Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LV  EN
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā
Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Tukuma pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6

(prot.Nr.11, 3.§) Tukumā 2002.gada 24.oktobrī

Par Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"  21.panta 3.punktu 43.panta 1.punktu un Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestās daļas 2.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka prasības Tukuma pilsētas teritorijas apbūvei, saimnieciskajai darbībai un cita veida teritorijas izmantošanai saskaņā ar Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu.

2. Šo noteikumu grafiskajā materiālā "Tukuma pilsētas teritorijas plānojums. Apbūves noteikumi" ir izdalītas un ar nosacītajiem apzīmējumiem apzīmētas teritorijas (turpmāk - teritorijas) ar noteiktām, atšķirīgām prasībām to apbūvei un cita veida teritorijas izmantošanai (turpmāk - apbūves noteikumi).

3. Teritoriju robežas šo noteikumu kartogrāfiskajā materiālā ir noteiktas pa ielām, ceļiem, īpašumu robežām un citām dabā skaidri nosakāmām robežām vai arī sniedzot to robežu aprakstu pa koordinātēm vai robežpunktiem.

 

I daļa. APBŪVES NOTEIKUMI

1. nodaļa. VISPĀRĒJIE SKAIDROJUMI

1.1. "Tukuma pilsētas apbūves noteikumi" (turpmāk tekstā lietots - "apbūves noteikumi") attiecas uz visu pilsētas teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem un lietotājiem. Apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un normatīvo aktu prasības.

1.2. Apbūves noteikumi ir līdzeklis Tukuma pilsētas pašvaldības mērķu sasniegšanai atbilstoši Tukuma teritorijas plānojumam, nosakot zemes īpašnieku un lietotāju būvtiesības un pienākumus, lai veicinātu pilsētas iedzīvotāju veselību, drošību, ērtības un vispārīgu labklājību.

1.3. Zemes drīkst izmantot un ēku vai būvi drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot atbilstoši apbūves noteikumiem.

1.4. Pašvaldības institūciju atļaujas vai licences nodomātai zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai, rekonstrukcijai, restaurācijai vai citai izmantošanai drīkst izsniegt atbilstoši apbūves noteikumiem.

1.5. Gadījumi, kad nepieciešams iepazīties ar apbūves noteikumiem:

1.5.1. zemes īpašnieks vai valdītājs vēlas noskaidrot, kādiem nolūkiem drīkst izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz tās;

1.5.2. potenciālais būvētājs kādai noteiktai izmantošanai vēlas atrast zemesgabalu.

1.6. Lietoto terminu skaidrojums

Apbūve ir tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu virszemes būvju, arī inženierkomunikāciju, kā arī labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir galvenais elements.

Apbūves blīvums ir procentos izteikta zemesgabala apbūvētā laukuma attiecība pret tā platību.

Apbūves laukums ir zemesgabala visas ar būvēm apbūvētās platības summa, izņemot pazemes būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu.

Atklāta autostāvvieta ir vieta automašīnu novietošanai, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta (arī nožogota) automašīnu novietošanai uz laiku.

Atklāta uzglabāšana nozīmē preču uzglabāšanu brīvā dabā un atklātās, ēkā vai tās daļā neiekļautās platībās, bet kas nav autostāvvieta.

Brīvā teritorija ir zemesgabala neapbūvētā platība, no kā atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība.

Būtisks piesārņojums ir valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, kā arī skaņas līmenis, ko nav atļauts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

Būvtiesības ir ar Tukuma pilsētas saistošajiem apbūves noteikumiem noteiktas, nodrošinātas un aizsargātas fizisko un juridisko personu tiesības veikt izbūvi.

Darījumu iestāde ir iestāde vai uzņēmums ar komerciāla rakstura darbību, kas ietver bankas, apdrošināšanas sabiedrības, viesnīcas, birojus, tirdzniecības iestādes, izstāžu, konferenču centrus un tamlīdzīgas iestādes, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību.

Daudzstāvu, daudzdzīvokļu nams ir vairāk kā trīs stāvu ēka vai tās daļa ar dzīvokļiem, kurai ir kopīga ieeja no zemes līmeņa un kuras iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes un palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, kā arī pagalmus uz zemesgabala.

Degvielas uzpildes stacija ir degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu pārdošanas, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu un automašīnu mazgāšanas vieta.

Drošības aizsargjosla nozīmē teritoriju, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektu. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt šī objekta un tā tuvumā esošo objektu drošību ekspluatācijā, gan arī vides un cilvēku drošību.

Dzelzceļa pievedceļš un dzelzceļš ir transporta būves, kas nodrošina dzelzceļa darbību ar pieturvietām, preču stacijām, šķirotavām un dzelzceļa atzariem.

Dzelzceļa piederības robeža nozīmē robežu teritorijai, kas atsavināta un pieder VAS "Latvijas dzelzceļš".

Ēka nozīmē atsevišķu arhitektonisku, tehnisku un konstruktīvu virszemes, daļēji arī pazemes būvi.

Ēkas augstums ir attālums no ietves virsmas projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas pusē līdz ēkas augstākajai daļai vai augstākajai ēkas daļai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam, kā arī jumta čukuram, ja jumts stāvāks par 45°), kas aiztur gaismas plūsmu 45° leņķī. Pagalma ēkas augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa.

Ekspluatācijas aizsargjosla nozīmē teritoriju, kas noteikta kā josla gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

Funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - teritorija, uz kuras atrodas galvenās izmantošanas ēka un tās uzturēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi un būves.

Galvenā būve nozīmē būvi, parasti ēku, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenajai izmantošanai uz zemesgabala.

Iedibināta būvlaide ir esošās apbūves frontes veidotā līnija, ja kvartāla robežās vismaz pusei zemesgabalos galvenās būves pie ielas atrodas uz vienas līnijas.

Individuālais darbs nozīmē darbību, kas ietver vienu vai vairākus individuālā darba veidus saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un var ietvert arī darbību dzīves vietā radošajās profesijās.

Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti ir: virszemes, pazemes un zemūdens inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti (ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde, telekomunikācijas u.c.), arī elektroapakšstacijas, termoelektrocentrāles un katlumājas, gāzes stacijas un noliktavas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens krātuves un atdzelžošanas stacijas.

Izmantošana nozīmē tādu plānotu, esošu vai nodomātu zemes un būvju vai to daļas izmantošanu, kas atbilst teritorijas plānojumam.

Kultūras iestāde ir kultūras centrs, teātris, cirks, kinoteātris, koncertzāle, universālas izmantošanas zāle, klubs, muzejs, bibliotēka, mediju centrs un līdzīgas iestādes.

Laukums ir līnijbūvju izbūves teritorija, ko iezīmē sarkanās līnijas.

Mazstāvu daudzdzīvokļu nams ir ēka vai tās daļa līdz trīs stāviem ar dzīvokļiem, kam ir kopīga ieeja no zemes līmeņa.

Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts ir objekts, kas ietver preču pirkšanu un pārdošanu tieši patērētājam vai sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanu, arī tirdzniecības centru, universālveikalu, tirgu, veikalu, salonu, aptieku, restorānu, bāru, kafejnīcu, pakalpojumu darbnīcu, bet neietver nekādu ražošanu, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību.

Noliktava ir ēka, kurā notiek materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšana, uzglabāšana un saglabāšana (saldēšana), bet nenotiek ražošana.

Paaugstināta riska objekts ir objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam.

Palīgizmantošana ir noteikta teritorijas izmantošana, kas atļauta teritorijā ar citu galveno izmantošanu.

Pārvaldes iestāde ir iestāde, kas veic nekomerciālas darbības: valsts un pašvaldību dienestu pārvaldes, vēstniecības, prokuratūras, tiesas, pasta, policijas, cietuma un ugunsdzēsības iestādes.

Pilsētas grāvis nodrošina atklātu virszemes ūdeņu noteci, iekļaujoties vienotā pilsētas noteču sistēmā.

Pilsētbūvniecības piemineklis nozīmē ar likumu noteiktu un aizsargātu, īpaši vērtīgu vēsturiskās pilsētvides teritoriju, kur ir spēkā kultūras pieminekļu aizsardzības prasības. Pilsētbūvniecības pieminekļa aizsargjosla, kas noteikta kā josla ap pilsētbūvniecības pieminekli, nozīmē aizsargājamās apbūves teritoriju, kur jāsaglabā tajā esošā vēsturiskā apbūve, pilsētvides mērogs un raksturs, lai neradītu negatīvu ietekmi uz pieminekli. Visa veida saimnieciskā darbība šajā teritorijā ir saskaņojama ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Pagalma dziļums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemesgabala fronti (sarkano līniju vai robežu) un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu.

Reliģiska iestāde ir kulta ēka, kurā darbojas jebkādas reģistrētas reliģiskas kopienas.

Sabiedriskie apstādījumi nozīmē apzaļumotas un labiekārtotas teritorijas, kas ir brīvi pieejamas sabiedrībai, un ietver parku, dārzu, mežaparku, skvēru, bulvāru, aleju, pagalmu apstādījumus, kā arī stādījumi gar ielām ārpus ielu sarkanajām līnijām.

