1. pants. Muitas politika un muitas lietas

Latvijas Republikā tiek realizēta vienota muitas politika.

Preču un citu priekšmetu aplikšana ar muitas nodokli un muitas nodevām, muitas kontrole un tās noformēšana, kā arī citi līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek realizēta muitas politika, ir muitas lietas.

2. pants. Latvijas Republikas muitas teritorija un muitas robeža

Latvijas Republikas teritorija ir vienota muitas teritorija. Latvijas Republikas muitas teritorijas robeža ir Latvijas Republikas muitas robeža. Latvijas Republikas muitas teritorijā ietilpst arī Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā esošās mākslīgo salu, būvju un iekārtu teritorijas, par kurām jurisdikciju muitas lietās īsteno vienīgi Latvijas Republika.

3. pants. Latvijas Republikas muitas iestāžu karogs un pazīšanas zīme

Latvijas Republikas muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transporta līdzekļiem ir pazīšanas zīme.

Muitas karoga un pazīšanas zīmes apraksts tiek pievienots šim kodeksam.

5. pants. Muitas lietu vadība

Muitas lietu vispārējo vadību veic Latvijas Republikas augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas.

6. pants. Latvijas Republikas muitas iestādes

Muitas lietu tiešo vadību veic Latvijas Republikas muitas iestādes — Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments, muitas, muitas kontrolpunkti, muitas kontrolposteņi un citas Latvijas Republikas Finansu ministrijas Muitas departamenta izveidotās struktūrvienības.

Šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments izstrādā un ievieš normatīvos aktus par muitas lietām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

7. pants. Latvijas Republikas muitas iestāžu galvenie uzdevumi

(Izslēgts ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

8. pants. Latvijas Republikas muitas iestāžu amatpersonām izvirzāmās prasības

(Izslēgts ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

9. pants. Latvijas Republikas muitas iestāžu amatpersonu tiesības

(Izslēgts ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

10. pants. Latvijas Republikas muitas iestāžu amatpersonu pienākumi

Latvijas Republikas muitas iestāžu amatpersonas savā darbībā ievēro noteikumus un kārtību, kāda noteikta šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

Muitas iestāžu amatpersonu pienākums ir uzticīgi kalpot Latvijas Republikai. Stājoties muitas dienestā, šīs amatpersonas zvēr uzticību Latvijas Republikai. Zvēresta teksts: «Stājoties Latvijas Republikas muitas dienestā, apzinos savu atbildību Latvijas Republikas likumu priekšā, apsolos nelokāmi sargāt Latvijas valsts suverenitāti un aizstāvēt tās likumīgās intereses, pēc labākās sirdsapziņas veikt savus dienesta pienākumus un pakļauties muitas darba disciplīnai.» Zvēresta ceremonijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

11. pants. Latvijas Republikas muitas iestāžu un to amatpersonu atbildība

Latvijas Republikas muitas iestādes un to amatpersonas, kuras pieļāvušas prettiesisku rīcību pret fiziskajām personām, uzņēmumiem un organizācijām, atbild saskaņā ar šo kodeksu un citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

(Otrā daļa izslēgta ar 28.10.1993. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

12. pants. Kārtība, kādā pārsūdzama Latvijas Republikas muitas iestāžu un to amatpersonu prettiesiska rīcība

(Izslēgts ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

13. pants. Vispārīgie noteikumi preču un citu priekšmetu pārvietošanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai

Pāri Latvijas Republikas muitas robežai var pārvietot jebkuras preces un citus priekšmetus šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, ja to ievešana Latvijas Republikas teritorijā un izvešana no Latvijas Republikas teritorijas nav aizliegta un nav ierobežota, kā arī ja nav aizliegts to tranzīts cauri Latvijas Republikas teritorijai.

Preces un citi priekšmeti, kurus pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai, ir pakļauti muitas kontrolei.

Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai jānoformē muitas iestādē.

Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai notiek uz Latvijas Republikas muitas robežas caurlaides punktos, kuri izvietoti uz Latvijas Republikas valsts robežas un kuriem cauri iet dzelzceļš, auto, jūras, upju, gaisa un citi sakaru ceļi, kā arī citās Latvijas Republikas muitas teritorijas vietās, arī caurlaižu punktos uz brīvo muitas zonu robežas. Citās vietās preces un citi priekšmeti var tikt pārvietoti pāri Latvijas Republikas muitas robežai tikai ar muitas iestādes atļauju un pēc saskaņošanas ar robežapsardzības dienestu.

Atsevišķa veida preču un citu priekšmetu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā, izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas un tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai var aizliegt un ierobežot ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

14. pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikas muitas robežu šķērso transporta līdzekļi

Transporta līdzekļiem (arī individuālās lietošanas transporta līdzekļiem), šķērsojot Latvijas Republikas muitas robežu, jāapstājas vietā, kur uz šīs robežas atrodas muitas iestāde.

Maršruta transporta līdzekļu (izņemot individuālās lietošanas transporta līdzekļu) stāvēšanas laiku un vietu Latvijas Republikas valsts robežas caurlaides punktos nosaka attiecīgais uzņēmums kopā ar robežapsardzības dienestu, muitas iestādi un citām organizācijām, ievērojot muitas kontrolei un tās noformēšanai, kā arī robežapsardzības un cita veida kontrolei nepieciešamo laiku.

Transporta līdzekļi (arī individuālās lietošanas transporta līdzekļi) drīkst aizbraukt no šādiem punktiem pēc muitas iestādes un robežapsardzības dienesta atļaujas saņemšanas, bet vietās, kur robežapsardzības punktu uz Latvijas Republikas muitas robežas nav, — pēc muitas iestādes atļaujas saņemšanas.

15. pants. Kārtība, kādā pāri Latvijas Republikas muitas robežai pārvietojamas preces, valūta, vērtslietas un mantotā manta

Preces, valūtu, vērtslietas un mantoto mantu var ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā un izvest no Latvijas Republikas muitas teritorijas šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Pamats ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā un izvest no Latvijas Republikas muitas teritorijas priekšmetus, kuri ietilpst mantojumā, kas atklājies Latvijas Republikā vai ārzemēs, ir noteiktā kārtībā legalizēti dokumenti par mantošanas tiesībām un par šo priekšmetu piederību pie mantojuma.

16. pants. Kārtība preču tranzītam cauri Latvijas Republikas teritorijai

Preču tranzīts cauri Latvijas Republikas teritorijai notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

17.¹ pants. Ierobežojumi mantu pārvietošanai, ja tās atzītas par precēm

Muitas iestādēm ir tiesības aizliegt fiziskām personām pārvietot pāri Latvijas Republikas muitas robežai mantas, ja muitas amatpersonas šīs mantas atzīst par precēm. Tāda gadījumā preces pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai pēc to deklarēšanas. Metodiku un pazīmes, pēc kādām fizisko personu mantas atzīst par precēm, nosaka Ministru kabinets.

(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

18. pants. Preču un citu priekšmetu aplikšana ar nodokļiem

Preces un citus priekšmetus, kurus pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apliek ar nodokļiem atbilstīgi Latvijas Republikas likumiem.

(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

19. pants. Muitas nodevas

Par muitas noformēšanu transporta līdzekļiem (arī individuālās lietošanas transporta līdzekļiem), precēm, mantotai mantai, kā arī mantai, kas tiek pārvietota pāri Latvijas Republikas muitas robežai atsevišķi sūtītā bagāžā, starptautiskajos pasta sūtījumos vai kravā,  kā arī par preču un citu priekšmetu glabāšanu muitas iestādē, muitas noformēšanu precēm un citiem priekšmetiem ārpus muitas iestādes atrašanās vietas vai arī ārpus tai noteiktā darbalaika ņem muitas nodevas. Minēto muitas nodevu ņemšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums.

20. pants. Vispārīgie noteikumi caurlaišanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai

Preču un citu priekšmetu caurlaišana pāri Latvijas Republikas muitas robežai pieļaujama ar muitas iestāžu atļauju:

1) brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā vai aiz tās robežām;

2) pagaidu ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā vai pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

3) tranzītam cauri Latvijas Republikas teritorijai.

Preces un citi priekšmeti pēc muitas kontroles pabeigšanas tiek laisti pāri Latvijas Republikas muitas robežai tādā apjomā, kāds norādīts atļaujā.

Preces un citus priekšmetus, kam piešķirti muitas atvieglojumi, drīkst izmantot tikai tiem mērķiem, uz kuriem šie atvieglojumi attiecas. Izmantošana citiem mērķiem pieļaujama tikai pēc attiecīgas muitas atļaujas noformēšanas.

Atļauju caurlaišanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai neizsniedz precēm un citiem priekšmetiem:

1) kurus aizliegts ievest Latvijas Republikā, izvest no Latvijas Republikas, kā arī vest tranzītā cauri Latvijas Republikas teritorijai;

2) kuriem nav veikta muitas kontrole;

3) kuru pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai notiek, neievērojot šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteikto kārtību.

