Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1525 "Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs".
Ministru kabineta noteikumi Nr.595

Rīgā 2002.gada 27.decembrī (prot. Nr.60 20.§)
Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs
Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts proves uzraudzību" 27.panta 2.punktu

1. Noteikumi nosaka dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtību un pieļaujamo remediju.

2. Iesniedzot dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai Valsts proves uzraudzības inspekcijā (turpmāk - inspekcija), fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis - personu apliecinošu dokumentu un komercsabiedrības izsniegtu pilnvaru.

3. Dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai inspekcijā iesniedz:

3.1. funkcionāli sagatavotus lietošanai (dārgakmeņi var būt neiestrādāti) un pievienojot visas detaļas. Dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai var iesniegt, ja tie nav pulēti;

3.2. Latvijas Republikā izgatavotos dārgmetālu izstrādājumus - zīmogotus ar inspekcijā reģistrētu personisko zīmogu;

3.3. sašķirotus pēc metāla un izstrādājumu veida.

4. Pieņemot dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai, inspekcijas darbinieks noformē kvīti (divos eksemplāros), kurā norādīta šāda informācija:

4.1. inspekcijas rekvizīti;

4.2. dārgmetālu izstrādājumu iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai juridiskās personas rekvizīti;

4.3. dārgmetālu izstrādājumu veids, krāsa, skaits un svars gramos;

4.4. valsts nodeva par proves darbu pakalpojumiem;

4.5. tā inspekcijas darbinieka vārds, uzvārds un amats, kurš pieņēmis dārgmetālu izstrādājumus;

4.6. dārgmetālu izstrādājumu iesniegšanas datums;

4.7. fiziskās personas vai tā juridiskās personas pārstāvja vārds un uzvārds, kurš iesniedz dārgmetālu izstrādājumus.

5. Dārgmetālu izstrādājumu iesniedzējs ar parakstu kvītī apliecina, ka nodevis dārgmetālu izstrādājumus, un inspekcijas darbinieks -, ka pieņēmis tos.

6. Vienu kvīts eksemplāru izsniedz dārgmetālu izstrādājumu iesniedzējam, bet otrs kvīts eksemplārs glabājas inspekcijā.

7. Pieņemot dārgmetālu izstrādājumus, uzskata:

7.1. balta metāla izstrādājumus - par sudraba izstrādājumiem;

7.2. dzeltena un sarkana metāla izstrādājumus - par zelta izstrādājumiem;

7.3. pelēka metāla izstrādājumus - par platīna vai pallādija izstrādājumiem;

7.4. dažādas krāsas metālu izstrādājumus - par tā metāla izstrādājumiem, kuram ir lielāks īpatsvars;

7.5. ja metāla daļu īpatsvars ir vienāds:

7.5.1. izstrādājumus ar platīna vai pallādija daļām - par platīna vai pallādija izstrādājumiem;

7.5.2. izstrādājumus ar zelta daļām un bez platīna vai pallādija daļām - par zelta izstrādājumiem.

8. Dārgmetāla izstrādājuma svaru nosaka, to sverot ar 0,01 g precizitāti (sudraba izstrādājuma svaru - ar 0,1 g precizitāti).

9. Dārgmetāla izstrādājuma svarā neieskaita:

9.1. dārgmetāla izstrādājuma iepakojuma svaru;

9.2. dārgmetālu izstrādājumiem ar iestrādātu dzintaru - dzintara svaru, ja dārgmetālu izmanto par ietvaru un dzintara īpatsvars dārgmetāla izstrādājumā ir lielāks par 50 procentiem;

9.3. parasta metāla detaļu svaru zelta, platīna vai pallādija izstrādājumos;

9.4. cita materiāla (ne dārgmetāla) detaļu svaru, ja to īpatsvars izstrādājumā ir lielāks par 50 procentiem;

9.5. dārgakmeņu svaru (izņemot briljantu (dimantu), smaragdu, safīru un rubīnu svaru), ja to īpatsvars izstrādājumā ir lielāks par 50 procentiem.

10. Šo noteikumu 9.2., 9.3., 9.4. un 9.5.apakšpunktā minētajiem izstrādājumiem dārgmetāla īpatsvaru nosaka, sverot izjauktu zīmogojamo vai analogu izstrādājumu vai saskaņā ar izgatavotāja sertifikātu. Šos nosacījumus nepiemēro, ja dārgmetāla izstrādājuma iesniedzējs neiesniedz ražotāja sertifikātu vai identisku dārgmetāla izstrādājuma paraugu svēršanai.