Sarkanā līnija ir juridiski noteikta, plānota vai esoša, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta nodalīta teritorija ielas, laukuma, ceļa, atklātas autostāvvietas izbūvei, apkalpošanai, kas ietver arī inženierkomunikāciju koridorus un ielu apstādījumus, vai inženierkomunikāciju koridora robeža.

Savrupmāja (ģimenes māja) ir brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja.

Stāvu skaits ir ēkas visu virszemes stāvu skaits, kas ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse no pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs ietves virsmas (pagalma ēkai - virs pagalma virsmas) projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas pusē. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta stāvu, ja jumta izbūves platība ar 2,5 m un lielāku augstumu pārsniedz 50% no ēkas apbūves laukuma.

Tehniskās apkopes stacija ir būve, kurā tiek veikta automašīnu apkope un labošana, arī pilnīga to korpusa, rāmja, motora un apriepojuma remonts, krāsošana, mazgāšana un tīrīšana, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, aizdedzes sveču, akumulatoru un rezerves daļu pārdošana.

Vairumtirdzniecības iestāde ir iestāde, kas veic materiālu, vielu, lietu un citu preču pirkšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu, uzkrāšanu, uzglabāšanu un pārdošanu vairumā, bet neietver nekādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādi.

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjosla ir teritorija, kas noteikta kā josla ap tādu objektu vai teritoriju, kas ir nozīmīga no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmatošanas viedokļa. Šīs aizsargjoslas galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz šādu objektu vai teritoriju tās saglabāšanas nolūkā.

Vieglās ražošanas uzņēmums ir uzņēmums, kas veic sastāvdaļu ražošanu un montēšanu, lai iegūtu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai un pakalpojumiem derīgus galaproduktus, un jebkādu preču, vielu un lietu komplektēšanu, izņemot jebkuru darbību, kas rada būtisku piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fizikālie, radioloģiskie, bakterioloģiskie un akustiskie faktori pārsniedz pieļaujamos higiēnas normatīvus.

Vispārīgās ražošanas uzņēmums ir uzņēmums, kas veic ražošanu, montēšanu, pārstrādāšanu, remontēšanu, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu un lietu glabāšanu, uzkrāšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu un nosūtīšanu.

Zemesgabals ir juridiski noteikta, t.i., Zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība ar precīzi noteiktām robežām.

 

2.nodaļa. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM PILSĒTĀ

2.1. PIELIETOJUMS

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām apbūves zonām un visiem būvniecības un zemes lietošanas, sadalīšanas un apvienošanas gadījumiem, izņemot konkrētus gadījumus, kad apbūves noteikumos noteikts savādāk.

2.2. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES ZONĀS ATĻAUTS

Ja vien apbūves noteikumos nav norādīts savādāk, jebkuru teritoriju atļauts izmantot, ievērojot apbūves noteikumus:

2.2.1. apbūvei;

2.2.2. sabiedriskas lietošanas apzaļumotu teritoriju ierīkošanai;

2.2.3. inženiertehnisko būvju un inženierkomunikāciju (tīklu) izvietošanai, ja to paredz teritorijas plānojums, detālplānojums (vai inženierapgādes shēma) vai būvprojekts;

2.2.4. palīgizmantošanai, kas nav pretrunā ar apbūves noteikumiem un ir:

2.2.4.1. pakārtota galvenajai izmantošanai, ēkai vai būvei un papildina tās;

2.2.4.2. izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana, ēka vai būve;

2.2.4.3. neizmantojama cilvēku dzīvošanai, ja apbūves noteikumos nav noteikts savādāk.

2.3. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES TERITORIJĀS (ZONĀS) AIZLIEGTS

Ja vien apbūves noteikumos nav noteikts savādāk, nevienu apbūves zonu vai citu izbūves teritoriju nedrīkst izmantot šādiem nolūkiem:

2.3.1. izvietot ēkas un būves aizsardzības zonās, kur nav pieļauta nekāda veida apbūve, izņemot, ja būve nepieciešama objekta ekspluatācijai;

2.3.2. novietot, savākt, glabāt pamestus, nelietojamus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņu savāktuvei un ietverta ēkā vai norobežota ar necaurredzamu žogu;

2.3.3. vākt, uzkrāt vai glabāt kaudzē un laukumos atkritumus, metāllūžņus un būvgružus;

2.3.4. pielietot apbūves noteikumos atļautām izmantošanām (palīgizmantošanām) kravas mašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas;

2.3.5. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā patstāvīgas dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss.

2.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI

Zemes gabali ir nodalāmi un ēkas vai būves ir izvietojamas, lai nodrošinātu piekļūšanu jebkuram zemes gabalam. Tiem ir jāpieguļ ielai vai piebrauktuvei, vai jāierīko piebrauktuves atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2.5. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM

Nevienas ēkas neviena daļa ne uz viena zemesgabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežas, izņemot apbūves noteikumos paredzēto gadījumu, ja zemesgabala robeža sakrīt ar sarkano līniju.

2.6. REZERVES TERITORIJA

Apbūves zonas rezerves teritorijas paredzētā izmantošana ir pagaidu izmantošana līdz brīdim, kad šai teritorijai saskaņā ar detālplānojumu būs noteikts pamatizmantošanas statuss un izmantošana noteikta ar apbūves noteikumiem.

2.7. NEATBILSTOŠA IZMANTOŠANA

2.7.1. Ja kāda zemesgabala izmantošana likumīgi iesākta, pirms pieņemti šie apbūves noteikumi, kas nosaka tam citu izmantošanas veidu, tad šim zemesgabalam ir likumīgi neatbilstošas izmantošanas statuss.

2.7.2. Šāda zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkuras ēkas vai būves būvēšanu, restaurāciju, rekonstrukciju, paplašināšanu, nojaukšanu jāveic atbilstoši apbūves noteikumiem.

2.7.3. Ja kāda zemesgabala īpašniekam līdz šo apbūves noteikumu pieņemšanas dienai izsniegta ēku vai būvju projektēšanas vai būvēšanas atļauja un nav beidzies tās derīguma termiņš, tad zemesgabalam ir likumīgi neatbilstošas izmantošanas statuss un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto darbību.

2.7.4. Zemesgabala īpašnieka nomaiņa pārtrauc likumīgi neatbilstošas izmantošanas statusu un jaunajam īpašniekam jāievēro apbūves noteikumi.

2.8. PALĪGIZMANTOŠANA

Katrai palīgizmantošanai, arī dzīvoklim, jānodrošina piekļūšana atsevišķa no citām izmantošanām.

2.9. ESOŠIE ZEMESGABALI

Neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumu nosacījumiem, esošus zemesgabalus ar mazāku, nekā noteikts, platību, zemesgabala, fronti vai zemesgabala dziļumu vai esošus zemesgabalus, kuru platība pārsniedz maksimālo zemesgabala platību, var izmantot un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves atbilstoši attiecīgās apbūves zonas vai citas izbūves teritorijas noteikumiem,pie šādiem nosacījumiem:

2.9.1. ja būve ir inženiertehniskā būve;

2.9.2. ja zemes gabalam ir vēsturiski izveidojušās robežas.

2.10. ESOŠĀS ĒKAS UN BŪVES UN UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA

Ja esošās ēkas un būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, kā rezultātā daži ēku vai būvju raksturlielumi neatbilst, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst apbūves noteikumiem, tad:

2.10.1. esošās ēkas un būves drīkst pārbūvēt vai rekonstruēt ar noteikumu, ka tās atbildīs apbūves noteikumiem, ievērojot, ka nekādas pārbūves nedrīkst palielināt neatbilstību noteikumiem;

2.10.2. esošās ēkas un būves drīkst paplašināt pie nosacījuma, ka:

2.10.2.1. jebkura ēkas vai būves paplašināšana atbilst šiem apbūves noteikumiem;

2.10.2.2. paplašināšana, ievērojot visas citas ēkas, būves un zemesgabala izmantošanu, nepalielina neatbilstību noteikumiem.

2.11. PAGALMA NOTEIKUMI

Nekādu pagalmu vai citas brīvas telpas daļu, kas saskaņā ar apbūves noteikumiem, nepieciešama jebkurai ēkai vai būvei, nedrīkst uzskatīt par citai ēkai vai būvei līdzīgi nepieciešama pagalma vai brīvas telpas daļu.

2.11.1. Nekādu daļu no jebkura nepieciešama pagalma nedrīkst aizņemt kāda ēka vai būve vai tās daļa, izņemot:

2.11.1.1. palīgēkas vai būves, ja tās attiecīgajā apbūves zonā vai izbūves teritorijā atļautas;

2.11.1.2. arhitektoniskas detaļas vai veidojums, arī sliekšņus, skursteņus, karnīzes, jumta dzegas, renes, pilastrus un jumta balstus, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 0.6 m;

2.11.1.3. funkcionālas un dekoratīvas būves, ieskaitot nolaižamus saulessargus, dekoratīvas strūklakas, piemiņas plāksnes un žogus;

2.11.1.4. atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kurām kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1.5 m;

2.11.1.5. saulessargus, erkerus, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1 m;

2.11.1.6. balkonus, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2.5 m.