22. pants. Atļauja pagaidu ievešanai vai pagaidu izvešanai

Atļauju precēm un citiem priekšmetiem, kuri tiek uz laiku ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā vai uz laiku izvesti no tās, izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz gadu no dienas, kad tie laisti pāri Latvijas Republikas muitas robežai. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments šo termiņu var pagarināt pēc uzņēmumu, organizāciju vai fizisko personu iesnieguma, ņemot vērā saimnieciskās, zinātniskās, humanitārās un cita veida darbības laiku, kurā izmanto tādas preces un citus priekšmetus.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamentam ir tiesības noteikt gadījumus, kad pieļaujama preču un citu priekšmetu pagaidu ievešana vai pagaidu izvešana, uzņemoties saistības par to atpakaļizvešanu vai atpakaļievešanu. Tādas preces un citi priekšmeti jānosūta atpakaļ Latvijas Republikas muitas teritorijā vai ārpus tās bez jebkādām to izmaiņām, izņemot dabisko nolietojumu.

Preces un citus priekšmetus, atpakaļizvedot no Latvijas Republikas muitas teritorijas vai atpakaļievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā, var laist pāri Latvijas Republikas muitas robežai jebkura muitas iestāde.

Preces un citi priekšmeti, kas uz laiku ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā, līdz atļaujā noteiktā termiņa beigām (šā panta pirmā daļa} jāizved no šīs teritorijas vai:

1) jāuzrāda muitas iestādei brīvam apgrozījumam;

2) jānodod muitas iestādei tālākai nodošanai valsts īpašumā;

3) jānodod muitas iestādei glabāšanā;

4) jāiznīcina muitas kontrolē, ja tos nevar izmantot kā izstrādājumus vai materiālus.

Preces un citi priekšmeti, kuri uz laiku izvesti no Latvijas Republikas muitas teritorijas, līdz atļaujā noteiktā termiņa beigām (šā panta pirmā daļa) jāieved Latvijas Republikas muitas teritorijā vai:

1) jāuzrāda muitas iestādei brīvam apgrozījumam ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas robežām;

2) jāuzrāda dokuments par to, ka tās gājušas bojā vai iznīcinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas, ja šādi fakti ir apstiprināti valsts vai pašvaldības iestādēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

23. pants. Muitas kontroles vispārīgie noteikumi

Muitas kontroles mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmumi, organizācijas un fiziskās personas izpilda noteikumus par preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai.

Muitas kontroli veic muitas iestāžu amatpersonas, pārbaudot šai kontrolei nepieciešamos dokumentus, izdarot transporta līdzekļu, preču un citu priekšmetu un personu apskati, uzskaitot priekšmetus, kas tiek pārvietoti pāri Latvijas Republikas muitas robežai, kā arī izmantojot citas formas, kas paredzētas šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

Veicot muitas kontroli, var lietot tehniskos līdzekļus, kuri nav kaitīgi cilvēku dzīvībai un veselībai, dzīvniekiem un augiem un kuri nenodara zaudējumus uzņēmumiem, organizācijām un fiziskajām personām.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments nosaka muitas kontroles metodiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

24. pants. Laiks, kurā preces un citi priekšmeti atrodas muitas kontrolē

Preces un citi priekšmeti, kas tiek pārvietoti pāri Latvijas Republikas muitas robežai, atrodas muitas kontrolē:

1) no ievešanas brīža līdz caurlaišanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai, ja tie tiek ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā brīvam apgrozījumam;

2) no brīža, kad muitas iestādei tiek uzrādītas preces un citi priekšmeti un muitas kontrolei nepieciešamie dokumenti, līdz izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas, ja tie tiek izvesti no Latvijas Republikas muitas teritorijas brīvam apgrozījumam;

3) no ievešanas brīža Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas, ja tie tiek ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā uz laiku;

4) no brīža, kad muitas iestādei tiek uzrādītas preces un citi priekšmeti un muitas kontrolei nepieciešamie dokumenti, līdz caurlaišanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai, ievedot tos atpakaļ, ja tie tiek izvesti no Latvijas Republikas muitas teritorijas uz laiku;

5) no ievešanas brīža Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas, ja tie tiek vesti tranzītā cauri Latvijas Republikas teritorijai.

25. pants. Muitas kontroles zonas

Muitas kontroles zonas veido:

1) josla gar visu Latvijas Republikas valsts robežu pa sauszemi un gar jūras krastu;

2) Latvijas Republikas valsts robežas caurlaides punktu teritorija;

3) Latvijas Republikas muitas robežas caurlaides punktu un muitas noliktavu teritorija;

4) uzņēmumu un organizāciju teritorija un telpas, kurās uzglabā muitas kontrolē esošās preces un citus priekšmetus.

Muitas kontroles zonu robežas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments.

Latvijas Republikas muitas robežas caurlaides punktos (arī uz brīvo muitas zonu robežas) un muitas noliktavās muitas iestāde patstāvīgi nosaka muitas kontroles zonas.

Preču un citu priekšmetu pārvietošanu muitas kontroles zonas teritorijā kontrolē muitas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

26. pants. Muitas nodrošinājumi

Transporta līdzekļiem (arī individuālās lietošanas transporta līdzekļiem), telpām, tilpnēm un citām vietām, kurās glabājas preces un citi priekšmeti, kas pakļauti muitas kontrolei un nav laisti pāri Latvijas Republikas muitas robežai, muitas iestādes amatpersona var uzlikt plombas, zīmogus un citus muitas nodrošinājumus.

27. pants. Muitas kontrolei nepieciešamie dokumenti

Uzņēmumiem, organizācijām un fiziskajām personām, kuras pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai preces un citus priekšmetus un kuras šķērso Latvijas Republikas muitas robežu, ir jāuzrāda muitas iestādei muitas kontroles veikšanai nepieciešamie dokumenti. Šo dokumentu sarakstu un iesniegšanas kārtību saskaņā ar šo kodeksu un citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

28. pants. Muitas kontroles pasākumi

Muitas iestāde var veikt visus vai atsevišķus muitas kontroles pasākumus gadījumos, kas paredzēti šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

Muitas kontroles pasākumu neveikšana nenozīmē, ka uzņēmumi, organizācijas un fiziskās personas ir atbrīvotas no pienākuma ievērot kārtību, kādā preces un citi priekšmeti pārvietojami pāri Latvijas Republikas muitas robežai.

29. pants. Ziņošana tiesībaizsardzības iestādei par noziegumiem

Ja, veicot muitas kontroli, tiek atklātas nozieguma pazīmes, muitas iestādes vadītājs vai viņa vietnieks paziņo par to un nodod esošo informāciju attiecīgām tiesībaizsardzības iestādēm, bet attiecībā uz kontrabandu muitas iestāde izdara izziņu.

30. pants. Narkotisko līdzekļu un psihotropo vielu kontrolējamie pārvadājumi

Saskaņā ar vienošanos ar ārvalstu muitas un citām kompetentām iestādēm un Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem atsevišķos gadījumos muitas kontroli veic, izmantojot kontrolējamā pārvadājuma metodi, tas ir, muitas kontrolē pieļauj starptautiskajā nelikumīgajā apgrozījumā iekļautu narkotisko līdzekļu un psihotropo vielu, kā arī citu konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešanu Latvijas Republikā, izvešanu no tās, kā arī to tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai.

Lēmumu par kontrolējamā pārvadājuma metodes izmantošanu pieņem Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments kopā ar Latvijas Republikas drošības dienestu, nekavējoties ziņojot par to Latvijas Republikas ģenerālprokuroram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

31. pants. Preču un citu priekšmetu muitas apskate

Muitas iestāde ir tiesīga izdarīt transporta līdzekļu, preču un citu priekšmetu muitas apskati, lai noteiktu, vai preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai ir likumīga, lai veiktu to uzskaiti un aplikšanu ar muitas nodokli un muitas nodevām.

Muitas apskatē jāpiedalās tā uzņēmuma vai organizācijas pārstāvim, kura pārvieto preces un citus priekšmetus pāri Latvijas Republikas muitas robežai vai uzglabā tās.

Muitas iestādes amatpersonai, izdarot muitas apskati, ir tiesības atvērt fiziskās personas rokas bagāžu un bagāžu. Muitas apskatei var pakļaut to fizisko personu mantas, kuras šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītsatiksmes līdzekļos un atrodas starptautiskās lidostas tranzītzonā.

Fiziskās personas mantām izdarāmā muitas apskate notiek tikai šīs personas vai tās pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

Fiziskās personas mantām izdarāmo muitas apskati personas vai tās pilnvarota pārstāvja prombūtnē drīkst veikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka atsevišķi sūtītajā bagāžā ir priekšmeti, kas bīstami cilvēku dzīvībai un veselībai, dzīvniekiem un augiem vai kas var nodarīt materiālus zaudējumus fiziskajām personām, uzņēmumiem un organizācijām;

2) fiziskā persona vai tās pilnvarots pārstāvis nav ieradies mēneša laikā no atsevišķi sūtītajā bagāžā esošo mantu saņemšanas dienas;

3) mantas tiek pārsūtītas starptautiskos pasta sūtījumos.

