnvaru ietvaros ievēro spēkā esošo likumdošanu un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības nolīgumu.

Padomes galvenais uzdevums ir sekmēt Baltijas tirgus izveidošanu, lai vispusīgi attīstītu ekonomisko integrāciju visā reģionālajā kompleksā, kā arī mērķtiecīgi un vienmērīgi attīstītu pieaugošo tirgus stabilitāti, paātrinātu dzīves līmeņa celšanos un panāktu ciešākus sakarus starp republikām, kuras šī padome apvieno.

 I. Funkcijas un pilnvaras

1. Savā darbībā padome:

1.1. apvieno pūliņus republiku suverenitātes realizēšanā un kopējās ekonomiskās stratēģijas un taktikas noteikšanā, kā arī nodrošina darba koordināciju likumdošanas un normatīvo aktu izstrādāšanā;

1.2. nodrošina republiku - padomes locekļu - efektīvu sadarbību tirgus vajadzību noteikšanā, sekmē īstu tirgus attiecību izveidošanu starp pusēm;

1.3. sniedz savstarpējas konsultācijas pamatjautājumos par ekonomisko politiku, kas vērsta uz sadarbības tālāku paplašināšanu un padziļināšanu;

1.4. palīdz sagatavot priekšlikumus par sadarbību tādu atsevišķu objektu celtniecībā, kuri savstarpēji interesē puses;

1.5. vada Baltijas republiku Finansu fonda darbību;

1.6. ja nepieciešams, organizē un realizē priekšlikumus par palīdzības sniegšanu reģiona mazāk attīstīto nozaru intensīvākai un efektīvākai attīstīšanai;

1.7. nodrošina sadarbību, saskaņojot pasākumus speciālistu sagatavošanai un kvalifikācijas celšanai;

1.8. organizē viedokļu un informācijas apmaiņu jautājumos par piedalīšanos starptautiskajās organizācijās, kas sadarbojas Baltijas tirgus ietvaros;

1.9. pilda citas funkcijas atbilstoši padomes uzdevumiem, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības nolīgumam.

2. Lai izpildītu minētās funkcijas, padome:

2.1. savas kompetences ietvaros ir tiesīga pieņemt rekomendācijas un lēmumus, kā arī iesniegt priekšlikumus pušu Valdībām izskatīšanai;

2.2. vada visu to darbu kopumu, kuri saistīti ar ekonomiskās sadarbības nolīguma padomei izvirzīto uzdevumu izpildi;

2.3. ir tiesīga pieprasīt komisijas materiālus, apsvērumus un priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar padomes darbību;

2.4. ir tiesīga pieņemt lēmumus organizatoriskajos un procedūras jautājumos;

2.5. pieņem lēmumus. Padomes lēmumi ir pieņemti, ja puses par tiem nobalso vienbalsīgi;

2.6. par savu izpildorgānu, kas realizē padomes lēmumus, izveido komisiju.

 II. Rekomendācijas un lēmumi

1. Padomes rekomendācijas tiek paziņotas pusēm izskatīšanai.

Padomes rekomendācijas, ko puses pieņēmušas, tiek realizētas ar pušu Valdību vai pušu citu kompetentu orgānu lēmumiem.

2. Padome visas rekomendācijas un lēmumus pieņem tikai ar pušu piekrišanu. Padomes lēmumi ir pieņemti, ja puses par to balsojušas vienbalsīgi.

 III. Pārstāvība

1. Padomi izveido no pušu - Baltijas tirgus locekļu - pārstāvjiem vienādā skaitā no katras puses. Pušu Valdības pārstāvjus ieceļ uz pieciem gadiem.

2. Padome ir pakļauta pušu Valdībām.

3. Padomei ir šāds sastāvs: priekšsēdētājs un locekļi.

Priekšsēdētāja funkcijas 6 mēnešus pēc kārtas pilda pušu pārstāvji republiku - padomes locekļu - nosaukumu kārtībā pēc latīņu alfabēta.