2.11.2. Priekšpagalms, izņemot esošas apbūves gadījumus, nedrīkst būt mazāks par 3 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk.

Gar maģistrālajām ielām priekšpagalmam jābūt ne mazākam kā 6 m.

2.11.3. Sānpagalms nedrīkst būt mazāks par 3 m, ja tas ir attālums starp zemesgabala sānu robežu un ēkas tuvāko ārsienu (iekšējais sānpagalms), un ne mazāks par 6 m, ja tas ir attālums starp ēkas tuvāko ārsienu un stūra zemesgabala robežu ar ielu, kas nav fronte (ārējais sānpagalms).

2.11.4. Attālums no aizmugures robežas līdz ēkas tuvākajai ārsienai nedrīkst būt mazāks par 3 m.

2.11.5. Ar aizmugures un sānu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures un sānu pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris.

2.11.6. Apbūvēt daudzstāvu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus atļauts ar īpašnieku vai namu apsaimniekotāju un Tukuma pilsētas domes piekrišanu. Koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai un īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem.

2.12. IEDIBINĀTA BŪVLAIDE

Šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, iedibinātas (esošas) būvlaides gadījumā, neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumu nosacījumiem galvenās ēkas novietnei, tā jānovieto, ievērojot šo iedibināto būvlaidi.

Perimetrālās apbūves gadījumā ēka ir jānovieto uz esošās būvlaides vai atkāpjoties 25 m.

2.13. ĀRPUSTELPU UZGLABĀŠANA kā palīgizmantošana:

2.13.1. nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā;

2.13.2. nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas;

2.13.3. nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.

2.14. AUGSTUMA IEROBEŽOJUMI:

2.14.1. gar ielu izvietojamās ēkas augstums nedrīkst būt lielāks par ielas platumu;

2.14.2. apbūves noteikumos noteiktie ēku un būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu.

2.15. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM:

2.15.1. jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas prasības un apgaismojuma prasības;

2.15.2. perimetrālās apbūves gadījumā visām ēkām ik pa 25 m jāparedz pretuguns mūris.

2.16. CAURBRAUKTUVES

Perimetrālās apbūves gadījumā, kas ir pieļaujama pilsētas centra daļā, caurbrauktuves jāveido no ugunsdroša materiāla, vismaz 2,75m platumā un 3m augstumā.

2.17. ATTĀLUMI NO INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM LĪDZ ĒKĀM UN BŪVĒM UN ATTĀLUMI STARP INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2.18. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI

Krustojums ar dzelzceļu vienā līmenī:

2.18.1. visās apbūves un izbūves teritorijās (zonās) uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam, un to šķērsojošai ielai nekādu ēku vai būvi nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0.6m un 3.0m līmeņiem virs ielas viduslīnijas līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo dzelzceļa piederības robeža un sarkanā līnija, un līnija, kas savieno punktus, kas atrodas uz šādas piederības līnijas un sarkanās līnijas 50m attālumā no šo līniju krustpunkta;

2.18.2. ja dzelzceļa un ielas krustojumā ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības trīsstūris jāpalielina līdz 400m gar dzelzceļa piederības robežu un 90m gar ielas līniju vai līdz attālumam;

2.18.3. ielu un ceļu krustojumu vienā līmenī veido atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot redzamības trijstūru nodrošināšanu:

- apstākļos "transports-transports" pie kustības aprēķina ātruma 40km/h, ne mazākus par 25m, bet pie 60km/h - 40m katrai malai;

- apstākļos "gājējs-transports" pie kustības aprēķina ātruma 40km/h, ne mazākus par 8 un 40m, bet pie 60km/h - 10 un 50m katrai malai;

2.18.4. redzamības trīsstūru robežās nedrīkst atrasties nekādas ēkas un būves, kā arī mobilie objekti (kioski, furgoni, reklāmas stendi, mazās arhitektūras formas), koki un krūmi augstāki par 0,5 m;

2.18.5. ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un kustības drošību jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

2.19. PAZEMES TELPA

Vietās, kur vietējo apstākļu un ekonomisko apsvērumu dēļ ir lietderīgi izmantot pazemes telpu (pazemi), var paredzēt tās kompleksu izmantošanu, izvietojot pazemes būves saskaņā ar sanitārajām un ugunsdrošības prasībām.

2.20. SPECIĀLI PASĀKUMI INVALĪDIEM

Projektējot pilsētas teritoriju izbūvi, jāparedz speciāli pasākumi, lai invalīdu pārvietošanās būtu iespējami netraucēta un droša. Jānodrošina invalīdu piekļūšanas iespējas sabiedriskiem objektiem.

2.21. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2.22. GRĀVJU SAGLABĀŠANA:

2.22.1. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, esošie grāvji jāsaglabā. Ja, teritoriju apbūvējot, tie jāaizber, tad gar paredzēto ielu trasēm tos jāatjauno;

2.22.2. būves drīkst izvietot ne tuvāk kā 1,5m no pilsētas grāvjiem.

2.23. PRASĪBAS ĒKU ELEMENTIEM:

2.23.1. jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules beidzas ne augstāk par 0,15 m virs ietves;

2.23.2. ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris;

2.23.3. specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm jāsaskaņo Tukuma pilsētas būvvaldē, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai valdītāja piekrišanai;

2.23.4. prasības logiem, skatlogiem, vizuāliem informatīviem materiāliem un marķīzēm:

2.23.4.1. lodžiju un balkonu pārbūvēšanu (arī aizstiklošanu) jāveic arhitektoniski vienoti ar visu ēkas fasādi saskaņā ar akceptētu būvprojektu;

2.23.4.2. logu likvidēšanu vai no iepriekšējiem logu aizpildījumiem atšķirīgu logu nomaiņu ēku galvenajās fasādēs jāveic saskaņā ar Tukuma pilsētas būvvaldē akceptētu projektu;

2.23.4.3. jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu;

2.23.4.4. markīzes virs skatlogiem izbūvē tā, lai tās projicētos brauktuvei ne tuvāk kā 0,5 m un to apakšējā mala būtu vismaz 2,2 m virs ietves.

2.24. PRASĪBAS PAGRABU IEEJĀM UN LŪKĀM:

2.24.1. saimnieciskās pagrabu ieejas un lūkas aizliegts ierīkot ietvēs. Esošās lūkas drīkst saglabāt ne vairāk par 0,7 m platumā, ja brīvs ietves platums paliek vismaz 0,75 m, tām jābūt ar noapaļotiem stūriem bez jumta izvirzījumiem ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa. Esošām lūkām pirms atvēršanas pieliek margas;

2.24.2. ēku pārbūves un rekonstrukcijas gaitā ietvēs esošās, Tukuma apbūves noteikumu prasībām neatbilstošās pagrabu ieejas un lūkas jālikvidē. Ja ieeja ir jāsaglabā, ir jāveido būvnormatīviem atbilstoša ieeja;

2.24.3. darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas kāpnes un noejas aizliegts ierīkot ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvs platums paliek vismaz 2,5m. Ja vienas ēkas vienā fasādē tiek veidoti vairāk nekā 2 ieejas mezgli, veido vienu kopēju noeju. Ieejas mezglus vienas ēkas vairākām pagrabu izbūvēm veido stilistiski vienotus, ievērojot vienotas augstuma atzīmes;

2.24.4. darījumu iestāžu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu;

2.24.5. gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m, pārsegumu veido vienā līmenī ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. Pārsegumā nedrīkst būt par 0.025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas;

2.24.6. pie ietves izvietotos pagrabstāvu logus un vitrīnas, kāpnes un noejas aizsargā ar ne mazāk kā 0,7m augstām (mērot no ietves līmeņa) margām;

2.24.7. sezonas apkalpes objektus (kafejnīcas un tamlīdzīgus) drīkst ierīkot saskaņā ar Tukuma pilsētas būvvaldē akceptētu projektu. Aizliegts ierīkot ietvēs,izņemot gadījumus, kad ietves brīvs platums paliek vismaz 2,5 m. Nojumes drīkst veidot ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa;

2.24.8. bankomāti un cita veida apkalpes ietaises ir izvietojami, neizvirzot no ēkas fasādes vairāk kā 0,7 m. Tos iespējams ierīkot vietās, kur izveidojams vismaz 3m2 laukums, vai brīvs ietves platums paliek vismaz 2,5 m.

2.25. PRASĪBAS PILSĒTAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM:

2.25.1. Žogs ir uzskatāms par būvi, tā novietojums un vizuālais risinājums ir jāsaskaņo Tukuma pilsētas būvvaldē:

2.25.1.1. žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesgabalu žogu arhitektūru;

2.25.1.2. žogus drīkst veidot pa zemes gabalu robežām, pa ielu sarkanajām līnijām vai pa noteiktajām būvlaidēm, ievērojot apbūves noteikumos noteiktās prasības redzamības trijstūru nodrošināšanā;

2.25.1.3. žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam;

2.25.1.4. slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju jābūt ne augstākiem par 1,5m ar caurredzamību ne mazāku kā 30 %;

2.25.1.5. nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu un laukumu teritorijā;

2.25.1.6. reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir pieļaujama tikai īpašos gadījumos, tā ir jāsaskaņo Tukuma pilsētas būvvaldē.

