Konkurence — uzņēmējdarbības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sāncensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam.

Monopolstāvoklis — uzņēmēja izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšanā Latvijas vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmējiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību.

Monopoldarbība — tāda monopolstāvokļa iespēju izmantošana, kas ierobežo konkurences attīstību. Tā izpaužas tādējādi, ka viens uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība efektīvi kontrolē visu kādas preces realizēšanas (pakalpojuma sniegšanas) tirgu.

Dabīgais monopolstāvoklis — objektīvu apstākļu ierobežota konkurences attīstības iespēja, galvenokārt tehniskās un sociālās infrastruktūras nozarēs.

Prece — priekšmets vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt vērtību, to pērkot vai pārdodot tirgū.

Piegādes kvota — iepriekš noteikta attiecīgajam patērētājam paredzēta realizējamās preces daļa.

Pretlikumīga konkurence — jebkāda darbība, kas ir pretrunā ar šā likuma trešās nodaļas noteikumiem vai starptautiskajā ekonomiskajā darbībā vispārpieņemtajām normām.

1. pants. Likuma darbības ietvari

Šis likums attiecas uz visiem uzņēmējiem, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un fiziskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, kā arī uz valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kuru darbība saistīta ar uzņēmējdarbības regulēšanu.

Šā likuma noteikumi par monopoldarbību neattiecas uz intelektuālā īpašuma (izgudrojumi, rūpnieciskie paraugi u. c.) tiesību realizāciju, militāra rakstura produkcijas ražošanu un realizāciju.

Ražošanas apjomu, cenas un tarifus dabīgā monopolstāvokļa apstākļos regulē valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros.

Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starpvalstu līgumos noteiktas citas monopoldarbību un konkurenci regulējošas normas, tām ir prioritāte salīdzinājumā ar šā likuma normām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.05.1993.)

2. pants. Uzņēmēja tiesību realizācijas ietvari

Tiesības brīvi veikt likumā atļauto uzņēmējdarbību nedrīkst realizēt ļaunprātīgi, pārkāpjot ar šajā likumā aizliegtām darbībām citu personu tiesības.

3. pants. Valsts pienākumi tirgus un konkurences attīstīšanā

Valstij un pašvaldībām jāveicina brīvas konkurences attīstība un jāveic pasākumi, lai novērstu ražošanas pārmērīgu koncentrāciju un Latvijas tirgus monopolizāciju.

4. pants. Valsts kontrole

1. Lai veicinātu konkurenci un kontrolētu šā likuma noteikumu ievērošanu, Latvijas Republikas Ministru Padome izveido monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas, institūciju un konsultatīvo padomi, iekļaujot tajā zinātniekus, speciālistus, kā arī pārstāvjus no valsts pārvaldes institūcijām, bankām, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Puse no šīs padomes personālsastāva katru gadu tiek nomainīta.

Konsultatīvā padome izstrādā priekšlikumus un ieteikumus šajā pantā noteikto uzdevumu realizēšanai.

2. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcija:

1) pēc savas iniciatīvas vai pēc ieinteresēto juridisko un fizisko personu iesnieguma saņemšanas pārbauda monopoldarbības un pretlikumīgas konkurences aizlieguma ievērošanu;

2) konstatē uzņēmēja monopolstāvokli;

3) izskata uzņēmēju ziņojumus par gaidāmo vairāku uzņēmēju apvienošanos vai citādu sadarbību, kas novērtējama atbilstoši šā likuma 5., 6. un 7. pantā norādītajiem aizliegumiem, un dod motivētu atzinumu par šādām darbībām;

4) palīdz savstarpēju sarunu un brīvprātīgu kompensāciju ceļā noregulēt uzņēmēju strīdus, kas saistīti ar monopoldarbības aizliegumiem un konkurences brīvību;

5) dod uzņēmējiem obligātus rīkojumus par monopoldarbības vai negodīgas konkurences pārtraukšanu. Ja šādi rīkojumi netiek pildīti, griežas tiesā ar prasību par uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma likvidāciju;

