1. Noteikumi nosaka nacionālā plānojuma izstrādes, sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas un uzraudzības kārtību.

2. Nacionālais plānojums ir dokumentu kopums, kas ietver:

2.1. Latvijas telpiskās attīstības perspektīvu;

2.2. nacionālā plānojuma saistošās daļas;

2.3. nacionālā plānojuma vadlīnijas.

3. Latvijas telpiskās attīstības perspektīva ir valsts ilgtspējīgas telpiskās attīstības pamatnostādnes (turpmāk — pamatnostādnes), un tās apstiprina Ministru kabinets ar rīkojumu.

4. Pamatnostādnēs sniedz pārskatu par valsts esošo un perspektīvo telpas struktūru — atklāto telpu, apdzīvojumu un infrastruktūru saistībā ar cilvēku un viņa dzīvesveidu no vērtību un teritorijas izmantošanas aspekta.

5. Pamatnostādnēs ir divas daļas:

5.1. pirmā daļa ir informatīvi analītisks valsts telpas struktūras, arī teritorijas izmantošanas pašreizējās situācijas raksturojums, un tajā atspoguļo nacionālās vērtības, kā arī ataino telpiskās attīstības tendences;

5.2. otrā daļa ir Latvijas telpiskā vīzija pēc 20 gadiem, kurā atainota vēlamā valsts nākotnes telpas struktūra apraksta un grafiskā veidā, kā arī stratēģija un rīcība vīzijas sasniegšanai.

6. Nacionālā plānojuma saistošajās daļās (turpmāk — saistošās daļas) nosaka nacionālās intereses un valsts teritorijas izmantošanas un attīstības plānošanas prasības.

7. Nacionālā plānojuma vadlīnijas ir attīstības plānošanas ieteikumi, ko izstrādā, pamatojoties uz perspektīvu, lai īstenotu vienotu valsts telpiskās attīstības politiku (turpmāk — vadlīnijas).

8. Nacionālā plānojuma izstrādei nepieciešamo datu bāzi veido un uztur, kā arī nacionālā plānojuma dokumentu oriģinālus glabā par teritorijas plānošanu nacionālajā līmenī atbildīgā ministrija (turpmāk — atbildīgā ministrija).

9. Personas ir tiesīgas iepazīties ar nacionālā plānojuma dokumentiem un nacionālā plānojuma datu bāzi Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

10. Nacionālo plānojumu izstrādā, izvērtējot valsts reģionālās attīstības plānošanas dokumentus un Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un Bal-tijas jūras valstu padomes telpiskās plānošanas pamatnostādnes.

11. Nacionālā plānojuma izstrādāšanu finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumā nacionālā plānojuma izstrādei paredzētajiem līdzekļiem.

12. Lai koordinētu nacionālā plānojuma izstrādi un nodrošinātu izstrādes vadību, par teritorijas plānošanu nacionālajā līmenī atbildīgais ministrs (turpmāk — atbildīgais ministrs) var izveidot nacionālā plānojuma starpinstitūciju vadības grupu vai darba grupas.

13. Nacionālā plānojuma izstrādes kārtība ir šāda:

13.1. atbildīgā ministrija sagatavo un atbildīgais ministrs apstiprina nacionālā plānojuma izstrādes procesa, arī sabiedriskās apspriešanas darba plānu (turpmāk — darba plāns), kā arī katra nacionālā plānojuma dokumenta izstrādes darba uzdevumu (turpmāk — darba uzdevums), ietverot sabiedrisko apspriešanu;

13.2. atbildīgā ministrija izstrādā nacionālā plānojuma dokumenta vai tā daļas projektu, un atbildīgais ministrs pieņem lēmumu par tā nodošanu sabiedriskajai apspriešanai;

13.3. atbildīgā ministrija apkopo sabiedriskās apspriešanas rezultātus, sagatavo sabiedriskās apspriešanas pārskatu un nacionālā plānojuma dokumenta vai tā daļas projektu turpmākai virzībai;