2.25.2. PRASĪBAS APGAISMES ĶERMEŅIEM:

2.25.2.1. ielu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās;

2.25.2.2. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus;

2.25.2.3. obligāti ir jāveic daudzdzīvokļu ēku koplietošanas pagalmu izgaismošanu;

2.25.2.4. jebkuras būves vai labiekārtošanas gadījumos ir jāparedz gaismas ķermeņu izvietojums apgūstamajā teritorijā;

2.25.2.5. apgaismojuma ierīkošanai pilsētas centru teritorijās, parkos un skvēros gaismas ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās;

2.25.2.6. apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens).

2.25.3. PRASĪBAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM:

2.25.3.1. atkritumu tvertnes ir jānovieto šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina to apkalpošana;

2.25.3.2. tiem zemesgabalu vai ēku īpašniekiem, nomniekiem, pārvaldniekiem vai apsaimniekotājiem, kuriem uz zemesgabala ir izvietots mazumtirdzniecības vai pakalpojumu objekts, sabiedriska vai darījumu iestāde, daudzdzīvokļu nams vai ēka, kuras fasāde atrodas pie ielas, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā ēkā būtu uzstādīta ar ēkas fasādi saskanīgā formā veidota nedegoša materiāla atkritumu urna un tā būtu ekspluatācijas kārtībā;

2.25.3.3. zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai;

2.25.3.4. labiekārtojuma elementu izvietošanai pilsētas teritorijā (izņemot iežogotas privātas teritorijas) ir nepieciešams ainavu arhitekta saskaņojums.

2.26. PRASĪBAS BŪVĒM

2.26.1. PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM:

2.26.1.1. atļauts būvēt tikai stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijas, kas izvietojamas speciālos laukumos;

2.26.1.2. attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka valsts normatīvie akti, kā arī jāievēro sekojoši attālumi:

a) 30 m no skuju koku mežu masīviem;

b) 25 m no lapu koku masīviem;

c) 40 m no dzelzceļa malējās sliedes;

d) 25 m no ražošanas būvēm;

e) 50 m no dzīvojamām ēkām, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un sabiedriskām iestādēm.

26.1.3. degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām.

2.26.2. PRASĪBAS AUTOSTĀVVIETĀM:

2.26.2.1. autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ko nosaka detālplānojumā. Ietverot autostāvvietas citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi attiecīgo būvju projektēšanai;

2.26.2.2. autostāvvietas viena objekta apkalpošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvvietām citam objektam, izņemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot. Ja būve vai zemesgabals ietver vairāk nekā vienu izmantošanu un katrai izmantošanai noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo automašīnu autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un skaitu summē;

2.26.2.3. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 stāvu platības vai:

a) tirdzniecības objektos - katriem 10 m2 tirdzniecības zāles vai izstāžu platības

- 1

b) restorānos, kafejnīcās katrām 100 vietām

- 15

c) sporta būvēs katrām 20 skatītāju vietām

- 1

d) kultūras iestādēs - katrām 100 skatītāju vietām vai katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus

- 15

e) objektiem atklāto telpu izbūves teritorijās - katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus:

- pludmalēs un atpūtas zonās

- 20

- mežaparkos

- 10

- īslaicīgas atpūtas objektos

- 15

- tirgos - katrām 2 tirdzniecības vietām

- 1

2.26.2.4. nepieciešamo stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija;

2.26.2.5. iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6,0 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums;

2.26.2.6. ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai sabiedriskām teritorijām, ap tām ir jāveido apzaļumotas teritorijas. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām teritorijām, ir jāveido aprīkojums (dekoratīvi ārtelpas elementi), kas skaidri norāda autostāvvietu teritorijas;

2.26.2.7. visām autostāvvietām virs 40 automašīnām jāparedz lietus ūdens savākšana un attīrīšana no naftas produktiem pirms lietus notekūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā;

2.26.3. PRASĪBAS SAIMNIECĪBAS BŪVĒM:

Saimniecības ēkas un būves mājlopiem drīkst ierīkot:

2.26.3.1. ne tuvāk par 3,0 m no zemesgabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Saskaņojot ar kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem, ko apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas;

2.26.3.2. attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 15 m;

2.26.3.3. saimniecības ēkas mājlopiem drīkst izvietot tikai savrupmāju teritorijā. Saimniecības ēkas jāizvieto, atkāpjoties no galvenās ēkas būvlaides, tās nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

2.26.4. PRASĪBAS SABIEDRISKAJIEM OBJEKTIEM:

2.26.4.1. pilsētas centra teritorijā nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi;

2.26.4.2. mobilo sakaru un satelīttelevīzijas komunikāciju būves drīkst izvietot pilsētas neapbūvētajās teritorijās.

 

3.nodaļa. TUKUMA PILSĒTAS TERITORIJAS ZONĒJUMS

3.1. ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI

"Tukuma pilsētas teritorijas plānojums. Apbūves noteikumi", kas ir šo apbūves noteikumu pielikums, attēlo spēkā esošā pilsētas teritorijas plānojuma noteikto zemes iedalījumu (zonējumu) apbūves vai izbūves teritorijās atbilstoši attiecīgajam zemes izmantošanas veidam:

Apzīmē-

jums

Nosaukums

Krāsa

AS

Savrupmāju teritorijas

Dzeltena

AM

Mazstāvu dzīvojamās teritorijas

Sinepju

AD

Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas

Oranža

AV

Jauktas sabiedriskās un dzīvojamās teritorijas (centra apbūves teritorijas)

Dzeltena ar sarkanu svītrojumu

AI

Sabiedriskās teritorijas

Sarkana

RR

Ražošanas teritorijas, arī perspektīvās ražošanas teritorijas

Tumši violeta;

Zaļa ar violetu svītrojumu

RN

Noliktavu-komunālās teritorijas

Pelēka

D

Darījumu teritorijas

Gaiši violeta

J

Jauktās dzīvojamās un darījumu teritorijas

Dzeltena ar gaiši violetu svītrojumu

TT

Līnijbūvju izbūves teritorijas; ielas, laukumi un autostāvvietas

Piezīme. Šis apzīmējums attiecas uz visiem plānā attēlotajiem laukumiem un ielām, arī uz tām, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, ka arī uz stāvvietām, kas apzīmētas ar apzīmējumu "P".

  

TDz

Līnijbūvju izbūves teritorijas, dzelzceļš

Piezīme. Šis apzīmējums, lietots kopā ar citu apbūves teritorijas (zonas) vai citas izbūves teritorijas apzīmējumu, attēlo dzelzceļa piederību.

  

BP

Pilsētas parki un skvēri

Zaļa

BŪ

Ūdens baseini

Zila

BM

Meži, mežaparki

Tumši zaļa

BK

Kapi

Zaļa ar apzīmējumu

BB

Bioloģiskās daudzveidības teritorijas

Zilgani zaļa

BN

Dabas pamatnes teritorijas (palienu pļavas, erozijas apdraudētas teritorijas) Inženiertehniskā būve.

  

Gaiši zaļa

Piezīme. Šis apzīmējums apzīmē inženiertehniskās būves novietojumu,

kam vēl nav noteikta īpaša teritorija, bet kur atļauta tikai teritorijas

plānojumā nodomātās inženiertehniskās būves izvietošana.

3.1.1. punktā 3.1. noteiktie apzīmējumi lietoti, lai attēlotu tekstā un teritorijas plānojumā atļauto zemes, ēku un būvju izmantošanu minētajās apbūves vai izbūves teritorijās;

3.1.2. noteiktie apbūves vai izbūves teritoriju apzīmējumi ar burtiem obligāti ievērojami un lietojami detalplānojumu apzīmējumos.

3.2. IZŅĒMUMI

Jebkurās apbūves vai izbūves teritorijās (zonās) ir pieļaujami izņēmumi, speciāli apzīmējot plānā to apbūves vai izbūves teritorijas daļu, uz ko tie attiecināmi. Ja izņēmuma noteikums ir pretrunā ar kādu saistošo noteikumu nosacījumu, tad attiecīgajā apzīmētajā daļā tā vietā stājas izņēmuma noteikums (nosacījums), izņēmuma noteikumi ir attiecināmi arī uz papildus izmantošanu.

3.3. ROBEŽAS

Apbūves vai izbūves teritoriju vai to daļu robežas ir ielu sarkanajās līnijas vai zemes gabalu robežas, ja vien nav attēlots citādi.

3.4. TUKUMA PILSĒTAS TERITORIJAS BILANCE

Nr.

p.k.

Teritorijas izmantošanas veids

Esošais,

 

Perspektīvais,

 

platība ha

 %

platība ha

 %

1.

Savrupmāju teritorijas

257,81

19

302,81

22,6

2.

Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas

34,06

2,5

39,03

2,9

3.

Mazstāvu dzīvojamās teritorijas

39,93

3

36,52

2,7

4.

Sabiedriskās teritorijas

43,4

3,3

49,04

3,6

5.