Mantām izdarāmā muitas apskate fiziskās personas vai tās pilnvarota pārstāvja prombūtnē notiek to uzņēmumu vai organizāciju pārstāvju klātbūtnē, kuras veic šādu mantu pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai uzglabāšanu. Šā panta piektās daļas 1. un 2. punktā minētajos gadījumos sastādāms akts pēc vienotas formas, kuru nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments.

Personiskā bagāža Latvijas Republikas tautas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem, Latvijas Republikas diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri šķērso Latvijas Republikas muitas robežu kopā ar šīm personām, tiek atbrīvota no muitas apskates, ja nav nopietna pamata uzskatīt, ka tajā atrodas priekšmeti, kuri nav paredzēti personiskajai lietošanai vai diplomātiskās pārstāvniecības oficiālajai lietošanai (attiecībā uz Latvijas Republikas diplomātiem), vai priekšmeti, kuru ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no Latvijas Republikas aizliegta ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem vai kuru ievešanu vai izvešanu regulē karantīnas vai citi speciāli noteikumi. Tāda muitas apskate jāizdara tikai minēto personu vai to pilnvaroto pārstāvju klātbūtnē.

Pāri Latvijas Republikas muitas robežai pārvietojamo bioloģisko objektu kontroli regulē īpaši likumi par veterinārmedicīnu un augu aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

32. pants. Personas apskate

Personas apskati kā muitas kontroles izņēmuma līdzekli var izdarīt ar muitas iestādes vadītāja vai amatpersonas, kas viņu aizvieto, rakstveida lēmumu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona, kas šķērso Latvijas Republikas muitas robežu, atrodas muitas kontroles zonā vai starptautiskās lidostas tranzītzonā, slēpj pie sevis kontrabandas priekšmetus vai citus priekšmetus, kuri ir muitas noteikumu pārkāpuma tieši objekti vai kuru tranzīts cauri Latvijas Republikas teritorijai aizliegts.

Pirms personas apskates muitas iestādes amatpersonai jāiepazīstina persona ar tās tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar šādas apskates izdarīšanu, un jāpiedāvā labprātīgi izdot noslēptos priekšmetus.

Personas apskati var izdarīt tam pilnvarota ar apskatāmo personu viena dzimuma muitas iestādes amatpersona divu tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē. Apskate izdarāma izolētā telpā, kas atbilst sanitārajām un higiēniskajām prasībām. Personām, kas nepiedalās personas apskatē, nav atļauts ieiet šajā telpā, kā arī novērot apskates veikšanu. Personas ķermeņa izmeklēšanu var izdarīt tikai medicīnas darbinieks.

Par personas apskati sastāda protokolu pēc formas, kuru nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments.

Protokolu paraksta muitas iestādes amatpersona, kas izdarījusi personas apskati, apskatei pakļautā persona, pieaicinātie, kā arī medicīnas darbinieks, ja tāds apskatē piedalījies. Apskatei pakļautajai personai ir tiesības šajā protokolā izteikt piezīmes.

Personas apskati neizdara ārvalstu diplomātiem, viņu ģimenes locekļiem, kuriem ir diplomātiskā pase vai diplomātiskā karte, ārvalstu konsuliem un citiem ārvalstu pārstāvjiem, kuru diplomātiskais statuss paredzēts starpvalstu līgumos, ārvalstu diplomātisko delegāciju locekļiem, kā arī Latvijas Republikas tautas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem.

Personas apskates metodiku nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments, saskaņojot ar Latvijas Republikas Tieslietu ministriju, Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

33. pants. Karakuģu un kara tehnikas atbrīvošana no muitas apskates

Karakuģi un jūras kara flotes palīgkuģi, uz kuriem ir tikai militārā komanda, un kaujas gaisa kuģi, kas šķērso Latvijas Republikas muitas robežu, muitas apskatei nav pakļauti. Latvijas Republikas muitas robežu šķērsojošie jūras kara flotes palīgkuģi, uz kuriem ir jaukta komanda, kara transporta gaisa kuģi un citi kuģi, kas pilda operatīvus militāros uzdevumus, un pašgājēja kara tehnika tiek atbrīvota no muitas apskates, ja Latvijas Republikas likumdošanas aktos nav noteikts citādi.

Šā panta pirmajā daļā minēto kuģu kapteiņi (komandieri), kā arī karaspēka daļu komandieri, kuru vadībā pārvietojas kara tehnika, ir atbildīgi par šajā kodeksā un citos muitas lietās pieņemtajos Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteikto normu ievērošanu.

Militārpersonu mantas netiek atbrīvotas no muitas apskates, ja Latvijas Republikas likumdošanas aktos nav noteikts citādi.

Ārzemju karakuģi, palīgkuģi, kaujas un kara transporta gaisa kuģi, kā arī kara tehnika, kas ierodas Latvijas Republikā vai dodas uz ārzemēm, muitas apskatei nav pakļauta, ja starpvalstu līgumā, kurā piedalās Latvijas Republika, nav paredzēts citādi.

34. pants. Muitas kontroles noformēšanas kārtība

Lai realizētu valsts regulējošos pasākumus un nodrošinātu muitas kontroli precēm un citiem priekšmetiem, kas tiek pārvietoti pāri Latvijas Republikas muitas robežai, preces un citus priekšmetus ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvedot no tās, vai transportējot tos tranzītā cauri Latvijas Republikas teritorijai, muitas iestādes amatpersonas veic šādu pārvietojumu noformēšanu muitas iestādē.

Kārtību, kādā izdarāmas ar muitas kontroles noformēšanu saistītās operācijas, nosaka šis kodekss un citi Latvijas Republikas likumdošanas akti.

35. pants. Muitas kontroles noformēšanas vieta un laiks

Muitas kontroles noformēšana izdarāma muitas iestādes atrašanās vietā un tās darbalaikā, kuru noteikusi muitas iestāde.

Ja uzņēmumi, organizācijas vai fiziskās personas, kuras pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai preces un citus priekšmetus, to lūdz, muitas kontroles noformēšanu var izdarīt citā vietā un citā laikā.

36. pants. Uzņēmumu un organizāciju pārstāvju un fizisko personu klātbūtne muitas kontroles noformēšanas procesā

Uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem, kā arī fiziskajām personām, kurām ir attiecīgas pilnvaras par precēm un citiem priekšmetiem, kas pakļauti muitas kontroles noformēšanai, ir tiesības būt klāt tās procesā.

Gadījumos, kas paredzēti šajā kodeksā, uzņēmumu un organizāciju pārstāvju un fizisko personu piedalīšanās muitas kontroles noformēšanā ir obligāta.

37. pants. Muitas kontroles dokumentu noformēšanas valoda

Muitas kontroles dokumentus muitas iestāde noformē latviešu valodā.

Uzņēmumiem, organizācijām un fiziskajām personām ir tiesības muitas iestādei sniegt ziņas latviešu valodā, kā arī muitas sadarbības konvencijās paredzētajās valodās.

38. pants. Preču un citu priekšmetu kravas operācijas

Uzņēmumiem, organizācijām vai fiziskajām personām, kuru krava šķērso Latvijas Republikas muitas robežu, pēc muitas iestādes pieprasījuma jānodrošina apstākļi preču un citu priekšmetu apskatei un vajadzības gadījumā jāveic šādas kravas operācijas: jāiekrauj, jāizkrauj, jāpārkrauj krava, jāsalabo bojātais iesaiņojums, jāatver iesaiņojums, jāveic preču un citu priekšmetu saiņošana vai pārsaiņošana, kā arī jāatver telpas, tilpnes vai citas vietas, kurās var atrasties muitas kontroles noformēšanai pakļautās preces un citi priekšmeti.

Izdevumi, kas radušies sakarā ar šā panta pirmajā daļā minētajām operācijām, sedzami no to uzņēmumu, organizāciju vai fizisko personu līdzekļiem, kuru krava šķērso Latvijas Republikas muitas robežu.

Preces un citus priekšmetus, kuru muitas kontroles noformēšana nav pabeigta, iekraut, izkraut, pārkraut, izlabot to iesaiņojuma bojājumu, atvērt iesaiņojumu, iesaiņot vai pārsaiņot, kā arī mainīt uz šīm precēm un citiem priekšmetiem vai uz to iesaiņojuma esošās identifikācijas zīmes vai marķējumu var tikai ar muitas iestādes atļauju.

39. pants. Muitas kontroles noformēšana pēc citu valsts iestāžu kontroles

Muitas kontroles noformēšanu precēm un citiem priekšmetiem, kurus pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai, ja nepieciešams, var pabeigt tikai pēc obligātās veterinārās, fitosanitārās un cita veida valsts iestāžu kontroles tur, kur uz Latvijas Republikas muitas robežas tā ir pieejama. Ja veterinārā, fitosanitārā un cita veida kontrole uz robežas nav pieejama, jāveic šo preču un citu priekšmetu pārvešana no vienas muitas iestādes uz otru iestādi, kur iespējams veikt šādu kontroli.