13.4. atbildīgais ministrs izvērtē sabiedriskās apspriešanas rezultātus un nacionālā plānojuma dokumenta vai tā daļas projektu un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu izvērtēšanai Nacionālajā reģionālās attīstības padomē vai par dokumenta pilnveidošanu;

13.5. atbildīgais ministrs nacionālā plānojuma dokumenta vai tā daļas projektu iesniedz izvērtēšanai Nacionālajā reģionālās attīstības padomē;

13.6. pēc izskatīšanas Nacionālajā reģionālās attīstības padomē atbildīgā ministrija sagatavo un atbildīgais ministrs iesniedz pamatnostādnes vai to daļu izskatīšanai Ministru kabinetā, pievienojot sabiedriskās apspriešanas pārskatu;

13.7. pēc izskatīšanas Nacionālajā reģionālās attīstības padomē atbildīgā ministrija, pamatojoties uz saistošās daļas dokumenta projektu, sagatavo Ministru kabineta noteikumu projektu un atbildīgais ministrs iesniedz to Ministru kabinetā;

13.8. pēc izskatīšanas Nacionālajā reģionālās attīstības padomē atbildīgā ministrija, pamatojoties uz vadlīniju dokumenta projektu, sagatavo Ministru kabineta ieteikumu projektu un atbildīgais ministrs iesniedz to Ministru kabinetā.

14. Nacionālā plānojuma dokumentu sabiedriskā apspriešana, arī sabiedrības līdzdalība plānošanas procesā ir nacionālā plānojuma sagatavošanas neatņemama sastāvdaļa.

15. Atbildīgā ministrija:

15.1. informē sabiedrību, ievietojot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un atbildīgās ministrijas interneta mājas lapā paziņojumu par nacionālā plānojuma dokumentu izstrādes uzsākšanu un informāciju par dokumentu būtību un saturu;

15.2. organizē nacionālā plānojuma dokumentu sabiedrisko apspriešanu (kas ilgst ne mazāk par astoņām nedēļām) šādā kārtībā:

15.2.1. vismaz nedēļu pirms sabiedriskās apspriešanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un atbildīgās ministrijas interneta mājas lapā paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu, kā arī norāda, kur var iepazīties ar sabiedriskajai apspriešanai nodoto nacionālā plānojuma dokumenta vai tā daļas projektu;

15.2.2. pēc nacionālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas sagatavo sabiedriskās apspriešanas pārskatu un publicē to atbildīgās ministrijas interneta mājas lapā;

15.3. organizē sabiedrības iepazīstināšanu ar nacionālo plānojumu.

16. Pamatnostādnes tiek īstenotas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu.

17. Katrā saistošajā daļā noteiktās nacionālās intereses un valsts teritorijas izmantošanas un attīstības plānošanas prasības tiek ievērotas un ieviestas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

18. Vadlīnijas tiek ievērotas un ieviestas saskaņā ar Ministru kabineta ieteikumiem.

19. Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma uzraudzību, atbildīgā ministrija:

19.1. sniedz atzinumu plānošanas reģiona attīstības padomei un rajona vai vietējai pašvaldībai, kā arī Nacionālajai reģionālās attīstības padomei par plānošanas reģiona un rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību nacionālajam plānojumam;

19.2. ierosina plānošanas reģionu attīstības padomēm, rajona vai vietējām pašvaldībām savstarpēji saskaņot attiecīgās teritorijas plānojumu ar nacionālo plānojumu, ja teritorijas plānojums neatbilst nacionālajam plānojumam;

19.3. katru gadu līdz 31.martam sagatavo pārskatu par nacionālā plānojuma ievērošanu un publicē to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

20. Lai nodrošinātu plānošanas procesa nepārtrauktību un aktualizāciju, atbildīgā ministrija reizi gadā izvērtē nacionālā plānojuma dokumentus un, ja nepieciešams, iesniedz Nacionālajā reģionālās attīstības padomē priekšlikumu par nacionālā plānojuma dokumentu pārskatīšanu un grozījumu izdarīšanu.

21. Nacionālā plānojuma dokumentus pārskata un grozījumus tajos izdara šo noteikumu 13.punktā noteiktajā kārtībā.