Darījumu teritorijas

1,85

0,1

122,55

9,2

6.

Ražošanas teritorijas

166,66

12,3

190,77

14,2

7.

Noliktavu-komunālās teritorijas

    

24,81

1,8

8.

Ielas un laukumi

98,1

7,6

99,18

7,7

9.

Meži, mežaparki

103

7,8

103

7,8

10.

Parki un skvēri

90

6,9

102

7,8

11.

Kapi

24,75

1,9

24,75

1,9

12.

Bioloģiskās daudzveidības teritorijas

    

13,7

0,8

13.

Ūdens baseini

        

14.

Pārējās teritorijas

476,91

35,6

228,31

17
 

Kopā

1336,47

100

1336,47

100

 

4.nodaļa. APBŪVES NOTEIKUMI ZONĒJUMĀ NOTEIKTAJĀM TERITORIJĀM

4.1. SAVRUPMĀJU TERITORIJAS (AS)

4.1.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.1.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēti savrupmāju dzīvojamai apbūvei, ir:

a) savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja),

b) dvīņu māja (bloķētas divas ģimenes dzīvojamās mājas),

c) mazstāvu īres ēkas,

d) individuālais darbs,

e) privāts dienas bērnudārzs,

f) privāta garāža,

g) apkalpes objekti.

4.1.1.2. savrupmāju teritorijas (AS) nozīmē zonu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju (ģimenes dzīvojamo māju) vai dvīņu māju (bloķētu divu ģimenes dzīvojamo māju) apbūve, kur katra no tām izmantojama vienīgi kā vienas vai vairāku ģimeņu mājoklis,

4.1.1.3. zemesgabala (parceles) minimālā platība - 600 m2, rindu ēku vienai sekcijai - 300 m2,

4.1.1.4. zemesgabala maksimālais kopējais apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 30 % no zemesgabala platības,

4.1.1.5. priekšpagalma dziļums, izņemot esošas apbūves gadījumus, ne mazāks par 3 m, gar maģistrālajām ielām - ne mazāk kā 6 m,

4.1.1.6. sānpagalma platums, kā noteikts 2.11.3. punktā. Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, sānpagalma minimālo platumu var samazināt vai būvēt uz robežas,

4.1.1.7. aizmugures pagalma dziļums, kā noteikts 2.11.5. punktā;

a) aizmugures pagalma dziļums saimniecības ēkai, t. i., attālums no aizmugures robežas līdz saimniecības ēkas tuvākajai ārsienai, var būt mazāks par 3m, ja ir aizmugures kaimiņu zemes gabala īpašnieka vai lietotāja rakstiska piekrišana.

b) ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka vai lietotāja rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

4.1.1.8. maksimālais apbūves augstums 3 stāvi,

4.1.1.9. minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām 6m, ja ēkas nav bloķētas,

4.1.1.10. inženiertehniskais aprīkojums - dzīvojamām ēkām ir jābūt pieslēgtām centralizētiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām attīrīšanas ietaisēm vai hermētiskām izsmeļamām bedrēm,

4.1.1.11. minimālais attālums no dzelzceļa ne mazāk kā 100m no malējā sliežu ceļa.

4.1.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.1.2.1. zemesgabala minimālā fronte 15 m, rindu ēku vienai sekcijai 8 m, minimālais dziļums - 15 m

4.1.2.2. saimniecības ēka vai būve.

Saimniecības ēku vai būvi nedrīkst:

a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānu pagalmā;

b) uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai iebūvēta tajā.

4.1.2.3. žogi

a) zemes gabalus drīkst norobežot pa zemes gabalu robežām;

b) gar ielu drīkst izvietot caurredzamu žogu ar vismaz 30% caurredzamību ne augstāku par 1,5 m;

c) gar kaimiņu zemes gabalu drīkst izvietot žogu ne augstāku par 1,8m; saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu žoga projekta dokumentācijā, iespējams žogu veidot necaurredzamu.

4.1.3. IZŅĒMUMI:

4.1.3.1. AS1 Veļķu dzīvojamais masīvs:

a) ēkām attālumā, kas mazāks par 300 m no kapsētām, jābūt pieslēgtām centralizētai ūdens apgādei vai arī jāveido ūdens ņemšanas vietas ārpus šīs teritorijas;

b) nav pieļaujama mežu apbūve.

4.1.3.2. AS2 Lauktehnikas dzīvojamais masīvs.

Pieļaujama esošo zemes gabalu apvienošana vai sadalīšana, ievērojot, ka minimālais zemes gabala lielums ir 600 kvadrātmetri.

4.1.3.3. AS3 Ozoliņu dzīvojamais masīvs:

a) pirms zemes gabalu sadalīšanas savrupmāju apbūvei ir jāizstrādā detālplānojums, ieskaitot jaunu ielu izveidi,

b) zemes gabaliem gar Smilšu ielas un Laubītes ielas pagarinājumu galvenajām fasādēm jābūt orientētām pret šīm ielām,

c) jaunbūvējamās un esošās savrupmāju teritorijas ir jāpieslēdz centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Izņēmuma gadījumā ir jāveido vietējās attīrīšanas ietaises, apvienojot vairākus zemes gabalus,

d) zemes gabaliem gar Kurzemes ielu ir jāveido blīva dzīvžoga aizsargstādījumi.

4.1.3.4. AS4 Tīles dzīvojamais masīvs:

a) nav pieļaujama vēja erozijas apdraudēto teritoriju apbūve,

b) ēkām attālumā, kas mazāks par 300m no kapsētām, jābūt pieslēgtām centralizētai ūdens apgādei vai arī jāveido ūdens ņemšanas vietas ārpus šīs teritorijas,

c) ēku galvenajām fasādēm ir jābūt orientētām pret Rīgas, Saules, Tīles un Ziedoņa ielām, ja zemes gabali atrodas pie šīm ielām,

d) zemes gabaliem gar Rīgas ielu ir jāveido blīva dzīvžoga aizsargstādījumi,

e) jaunbūvējamās un esošās savrupmāju teritorijas ir jāpieslēdz centralizētajiem ūdensvada un kananlizācijas tīkliem. Izņēmuma gadījumā ir jāveido vietējās attīrīšanas ietaises, apvienojot vairākus zemes gabalus.

4.1.3.5. AS5 Durbes dzīvojamais masīvs:

a) nav pieļaujama Slocenes upes palienu pļavu ( applūstošo teritoriju) apbūve,

b) zemes gabaliem gar dzelzceļu un gar Pļavas ielu ir jāveido blīva dzīvžoga aizsargstādījumi.

4.1.3.6. AS6 Jauntukums.

Nav pieļaujama mežu apbūve.

4.1.3.7. AS7 savrupmājas Mežmalas ielas rajonā:

a) zemes gabalu minimālais lielums 1200 kvadrātmetri,

b) ēku galvenās fasādes ir orientējamas pret Mežmalas ielu,

c) zemes gabaliem gar dzelzceļu un gar ražošanas teritorijām ir jāveido blīva dzīvžoga aizsargstādījumi,

d) pirms zemes gabalu sadalīšanas ir izstrādājams detālplānojums,

e) ir jāveido vietējās notekūdeņu attīrīšanas ietaises, apvienojot vairākus zemes gabalus.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (AM).

4.2.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.2.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta mazstāvu dzīvojamajai apbūvei (AM), ir:

a) mazstāvu daudzdzīvokļu māja,

b) rindu māja,

c) savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja),

d) izglītības iestāde

e) individuālais darbs

f) apkalpes objekti,

g) garāžas,

h) tirdzniecības objekti.

4.2.1.2. mazstāvu dzīvojamās teritorijas (AM) nozīmē zonu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir mazstāvu daudzdzīvokļu māju un rindu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem, kur ēkas pirmajā stāvā pieļaujama tirdzniecības un apkalpes objektu izvietošana,

4.2.1.3. priekšpagalma dziļums, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus, nedrīkst būt mazāks par 3 m, gar maģistrālām ielām ne mazāk kā 6 m,

4.2.1.4. minimālais attālums no dzelzceļa 100 m,

4.2.1.5. ūdensapgāde un kanalizācija.

Dzīvojamām ēkām ir jābūt pieslēgtām centralizētiem tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām attīrīšanas ietaisēm vai hermētiskām izsmeļamām bedrēm.

4.2.1.6. attālums starp divstāvu daudzdzīvokļu mājām ne mazāk kā 20 m,

4.2.1.7. attālums starp divstāvu rindu mājām, ne mazāks kā 15 m,

4.2.1.8. attālums no divstāvu daudzdzīvokļu māju logiem,

attālums no divstāvu rindu māju logiem atbilstoši normatīvajiem aktiem,

4.2.1.9. piekļūšana.

Tirdzniecības un apkalpes objektiem jāparedz no dzīvojamo telpām atsevišķa piekļūšana.