6) iesniedz tiesai prasību (pieteikumu) sakarā ar uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības atkārtotiem šī likuma noteikumu pārkāpumiem un pieprasa šā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības sadalīšanu vai reorganizēšanu;

7) iesniedz Latvijas Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par cenu ierobežošanu, ņemot vērā inflācijas līmeni (uz laiku līdz sešiem mēnešiem), uzņēmējiem, kuri, izmantodami savu monopolstāvokli, būtiski paaugstinājuši preču cenu. Attiecīgajam uzņēmumam un produkcijas veidam atkārtoti cenu var ierobežot ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā termiņa izbeigšanās; aizlieguma termiņa ierobežojumus var atcelt saskaņā ar konsultatīvās padomes atzinumu;

8) izstrādā un iesniedz Latvijas Republikas Ministru Padomei izskatīšanai priekšlikumus par pretmonopolu likumdošanas aktu pilnveidošanu.

3. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no uzņēmumiem konkurences kontrolēšanai nepieciešamo informāciju, arī komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī iepazīties ar uzņēmējdarbības dokumentiem;

2) pieprasīt rakstveida paskaidrojumus no uzņēmumu amatpersonām sakarā ar izdarītajām pārbaudēm un saņemtajiem iesniegumiem;

3) pieprasīt ekonomisko pamatojumu gadījumos, kad uzņēmējs, kas ieguvis monopolstāvokli, paaugstina kāda tautas patēriņam domāta produkcijas veida cenu par pieciem vai vairāk procentiem virs oficiālā mazumtirdzniecības cenu indeksa vai paaugstina kāda ražošanas nozīmes produkcijas veida cenu par pieciem vai vairāk procentiem virs oficiālā vairumtirdzniecības cenu indeksa salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vidējo cenu;

4) vākt un publicēt ziņas par monopolstāvokļa izveidošanos vai tā veidošanās draudiem;

5) publicēt informāciju par konstatētajiem monopoldarbības noteikumu pārkāpumiem un negodīgas konkurences faktiem, ievērojot prasību, ka nav izpaužami ar likumu aizsargātie ražošanas noslēpumi un komercnoslēpumi, kā arī monopoldarbības noteikumu pārkāpēju līgumpartneru un klientu nosaukumi. Zaudējumi, kurus izraisījusi komercnoslēpumu saturošas informācijas publikācija vai šīs informācijas nodošana citām fiziskajām un juridiskajām personām, jāatlīdzina uz valsts rēķina likumā noteiktajā kārtībā;

6) ierosināt jautājumu par vainīgo amatpersonu un uzņēmēju saukšanu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā, kā arī pieņemt lēmumu par šajā likumā paredzēto sodu piemērošanu;

7) celt prasību tiesā, lai aizstāvētu valsts vai citu personu tiesības un intereses, novērstu patērētāju tiesību ierobežošanu.

4. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas uzturēšanu finansē no valsts budžeta.

5. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas darbības attīstīšanai papildus izdevumu summai, kas budžetā iedalīti šīs institūcijas uzturēšanai, tās rīcībā tiek atstāti. 20 procenti no līdzekļiem, kas ieskaitīti (piedzīti) budžetā kā soda naudas šā likuma 14. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. No papildu līdzekļiem trīs ceturtdaļas izlietojamas monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas darbības attīstīšanai un tās materiāltehniskās bāzes nostiprināšanai, bet viena ceturtdaļa — institūcijas darbinieku sociālajai aizsardzībai un materiālajai stimulēšanai. Šo līdzekļu izlietošanas kārtību apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

6. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcija ir atbrīvota no valsts nodevas visos gadījumos, kad tā ceļ prasību tiesā pret fiziskajām un juridiskajām personām sakarā ar pretmonopolu likumdošanas aktu pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.05.1993.)