40. pants. Paraugu ņemšana

Lai preces un citus priekšmetus apliktu ar muitas nodokli un nodrošinātu Latvijas Republikas patērētāju interešu aizsardzību, muitas iestādēm ir tiesības ņemt preču un citu priekšmetu (vielu, materiālu) paraugus, bet muitas iestāžu laboratorijām — veikt to analīzi (izpēti).

Paraugi jāņem tādos minimālos apmēros, lai būtu iespējama to analīze un izpēte. Paraugu ņemšana, to izpēte, kā arī rīkošanās ar tiem nedrīkst nepamatoti aizturēt preču un citu priekšmetu caurlaišanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai.

Par izdarīto pētījumu rezultātiem un rīkošanos ar paņemtajiem paraugiem jāpaziņo ieinteresētajiem uzņēmumiem, organizācijām un fiziskajām personām.

41. pants. Uzņēmumu un organizāciju sastādāmie akti

Uzņēmumi un organizācijas, kas pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai preces un citus priekšmetus, sastāda aktus par preču un citu priekšmetu faktisko esamību un to atbilstību ziņām, kuras iepriekš sniegtas muitas kontrolei paredzētajos dokumentos, kā arī par preču un citu priekšmetu un to iesaiņojuma bojājumiem un iesniedz tos muitas iestādei.

42. pants. Muitas iestādes pienākums izskaidrot muitas kontroles noformēšanas prasības

Muitas iestādei jāinformē uzņēmumi, organizācijas un fiziskās personas par muitas kontroles noformēšanas kārtību.

Atsakot preču un citu priekšmetu caurlaišanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, muitas iestādei ir pienākums izskaidrot muitas kontroles noformēšanas prasības, kuru izpilde nodrošina iespēju saņemt atļauju.

43. pants. Preces un citi priekšmeti, kas pakļauti deklarēšanai

Transporta līdzekļi, preces, kā arī starptautisko un ārvalstu organizāciju un pārstāvniecību priekšmeti ir deklarējami muitas iestādē.

Priekšmeti, kas nav norādīti šā panta pirmajā daļā, ir deklarējami muitas iestādē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

44. pants. Deklarēšanas formas

Deklarēšana veicama, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta noteikto kārtību un iesniedzot noteiktas formas (rakstveida vai cita veida) iesniegumu, kurā norādītas precīzas ziņas par mērķi, kādam preces vai citus priekšmetus pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai, un ziņas par pašiem pārvietojamajiem priekšmetiem, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas muitas kontrolei un tās noformēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

44.¹ pants. Preču deklarēšanas ierobežojumi

Preču deklarēšana, lai ievestu tās Latvijas Republikā brīvam apgrozījumam, kā arī cita uzņēmējdarbība, kas saistīta ar preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai (izņemot preču tranzītu), atļauta tikai tad, ja uzņēmumi {uzņēmējsabiedrības) likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

45. pants. Deklarētāja tiesības un pienākumi

Transporta līdzekļu, preču un citu priekšmetu, arī starptautisko un ārvalstu organizāciju un pārstāvniecību priekšmetu deklarēšanu veic uzņēmumi un organizācijas, kā arī fiziskās personas, kas šīs preces un citus priekšmetus pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai, vai uz līguma pamata citi uzņēmumi, organizācijas un fiziskās personas, kurām ir muitas iestādes atļauja iesniegt deklarāciju.

Deklarētājam ir tiesības:

pieprasīt, lai muitas iestādes amatpersona iepazīstina viņu ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas regulē muitas iestāžu darbību, un izskaidro kārtību, kādā pārsūdzama muitas iestāžu un to amatpersonu prettiesika rīcība.

Deklarētajam ir pienākums:

1) iesniegt muitas iestādei dokumentus, kas satur muitas kontrolei un muitas noformēšanai nepieciešamās ziņas;

2) uzrādīt muitas iestādei pēc tās pieprasījuma preces un citus priekšmetus, kas tiek pārvietoti pāri Latvijas Republikas muitas robežai,

3) nomaksāt noteiktā termiņā nodokļus un nodevas, ja preces un citi priekšmeti pakļauti aplikšanai ar tiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

46. pants. Atļauja uzņēmumiem, organizācijām un fiziskajām personām deklarēt uz līguma pamata

Muitas iestāde var atļaut uzņēmumiem, organizācijām un fiziskajām personām pēc to iesnieguma deklarēt uz līguma pamata, izsniedzot tām apliecību par deklarētāja tiesību atzīšanu.

Šā panta pirmajā daļā minētie uzņēmumi, organizācijas un fiziskās personas ar muitas iestādes atļauju var izdarīt preču un citu priekšmetu muitas apskati, kā arī muitas kontroles noformēšanu. Šādi izdarītās muitas apskates un muitas kontroles noformēšanas rezultāti nav saistoši muitas iestādei.

Muitas iestāde, kuras teritorijā atrodas attiecīgais uzņēmums, organizācija vai fiziskā persona, izskata iesniegumu 15 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Muitas iestādei ir tiesības pieprasīt neiesniegtās ziņas fiziskajām personām, uzņēmumiem un organizācijām, kā arī bankai, finansu un citām organizācijām. Iesnieguma izskatīšanas kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

Apliecība par deklarētāja tiesību atzīšanu zaudē spēku, ja uzņēmums, organizācija vai fiziskā persona sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par deklarētāja tiesību atzīšanu to nav izņēmusi, kā arī tad, ja gada laikā pēc apliecības saņemšanas nav veiktas deklarētāja funkcijas.

Muitas iestādei, kas izdevusi apliecību par deklarētāja tiesību atzīšanu, ir tiesības to anulēt, ja:

1) deklarētājs vairākkārt nav izpildījis viņam noteiktos pienākumus;

2) atklājas nepatiesas ziņas, uz kuru pamata pieņemts lēmums par deklarētāja tiesību atzīšanu;

3) izdarīti šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos minētie muitas noteikumu pārkāpumi;

4} izdarītas citas darbības, ar kurām pārkāptas citu uzņēmumu, organizāciju vai fizisko personu tiesības vai nodarīts kaitējums Latvijas Republikas interesēm.

Atkārtotu iesniegumu par deklarētāja tiesību atzīšanu var izskatīt, ja novērsti pārkāpuma cēloņi.

Par šā panta pirmajā daļā minētās apliecības izsniegšanu iekasējama nodeva.

Muitas iestādes nodrošina, lai Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā tiktu publicēts to uzņēmumu un organizāciju saraksts, kuru deklarētāja tiesības ir atzītas.

47. pants. Deklarētāja pārstāvis

Transporta līdzekļu, preču, kā arī starptautisko un ārvalstu organizāciju un pārstāvniecību priekšmetu deklarēšanu veic persona — deklarētāja pilnvarots pārstāvis. Pilnvarojumam jābūt tādam, lai pārstāvis pilnībā varētu realizēt deklarētāja tiesības un pienākumus.

Muitas iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai pārstāvis uzrāda dokumentus, kas apstiprina viņa pilnvaras, bet, ja pārstāvis, veicot deklarēšanas darbības, atkārtoti pārkāpj spēkā esošos noteikumus, — ierosināt, lai deklarētājs atsauc pilnvaru.

48. pants. Preču un citu priekšmetu pārvadāšana starp muitas iestādēm

Preces un citus priekšmetus, kuru muitas kontroles noformēšana nav pabeigta, arī preces un citus priekšmetus, kuri cauri Latvijas Republikas teritorijai pārvietojami tranzītā, var pārvest no vienas muitas iestādes uz otru iestādi uzņēmums, organizācija vai fiziskā persona, kas šīs preces un citus priekšmetus pieņem pārvadāšanai un uzņemas par tiem atbildību.

Izdevumus, ko rada šādi pārvadājumi, sedz preču un citu priekšmetu valdītājs.

49. pants. Pārvadātāja tiesības un pienākumi

Pārvadātājam ir tiesības nepieņemt preces un citus priekšmetus pārvadāšanai starp muitas iestādēm, ja:

1) muitas kontroles un transporta dokumenti noformēti, pārkāpjot noteikto kārtību;

2) transporta līdzekļiem, preču un citu priekšmetu iesaiņojumam uzliktie muitas nodrošinājumi neizslēdz piekļūšanu pārvadājamajām precēm un citiem priekšmetiem bez šo nodrošinājumu bojāšanas.

Pārvadātājam, kas pieņēmis preces un citus priekšmetus pārvadāšanai, ir pienākums tās nogādāt saņēmējai muitas iestādei:

1) kopā ar dokumentiem par tiem;

2) norādītajā termiņā, kuru nosaka nosūtītāja muitas iestāde atbilstoši vispārpieņemtajiem piegādes termiņiem, kā arī ņemot vērā transporta veida iespējas, maršruta īpatnības un citus pārvadājuma nosacījumus.