4.2.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.2.2.1. Zemesgabala minimālā platība. 600 m2, rindu ēku sekcijai 300 m2,

minimālā fronte 15 m, rindu ēkas vienai sekcijai 8 m,

minimālais dziļums 15 m

maksimālais apbūves blīvums 40 %

sānpagalma platums un aizmugures pagalma dziļums 3 m, vai iekšējās robežas gadījumā tieši uz robežas, saskaņojot to ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju (apstiprina ar rakstisku piekrišanu uz tehniskā projekta) un veidojot pretuguns mūri,

maksimālais apbūves augstums 3 stāvi.

4.2.2.2. saimniecības ēka vai būve.

Saimniecības ēku vai būvi nedrīkst:

a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā;

b) uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai iebūvēta tajā.

4.2.3. IZŅĒMUMI.

4.2.3.1. AM1 Pilsētas centra mazstāvu apbūve:

a) ēkās pie ielām pieļaujama sabiedrisko un darījuma objektu izvietošana ēku pirmajos stāvos, nodrošinot šiem objektiem atsevišķu piekļūšanu,

b) ēku rekonstrukcijas gadījumā ir jāsaglabā galvenās ēkas proporcijas arhitektoniskās detaļas un jāievēro galvenās augstuma atzīmes,

4.2.3.2. AM2 Jauntukuma mazstāvu apbūve:

a) ēku rekonstrukcijas gadījumā ir jāsaglabā stilistiski vienotas fasādes, papildinot ar dekoratīviem arhitektoniskiem elementiem;

b) ēku pirmajos stāvos pieļaujama sabiedrisko un darījuma objektu izvietošana.

4.3. JAUKTAS SABIEDRISKĀS UN DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (CENTRA APBŪVES TERITORIJA) (AV).

4.3.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.3.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta centra apbūvei (AV), ir:

a) viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu ēka,

b) sabiedriskās iestādes,

c) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

d) darījumu iestādes,

e) daudzdzīvokļu nami,

f) izglītības iestādes,

g) pārvaldes iestādes,

h) kultūras iestādes,

i) ārstniecības iestādes,

j) sociālās aprūpes iestādes,

k) reliģiskās iestādes, nevalstiskās organizācijas, iestādes,

l) autoostas, dzelzceļu stacijas,

m) autostāvvietas,

n) tirdzniecības un/vai apkalpes iestādes,

4.3.1.2. Jauktas sabiedriskās un dzīvojamās teritorijas (centra apbūves teritorijas (AV)) nozīmē zonu, kurā primārais izmantošanas veids ir tirdzniecības un apkalpes iestādes, kas apkalpo apkārtējās apbūves zonas un citas izbūves teritorijas.

4.3.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

analoģiski kā 4.2.punktā minētie, izņemot

4.3.2.1. maksimālais apbūves blīvums - 80 %,

4.3.2.2. ja dzīvoklis ir kā palīgizmantošana.

Piekļūšana katram dzīvoklim un katrai izmantošanai jānodrošina atsevišķi no citām izmantošanām.

4.3.2.3. palīgizmantošana nav atļauta:

a) priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

b) tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas,

c) nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.

4.4. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (AD).

4.4.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.4.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta daudzstāvu dzīvojamajai apbūvei (AD), ir:

a) daudzstāvu daudzdzīvokļu māja,

b) mazstāvu daudzdzīvokļu māja,

c) rindu māja,

d) savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja),

e) vieglās ražošanas uzņēmums,

f) komunālās saimniecības objekts,

g) privāts dienas bērnudārzs,

h) vecu ļaužu pansionāts,

i) individuālais darbs,

j) apkalpes objekts,

k) tirdzniecības objekts,

l) garāžas,

m) autostāvvieta.

4.4.1.2. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas (AD) nozīmē zonu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem.

4.4.1.3. priekšpagalma dziļums, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus, ne mazāks par 3 m, gar maģistrālām ielām ne mazāk kā 6 m,

4.4.1.4. maksimālais stāvu skaits:

- galvenajai ēkai - 5,

- saimniecības ēkai vai būvei - 1,

4.4.1.5. minimālais attālums no dzelzceļa 100 m,

4.4.1.6. ūdensapgāde un kanalizācija.

Dzīvojamām mājām jābūt pieslēgtām pie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

4.4.1.7. piebrauktuves ēkām jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem;

4.4.1.8. attālums starp 2-3 stāvu daudzdzīvokļu mājām, ne mazāk kā 20 m;

attālums starp divstāvu rindu mājām ne mazāks kā 15 m.

4.4.1.9. attālums no 2-5 stāvu daudzdzīvokļu māju logiem līdz citiem objektiem - atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Vieglo automobiļu novietošana - jāparedz īslaicīga automobīļu novietne ne mazāk kā 70 % dzīvokļu,

4.4.1.10. daudzstāvu māju pagalmos jāparedz apzaļumotas teritorijas (ne mazāk kā 30% no visas teritorijas), ieskaitot vietas bērnu rotaļu laukumiem, atpūtai un sportam.

4.4.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

4.4.2.1. zemesgabala minimālā platība 1200 m,

minimālā fronte 15 m,

minimālais dziļums 15 m,

maksimālais apbūves blīvums 60 %,

sānpagalma platums 3 m,

aizmugures pagalma dziļums 3 m,

maksimālais apbūves augstums 5 stāvi.

4.4.2.2. Saimniecības ēka vai būve.

Saimniecības ēku vai būvi nedrīkst:

a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā;

b) uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamai mājai vai iebūvēta tajā.

4.5. SABIEDRISKĀS TERITORIJAS (AC).

4.5.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.5.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta sabiedrisko objektu apbūvei ir:

a) sabiedriskās iestādes,

b) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

c) darījumu iestādes,

d) daudzdzīvokļu nami,

e) izglītības iestādes,

f) pārvaldes iestādes,

g) kultūras iestādes,

h) ārstniecības iestādes,

i) sociālās aprūpes iestādes,

j) saimniecības ēkas,

k) reliģiskās iestādes, nevalstiskās organizācijas, iestādes,

l) autoostas, dzelzceļa stacijas,

m) autostāvvietas,

n) dzīvoklis kā palīgizmantošana.

4.5.1.2. Sabiedriskās teritorijas (AC) nozīmē sabiedrisko objektu teritoriju, kur primārais zemes un būvju izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības, labdarības vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus.

4.5.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.5.2.1. zemesgabala minimālā platība 600 m2,

minimālā fronte - 15 m,

maksimālā apbūves platība - 70 %,

maksimālais apbūves augstums - 5 stāvi,

priekšpagalma dziļums - ne mazāk kā 3 m, gar maģistrālām ielām - ne mazāk kā 6 m, bērnu dārziem (bērnu pirmsskolas iestādēm) un izglītības iestādēm (vispārizglītojošām skolām) priekšpagalma dziļums nedrīkst būt mazāks par 25 m,

sānpagalma platums - 3 m,

aizmugures pagalma dziļums - 3 m,

4.5.2.2. dzīvoklis kā palīgizmantošana.

Uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi:

a) piekļūšana katram dzīvoklim jānodrošina atsevišķi no citām izmantošanām,

b) minimālais attālums no dzelzceļa - 100 m,

4.5.2.3. palīgizmantošana.

Palīgēku vai būvi nedrīkst:

a) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

b) uzskatīt par palīgēku vai būvi, ja tā piebūvēta pie galvenās ēkas vai iebūvēta tajā.

4.5.3. IZŅĒMUMI:

4.5.3.1. AI-1 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- pārvaldes iestāde,

4.5.3.2. AI-2 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- izglītības iestāde,

4.5.3.3. AI-3 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- bērnu un jaunatnes iestāde,

4.5.3.4. AI-4 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- labklājības iestāde,

4.5.3.5. AI-5 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- kultūras, mākslas un zinātnes iestāde,

4.5.3.6. AI-6 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- reliģiska iestāde,

4.5.3.7. AI-7 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- sporta būves,

4.5.3.8. AI-9 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- tirdzniecības vai pakalpojumu iestāde,

4.5.3.9. AI-10 Fermentu rūpnīca, perspektīvais tehnikas piemineklis, nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir darījumu iestāde. Nav pieļaujama pret ielu vērsto fasāžu būtiska izmaiņa.

4.6. RAŽOŠANAS TERITORIJAS (RR).

4.6.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.6.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta ražošanas objektu apbūvei (RR), ir:

a) vispārīgās ražošanas uzņēmums,

b) vieglās ražošanas uzņēmums,

c) vairumtirdzniecības iestāde,

d) noliktava,

e) degvielas uzpildes stacija,

f) tirdzniecības un/vai apkalpes iestāde kā palīgizmantošana,

g) dzelzceļa pievadceļš kā palīgizmantošana.

4.6.1.2. Ražošanas teritorijas (RR) nozīmē zonu, kur primārais izmantošanas veids ir ražošanas un noliktavu uzņēmumi un iestādes, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargzonas vai īpašas prasības transportam,

4.6.1.3. sanitārās vai citas aizsargzonas jānodrošina zemes gabala robežās,

4.6.1.4. autostāvvietas un piebrauktuves jānodrošina zemes gabala robežās.