4.¹ pants. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas pieprasījumu izpildes kārtība

Uzņēmēju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, kā arī valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību pienākums ir sniegt monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijai informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), kas pieprasīta monopoldarbības vai pretlikumīgas konkurences kontrolēšanai, piecu darbdienu laikā, bet, ja nepieciešama papildu pārbaude vai lielas datu bāzes apkopošana, — ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, kā arī dot iespēju šīs institūcijas darbiniekiem iepazīties ar visiem uzņēmējdarbības dokumentiem un saņemt šo dokumentu norakstu.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.05.1993.)

5. pants. Monopolstāvokļa ierobežošana

Uzņēmējam, kas ieguvis monopolstāvokli, ir aizliegts:

1) slēdzot līgumus par precēm vai pakalpojumiem, uzspiest līgumpartnerim noteikumus, kuri nav saistīti ar konkrēto darījumu vai kuri ierobežo līgumpartnera rīcības brīvību;

2) uzkrāt preces mākslīga deficīta radīšanai;

3) izvirzīt citam uzņēmējam prasību, lai viņš atsakās piedalīties pasūtījumu un darbu konkursā vai, piedaloties tajā, iepriekš saskaņo savu preču daudzumu vai cenu ar uzņēmēju, kas ieguvis monopolstāvokli.

6. pants. Monopolvienošanās aizliegums

1. Starp uzņēmējiem ir aizliegta jebkāda vienošanās, kas izraisa vai var izraisīt būtiskus ražošanas, realizācijas vai tirdzniecības ierobežojumus un konkurences pavājināšanos Latvijas tirgū.

2. Neatkarīgi no ietekmes uz tirgu ir aizliegtas:

1) vienošanās starp ražotājiem, piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem par tirgus sadali savā starpā pēc teritoriālā principa, pēc klientu grupu principa vai pēc citiem principiem;

2) vienošanās starp ražotājiem, piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem par cenu noteikšanu viņu piegādājamai produkcijai vai sniedzamajiem pakalpojumiem, lai ierobežotu konkurenci;

3) vienošanās starp ražotājiem, piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem par piegādes kvotām un vienošanās, kuru mērķis ir radīt mākslīgu deficītu;

4) vienošanās par kāda noteikta uzņēmēja vai uzņēmēju grupas boikotēšanu;

5) vienošanās, kas tās dalībniekiem vai vienam no viņiem rada monopolstāvokli.

3. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcija pēc konsultatīvās padomes atzinuma iepriekšminētos gadījumus var uzskatīt par likumīgiem, ja uzņēmēji var pierādīt, ka viņu vienošanās veicinās preču tirgus piesātinātību, preču kvalitātes celšanos vai to konkurētspēju ārējā tirgū. Šajos izņēmuma gadījumos vienošanās un tās lietderību apliecinošie argumenti monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijai ir jāpublicē Latvijas centrālajā presē.

7. pants. Uzņēmējsabiedrību apvienošanās noteikumi

1. Uzņēmējsabiedrību apvienošanās iespējama, vienīgi ievērojot noteikumus, kas paredzēti Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumā «Par uzņēmējdarbību», likumdošanas aktos par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, šajā likumā un uzņēmumu statūtos.

2. Ja uzņēmējsabiedrību apvienošanās vai līdzdalības iegūšanas rezultātā koncentrējas kapitāls un tas sāk pārvaldīt vairāk nekā 25 procentus no kādas preču vai pakalpojumu grupas realizācijas Latvijas tirgū, uzņēmējsabiedrība par to ziņo monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijai. Šis noteikums neattiecas uz mazajiem uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatkapitāls nav lielāks par vienu miljonu rubļu.

3. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijai 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums par uzņēmējsabiedrību apvienošanos vai līdzdalību, jādod rakstveida atļauja vai motivēts atteikums. Ja 30 dienu laikā atbilde nav saņemta, tiek uzskatīts, ka atļauja ir dota.

4. Uzņēmējsabiedrības, kas apvienojas vai veido līdzdalības sistēmu, var iesniegt pierādījumus, ka to sadarbība nerada monopoldarbības draudus.