50. pants. Pasākumi, kas veicami, ja pārvadātājs nav varējis nokļūt saņēmējā muitas iestādē

Ja pārvadātājs transporta līdzekļa avārijas rezultātā vai nepārvarama spēka dēļ nav varējis nokļūt saņēmējā muitas iestādē, pieļaujama preču un citu priekšmetu izkraušana citā vietā, veicot pasākumus, kas nodrošina to saglabāšanu muitas kontroles noformēšanai. Šajā gadījumā pārvadātājam jānogādā muitas iestādes amatpersonas uz vietu, kur atrodas minētās preces un citi priekšmeti, vai jānodrošina preču un citu priekšmetu nogādāšana uz muitas iestādes atrašanās vietu.

51. pants. Preču un citu priekšmetu nenogādāšana saņēmējai muitas iestādei

Ja preces un citus priekšmetus nenogādā saņēmējai muitas iestādei, nozaudējot vai izsniedzot tās pārvešanas laikā starp muitas iestādēm, un ja šī nozaudēšana vai izsniegšana nav notikusi sakarā ar avāriju vai nepārvarama spēka dēļ, pārvadātājam jānomaksā muitas nodoklis un muitas nodevas tādos apmēros, kādos būtu jāmaksā tad, ja preces un citi priekšmeti tiktu pārvadāti, ievērojot pārvešanai noteikto kārtību.

(Nodaļa MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

51.¹ pants. Kontroles tiesības vienotajā muitas teritorijā

Preces un citus priekšmetus, kuru muitas kontrole ir pabeigta un noformēta, kā arī transporta līdzekļus (ar vai bez kravas), kuri pārvadā šīs preces un citus priekšmetus vai arī paši ir pārvietoti pāri Latvijas Republikas muitas robežai, muitas iestādēm ir tiesības kontrolēt vienotajā muitas teritorijā. Šo kontroles kārtību nosaka šis kodekss un Ministru kabineta noteikumi.

(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995. Pants stājas spēkā 01.06.1995., sk. grozījuma 2. punktu)

51.² pants. Kontrole vienotajā muitas teritorijā

(1) Vienotajā muitas teritorijā muitas iestādēm ir tiesības veikt visas šajā kodeksā un normatīvajos aktos noteiktās muitas kontroles darbības, noteikt pagaidu muitas kontroles zonas robežas un pārbaudīt jebkuru preču un citu priekšmetu izcelsmi, lai atklātu likuma pārkāpumus.

(2) Transporta līdzekļus vienotajā muitas teritorijā aptur muitas iestāžu amatpersonas kopīgi ar valsts policijas darbiniekiem.

(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995. Pants stājas spēkā 01.06.1995., sk. grozījuma 2. punktu)

51.³ pants. Preču un citu priekšmetu izcelsmes pārbaude

Vienotajā muitas teritorijā muitas iestādēm ir tiesības pārbaudīt jebkuru preču un citu priekšmetu izcelsmi (arī preču un citu priekšmetu transportēšanas laikā), kā arī pārbaudīt tirdzniecības, glabāšanas un citas vietas.

(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995. Pants stājas spēkā 01.06.1995., sk. grozījuma 2. punktu)

51.⁴ pants. Preču un citu priekšmetu izcelsmes pierādījumi

(1) Jebkurām precēm un citiem priekšmetiem, kuri tiek glabāti vai pārvietoti vienotajā muitas teritorijā, jābūt klāt to izcelsmes dokumentiem. Preču un citu priekšmetu izcelsmes dokumenti ir muitas deklarācija, kravas transporta pavadzīme, kases čeks un citi dokumenti.

(2) Preču un citu priekšmetu izcelsmes dokumentus, to veidus un apjomus, kā arī preču un citu priekšmetu veidu un daudzumu, ko apliecina ar šiem dokumentiem, nosaka Ministru kabinets.

(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995. Pants stājas spēkā 01.06.1995., sk. grozījuma 2. punktu)

52. pants. Muitas kontrolē esošo preču un citu priekšmetu uzglabāšana

Preces un citus priekšmetus, kurus pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai, līdz pilnīgai muitas noformēšanai uzglabā uzņēmums, organizācija vai muitas iestāde.

Preču un citu priekšmetu uzglabāšana uzņēmumos un organizācijās notiek ar muitas iestādes atļauju un tās kontrolē.

Tikai muitas iestādē uzglabājamas preces un citi priekšmeti:

1) kuru ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā nav atļauta sakarā ar noteiktiem aizliegumiem un ierobežojumiem vai kuru tranzīts cauri Latvijas Republikas teritorijai nav atļauts sakarā ar noteiktiem aizliegumiem un ierobežojumiem, ja tie nav izvesti no Latvijas Republikas teritorijas to ievešanas dienā;

2) par kuriem nav samaksāts muitas nodoklis un muitas nodevas, ja nav piešķirta atļauja atlikt samaksu vai šo samaksu izdarīt pa daļām Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;

3) kuri minēti šā kodeksa 22. panta ceturtās daļas 3.punktā.

Valūta un vērtslietas, kas nodotas šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos uzglabāšanā muitas iestādei, deponējamas Latvijas Bankā.

53. pants. Preču un citu priekšmetu uzglabāšanas termiņi

Preces un citi priekšmeti muitas kontrolē var tikt uzglabāti ne ilgāk par gadu.

Šā kodeksa 52. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minētās preces un citus priekšmetus (izņemot valūtu un vērtslietas) muitas iestāde uzglabā līdz tam laikam, kamēr nesamaksāto muitas maksājumu apmēri nav sasnieguši šo preču un citu priekšmetu vērtību.

54. pants. Ar uzglabāšanu saistīto izdevumu atlīdzināšana

Izdevumus, kas saistīti ar muitas kontrolē esošo preču un citu priekšmetu uzglabāšanu, uzņēmumiem un organizācijām atlīdzina Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā, bet muitas iestādei — šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

55. pants. Muitas kontrole, ja preces un citus priekšmetus uzglabā uzņēmums vai organizācija

Ja muitas kontrolē esošās preces un citus priekšmetus uzglabā uzņēmums vai organizācija, muitas iestāde ir tiesīga bez citām kontroles operācijām veikt arī šo preču un citu priekšmetu inventarizāciju.

56. pants. Preču un citu priekšmetu izsniegšana

Muitas kontrolē esošās preces un citus priekšmetus, kurus uzglabā uzņēmums vai organizācija, var izsniegt tikai ar muitas iestādes atļauju. Ja preču un citu priekšmetu izsniegšana notikusi bez muitas iestādes atļaujas, šim uzņēmumam vai organizācijai jāsamaksā muitas nodoklis un muitas nodevas, kas būtu maksājamas, noteiktā kārtībā pārvietojot preces un citus priekšmetus.

Preces un citus priekšmetus, kurus uzglabā gan uzņēmums vai organizācija, gan arī muitas iestāde, var izsniegt arī personai, kura ieguvusi īpašuma vai valdījuma tiesības uz šīm precēm un citiem priekšmetiem to uzglabāšanas laikā.

57. pants. Muitas privilēģijas ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām

No muitas nodokļa un muitas nodevu samaksas (izņemot nodevas par priekšmetu uzglabāšanu, muitas kontroles noformēšanu ārpus muitas iestādes atrašanās vietas vai ārpus šai iestādei noteiktā darbalaika) tiek atbrīvotas Latvijas Republikas teritorijā esošās ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības, kuras ieved Latvijas Republikā un izved no tās to oficiālajai lietošanai nepieciešamos priekšmetus, ievērojot šajā kodeksā noteikto kārtību Latvijas Republikas muitas robežas šķērsošanā.

58. pants. Muitas privilēģijas ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītājam un pārstāvniecības diplomātiskā personāla locekļiem

Ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītājs un pārstāvniecības diplomātiskā personāla locekļi, kā arī ar viņiem kopā dzīvojošie ģimenes locekļi, ievērojot kārtību, kāda noteikta priekšmetu pārvietošanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai, ieved Latvijas Republikā priekšmetus,  kas paredzēti viņu personiskajai lietošanai (arī nepieciešamos sadzīves priekšmetus), un izved no Latvijas Republikas personiskās lietošanas priekšmetus bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām (izņemot nodevas par priekšmetu uzglabāšanu, muitas kontroles noformēšanu ārpus muitas iestādes atrašanās vietas vai ārpus šai iestādei noteiktā darbalaika).

Ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja un pārstāvniecības diplomātiskā personāla locekļu, kā arī ar viņiem kopā dzīvojošo ģimenes locekļu personisko bagāžu atbrīvo no muitas apskates, ja nav nopietna pamata uzskatīt, ka tajā atrodas priekšmeti, kuri nav paredzēti personiskajai lietošanai, vai priekšmeti, kuru ievešana vai izvešana aizliegta ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem vai kuru ievešanu vai izvešanu regulē karantīnas vai citi speciāli noteikumi. Šādos gadījumos muitas apskate izdarāma tikai šajā pantā minēto personu vai to pilnvaroto pārstāvju klātbūtnē.