4.6.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.6.2.1 zemesgabala minimālā platība - 1200 m2 liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus,

minimālā fronte - 15 m,

maksimālai apbūves blīvums - 80 %,

pagalmu noteikumi:

a) atbilstoši apbūves noteikumiem;

b) priekšpagalmā un sānu pagalmā nav pieļaujama uzglabāšana;

c) ja zemesgabals pieguļ dzelzceļa zonai, nav vajadzīgs nekāds pagalms gar to robežu, kas pieguļ šai dzelzceļa zonai;

4.6.2.2. palīgizmantošana (ārpustelpu uzglabāšana).

Ārpustelpu uzglabāšana kā palīgizmantošana jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu,

4.6.2.3. attālums līdz citiem objektiem nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem (19.),

4.6.2.4. veicot jebkādu saimniecisku darbību un uzsākot jaunu būvniecību, ir jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, jāparedz pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem.

4.6.3. IZŅĒMUMI:

4.6.3.1. RR-1 Pieļaujama pārtikas produktu ražošanas uzņēmumu izvietošana ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošanu:

a) gar dzīvojamām teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi,

b) gar Rīgas ielu jāveido aizsargstādījumi vai dekoratīvi žogi (gan caurredzami, gan necaurredzami), lai nosegtu palīgēkas un atklāto uzglabāšanu,

4.6.3.2. RR-2 Pieļaujama pārtikas produktu ražošanas un mēbeļu ražošanas uzņēmumu izvietošana ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošanu:

a) gar dzīvojamām teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi,

b) gar Raudas ielu jāveido dekoratīvs žogs palīgēku un atklātas uzglabāšanas nosegšanai,

4.6.3.3. RR-3 Ražošanas teritoriju rezerves attīstības teritorija pārtikas produktu ražošanas objektu izvietošanai (iespējama kokapstrādes uzņēmumu izvietošana):

a) pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas nepieciešams izstrādāt detālplānojumu,

b) nepieciešams izbūvēt Putniņu ielas perspektīvo posmu,

c) izmantojamo teritoriju robežās ir jānodrošina nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošanu,

d) gar dzīvojamām teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi.

4.6.3.4. RR-4 Pieļaujama būvmateriālu ražotņu izvietošana:

a) gar dzīvojamām teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi,

b) galvenās fasādes orientējamas pret Kandavas ielu. Gadījumos, kad pret ielu ir orientētas palīgēkas, ir jāveido necaurredzams žogs.

4.6.3.5. RR-5 Pieļaujama dažāda profila ražotņu izvietošana, kas orientēti galvenokārt saiknēm ar kaimiņu teritorijām (būvmateriālu ražošana, kokapstrāde, lauksaimniecības apkalpes uzņēmumi, auto apkalpes uzņēmumi), izņemot pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumus.

4.6.3.6. RR-6 ražošanas teritoriju attīstības rezerves teritorijas.

a) pieļaujama dažāda profila ražotņu izvietošana, kas orientēti galvenokārt saiknēm ar kaimiņu teritorijām (būvmateriālu ražošana, kokapstrāde, lauksaimniecības apkalpes uzņēmumi, auto apkalpes uzņēmumi), izņemot pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumus,

b) pirms teritorijas apbūves nepieciešama papildus inženiertehniskā sagatavošana.

4.6.3.7. RR-7 Rūpniecības ielas ražošanas teritorija:

a) pieļaujama dažāda profila ražotņu izvietošana, kas orientētas galvenokārt saiknēm ar kaimiņu teritorijām, izņemot pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumus,

b) galvenās fasādes ir orientējamas pret Rūpniecības ielu. Gadījumos, kad pret ielu ir orientētas palīgēkas, ir jāveido necaurredzams žogs.

c) gar dzīvojamām teritorijām un gar perspektīvo parku ir veidojami papildus blīvi aizsargstādījumi.

4.6.3.8. RR-8 Esošais piena pārstrādes uzņēmums. Tā ekspluatācija ir pieļaujama ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošanu. Pilsētas attīstības gaitā vēlama uzņēmuma pakāpeniska pārvietošana uz pārtikas produktu pārstrādes teritorijām.

4.7. NOLIKTAVU-KOMUNĀLĀS TERITORIJAS

4.7.1. Noliktavu-komunālās teritorijas (NT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam.

4.7.2. vispārĪgie izmantoŠanas noteikumi:

4.7.2.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta noliktavu un komunālajām teritorijām ir:

a) vispārīgās ražošanas uzņēmumi, kas nerada būtisku piesārņojumu,

b) darbnīcas,

c) noliktavas,

d) vairumtirdzniecības bāzes,

e) autostāvvietas un garāžas noliktavu teritorijas objektu apkalpei,

f) degvielas un gāzes uzpildes stacijas.

g) tehniskās apkopes stacija,

h) sabiedriskā garāža,

i) auto tirdzniecības iestāde,

j) tirdzniecības un vai apkalpes iestāde kā palīgizmantošana

4.7.2.2. zemesgabala minimālā platība - 1200 m2 liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus un izņemot inženierkomunikāciju apkalpes objektu teritorijas, kuru lielumu nosaka atbilstoši to funkcionēšanas nepieciešamībai,

4.7.2.3. zemesgabala (parceles) minimālā fronte - 15 m, ja tehnoloģiskajam procesam nav nepieciešama samazināta teritorija,

4.7.2.4. zemesgabala minimālā brīvā teritorija - 10 %,

4.7.2.5. zemesgabala maksimālais apbūves blīvums - 80 %,

4.7.2.6. apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, vēlams nepārsniegt 20 m,

4.7.2.7. pagalma nosacījumi:

a) priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus,

b) priekšpagalmā un sānu pagalmā nav pieļaujama uzglabāšana,

c) ja zemesgabals robežojas ar dzelzceļa zonu, nav nepieciešams pagalms gar dzelzceļa zonas robežu,

4.7.2.8. attālumi no citiem objektiem. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām,

4.7.2.9. sanitārās aizsargjoslas jāizvieto zemesgabala robežās. Sanitārajās aizsargjoslās nedrīkst izvietot sporta, atpūtas un veselības aizsardzības iestādes,

4.7.2.10. citi noteikumi:

a) atklātas uzglabāšanas laukumi ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu,

b) dzīvojamo objektu celtniecība šajās zonās nav pieļaujama.

4.7.3. IZŅĒMUMI:

4.7.3.1. NT-1 kolektīvās garāžas:

a) saglabājama esošā izmantošana,

b) pieļaujama garāžu modernizācija, vairākstāvu garāžu celtniecība, auto apkalpes objektu izvietošana,

4.7.3.2. NT-2 naftas bāzes teritorija:

a) pārveidojama par noliktavu teritoriju vai noliktavu-darījumu teritoriju,

b) iespējama degvielas uzpildes stacijas izvietošana,

c) atklātā glabāšana nosedzama ar necaurredzamu žogu.

4.8. LĪNIJBŪVJU IZBŪVES TERITORIJA (T).

4.8.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.8.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves līnijbūvju izbūves teritorijā (T), kas paredzēta ielu, laukumu un auto stāvlaukumu (TT) izbūvei, ir:

a) pilsētas nozīmes maģistrālā iela,

b) rajona nozīmes maģistrālā iela,

c) maģistrālā iela ar ierobežotu kravas transporta kustību,

d) vietējās nozīmes iela,

e) laukums,

f) autoosta,

g) autostāvlaukums.

 

Ielas, laukumi un autostāvlaukumi (TT) nozīmē līnijbūvju izbūves teritoriju, kur primārais izmantošanas veids ir pilsētas kopējās lietošanas transports (ielu tīkls) - autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana, autoosta un autostāvlaukumi.

4.8.1.2. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves līnijbūvju izbūves teritorijā (T), kas paredzēta dzelzceļa (TDz) izbūvei, ir:

a) dzelzceļa josla,

b) dzelzceļa stacija,

c) autostāvlaukums.

 

Dzelzceļš (TDz) nozīmē līnijbūvju izbūves teritoriju, kur primārais izmantošanas veids ir dzelzceļa transports un ar to saistītās ēkas un būves.

