LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr.161

Par makšķerēšanas noteikumiem Latvijas Republikas ūdenstilpēs

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Makšķerēšanas noteikumus Latvijas Republikas ūdenstilpēs.

2. Uzdot Zivsaimniecības ministrijai:

2.1. kopīgi ar Finansu ministriju un Municipālo departamentu līdz 1991. gada 1. jūlijam izstrādāt noteikumus makšķerēšanai par maksu Latvijas Republikas ūdenstilpēs un pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības komiteju iesniegt tos izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru Padomei;

2.2. kopīgi ar Finansu ministriju un Tieslietu ministriju līdz 1991. gada 1. jūlijam izstrādāt jaunas takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu nodarījušas vainīgās personas, nelikumīgi iegūstot vai iznīcinot zivis un ūdens bezmugurkaulniekus Latvijas Republikas ūdenstilpēs, un pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības komiteju iesniegt tās izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru Padomei.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem:

3.1.Latvijas PSR Ministru Padomes 1981. gada 31. decembra lēmumu Nr. 781 «Par Noteikumiem sporta un amatieru zvejai Latvijas PSR ūdenstilpēs» (Ziņotājs, 1982, Nr. 12);

3.2. Latvijas PSR Ministru Padomes 1987. gada 29. maija lēmuma Nr. 181 «Par amatieru un sporta zvejas organizēšanu Rīgas jūras līcī» 1. punktu (Ziņotājs, 1987, Nr. 32).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1991. gada 13. jūnijā

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1991. gada 13. jūnija lēmumu Nr. 161

MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMI LATVIJAS REPUBLIKAS ŪDENSTILPĒS

I nodaļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Makšķerēšana šo noteikumu izpratnē ir zivju un ūdens bezmugurkaulnieku ieguve personisko materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanai bez nolūka gūt peļņu.

2. Šie noteikumi attiecināmi uz visiem Latvijas Republikas iekšējiem un teritoriālajiem ūdeņiem.

3. Makšķerēšana Latvijas Republikā atļauta visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem un ārvalstu pilsoņiem šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

4. Makšķerēšana Latvijas Republikā var būt bez maksas vai par maksu.

5. Noteikumos makšķerēšanai par maksu vai atsevišķā lietošanā zivsaimniecības organizēšanai nodoto ūdenstilpju (vai to daļu) ekspluatācijas noteikumos, kuri saskaņoti ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju un valsts zivju aizsardzības dienestiem, var tikt paredzēta makšķerēšanas kārtība (vieta, termiņi, objekti, rīki, peldošo transportlīdzekļu izmantošana), kas atšķiras no Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas Republikas ūdenstilpēs.

Ja šāda kārtība ir noteikta, ūdenstilpju atsevišķajiem lietotājiem par to jāinformē iedzīvotāji republikas vai attiecīgā rajona presē, kā arī ar speciālām ūdenstilpju robežzīmēm.

6. Makšķerēšana īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijā (valsts rezervātos, nacionālajos parkos, liegumos un citos objektos) notiek, ievērojot šo objektu režīmu.

7. Makšķerēšanas sacensību rīkošana jāsaskaņo ar attiecīgās ūdenstilpes valdītāju vai atsevišķo lietotāju.

Makšķerēšanas sacensību nolikumos vai citos tās reglamentējošos dokumentos var būt paredzētas atkāpes no šiem makšķerēšanas noteikumiem, kuras obligāti jāsaskaņo ar ūdenstilpes -- makšķerēšanas sacensību vietas - valdītāju vai atsevišķo lietotāju un valsts zivju aizsardzības dienestiem.

8. Jebkurai personai, arī makšķerniekiem, aizliegts:

8. 1. pārvietot bez speciālām atļaujām visu sugu zivis no vienas ūdenstilpes otrā;

8.2. atrasties ūdenstilpē vai tuvāk par 50 m no tās:

ar zvejas rīkiem, kuru lietošana šajos noteikumos nav paredzēta;

ar zivīm, kuru ieguve attiecīgajā laikposmā vai ūdenstilpē ir aizliegta, vai kuru daudzums pārsniedz pieļaujamo;

8.3. veikt darbības, kas negatīvi ietekmē ūdenstilpju hidroloģisko un bioloģisko režīmu, tai skaitā: iebraukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (automobiļiem, motocikliem, mopēdiem, traktoriem) ūdenstilpēs ārpus oficiālajām vispārējās lietošanas trasēm, mazgāt tos tuvāk par 10 m no ūdens malas; dedzināt ūdensaugus; piesārņot ūdenstilpes un to krastus; bez speciālām atļaujām izveidot krāvumus vai aizsprostojumus upēs, piekrastes joslās, caurtecēs, kanālos un jebkādās ūdenskrātuvēs, kā arī mainīt ūdens līmeni ūdenstilpēs;

8.4. izmantot peldošos transportlīdzekļus, makšķerējot ūdenstilpēs zivju pavasara nārsta periodā, kā arī tad, ja par to ir attiecīgs vietējās pašvaldības iestāžu lēmums;

8.5. pārbaudīt vai izņemt no ūdens rūpnieciskās zvejas rīkus, kā arī zivis no tiem;

8.6. izmantot ēsmai šo noteikumu 14. un 15. punktā minēto sugu zivis un bezmugurkaulniekus.