59. pants. Muitas privilēģijas ārvalstu konsulārajām pārstāvniecībām, konsulārajām amatpersonām, konsulārajiem kalpotājiem un viņu ģimenes locekļiem

Ārvalstu konsulārajām pārstāvniecībām, konsulārajām amatpersonām (arī konsulāras pārstāvniecības vadītājam), konsulārajiem kalpotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem tiek piešķirtas muitas privilēģijas, kuras šajā kodeksā paredzētas ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām vai diplomātiskās pārstāvniecības diplomātiskajam personālam.

60. pants. Ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās pārstāvniecības diplomātiskā un konsulārā personāla locekļiem piešķirto muitas privilēģiju attiecināšana uz šo pārstāvniecību administratīvā, tehniskā un apkalpojošā personāla darbiniekiem, ja ir speciāls nolīgums ar attiecīgo ārvalsti

Pamatojoties uz speciālu nolīgumu ar ārvalsti, muitas privilēģijas, ko šis kodekss piešķir ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās pārstāvniecības diplomātiskajam un konsulārajam personālam, var attiecināt arī uz tiem šo pārstāvniecību administratīvā, tehniskā un apkalpojošā personāla darbiniekiem, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika, ievērojot savstarpības principu ar katru atsevišķo ārvalsti.

61. pants. Muitas privilēģijas ārvalstu diplomātiskajiem un konsulārajiem kurjeriem

Ārvalstu diplomātiskie un konsulārie kurjeri var ievest Latvijas Republikā un izvest no tās personiskās lietošanas priekšmetus, turklāt uz savstarpības pamata viņi tiek atbrīvoti no muitas apskates, muitas nodokļa un muitas nodevu samaksas (izņemot nodevas par priekšmetu uzglabāšanu, muitas kontroles noformēšanu ārpus muitas iestādes atrašanās vietas vai ārpus šai iestādei noteiktā darbalaika).

62. pants. Muitas privilēģijas ārvalstu pārstāvjiem un delegāciju locekļiem

Ārvalstu pārstāvjiem, parlamentu un valdību delegāciju locekļiem, kā arī uz savstarpības pamata ārvalstu delegāciju dalībniekiem, kuri ierodas Latvijas Republikā, lai piedalītos starpvalstu sarunās, starptautiskās konferencēs un apspriedēs vai citā oficiālā uzdevumā, piešķir tādas pašas muitas privilēģijas, kādas šajā kodeksā paredzētas pārstāvniecības diplomātiskā personāla locekļiem. Tādas pašas muitas privilēģijas tiek piešķirtas arī minēto personu ģimenes locekļiem, kuri tās pavada.

Šā panta pirmajā daļā minētajām personām, diplomātiskā personāla locekļiem, ārvalstu pārstāvniecību konsulārajām amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem, kas ar tiem pašiem mērķiem pārvietojas cauri Latvijas Republikas teritorijai tranzītsatiksmes līdzekļos, piešķir tādas pašas muitas privilēģijas, kādas šajā kodeksā paredzētas pārstāvniecības diplomātiskajam personālam.

63. pants. Muitas privilēģijas starptautiskajām organizācijām un to ārvalstu pārstāvniecībām, kā arī to personālam

Muitas privilēģijas starptautiskajām starpvaldību organizācijām, to ārvalstu pārstāvniecībām, kā arī šo organizāciju un pārstāvniecību personālam un tā ģimenes locekļiem nosaka attiecīgi Latvijas Republikas starptautiskie līgumi.

Starptautiskajām nevaldības organizācijām un to personālam muitas privilēģijas var piešķirt ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

64. pants. Muitas privilēģijas uzņēmumiem, organizācijām un fiziskajām personām

Kopuzņēmumiem ar Latvijas Republikas un ārvalstu juridisko un fizisko personu piedalīšanos, kā arī ārvalstu juridiskajām personām muitas privilēģijas piešķir Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā.

Ārvalstu firmu, banku, masu informācijas līdzekļu un citu organizāciju pārstāvniecībām un filiālēm, šo pārstāvniecību ārvalstu darbiniekiem, kā arī kopuzņēmumu, starptautisku apvienību un organizāciju ārvalstu darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem muitas privilēģijas piešķir Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

65. pants. Ārvalstu diplomātiskā pasta sūtījumu un konsulāro valīžu pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Ārvalstu diplomātiskā pasta sūtījumi un konsulārās valīzes, kuras tiek pārvietotas pāri Latvijas Republikas valsts robežai, nav ne atveramas, ne aizturamas. Ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka konsulārajā valīzē atrodas priekšmeti, kas nav minēti šā panta trešajā daļā, muitas iestādei ir tiesības pieprasīt pārstāvamās valsts pilnvarotajām personām valīzes atvēršanu muitas iestādes amatpersonas klātbūtnē. Ja saņemts atteikums atvērt konsulāro valīzi, tā nosūtāma atpakaļ uz nosūtīšanas vietu. Uz visiem diplomātiskā pasta sūtījumiem un konsulārajām valīzēm jābūt redzamām ārējām zīmēm, kuras norāda uz sūtījumu un valīžu raksturu.

Diplomātiskā pasta sūtījumos var atrasties tikai diplomātiskie dokumenti un oficiālās lietošanas priekšmeti, bet konsulārajās valīzēs — tikai oficiālā korespondence un oficiālās lietošanas dokumenti vai priekšmeti.

66. pants. Fizisko personu atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem

Fiziskajām personām (arī amatpersonām) atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar šo kodeksu un administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura nav paredzēta kriminālatbildība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

67. pants. Uzņēmumu un organizāciju atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem

Fiziskajām vai juridiskajām personām atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar šo kodeksu, izņemot gadījumus, kad muitas noteikumu pārkāpums ir noticis nepārvarama spēka dēļ vai Latvijas Republikas muitas iestāžu amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

68. pants. Preču un citu priekšmetu un dokumentu nenogādāšana Latvijas Republikas muitas iestādē

Par muitas kontrolē esošo un no vienas Latvijas Republikas muitas iestādes uz otru muitas iestādi pārvadājamo preču un citu priekšmetu, kā arī par iesniegšanai Latvijas Republikas muitas iestādei saņemto muitas dokumentu un citu šo preču un priekšmetu dokumentu nenogādāšanu Latvijas Republikas muitas iestādē noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no 10 līdz 100 procentiem no nenogādāto preču un citu priekšmetu vērtības vai no to preču un citu priekšmetu vērtības, par kuriem nebija nogādāti dokumenti, konfiscējot šīs preces un citus priekšmetus vai bez to konfiskācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

69. pants. Preču un citu priekšmetu izsniegšana bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas vai to nozaudēšana

Par muitas kontrolē esošo preču un citu priekšmetu izsniegšanu bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas vai šādu preču un citu priekšmetu nozaudēšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no 50 līdz 100 procentiem no šo preču un citu priekšmetu vērtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

70. pants. Atpakaļizvešanas vai atpakaļievešanas saistību neievērošana

Par Latvijas Republikā ar atpakaļizvešanas saistībām ievesto preču un citu priekšmetu neizvešanu uz ārzemēm vai uz ārzemēm ar atpakaļievešanas saistībām izvesto preču un citu priekšmetu neievešanu Latvijas Republikā šajās saistībās norādītajos termiņos —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no 10 līdz 100 procentiem no šo preču un citu priekšmetu vērtības, tos konfiscējot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

70.¹ pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli

Par preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli, tas ir, par preču un citu priekšmetu ievešanu muitas kontroles zonā vai izvešanu no tās bez muitas iestādes atļaujas, par to pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai ārpus muitas iestādes atrašanās vietas vai ārpus muitas kontroles veikšanas laika —

uzliek naudas sodu uzņēmumiem un organizācijām 100 procentu apmērā no aizturēto preču un citu priekšmetu vērtības, konfiscējot šīs preces un priekšmetus, kā arī transporta līdzekļus, kas izmantoti to pārvadāšanai, vai bez šo transporta līdzekļu konfiskācijas.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.1995.)

71. pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, noslēpjot tos no muitas kontroles

Par preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tos noslēpjot no muitas kontroles, tas ir, izmantojot slēptuves un citus paņēmienus, kuri apgrūtina preču un citu priekšmetu atklāšanu, vai priekšmetiem piešķirot citu priekšmetu izskatu, vai iesniedzot Latvijas Republikas muitas iestādei kā preču un citu priekšmetu pārvietošanas pamatojumu viltotus, nelikumīgā ceļā iegūtus vai nepatiesas ziņas saturošus dokumentus, kā arī dokumentus, kas ir pamats citu preču un priekšmetu pārvietošanai, ja nav nozieguma pazīmju, —

uzliek naudas sodu uzņēmumiem un organizācijām 100 procentu apmērā no aizturēto preču un citu priekšmetu vērtības, konfiscējot šīs preces un priekšmetus, kā arī transporta līdzekļus, kas izmantoti to pārvadāšanai, vai bez šo transporta līdzekļu konfiskācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 11.08.1995.)

