1. Noteikumi nosaka meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodiku.

2. Meža aizsargjoslu ap pilsētu (turpmāk – aizsargjosla) paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā republikas pilsētas dome vai novada dome, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pilsēta. Ja aizsargjosla ietilpst blakus esošās pašvaldības administratīvajā teritorijā, aizsargjoslu nosaka saskaņā ar līgumu, ko noslēdz attiecīgo pašvaldību domes. Aizsargjoslu attēlo tās pašvaldības teritorijas plānojumā, kuras teritorijā ietilpst aizsargjosla.

(MK 09.06.2009. noteikumu Nr.518 redakcijā)

3. Aizsargjoslas robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, pa ceļiem, grāvjiem, elektropārvades līnijām, kvartālstigām). Aizsargjoslā ietver mežus un meža parkus (parki, kuros koku pašreizējā vai potenciālā koku vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no platības) pilsētas administratīvajā teritorijā un ap to.

(Grozīts ar MK 09.06.2009. noteikumiem Nr.518)

4. Pašvaldība, kuras teritorija ietilpst aizsargjoslā, informē attiecīgo Valsts meža dienesta valsts virsmežniecību un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par aizsargjoslas robežām.

5. Republikas pilsētas dome vai novada dome, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pilsēta, nodrošina, lai būtu pieejama informācija par aizsargjoslas robežām un prasībām, kas jāievēro aizsargjoslā.

(MK 09.06.2009. noteikumu Nr.518 redakcijā)

6. Kopējo aizsargjoslas platību nosaka pēc šādiem kritērijiem:

6.1. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu līdz 10 tūkstošiem — ne vairāk kā 100 hektāru;

6.2. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 10 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem — ne vairāk kā 1500 hektāru;

6.3. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu, lielāku par 100 tūkstošiem, — ne vairāk kā 15000 hektāru.

7. Tuvu esošu pilsētu aizsargjoslas var pārklāties.

8. Aizsargjoslā ievēro šādas vides aizsardzības prasības:

8.1. lai samazinātu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi, aizsargjoslā ir aizliegta kailcirte, izņemot koku ciršanu galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;

8.2. ja aizsargjosla pārklājas ar citām aizsargjoslām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, spēkā ir stingrākās teritorijas aizsardzības un izmantošanas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.116)

9. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, cilvēku aizsardzības prasības un aizsargjoslas stāvokļa kontroles mehānismu nosaka normatīvie akti, kas regulē attiecīgo jomu.

10. Aizsargjoslu uztur kārtībā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja šo noteikumu 2.punktā minētajā līgumā nav noteikts citādi. Ja līgumā paredzēts, ka aizsargjoslu uztur kārtībā pašvaldība, tā aizsargjoslu uztur par attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem un par to informē meža īpašnieku un tiesisko valdītāju.

11. Aizsargjoslas robežas dabā ar īpašām zīmēm neapzīmē.

12. Līdz aizsargjoslu noteikšanai atbilstoši šiem noteikumiem tiek saglabātas aizsargjoslas (zaļās zonas meža parki), kas izveidotas un reģistrētas Meža valsts reģistrā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

13. Ja aizsargjoslas robežas tiek mainītas, vietējā pašvaldība informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju un Valsts zemes dienestu par precizētajām aizsargjoslas robežām.

13.¹ Grozot vai izstrādājot jaunu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, nodrošina, lai attiecīgās pilsētas aizsargjoslas kopplatība saglabātos ne mazāka kā esošā platība.

(MK 09.06.2009. noteikumu Nr.518 redakcijā)

14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumus Nr.263 "Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 97.nr.).