8. pants. Uzņēmējsabiedrību pārvaldīšanas apvienojuma aizliegums

Neviena fiziskā persona nevar būt vienlaikus par divu vai vairāku uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību direktoru, valdes locekli vai citu vadošu amatpersonu, ja šo uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pamatdarbība ir vienāda veida preču ražošana, realizācija un ja tās ir vai varētu būt konkurentes Latvijas mērogā.

9. pants. Tiesības uz konkurenci

Katram uzņēmējam ir tiesības veikt uzņēmējdarbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos.

10. pants. Pretlikumīgas konkurences aizliegums

1. Uzņēmējdarbībā ir aizliegta pretlikumīga, arī negodīga konkurence. Par negodīgu konkurenci iestājas atbildība krimināllikumā paredzētajos gadījumos.

2 Pretlikumīga konkurence izpaužas darbībās, kuru rezultātā viens uzņēmējs gūst komerciālu labumu, ja tiek vājināta cita uzņēmēja reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī ja tiek radīts sagrozīts priekšstats par konkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, noderīgumu un daudzumu.

3. Pretlikumīgas konkurences izpausmes ir arī:

— svešas firmas preces vai iesaiņojuma izskata atdarināšana;

— produkcijas izcelsmes datu viltošana;

— zinātniski tehniskās, ražošanas un komerciālās informācijas iegūšana, izmantošana vai izpaušana bez šīs informācijas īpašnieka piekrišanas;

— darbības, ar kurām tiek aizskartas cita uzņēmēja tiesības uz firmu, viņa cieņa un reputācija, kā arī darbības, kuras apdraud uzņēmēja saimniecisko darbību vai viņa mantu, vai darbības, ar kurām šādi draudi tiek realizēti.

11. pants. Līguma atzīšana par spēkā neesošu

Līgumu, kas noslēgts starp uzņēmējiem, pārkāpjot likumā noteiktos monopoldarbības un pretlikumīgas konkurences aizliegumus, tiesa var atzīt par spēkā neesošu.

12. pants. Zaudējumu atlīdzināšana

Uzņēmējs, kuram šā likuma 4., 5., 6. un 10. pantā minēto noteikumu pārkāpumu dēļ radušies zaudējumi, ir tiesīgs saņemt atlīdzību no pārkāpēja, bet, ja pārkāpuma izdarītājs atsakās zaudējumus atlīdzināt labprātīgi vai ja viņš neizdara to mēneša laikā, — likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā celt prasību tiesā.

13. pants. Tiesas kompetence monopoldarbības un pretlikumīgas konkurences lietu izskatīšanā

1. Tiesa, izskatot lietu par zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies, pārkāpjot šā likuma noteikumus, ir tiesīga paaugstināt piedzenamās summas līdz trīskāršam zaudējumu apmēram un summas, kas pārsniedz zaudējumu apmēru, ieskaitīt Latvijas Republikas budžetā.

2. Uzņēmējsabiedrību, kas atkārtoti pārkāpusi šā likuma 5., 6. un 10. pantā minētos aizliegumus, vai reorganizēt likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 05.05.1993.)

14. pants. Atbildība par monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas pieprasījumu vai rīkojumu nepildīšanu

1. Par pieprasītās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī uzņēmējdarbības dokumentu neiesniegšanu monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijai vai par tās rīkojumu nepildīšanu vainīgajām amatpersonām vai fiziskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību, uzliek administratīvos sodus likumā noteiktajā kārtībā.

2. Par monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas rīkojumu nepildīšanu attiecībā uz monopoldarbības vai pretlikumīgas konkurences pārtraukšanu monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcija šā likuma 1. pantā minētajām juridiskajām personām uzliek soda naudu līdz 10 procentu apmērā no ienākumu kopējās summas, kas iegūta aizliegtas monopoldarbības vai pretlikumīgas konkurences rezultātā, bet ne mazāku par piecdesmit tūkstošiem rubļu.

3. Šā panta otrajā daļā noteikto soda naudu monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcija uz sava lēmuma pamata piedzen bezstrīda kārtībā, un tā tiek ieskaitīta valsts budžetā. Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.05.1993.)