1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus.

2. Pašvaldības saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.panta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu, kā arī 23., 24. un 25.pantu ņem aizņēmumus, noslēdzot aizdevuma līgumu saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.¹ pantu.

3. Pašvaldības, kas sniedz galvojumu saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 26.panta otro daļu, iesniedz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē (turpmāk — padome) dokumentus atbilstoši šo noteikumu 11., 12. un 13.punktam. Vairākas pašvaldības var pilnvarot vienu pašvaldību visu dokumentu iesniegšanai padomē. Pilnvarotā pašvaldība savus dokumentus iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 11., 12. un 13.punktu, bet pārējo pašvaldību dokumentus — saskaņā ar šo noteikumu 11. un 13.punktu.

5. Lai pārraudzītu pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar ņemtajiem aizņēmumiem, sniegtajiem galvojumiem un plānotajiem aizņēmumiem un galvojumiem, kā arī, ja nepieciešams, sniegtu pašvaldībām ieteikumus turpmākajai finansiālajai darbībai, finanšu ministrs izveido padomi un apstiprina tās nolikumu.

6. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts kases.

(Grozīts ar MK 03.06.2003. noteikumiem Nr.294)

7. Padomes darbību nodrošina Finanšu ministrija atbilstoši asignējumiem no valsts budžeta kārtējam gadam.

8. Pašvaldība iegūst tiesības ņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu tikai pēc apstiprinoša padomes lēmuma saņemšanas, izņemot šo noteikumu 4.punktā minēto galvojumu.

9. Lai pašvaldība saņemtu finanšu ministra apstiprinājumu tiesībām slēgt aizdevuma līgumu ar citu aizdevēju, pašvaldība pēc apstiprinoša padomes lēmuma saņemšanas iesniedz Finanšu ministrijā iesniegumu, kas adresēts finanšu ministram, un aizdevuma līguma projektu. Pašvaldība tiesības slēgt aizdevuma līgumu iegūst pēc tam, kad finanšu ministrs ir apstiprinājis citu aizdevēju.

10. Ja pašvaldība neievēro šo noteikumu 2., 3., 4., 8. un 9.punktā minētās prasības, finanšu ministrs pēc padomes ieteikuma ierosina Ministru kabineta pilnvarotajam ministram likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā apturēt attiecīgā pašvaldības domes (padomes) lēmuma darbību.

11. Pašvaldības pieteikumu aizņēmuma saņemšanai vai galvojuma sniegšanai izskata padomes sēdē, ja ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms attiecīgās padomes sēdes ir iesniegti šādi dokumenti:

11.1. pašvaldības domes (padomes) lēmums ņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu. Lēmumā pamatota aizņēmuma vai galvojuma nepieciešamība un tā apmērs, kā arī norādīts aizdevējs, paredzētie atmaksas termiņi, aizņēmuma procentu likme un aizņēmuma atmaksāšanas garantijas;

11.2. saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu sagatavots iesniegums;

11.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā esošajiem pašvaldības nodokļu parādiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kā arī par to uzņēmumu nodokļu parādiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, par kuru aizņēmumiem pašvaldība ir sniegusi galvojumus;

11.4. pašvaldības izziņa par dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā esošajiem pašvaldības kreditoru un debitoru parādiem;

11.5. pārskats par pašvaldības budžetu kārtējam gadam;

11.6. pašvaldības pārskats par budžeta izpildi laikposmā līdz dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajam datumam;

11.7. aizņēmuma atmaksas ekonomiskais pamatojums;

11.8. aizņēmuma atmaksas plānotais grafiks;

11.9. pašvaldības aizņēmumu un galvojumu saistību grafiks.

12. Ja pašvaldība iesniedz pieteikumu ilgtermiņa aizņēmuma saņemšanai, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedzams investīciju projekts, kam pievienots attiecīgās nozares ministrijas vai neatkarīga licencēta eksperta atzinums.