11. Lai piemērotu valsts nodevas likmi, dārgmetālu izstrādājumu skaitu nosaka šādā kārtībā:

11.1. auskaru, apročpogu vai citu izstrādājumu pāri pieņem kā divus izstrādājumus;

11.2. savstarpēji kombinējamus izstrādājumus, ja tie ir atdalāmi (piemēram, ķēdītes un kulonus), pieņem kā atsevišķus izstrādājumus.

12. Pasūtījuma izpildes termiņš:

12.1. ja zīmogošanai iesniedz mazāk par 500 izstrādājumiem, - 5 darbdienas;

12.2. ja zīmogošanai iesniedz 500 izstrādājumu vai vairāk, pasūtījuma izpildes termiņu nosaka, pieņēmējam vienojoties ar dārgmetālu izstrādājumu iesniedzēju;

12.3. inspekcijai ir tiesības pagarināt pasūtījuma izpildes termiņu, ja tehnisku iemeslu dēļ pasūtījumu nav iespējams izpildīt noteiktajā termiņā. Pieņēmējs par to paziņo dārgmetālu izstrādājumu iesniedzējam un vienojas par nākamo pasūtījuma izpildes termiņu.

13. Zīmogotos dārgmetālu izstrādājumus izsniedz:

13.1. tai pašai fiziskajai personai, kura nodevusi dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai, pēc personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas vai minētās personas pilnvarotai personai pēc notariāli apstiprinātas pilnvaras un personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas;

13.2. juridiskās personas pārstāvim pēc personu apliecinoša dokumenta un komercsabiedrības izsniegtas pilnvaras uzrādīšanas.

14. Saņemot dārgmetālu izstrādājumus, to saņēmējs uzrāda bankas maksājuma oriģinālu par valsts nodevas samaksu.

15. Izsniedzot zīmogoto dārgmetāla izstrādājumu, inspekcijas darbinieks noformē kvīti, kurā norādīta šāda informācija:

15.1. dārgmetāla izstrādājumam noteiktā prove;

15.2. informācija par veiktajām analīzēm (testēšanas pārskati);

15.3. dārgmetāla izstrādājuma saņēmēja vārds un uzvārds;

15.4. dārgmetāla izstrādājuma izsniegšanas datums;

15.5. tā inspekcijas darbinieka vārds, uzvārds un amats, kurš izsniedzis dārgmetāla izstrādājumu.

16. Inspekcijas darbinieks ar parakstu kvītī apliecina, ka izsniedzis dārgmetāla izstrādājumu, un dārgmetāla izstrādājuma saņēmējs -, ka saņēmis to.

17. Inspekcija, nosakot dārgmetāla izstrādājuma sakausējuma provi, nepieļauj negatīvu remediju (izņemot šo noteikumu 20.punktā minētos gadījumus).

17.1 Inspekcija, nosakot dārgmetālu izstrādājumu provi vai veicot dārgmetālu izstrādājumu atbilstības pārbaudi preces drošuma prasībām, pēc metāla un izstrādājumu veida sašķirotiem izstrādājumiem, kuru skaits ir lielāks par 100, ķīmiskām analīzēm (LVS EN 1811:2006 L "Tiešai un ilgai saskarei ar cilvēka ādu paredzētu izstrādājumu etalontestēšana niķeļa izdalīšanās noteikšanai"; LVS EN 12472:2006 L "Pārklātu izstrādājumu nodiluma un korozijas modelēšanas metode niķeļa izdalīšanās noteikšanai"; LVS EN ISO 11426:2006 L "Zelta satura noteikšana zelta juveliersakausējumos. Metode ar kupelēšanu (karstā raudzes noteikšana)''; LVS EN 31427:2006 +AC L "Sudraba satura noteikšana sudraba juveliersakausējumos. Volumetriskā (potenciometriskā) metode ar kālija bromīdu") var atlasīt ne vairāk kā 1% no izstrādājumu skaita.

(MK 21.11.2006. noteikumu Nr.943 redakcijā)

18. Ja dārgmetāla izstrādājuma sakausējums (dārgmetāla izstrādājuma atsevišķa detaļa) ir izgatavots neviendabīgs (nehomogēns), dārgmetāla izstrādājumam (dārgmetāla izstrādājuma atsevišķai detaļai) kopumā jāatbilst attiecīgajai provei.

19. Nosakot dārgmetāla izstrādājuma sakausējuma provi, tā svarā neiekļauj:

19.1. dārgmetāla izstrādājuma nemetāliskā pildījuma svaru (elektrolītiski veidotiem izstrādājumiem);

19.2. nemetāliskā pārklājuma svaru;

19.3. dārgmetāla izstrādājuma nemetālisko detaļu svaru;

19.4. to metāla detaļu svaru, kuras nodrošina dārgmetāla izstrādājuma mehānisko stiprību, izturību vai funkcionalitāti un kuras tehnoloģiski nav iespējams aizstāt ar dārgmetāla detaļām;

19.5. lodējamā materiāla svaru filigrānam dārgmetāla izstrādājumam, kas izgatavots no 925.proves vai augstākas proves sudraba.