72. pants. Latvijas Republikā, apejot muitas kontroli vai noslēpjot no muitas kontroles, ievesto preču un citu priekšmetu uzglabāšana, pārvadāšana vai iegādāšanās

Par tādu preču un citu priekšmetu uzglabāšanu, pārvadāšanu vai iegādāšanos, kuri Latvijas Republikā ievesti, apejot muitas kontroli vai tos noslēpjot no muitas kontroles, vai kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi un kuri bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas izmantoti citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem piešķirti šādi atvieglojumi, ja nav nozieguma pazīmju, —

uzliek naudas sodu uzņēmumiem un organizācijām no 10 līdz 100 procentu apmērā no šo preču un citu priekšmetu vērtības, konfiscējot šīs preces un priekšmetus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 11.08.1995.)

72.¹ pants. Muitas noteikumu pārkāpšana vienotajā muitas teritorijā

Par tādu preču un citu priekšmetu uzglabāšanu, tirdzniecību, pārvadāšanu vai iegādāšanos, kuriem nav klāt to izcelsmes dokumentu, ja nav nozieguma pazīmju, —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām 100 procentu apmērā no šo preču un citu priekšmetu vērtības, tos konfiscējot.

(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.1995. Pants stājas spēkā 01.06.1995., sk. grozījuma 2. punktu)

73. pants. Preču un citu priekšmetu nedeklarēšana vai to deklarēšana ar neīstu nosaukumu

Par tādu preču un citu priekšmetu nedeklarēšanu, kurus pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai, arī tranzītā cauri Latvijas Republikas teritorijai, tas ir, par precīzu ziņu nesniegšanu par precēm un citiem priekšmetiem pēc noteiktas formas, kā arī to deklarēšanu ar neīstu nosaukumu —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām 100 procentiem no šo preču un citu priekšmetu vērtības, tos konfiscējot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

74. pants. Preču un citu priekšmetu, kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi, izmantošana citiem mērķiem bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas

Par to, ka preces un citi priekšmeti, kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi, bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas tiek izmantoti citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem piešķirti šādi atvieglojumi, —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no 100 līdz 200 procentiem no muitas nodokļa summas, kura sakarā ar muitas atvieglojumu piešķiršanu nav samaksāta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

75. pants. Darbības, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas maksājumi

Par muitas nodokļa un muitas nodevu nesamaksāšanu noteiktos termiņos, kā arī citām darbībām, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas maksājumi, —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no 100 līdz 300 procentiem no muitas maksājumu nesamaksātās summas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 113, kas stājas spēkā 01.05.1995.)

76. pants. Izziņa lietās par kontrabandu

Lietās par kontrabandu Latvijas Republikas muitas iestādes ir izziņas iestādes.

Latvijas Republikas muitas iestādes lietās par kontrabandu veic izziņu saskaņā ar kriminālprocesa kodeksu.

77. pants. Lietvedība muitas noteikumu pārkāpumu lietās

Lietvedība muitas noteikumu pārkāpumu lietās, ja pārkāpumu ir izdarījis uzņēmums vai organizācija, notiek saskaņā ar šo kodeksu.

Lietvedība muitas noteikumu pārkāpumu lietās, ja pārkāpumu ir izdarījusi fiziskā persona (arī amatpersona), notiek saskaņā ar šo kodeksu, bet daļā, ko šis kodekss neregulē, — saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu.

78. pants. Latvijas Republikas muitas iestāžu amatpersonu atsevišķi uzdevumi

Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersona, kuras lietvedībā atrodas muitas noteikumu pārkāpuma lieta, vai šīs iestādes vadītājs, vai viņa vietnieks ir tiesīgi uzdot citas Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersonai veikt atsevišķas darbības minētajā lietā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta noteiktajā kārtībā.

Uzdevums izpildāms ne vēlāk kā piecu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

79. pants. Muitas noteikumu pārkāpuma lietas izskatīšanai nepieciešamo dokumentu izprasīšana

Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersona, kuras lietvedībā atrodas muitas noteikumu pārkāpuma lieta, var izprasīt jebkuram uzņēmumam, organizācijai vai fiziskajai personai dokumentus, kas nepieciešami lietas izskatīšanai.

Uzņēmumiem, organizācijai vai fiziskajai personai, kurai adresēts pieprasījums par dokumentu izsniegšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā attiecīgie dokumenti jānosūta muitas iestādes amatpersonai, kura dokumentus pieprasījusi.

80. pants. Muitas pārbaude

Muitas pārbaudi uzņēmuma vai organizācijas teritorijā vai telpās, vai tai piederošajos transporta līdzekļos izdara Latvijas Republikas muitas iestādes vadītāja pilnvarotas amatpersonas, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tajos atrodas preces un citi priekšmeti, kas ir muitas noteikumu pārkāpuma tiešie objekti, vai priekšmeti ar speciāli izgatavotām slēptuvēm, kuras izmantotas šādu preču un citu priekšmetu slēpšanai, pārvietojot tos pāri Latvijas Republikas muitas robežai, kā arī dokumenti, kas nepieciešami, lai izskatītu muitas noteikumu pārkāpuma lietu. Muitas pārbaudi izdara uzņēmuma vai organizācijas amatpersonas klātbūtnē.

Muitas iestāžu amatpersonām ir tiesības muitas pārbaudes izdarīšanai pieaicināt attiecīgus speciālistus.

Par muitas pārbaudes izdarīšanu sastāda protokolu pēc Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta noteiktās formas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

81. pants. Preču un citu priekšmetu un dokumentu izņemšana

Preces un citi priekšmeti, kuri ir muitas noteikumu pārkāpuma tiešie objekti, priekšmeti ar speciāli izgatavotam slēptuvēm, kas izmantoti, lai, pārvietojot pāri Latvijas Republikas muitas robežai, noslēptu preces un citus priekšmetus, kā arī muitas noteikumu pārkāpuma lietas izskatīšanai nepieciešamie dokumenti tiek izņemti.

Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauts mantu, valūtu un vērtslietas izņemt tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai šā kodeksa 91. pantā norādīto preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.

Par preču un citu priekšmetu, kā arī dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai aprakstu, norādot preču un citu priekšmetu daudzumu, mēru, svaru, vērtību, preču, priekšmetu un dokumentu individuālās pazīmes.

82. pants. Izņemto preču un citu priekšmetu novērtēšana

Izņemtās preces un citus priekšmetus Latvijas Republikas muitas iestāde novērtē saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajām valsts mazumcenām, bet, ja to nav, — pēc ekspertu atzinuma.

Izņemto ārvalstu valūtu muitas iestāde pārrēķina Latvijas Republikā apgrozībā esošajā naudā pēc Latvijas Bankas kursa, kas ir spēkā muitas noteikumu pārkāpuma atklāšanas dienā.

83. pants. Priekšmetu un dokumentu uzrādīšana uzzīmēšanai

Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersona, kuras lietvedībā ir muitas noteikumu pārkāpuma lieta, pieņem lēmumu, ka personai, kura izdarījusi šo pārkāpumu, kā arī lieciniekiem var uzrādīt priekšmetus vai dokumentus uzzīmēšanai.

Persona, kurai paredzēts uzrādīt uzzīmēšanai priekšmetus un dokumentus, iepriekš tiek iztaujāta par apstākļiem, kādos tā novērojusi attiecīgo priekšmetu vai dokumentu, kā arī par pazīmēm un īpatnībām, pēc kurām tā var šo priekšmetu vai dokumentu uzzīmēt.

Priekšmeti un dokumenti uzrādāmi citu līdzīgu priekšmetu un dokumentu grupā.

Uzrādīšana uzzīmēšanai notiek pieaicināto klātbūtnē.

Par priekšmetu un dokumentu uzrādīšanu uzzīmēšanai sastāda protokolu pēc Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta noteiktās formas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

84. pants. Uzņēmuma vai organizācijas atsevišķu darbības virzienu pārbaude

Ja Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersonas lietvedībā atrodas lieta par uzņēmuma vai organizācijas izdarītu muitas noteikumu pārkāpumu, šīs muitas iestādes vadītājs vai viņa vietnieks ir tiesīgi noteikt attiecīgā uzņēmuma vai organizācijas ar muitas noteikumu pārkāpumu saistītā darbības virziena pārbaudi.

Par pārbaudes rezultātiem uzņēmumam vai organizācijai paziņo triju dienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas.

85. pants. Aizliegums izpaust ziņas muitas noteikumu pārkāpuma lietā

Ziņas muitas noteikumu pārkāpuma lietā līdz lietas izskatīšanai var izpaust tikai tad, ja atļauju tam devusi Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersona, kuras lietvedībā atrodas šī lieta, vai ar šīs muitas iestādes vadītāja vai viņa vietnieka atļauju.

86. pants. Muitas noteikumu pārkāpuma izskatīšanas vieta

Muitas noteikumu pārkāpuma lietu izskata pēc tās Latvijas Republikas muitas iestādes atrašanās vietas, kuras amatpersonas lietvedībā atradās lieta.