13. Ja pašvaldība iesniedz pieteikumu galvojuma sniegšanai, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedzami šādi dokumenti:

13.1. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā esošajiem tā pašvaldības uzņēmuma nodokļu parādiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, par kura aizņēmumu pašvaldība plāno sniegt galvojumu;

13.2. finanšu pārskats (bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), kas raksturo pašvaldības uzņēmuma finansiālo stāvokli;

13.3. ja galvojumu paredzēts sniegt ilgtermiņa aizņēmumam investīciju projekta finansēšanai, — šo noteikumu 12.punktā minētie dokumenti.

14. Padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības jebkuru papildu informāciju, ja tā nepieciešama konkrētā pieteikuma izskatīšanai.

15. Padome lēmumus pieņem padomes sēdēs. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību paziņo visiem padomes locekļiem ne vēlāk kā nedēļu pirms kārtējās sēdes. Ja nepieciešams, padomes priekšsēdētājam ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdi, informējot par to padomes locekļus. Padomei ir tiesības pieprasīt pašvaldības pārstāvja piedalīšanos sēdē, kurā tiek izskatīts attiecīgās pašvaldības pieteikums.

16. Par pamatu aizdevuma līguma noslēgšanai ar Valsts kasi vai galvojuma līguma noslēgšanai ir apstiprinošs padomes lēmums. Ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās sēdes padome tās lēmumu (sēdes protokola izraksta veidā) nosūta attiecīgajai pašvaldībai un sēdes protokola kopiju — Valsts kasei.

17. Pašvaldībām ir tiesības ar Ministru kabineta pilnvarotā ministra starpniecību iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par padomes neakceptēto pieteikumu atkārtotu izvērtēšanu.

18. Ja pašvaldība aizņemas no valsts budžeta, aizdevuma procentu likmes pēc vienošanās ar Valsts kasi nosaka aizdevuma līgumā saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

18.1. aizdevumiem, kas izsniegti latos, procentu likmes nosaka katram kalendāra ceturksnim, pamatojoties uz iepriekšējā kalendāra ceturkšņa beigās visu apgrozībā esošo Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējām svērtajām augļu likmēm, kurām pieskaitīti 0,5 procenti, un vidējo svērto dienu skaitu līdz aizdevuma dzēšanai;

18.2. aizdevumiem, kas izsniegti latos, procentu likmes nosaka konkrētam termiņam, pamatojoties uz valsts iekšējā aizņēmuma attiecīgā termiņa vērtspapīru augļu likmēm, kurām pieskaitīti 0,5 procenti;

18.3. par aizdevumiem, kas izsniegti, ilgtermiņa investīciju projektu finansēšanai izmantojot ārvalstu finanšu resursus (finanšu resursus, kas denominēti citu valstu nacionālajā valūtā), procentu likmes nosaka, pamatojoties uz ārvalstu finanšu resursu cenu, kurai pieskaitīti 0,5 procenti.

19. Valsts kase kontrolē ar pašvaldību noslēgtā aizdevuma līguma nosacījumu izpildi. Ja līguma nosacījumi netiek pildīti, Valsts kase ir tiesīga attiecīgos līdzekļus bezstrīda kārtībā norakstīt no attiecīgās pašvaldības budžeta konta vai tajā pārskaitāmajiem līdzekļiem, izņemot mērķfinansējuma līdzekļus. Valsts kase informē padomi par pašvaldībām, kuras nepilda aizdevuma līguma nosacījumus.

20. Pašvaldības pienākums ir sniegt Valsts kasei tās pieprasīto informāciju par visiem pašvaldības aizņēmumiem un sniegtajiem galvojumiem.

20.¹ Ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā pēc galvojuma līguma noslēgšanas pašvaldība nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam iekļaušanai pasūtītāju reģistrā šādu informāciju par aizņēmēju, kam atbilstoši šo noteikumu 3.punktam sniegts galvojums:

20.¹ 1. aizņēmēja nosaukums;

20.¹ 2. reģistrācijas numurs;

20.¹ 3. adrese;

20.¹ 4. galvojuma līguma parakstīšanas datums.

(MK 26.10.2004. noteikumu Nr.891 redakcijā)

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumus Nr.366 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 117.nr.).