4. Padomes sesijas sasauc ne retāk kā trīs reizes gadā pēc kārtas katrā no republiku galvaspilsētām, un šīs sesijas vada tās republikas delegācijas vadītājs, kurā sesija notiek.

Padomes sesija:

- izskata ekonomiskās un zinātniski tehniskās sadarbības pamatjautājumus un nosaka padomes darbības galvenos virzienus;

- izskata komisijas ziņojumu par padomes darbību;

- veic citas funkcijas, kuras izrādīsies nepieciešamas padomes mērķu sasniegšanai.

Padomes sesija nosaka savus procedūras noteikumus.

Padomes sesijas protokolu raksta vienā eksemplārā, kuru paraksta pušu pārstāvji republiku - padomes locekļu - nosaukumu kārtībā pēc latīņu alfabēta.

Protokola oriģinālteksts glabājas komisijas sekretariātā. Apliecinātos norakstus sekretariāts nosūta pušu pārstāvjiem ne vēlāk kā 3 dienas pēc šī protokola parakstīšanas.

5. Priekšsēdētājs vada padomes sesijas darbu, atklāj un slēdz sesiju, ierosina darba kārtību, seko procedūras noteikumu ievērošanai;

organizē padomes darbu sesiju starplaikā;

pārstāv padomi tās vārdā un uzdevumā citās organizācijās; var runāt sesijā kā savas republikas pārstāvis padomē.

6. Padomes locekļus (padomniekus) ieceļ pa 3 cilvēkiem no katras puses, turklāt no katras puses viens no šiem 3 cilvēkiem vienlaikus ir padomes komisijas loceklis.

Padomnieki piedalās padomes lēmumu un rekomendāciju sagatavošanā un rediģēšanā un veic darbu šai nolikumā noteikto uzdevumu izpildei.

Padomes sēdes darba tehnisko apkalpošanu nodrošina tā puse, kuras republikā sēde notiek.

 

2. PIELIKUMS
Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 10. augusta lēmumam Nr. 90

 NOLIKUMS
par Baltijas sadarbības padomes komisiju

Baltijas sadarbības padomes komisija (tālāk tekstā - «komisija») ir pastāvīgs Baltijas sadarbības padomes (tālāk tekstā - «padome») izpildu orgāns, kas darbojas saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības nolīgumu (tālāk tekstā - «nolīgums») un šo nolikumu.

Komisijas mērķis ir sekmēt Baltijas tirgus izveidošanu un tālāk attīstīt un padziļināt sadarbību.

1. Šai nolūkā komisija:

1.1. pieņem rekomendācijas un slēdzienus jautājumos, kādi rodas atbilstoši nolīgumam;

1.2. organizē vai sekmē kompetentu orgānu daudzpusīgu sadarbību nolīguma 2. pantā noteiktajos sadarbības virzienos;

1.3. seko, kā tiek realizēts nolīgums un normatīvie dokumenti, kurus dibinātāji pieņēmuši uz nolīguma pamata; regulāri savās sēdēs izskata pušu informāciju par minēto lēmumu izpildes gaitu un, ja nepieciešams, izstrādā pasākumus, kas sekmē to izpildi; nosaka kārtību, kādā puses iesniedz norādīto informāciju, kā arī tās iesniegšanas termiņus;

1.4. ir tiesīga savas kompetences ietvaros iesniegt padomē priekšlikumus un piedalīties dokumentu projektu sagatavošanā;

1.5. realizē pilnvaras, kuras padome tai nodod padomes noteikto uzdevumu izpildei;

1.6. ir tiesīga patstāvīgi risināt kārtējos operatīvos jautājumus Baltijas republiku un citu Baltijas tirgus dalībnieku ekonomiskās sadarbības realizēšanā;

1.7. veic citas darbības atbilstoši šim nolikumam, kā arī izstrādā Baltijas sadarbības padomes rekomendācijas un lēmumus;

1.8. nodrošina informāciju par padomes darbību;

1.9. pieņem lēmumus komisijas darba organizatoriskajos un procedūras jautājumos.