87. pants. Konfiskācijas piemērošanas termiņš

Preces un citus priekšmetus, kuri ir muitas noteikumu pārkāpumu tiešie objekti, un priekšmetus ar speciāli izgatavotām slēptuvēm, kuras izmantotas šo preču un citu priekšmetu noslēpšanai, pārvietojot tos pāri Latvijas Republikas muitas robežai, var konfiscēt neatkarīgi no muitas noteikumu pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas laika.

88. pants. Priekšlikumi muitas noteikumu pārkāpumu cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanai

Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersona, kas izskata muitas noteikumu pārkāpuma lietu, konstatējot muitas noteikumu pārkāpuma cēloņus un veicinošos apstākļus, iesniedz attiecīgajiem uzņēmumiem un organizācijām priekšlikumus par pasākumiem šo cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanai.

Uzņēmumiem un organizācijām mēneša laikā pēc priekšlikumu saņemšanas jāpaziņo par veiktajiem pasākumiem Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersonai, kura iesniegusi priekšlikumus.

89. pants. Izņemto preču un citu priekšmetu saņemšanas termiņi

Preces un citus priekšmetus, kas izņemti fiziskajai personai, uzņēmumam vai organizācijai, lai nodrošinātu naudas soda vai priekšmetu— muitas noteikumu pārkāpuma tiešo objektu — vērtības piedziņu, var saņemt atpakaļ Latvijas Republikas muitas iestādē sešu mēnešu laikā no naudas soda samaksāšanas vai priekšmetu vērtības piedziņas dienas.

Preces un citus priekšmetus, kuri izņemti nepamatoti, fiziskā persona, uzņēmums vai organizācija var saņemt atpakaļ Latvijas Republikas muitas iestādē sešu mēnešu laikā no dienas, kad fiziskā persona, uzņēmums vai organizācija vai tās pilnvarots pārstāvis saņēmis attiecīgo paziņojumu, vai arī šīs preces un citi priekšmeti norādītajā termiņā, pamatojoties uz iesniegumu, jāpārsūta fiziskajai personai, uzņēmumam vai organizācijai vai tās pārstāvim.

Izdevumus, kas radušies, saņemot vai nosūtot minētās preces un citus priekšmetus, sedz tā Latvijas Republikas muitas iestāde, kura tos nepamatoti izņēmusi.

90. pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde

Latvijas Republikas muitas iestāde, kura pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu uzņēmumiem un organizācijām, nodod to izpildei Latvijas Republikas banku iestādei, nosūtot tai šā lēmuma norakstu.

Latvijas Republikas banku iestāde saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem bezstrīdus kārtībā piedzen no vainīgajiem uzņēmumiem un organizācijām naudas sodus un ieskaita tos valsts budžetā.

Fiziskajām personām, uzņēmumiem un organizācijām, kuras izdarījušas muitas noteikumu pārkāpumus, neatkarīgi no samaksātā naudas soda jāsamaksā muitas nodoklis un citi muitas maksājumi, kas paredzēti šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

Naudas sods jāiemaksā Latvijas Republika apgrozībā esošajā naudā vai ārvalstu valūtā, kuru pērk Latvijas Banka, pēc kursa, kāds ir spēkā naudas soda maksāšanas dienā.

91. pants. Lēmuma par konfiskāciju izpilde

Konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpuma lietā izdara neatkarīgi no tā, vai konfiscējamās preces un citi priekšmeti ir tās fiziskās personas, uzņēmuma vai organizācijas īpašums, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu, kā arī neatkarīgi no tā, vai šī fiziskā persona, uzņēmums vai organizācija ir noskaidrota.

Ja šajā pantā minētās preces un citus priekšmetus Latvijas Republikas muitas iestāde nav izņēmusi, fiziskajai personai, uzņēmumam vai organizācijai, kas izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu, tie jānodod Latvijas Republikas muitas iestādei ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc lēmuma izsniegšanas fiziskajai personai, uzņēmumam vai organizācijai, bet, ja šis lēmums pārsūdzēts vai noprotestēts, — ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sūdzības vai protesta atstāšanu bez ievērības. Ja šī prasība noteiktā termiņā nav izpildīta, muitas iestādes lēmumu par konfiskāciju izpilda rajona (pilsētas) tautas tiesas tiesu izpildītājs fiziskās personas, uzņēmuma vai organizācijas dzīvesvietā (atrašanās vietā) vai pārkāpēja pagaidu dzīvesvietā Latvijas Republikā. Lēmumu par preču un citu priekšmetu konfiskāciju ar atzīmi par tā izpildi nosūta atpakaļ Latvijas Republikas muitas iestādei, kura pieņēmusi attiecīgo lēmumu.

Ja nav iespējams konfiscēt preces un citus priekšmetus, kuri ir muitas noteikumu pārkāpuma tiešie objekti, kā arī priekšmetus ar speciāli izgatavotām slēptuvēm, kas izmantotas preču un citu priekšmetu slēpšanai, pārvietojot tos pāri Latvijas Republikas muitas robežai, no fiziskajām personām, uzņēmumiem un organizācijām piedzen minēto preču un citu priekšmetu vērtību.

91.¹ pants. No konfiscēto preču un citu priekšmetu realizācijas ieņemto summu un iekasēto naudas sodu summu izlietošana

(Izslēgts ar 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)  

92. pants. Kārtība, kādā realizējamas preces un citi priekšmeti

Preces un citi priekšmeti, kuri glabājas muitas kontrolē un kurus nav pieprasījis to valdītājs līdz noteiktā termiņa izbeigšanās dienai, jārealizē šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Naudas summas, kas iegūtas, realizējot šīs preces un citus priekšmetus vai rīkojoties ar tiem saskaņā ar šo kodeksu, pēc tam, kad atskaitīti izdevumi par preču un citu priekšmetu uzglabāšanu, realizēšanu vai rīcību ar tiem, kā arī par paziņojuma nosūtīšanu valdītājam, izmaksā valdītājam.

Muitas iestāde divas nedēļas pirms tam, kad stājies spēkā lēmums par šādu preču un citu priekšmetu realizāciju vai rīkošanos ar tiem, paziņo par to valdītājam.

Pēc valdītāja vēlēšanās tirdzniecības tīklā realizējamas arī tās izņemtās preces un citi priekšmeti, kuri nav aizliegti ar likumu. Naudas summas, kas iegūtas, realizējot šīs preces un citus priekšmetus, pēc tam, kad atskaitīti izdevumi par šo preču un citu priekšmetu uzglabāšanu, realizēšanu un transportēšanu, izmaksā valdītājam.

93. pants. Latvijas Republikā apgrozībā esošās naudas un Latvijas Republikas valsts aizņēmuma obligāciju nodošana Latvijas Republikas īpašumā

Latvijas Republikā apgrozībā esošā nauda, kas nepamatoti tiek ievesta Latvijas Republikas teritorijā, kā arī šajā teritorijā ievestās Latvijas Republikas valsts aizņēmuma obligācijas un citi vērtspapīri, kuru izvešana no Latvijas Republikas aizliegta, tiek nodotas Latvijas Republikas īpašumā bez atlīdzības.

94. pants. Muitas izsoles

Šā kodeksa 91. un 92. pantā minētās preces un citus priekšmetus realizē muitas izsolēs, ja Latvijas Republikas likumdošanas aktos nav noteikts citādi. Muitas izsoles notiek Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta noteiktajā kārtībā.

Preces un citus priekšmetus muitas izsolēs realizē par izsoles cenām, kuras nedrīkst būt zemākas par valsts mazumcenām, ņemot vērā šo priekšmetu nolietojumu, bet, ja valsts mazumcenu nav, — zemākas par komisijas tirdzniecības cenām.

Par piedalīšanos muitas izsolēs no fiziskajām personām, uzņēmumiem un organizācijām iekasējama samaksa apmēros, kādus nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Finansu ministriju.

Samaksu par piedalīšanos muitas izsolēs, atrēķinot izdevumus, kas saistīti ar to sarīkošanu, iemaksā valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

95. pants. Kārtība, kādā jārīkojas ar precēm un citiem priekšmetiem, kas nav realizēti vai nav paredzēti realizēšanai muitas izsolēs

Kārtību, kādā jārīkojas ar precēm un citiem priekšmetiem, kas nav realizēti vai nav paredzēti realizēšanai muitas izsolēs, nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 28.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1993.)

96. pants. Latvijas Republikas starptautiskie līgumi

Ja Latvijas Republikas starptautiskie līgumi paredz citus noteikumus nekā tie, kuri paredzēti šajā kodeksā un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos par muitas lietām, piemērojami starptautiskajos līgumos paredzētie noteikumi.

Latvijas Republikas muitas iestāžu un to rīcībā esošo jūras un upju kuģu karoga pamatā ir Latvijas Republikas valsts karogs, kura virsējā sarkanā svītra pie kāta 1/3 garumā ir pārtraukta. Uz balta pamata sarkanās svītras platumā novietoti divi zili diagonāli krustoti Merkura zižļi.