9. Ikvienam makšķerniekam makšķerēšanas laikā jāatrodas pie makšķerēšanas rīkiem vai to tuvumā.

II nodaļa. MAKŠĶERĒŠANAS RĪKI, OBJEKTI, TERMIŅI UN VIETAS

10. Makšķerēšana atļauta no krasta un peldošajiem transportlīdzekļiem, kā arī atrodoties ūdenī vai uz ledus un tikai ar šādiem rīkiem:

10.1. ar spiningu un visu veidu vasaras un ziemas makšķerēm (arī peldošajām ūdām, mušiņmakšķerēm un gruntsmakšķerēm), ievērojot, ka:

- vienlaicīgi var lietot ne vairāk kā divus makšķerēšanas rīkus;

- aizliegts makšķerēt ar divām makšķerēm vai spiningiem, ja to auklas ir savienotas;

- katrai makšķerei var būt ne vairāk kā divi āķi, spininga māneklim (vizulim dabīgas vai mākslīgas ēsmas sistēmai) - ne vairāk kā trīs āķi. Katrs vairākžuburu āķis tiek uzskatīts par vienu āķi;

- attālums starp āķa smaili un kātiņu nedrīkst pārsniegt 15 mm.

Žibulim, kuram ir piestiprināts āķis, attālums starp āķa smaili un kātiņu nedrīkst pārsniegt 9 mm;

10.2. ar vēžu ķeramajiem krītiņiem (ne vairāk kā pieciem).

Vēžošana atsevišķā lietošanā esošajās ūdenstilpēs var notikt, ja ir ūdenstilpes atsevišķā lietotāja atļauja, kura saskaņota ar valsts zivju aizsardzības dienestiem, pārējās ūdenstilpēs - ja ir valsts zivju aizsardzības dienestu atļauja;

10.3. ar zivju ķeramo tīkliņu («mailīšu» tīklu}, kura izmērs nepārsniedz 1X1,5 m un tīkla acs nav mazāka par 5 mm - tikai ēsmas zivtiņu un ūdens bezmugurkaulnieku ķeršanai;

10.4. ar harpūnšauteni - zivju zemūdens medībām bez akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu lietošanas.

Zivju zemūdens medības atsevišķā lietošanā esošās ūdenstilpēs atļautas pēc saskaņošanas ar atsevišķajiem lietotājiem un valsts zivju aizsardzības dienestiem. Pārējās ūdenstilpēs šādas medības atļautas pēc saskaņošanas ar vietējās pašvaldības iestādēm un valsts zivju aizsardzības dienestiem.

11. Pavasara nārsta periodā:

11.1. no 1. aprīļa līdz 31. maijam makšķerēšana atļauta tikai no krasta (bez iebrišanas ūdenī) ar vienu makšķeri, kurai ir ne vairāk kā divi āķi;

11.2. no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim aizliegts spiningot, bet no 1. maija līdz 31. maijam atļauts spiningot tikai no krasta (bez iebrišanas ūdenī);

11.3. no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim aizliegts zivis izmantot par ēsmu.

12. Rudens nārsta periodā (no 1. oktobra līdz 30. novembrim) makšķerēšana atļauta, ievērojot šajos noteikumos minētos vispārējos ierobežojumus.

13. Vienam makšķerniekam atļauts iegūt diennaktī:

13.1. lučus, repšus - 20 gab. no katras sugas,

vimbas, foreles (strauta, varavīksnes), sapalus, baltos sapalus, salates (meža vimbas), līņus, vēdzeles, karpas, sazānus, sīgas, peledes, ripusus, zandartus, mencas, zušus, alatas, līdakas, ālantus, plaužus - 5 gab. no katras sugas,

samus - l gab.;

13.2. to sugu zivis, kuras nav minētas 13.1. apakšpunktā, - 5 kg;

13.3. šaurspīļu vēžus - 50 gab.;

13.4. trīsuļodu kāpurus - 100 g.

Makšķerēšanas diennakts loma svara norma nav pārsniegta, ja loms, neskaitot pēdējās nomakšķerētās zivs svaru (zivi uzrāda pats makšķernieks), ir vieglāks par šo noteikumu 13.2. apakšpunktā noteikto robežu.