2. Komisijas rekomendācijas tiek paziņotas izskatīšanai pusēm -Baltijas sadarbības padomes loceklēm.

Puses -Baltijas sadarbības padomes locekles - no komisijas saņemtās rekomendācijas realizē pēc minēto republiku valdību vai citu kompetentu orgānu lēmumiem saskaņā ar šo republiku likumdošanu.

3. Darba orgāni:

3.1. komisijas locekļus ieceļ pušu valdības (pa 3 locekļiem no katras puses);

3.2. komisijas locekļu pilnvaras ir spēkā 5 gadus. Tās var atjaunot. Pušu valdības var savus pārstāvjus atsaukt jebkurā laikā;

3.3. komisijas darbību vada priekšsēdētājs. Viņa funkcijas 6 mēnešus pēc kārtas izpilda pušu pārstāvji republiku - Baltijas sadarbības padomes locekļu - nosaukumu kārtībā pēc latīņu alfabēta.

Komisijas priekšsēdētājs:

- vada komisijas sēdes;

- organizē saskaņā ar komisijas darba plānu komisijas darbu tās sēžu starplaikā;

- pārstāv komisiju padomē.

Padome sniedz komisijas priekšsēdētājam nepieciešamo palīdzību iepriekš minēto funkciju izpildē.

Ja priekšsēdētājs uz laiku nevar izpildīt savas funkcijas, viņš var uzdot tās vienam no savas delegācijas locekļiem, par to paziņojot pārējo pušu pārstāvjiem un padomei;

3.4. komisijas sastāvā tiek izveidots sekretariāts, kurš darbojas saskaņā ar komisijas priekšsēdētāja apstiprinātu nolikumu;

3.5. komisija apstiprina darba plānu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu;

3.6. komisijas pastāvīgā uzturēšanās vieta ir Rīga.

 

3. PIELIKUMS
Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 10. augusta lēmumam Nr. 90

 Galvenajos sadarbības virzienos izveidoto darba grupu no Latvijas Republikas vadītāji

1. Likumdošana - V. Skudra, tieslietu ministrs

2. Finansu politika - E. Siliņš, finansu ministrs

3. Cenu veidošana - V. Gusevs, Ekonomikas ministrijas Cenu departamenta direktors

4. Zinātniski tehniskā sadarbība - U. Viesturs, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents

5. Informātika - E. Stūre, Ekonomikas ministrijas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūta direktors

6. Ekoloģija - I. Emsis, Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs

7. Rūpniecība - J. Oherins, rūpniecības ministrs

8. Lauksaimniecība, pārtika - D. Ģēģers, lauksaimniecības ministrs

9. Celtniecība - A. Prūsis, arhitektūras un celtniecības ministrs

10. Kurināmais un enerģētika - A. Lazdiņš, enerģētikas ministrs

11. Transports - J. Janovskis, satiksmes ministrs

12. Sakari - P. Videnieks, sakaru ministrs

13. Tirdzniecība - A. Plaudis, tirdzniecības ministrs

14. Materiāltehniskā apgāde - E. Zausājevs, materiālo resursu ministrs

15. Ārekonomiskie sakari - M. Gailis, Ārējo ekonomisko sakaru departamenta ģenerāldirektors

16. Sociālā sfēra - U. Gundars, sociālās nodrošināšanas ministrs

17. Veselības aizsardzība - E. Platkājis, veselības aizsardzības ministrs

18. Kultūra -R. Pauls, kultūras ministrs

19. Izglītība - A. Piebalgs, tautas izglītības ministrs

20. Tūrisms - I. Sēja, Tūrisma asociācijas priekšsēdētājs

21. Sports - D. Šveica, Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja

Latvijas Republikas Valdības lietu ministrs K. LĪCIS