20. Lodējot dārgmetālu izstrādājumus, ievēro šādas prasības (pieļaujamais lodējamo materiālu remedijs):

20.1. dārgmetālu izstrādājumu lodēšanai izmanto tādas pašas proves lodējamo materiālu (izņemot šo noteikumu 20.3., 20.4., 20.5., 20.6., 20.7., 20.8. un 20.9.apakšpunktā minētos gadījumus);

20.2. lodējamo materiālu, kura prove ir zemāka par dārgmetāla izstrādājuma (dārgmetālu izstrādājumu atsevišķas detaļas) provi, drīkst lietot vienīgi tehnoloģiskām vajadzībām;

20.3. zelta sakausējuma izstrādājumu, kura prove ir augstāka par 750.provi, drīkst lodēt ar 750.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;

20.4. filigrānu 750.proves zelta sakausējuma izstrādājumu drīkst lodēt ar 740.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;

20.5. 750.proves baltā zelta sakausējuma izstrādājumu drīkst lodēt ar 585.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;

20.6. 925.proves sudraba sakausējuma izstrādājumu drīkst lodēt ar 650.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;

20.7. sudraba sakausējuma izstrādājumu, kura prove ir zemāka par 925.provi, drīkst lodēt ar 550.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;

20.8. platīna sakausējuma izstrādājumu drīkst lodēt ar lodējamo materiālu, kas satur vismaz 995 zelta, sudraba, platīna vai pallādija svara daļas no 1000;

20.9. dārgmetāla ķēdīšu posmus, kas izgatavoti no stieplītes, kuras diametrs ir mazāks par 1 mm, drīkst lodēt ar nedārgmetāla lodējamo materiālu, taču ķēdītes posmam kopumā jāsasniedz noteiktā prove;

20.10. ja dārgmetāla izstrādājuma detaļas izgatavotas no dažādiem dārgmetāliem, tās drīkst lodēt ar lodējamo materiālu, kura prove nav zemāka par kādas lodējamās detaļas provi.

21. Ar valsts garantijas zīmi zīmogo:

21.1. plombu, kas piestiprināta dārgmetāla izstrādājumam, kuru nav iespējams zīmogot ar proves zīmogu un valsts garantijas zīmi (plombas averss);

21.2. dārgmetālu izstrādājumu, ko inspekcija zīmogojusi ar Konvencijas "Par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu" vienoto pārbaudes zīmogu (CCM);

21.3. (svītrots ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.302).

(Grozīts ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.302)

22. Ar valsts garantijas zīmi drīkst zīmogot dārgmetālu izstrādājumus, kuri provēti un zīmogoti citu valstu pilnvarotajās un neatkarīgajās institūcijās, ja šie izstrādājumi atbilst šādiem nosacījumiem:

22.1. dārgmetāla saturs izstrādājumā atbilst citas valsts pilnvarotās un neatkarīgās institūcijas proves zīmogā norādītajam;

22.2. dārgmetāla saturs izstrādājumā atbilst kādai no Latvijas Republikā noteiktajām provēm;

22.3. uz izstrādājuma ir tikai viens proves zīmogs;

22.4. (svītrots ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.302).

23. Dārgmetālu izstrādājumus, kuri provēti un zīmogoti citu valstu pilnvarotajās un neatkarīgajās institūcijās, zīmogo ar kādu no šo noteikumu 24.punktā minētajiem zīmogiem, ja:

23.1. citas valsts pilnvarotās un neatkarīgās institūcijas proves zīmogs ir bojāts vai slikti saskatāms;

23.2. citas valsts pilnvarotās un neatkarīgās institūcijas proves zīmogā nav norādīts dārgmetāla daudzums svara tūkstošdaļās;

23.3. rodas aizdomas, ka citas valsts pilnvarotās un neatkarīgās institūcijas proves zīmogs ir viltots;

23.4. dārgmetāla izstrādājums neatbilst šo noteikumu 22.punktā minētajiem nosacījumiem.

24. Valsts garantijas zīmes apvienojumam ar proves zīmogu (turpmāk - apvienotais proves zīmogs) ir trīs veidi - lielais apvienotais proves zīmogs, mazais apvienotais proves zīmogs un iekšējās zīmogošanas apvienotais proves zīmogs.