Atstājot makšķerēšanas vietu, makšķerniekiem atļauts paturēt lomu, kas nepārsniedz atļauto vienas diennakts normu.

14. Makšķerniekiem visās ūdenstilpēs aizliegts iegūt šādu sugu zivis un ūdens bezmugurkaulniekus:

14.1. Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītās zivis un ūdens bezmugurkaulniekus (arī platspīļu vēžus);

14.2. nēģus, lašus, taimiņus;

14.3. no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim - līdakas;

14.4. no 1. aprīļa līdz 31. maijam - alatas;

14.5. no 1. oktobra līdz 30. novembrim - sīgas, strauta foreles, ripusus;

14. 6. no 1. oktobra līdz 1. jūlijam - šaurspīļu vēžus.

15. Aizliegts paturēt izmakšķerētās zivis un ūdens bezmugurkaulniekus, kuru garums (centimetros) ir mazāks par:

15.1. līdakai, zandartam, samam, zutim - 40;

15. 2. mencai - 30;

15.3. sazānam, karpai, ālantam, sīgai, līnim, alatai, vimbai, forelei (varavīksnes, strauta) - 25;

15.4. ripusam, butei - 20;

15.5. repsim - 15;

15.6. šaurspīlu vēzirn - 10.

Zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purngala līdz astes spuras pamatnei.

Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no acu līnijas līdz astes plāksnīšu galam.

16. Aizliegts makšķerēt Daugavas baseinā:

16.1. Daugavā:

no Rīgas HES aizsprosta 500 m lejup pa straumi un 500 m augšup pret straumi (ieskaitot Sauso Daugavu);

no Ķeguma HES aizsprosta 1500 m lejup pa straumi un 500 m augšup pret straumi;

no Pļaviņu HES aizsprosta 2000 m lejup no kreisā krasta, 1000 m lejup no labā krasta un 500 m augšup pret straumi;

16.2. Ķīšezerā, līcī pie Rīgas termoelektrocentrāles, - no 1. aprīļa līdz 31. maijam;

16.3. Juglas ezerā no peldošajiem transportlīdzekļiem;

16.4. Lielajā Juglā no labā krasta no tās satekas ar Mazo Juglu augšup pret straumi līdz zivju dīķu zonas beigām, no kreisā krasta no Sunīšu ezera iztekas lejup pa straumi līdz Mazajai Juglai;

16.5. Mazajā Juglā no labā krasta no ceļa uz Juglas papīrfabriku augšup pret straumi līdz zivju dīķu zonas beigām;

16.6. Krievupē no grīvas augšup pret straumi, arī Krievupes ūdenskrātuvē;

16.7. Aiviekstē no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam - no 1. aprīļa līdz 31. maijam;

16.8. Rāznas ezerā Dūkstigala, Čornajas un Zosnas līcī - no 1. aprīļa līdz 20. jūlijam;

16.9. Lubānas ezerā Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā 1400 m gar krastu un ezerā 600 m no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam);

16.10. Rēzeknes upē no grīvas (pie Lubānas ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas «Žogoti»;

16.11. Vecmaltas upē zivju dīķu zonā;

16.12. Maltas-Rēzeknes kanālā.

17. Aizliegts makšķerēt Gaujas baseinā;

17.1. Gaujā:

posmā starp Rīgas-Tallinas dzelzceļa un šosejas tiltiem - no 1. aprīļa līdz 31. maijam;

no Krāčupes grīvas 3000 m lejup pa straumi, kā arī augšup pret straumi līdz dzelzceļa tiltam Strenčos - no 1. aprīļa līdz 31. maijam;

no Līgatnes upes grīvas līdz Amatas grīvai - no 1. aprīļa līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 30. novembrim;

17.2. Amatā no grīvas līdz Kārļu zivaudzētavas aizsprostam;

17.3. Raunā no grīvas līdz dzirnavu aizsprostam;

17.4. Braslā no grīvas līdz zivaudzētavas aizsprostam - no 1. aprīļa līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 30. novembrim;

17.5. Kumadiņā, Pērļupītē, Skaļupē, Vaivē un Vildogā.

18. Aizliegts makšķerēt Lielupes baseinā:

18.1. Lielupē no Emburgas tilta augšup pret straumi līdz upes sākumam; Mēmelē no Lielupes sākuma līdz tekstilkombināta «Saule» aizsprostam un Mūsā no Lielupes sākuma līdz Bauskas starpkolhozu konservu kombināta atpūtas kompleksam «Klintis» - no 1. aprīļa līdz 31. maijam;

