1.pants

(1) Fiziskajām personām, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā un zemes robežas likumā noteiktajā kārtībā ierādītas dabā, ir tiesības:

1) cirst kokus uz robežstigām;

2) cirst kaitēkļu vai slimību bojātos kokus, ja to atstāšana apdraud konkrēto mežaudzi vai līdzās esošās mežaudzes;

3) cirst kokus vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī sausos kokus;

4) ja pirms šīs daļas 2. un 3.punktā minēto koku ciršanas paredzams, ka mež­audzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, tad mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības izmantojamas, ja tās neierobežo speciālie normatīvie akti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (nacionālie parki, dabas rezervāti u.tml.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.02.2005.)

2.pants

Šā likuma 1.pantā minētās tiesības var izmantot tikai pēc apliecinājuma saņemšanas. Apliecinājumu izsniedz Valsts meža dienests vai citas institūcijas Meža likuma 39.pantā noteiktajā kārtībā.