25. Ar lielo apvienoto proves zīmogu zīmogo importētos un Latvijas Republikā izgatavotos dārgmetālu izstrādājumus.

26. Ar mazo apvienoto proves zīmogu zīmogo dārgmetālu izstrādājumus, kurus zīmogošana ar lielo apvienoto proves zīmogu var bojāt.

27. (Svītrots ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.302.)

28. Ar iekšējās zīmogošanas apvienoto proves zīmogu zīmogo viengabalainus vai simetriskus gredzenus vai dārgmetālu izstrādājumus, kurus zīmogošana ar lielo apvienoto proves zīmogu var bojāt.

29. Ar proves zīmogiem zīmogo:

29.1. plombu, kas piestiprināta dārgmetāla izstrādājumam, kuru nav iespējams zīmogot ar proves zīmogu un valsts garantijas zīmi (plombas reverss);

29.2. dārgmetāla izstrādājuma daļu, kas izgatavota no tā paša, bet citas proves dārgmetāla, ja:

29.2.1. dārgmetāla izstrādājuma daļas ir nekustīgi piestiprinātas (pielodētas), bet vizuāli viegli atšķiramas (citā krāsā);

29.2.2. dārgmetāla izstrādājuma daļas ir kustīgas.

30. Dārgmetāla izstrādājumu, kas izgatavots Latvijas Republikā, tā izgatavotājs zīmogo ar inspekcijā reģistrētu personisko zīmogu.

31. Katru gadu līdz 1.decembrim inspekcija nosaka gada atšķirības zīmi nākamajam gadam. Rīkojumu par gada atšķirības zīmi publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

32. Dārgmetāla izstrādājumu, kuru paredzēts zīmogot ar gada atšķirības zīmi, izgatavotājs zīmogo ar to pirms attiecīgā izstrādājuma iesniegšanas inspekcijā.

33. Zīmogu uz dārgmetāla izstrādājuma izvieto šādā kārtībā:

33.1. ja iespējams, apvienotos proves zīmogus izvieto uz lielākās dārgmetāla izstrādājuma detaļas;

33.2. ja iespējams, proves zīmogu izvieto uz tās dārgmetāla izstrādājuma detaļas, uz kuru šis zīmogs attiecas;

33.3. ja dārgmetāla izstrādājums ir izgatavots no dažādu dārgmetālu detaļām, izstrādājumu zīmogo ar vairākiem atbilstošiem apvienotajiem proves zīmogiem;

33.4. ja dārgmetāla izstrādājums ir izgatavots no viena dārgmetāla detaļām, no kurām mazākā detaļa ir ar zemāku provi, tad lielāko detaļu zīmogo ar tai atbilstošu apvienoto proves zīmogu, bet mazāko detaļu - ar proves zīmogu. Ar proves zīmogu nezīmogo, ja dārgmetāla izstrādājuma mazākā detaļa ir ar augstāku provi.

34. Dārgmetāla izstrādājumu zīmogo ar apvienoto proves zīmogu, kurš atbilst detaļai ar zemāko provi, ja:

34.1. dārgmetāla izstrādājumā ir vairāk par vienu atšķirīgas proves detaļu;

34.2. atšķirīgās proves detaļa ir pielodēta un nav vizuāli viegli atšķirama no dārgmetāla izstrādājuma lielākās detaļas.

(Grozīts ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.302)

34.1 Inspekcija nezīmogo dārgmetāla izstrādājumu, ja tas neatbilst preces drošuma prasībām.

(MK 18.04.2006. noteikumu Nr.302 redakcijā)

35. Zīmogus dārgmetāla izstrādājumā iespiež. Ja zīmoga iespiešana var bojāt dārgmetāla izstrādājumu, zīmogu dārgmetāla izstrādājumā iegravē.

36. Zīmoga nospiedumus dārgmetāla izstrādājumos nedrīkst sabojāt, pēc zīmogošanas pulējot vai citādi apstrādājot minētos izstrādājumus.

36.1 Noteikumu 17.1 punkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.oktobri.

(MK 18.04.2006. noteikumu Nr.302 redakcijā)

37. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 2.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 595Pieņemts: 27.12.2002.Stājas spēkā: 02.01.2003.Zaudē spēku: 01.01.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 190, 30.12.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
69781
{"selected":{"value":"25.11.2006","content":"<font class='s-1'>25.11.2006.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"25.11.2006","iso_value":"2006\/11\/25","content":"<font class='s-1'>25.11.2006.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2006","iso_value":"2006\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2006.-24.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.04.2006","iso_value":"2006\/04\/26","content":"<font class='s-1'>26.04.2006.-30.09.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.01.2003","iso_value":"2003\/01\/02","content":"<font class='s-1'>02.01.2003.-25.04.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
25.11.2006
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"