18.2. Slocenē (starp Slokas ezeru un Lielupi) - no 1. aprīļa lidz 31. maijam;

18.3. Svētē no grīvas 1000 m augšup pret straumi.

19. Aizliegts makšķerēt Ventas baseinā:

19. 1. Ventā no ūdenskrituma «Rumba» Kuldīgā 500 m lejup pa straumi un 200 m augšup pret straumi;

19.2. Abavā no tās sateces ar Viesatu 3200 m posmā no kreisā krasta augšup pret straumi līdz zivju dīķu zonas beigām;

19.3. Viesatā no tās sateces ar Abavu no labā krasta augšup pret straumi, arī Viesatas ūdenskrātuvē.

20. Aizliegts makšķerēt Salacas baseinā:

20.1. Salacā no grīvas (500 m rādiusā uz visām pusēm) augšup pret straumi līdz tiltam, kas ved uz Pociemu;

20.2. Salacā posmā no tilta, kas ved uz Pociemu, augšup pret straumi līdz Burtnieku ezeram - no 15. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 30. novembrim;

20.3. Jaunupē;

20.4. Oļā no grīvas augšup pret straumi zivsaimniecības «Rūja» teritorijā;

20.5. Rūjā posmā no Raunas tilta no kreisā krasta augšup pret straumi līdz Palmutes grīvai.

21. Aizliegts makšķerēt citās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča baseina ūdenstilpēs:

21.1. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošo upju (izņemot šo noteikumu 16.-21. punktā minēto upju), grīvu rajonos 500 m rādiusā uz visām pusēm - no 1. oktobra līdz 30. novembrim;

21.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, Baltijas jūru un Rīgas jūras līci - no 1. aprīļa līdz 31. maijam;

21.3. Toseles upē - no 1. aprīļa līdz 31. maijam;

21.4. Bārtas vecajā gultnē un tās kanālos;

21.5. Engures ezera (Mērsraga) kanālā;

21.6. Aģē no grīvas (500 m rādiusā uz visām pusēm) augšup pret straumi līdz Rīgas-Tallinas šosejas tiltam;

21.7. Vitrupē no grīvas (500 m rādiusā uz visām pusēm) augšup pret straumi līdz apdzīvotajai vietai «Ķirbiži»;

21.8. Svētupē no grīvas (500 m rādiusā uz visām pusēm) augšup pret straumi līdz apdzīvotajai vietai «Lauvas»,

22. Aizliegts makšķerēt:

22.1. 200 m lejup pa straumi no aizsprostiem, ūdenskritumiem, slūžām, citām gultni aizsprostojošām ietaisēm (ja šo noteikumu iepriekšējos punktos nav noteikts cits attālums);

22.2. 50 m attālumā no zivju sprostiem (igvātiem) un rūpnieciskās zvejas rīkiem;

22.3. no tiltiem;

22.4. zivsaimniecību, zivaudzētavu un individuālo zivaudzētāju zivju dīķos, kā arī šo dīķu ūdenspiegādes un atvada kanālos.

23. Ja zivs vai ūdens bezmugurkaulnieks noķerts, pārkāpjot šos makšķerēšanas noteikumus (zivju sugas, daudzuma, svara un citā ziņā), tas nekavējoties jāielaiž atpakaļ ūdenstilpē.

24. Valsts zivju aizsardzības dienestiem ir tiesības pēc savstarpējas saskaņošanas un saskaņošanas ar zinātniskajām zivju izpētes un aizsardzības iestādēm mainīt noteiktos makšķerēšanas lieguma termiņus un vietas.

Valsts zivju aizsardzības dienesti paziņo savu lēmumu par citu makšķerēšanas lieguma termiņu un vietu noteikšanu vismaz 3 dienas pirms tā stāšanās spēkā, publicējot lēmumu republikas vai attiecīgā rajona presē, kā arī paziņojot televīzijā un radio.

25. Valsts zivju aizsardzības dienestu pienākums ir iezīmēt ar speciālām robežzīmēm pastāvīgās makšķerēšanas lieguma zonas.

III nodaļa. ATBILDĪBA PAR MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMU LATVIJAS REPUBLIKAS ŪDENSTILPĒS NEIEVĒROŠANU

26. Personas, kas nav ievērojušas makšķerēšanas noteikumus Latvijas Republikas ūdenstilpēs, saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vainīgo personu saukšana pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un sodīšana neatbrīvo tās no pienākuma atlīdzināt makšķerēšanas noteikumu neievērošanas rezultātā dabai nodarīto kaitējumu.

IV nodaļa. MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMU LATVIJAS REPUBLIKAS ŪDENSTILPĒS IEVĒROŠANAS KONTROLE

27. Makšķerēšanas noteikumu Latvijas Republikas ūdenstilpēs ievērošanas kontroli savas kompetences ietvaros veic Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un citi valsts zivju aizsardzības dienesti, kā arī vietējās pašvaldības un iekšlietu iestādes.