4.8.2. Ielu klasifikācija:

4.8.2.1. Pilsētas nozīmes maģistrālās ielas: Zemītes iela, Stacijas iela no Zemītes ielas līdz Gotlandes ielai, Gotlandes iela, Talsu iela no Kurzemes ielas līdz pilsētas robežai, Kurzemes iela, Tulpju iela, Raudas iela no Tulpju ielas līdz pilsētas robežai, Meža iela no Kurzemes ielas līdz Rīgas ielai, Rīgas iela, Dzelzceļa iela no Rīgas ielas līdz Jelgavas ielai, Jelgavas iela, Rūpniecības iela;

4.8.2.2. Rajona nozīmes maģistrālās ielas: Pasta iela, Talsu iela līdz Kurzemes ielai, Lielā iela, Pils iela, Dārza iela, Tidaholmas iela, Raudas iela līdz Tulpju ielai, Meža iela līdz Kurzemes ielai, Tirgus iela, Revolūcijas iela, Kandavas iela, Veļķu iela, Gravas iela līdz Rudens ielai, Rudens iela līdz Pilskalna ielai, Pilskalna iela no Rudens ielas līdz Talsu ielai, Kuldīgas iela līdz Tehnikas ielai, Tehnikas iela, Pļavas iela, Durbes iela, Alīnes iela līdz Ošu ielai, Ošu iela no Alīnes ielas līdz Durbes ielai;

4.8.2.3. Vietējās nozīmes ielas: visas pārējās ielas.

4.8.3. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.8.3.1. ielu šķērsprofili. Ielu aprēķina un tehniskie parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām teritoriju plānojumiem un ievērojot transporta būvju būvnormatīvu prasības:

a) jaunbūvējamu ielu un ielu rekonstrukcijas gadījumos ir jāievēro valsts normatīvo aktu prasības. Pamatattālumi starp ielu sarkanajām līnijām, izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus:

- pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām - 45 m,

- rekonstrukcijas gadījumā - 35 m;

- rajona nozīmes ielām - 25-35 m,

- rekonstrukcijas gadījumā - 16 m,

b) rekonstrukcijas gadījumā Tukuma pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir saglabājami vēsturiski izveidotie ielu platumi un to segumi;

c) pilsētas ielu, kā arī laukumu, atklātu autostāvvietu un ietvju, klātnēm jābūt ar cietu segumu;

4.8.3.2. veloceliņi var būt gan īpaši veidoti, gan nodalīti no esošās brauktuves vai ietves, to parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Veloceliņi ir veidojami pēc iespējas ar satiksmi maz noslogotās ielās.

4.8.3.3. Inženierkomunikācijas vēlams izvietot zem ietvēm vai sadalošajām joslām:

a) rekonstrukcijas gadījumos, konsultējoties Tukuma pilsētas ūvvaldē, jāizskata nepieciešamība izvietot krustojumos rezerves inženierkomunikāciju kanālus,

b) rekonstrukcijas gadījumos komunikāciju īpašniekiem vai valdītājiem ir pienākums sakārtot ielas telpu, lai komunikāciju elementi netraucētu satiksmi, gājēju kustību un kopējo vizuālo veidolu,

c) rekonstrukcijas gadījumos jāpielieto "peldošos" inženierkomunikāciju kontrolaku vākus,

4.8.3.4. brauktuvju noapaļojumu rādiusi veidojami saskaņā ar normatīvo aktu prasībām - pieslēgumos ar regulējamas kustības autoceļiem un maģistrālēm jāpieņem ne mazāki par 8 m, bet transporta laukumos - ne mazāki par 12 m, rekonstrukcijas apstākļos un vietējas nozīmes ielu krustojumos un pieslēgumos pieļaujams samazināt minētos lielumus attiecīgi līdz 5 un 8 m,

4.8.3.5. ietvju platums - saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, bez tam ietvju augstumam pie ielas braucamās daļas jābūt 0,12 m un ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo daļu, ne augstāku par 0,025 m,

4.8.3.6. veidojot jaunus ielu pieslēgumus, jāievēro, ka pieslēgums ir veidojams tikai par vienu kategoriju augstākas ielas vai zemākas kategorijas, piebrauktuves iespējams pieslēgt tikai pie vietējām ielām, ne tuvāk kā 50m no krustojuma,

4.8.3.7. gadījumos, kad jāveido pieslēgumi maģistrālajām ielām, vēlams veidot tām paralēlas blakusielas ar pieslēguma iespējām,

4.8.3.8. jaunbūvējamiem servisa objektiem vēlams izveidot apvienotu piebrauktuvi, lai samazinātu krustojumu skaitu,

4.8.3.9. visām ielām ir jāveido ielu apgaismojums,

4.9. REKREĀCIJAS TERITORIJAS.

4.9.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.9.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves rekreācijas izbūves teritorijā (B), ir:

a) sabiedriskie zaļumi (parki, skvēri) (BP),

b) meži, mežaparki (BM)

c) saimnieciskajai darbībai nepielietojamās teritorijas (BN)

d) bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanas teritorija (BB)

e) kapi (BK)

f) ūdens baseini (BŪ),

4.9.1.2. Rekreācijas teritorijas (B) nozīmē teritoriju, kur apbūve nav primārais izmantošanas veids, bet izmantošana lielākā vai mazākā mērā, atkarībā no attiecīgās izbūves teritorijas daļas specifikas, ir saistīta ar rekreāciju vai kvalitatīvas dabas vides nodrošināšanu.

4.9.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.9.2.1. pilsētas parki un skvēri (BP) nozīmē sabiedrības ērtības, veselības un labklājības labā apzaļumotu un labiekārtotu zemesgabalu vai tā daļu (parku, dārzu, skvēru, bulvāri), kas ir brīvi pieejams sabiedrībai, un var ietvert ar rekreāciju saistītas ēkas un būves:

a) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta pilsētas apstādījumu teritorijā, izriet no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības:

- teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves, kas nodrošina apskatāmās teritorijas funkcionēšanu,

- specifiska parku atrakciju apbūves,

- organizētas peldvietas,

- būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.c.),

- autostāvvietas saskaņā ar detālplānojumu, kas nepieciešamas parku un skvēru funkcionēšanai un apmeklētājiem,

b) priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) - 3 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk,

c) maksimālais stāvu skaits 2,

d) citi noteikumi. Parkos veidojamo gājēju celiņu parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, minimālais celiņa platums 0,75 m. Jāparedz iespējas pārvietoties cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām.

4.9.2.2. meži, mežaparki (BM) nozīmē sabiedrībai pieejamas ar mežu apaugušas pilsētas teritorijas un sabiedrībai pieejamas labiekārtotas mežaparku un aizsargājamas mežu teritorijas, kā arī ar attiecīgo izmantošanu saistītas būves,

Izmantošanas detalizācija:

a) apbūve nav pieļaujama, izņemot sezonas rakstura pagaidu būves iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanai, arī gājēju celiņus un laukumus,

b) nav pieļaujama jaunu inženierkomunikāciju trašu ierīkošana,

c) mežos nav atļauta saimnieciskā darbība, izņemot kopšanas cirtes, izņemot gadījumus, kad tiek veikta mežaparku rekonstrukcija, izstrādājot projektu.

4.9.2.3.dabas pamatnes teritorijas (saimnieciskajai darbībai nepiemērotās teritorijas) (BN) nozīmē apbūvei nepiemērotas teritorijas- palienu pļavas, erozijas apdraudētās teritorijas, pārmitrās teritorijas utml., kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana atkarībā no attiecīgās izbūves teritorijas daļas īpatnībām ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu, arī rekreāciju un vides aizsardzību.

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes izriet no teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības:

a) teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves,

b) organizētas peldvietas,

c) būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.c.),

4.9.2.4. bioloģiskās daudzveidības teritorijas (BB) ir saimnieciskajai darbībai nepiemērota teritorija, ar lielu biotopu daudzveidību, kas nav tipiska pilsētas teritorijai, kur nav paredzēta apbūve, bet īpatnējās teritorijas saglabāšana daudzveidības un izglītības nolūkiem,

Izmantošanas noteikumi:

a) teritorija saglabājama neskartā veidā,

b) vēlams izveidot nožogojumu un informatīvas zīmes,

c) iespējama pastaigas taku un platformu izveidošana,

4.9.2.5. kapi (BK) teritorijas, kurās vēsturiski ir tikuši veikti vai pašlaik tiek veikti apbedījumi:

a) izmantošanas noteikumi: teritorijas ir izmantojamas vienīgi kā kapsētas;

b) pieļaujama apkalpes būvju un autostāvvietu izvietošana;

c) būvlaide ir ne mazāk kā 6 m,

4.9.2.6. ūdens baseini (BŪ) nozīmē dabīgus vai mākslīgus sabiedrībai pieejamus ezerus, dīķus, upes strautus un grāvjus, ko izmanto virszemes ūdeņu notecei un rekreācijai.

DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

a) sanitārās prasības - peldvietas ir jāaprīko normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

b) ūdens baseinu krasta joslām jābūt labiekārtotām. Jāparedz pasākumi, kas novērš ūdens piesārņošanu ar virszemes ūdeņiem.

4.10. DARĪJUMU TERITORIJAS (D)

4.10.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.10.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves darījumu iestāžu teritorijā (D), ir:

a) darījumu iestāde;

b) tirdzniecības un pakalpojumu objekts;

c) pārvaldes iestāde;

d) kultūras iestāde;

e) zinātnes iestāde;

f) sporta būve;

g) degvielas uzpildes stacija;

h) automobīļu gāzes uzpildes stacija;

i) auto tirdzniecības iestāde;

j) individuālais darbs;

k) dzīvoklis kā palīgizmantošana;

4.10.1.2. darījumu teritorijas (D) nozīmē zemes gabalus, kur primārais zemes, ēku, būvju vai to daļu izmantošanas veids ir darījumu (komerciāla rakstura) iestādes: bankas, viesnīcas, biroji un kantori, gadatirgi, konferenču un izstāžu zāles, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti.

4.10.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.10.2.1. zemesgabala maksimālā apbūves blīvums:

a) zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi 60 %,

b) ar darījuma iestādēm 85 %,

Jauno (neizbūvēto) darījumu iestāžu teritoriju detalplānojumi var noteikt minimālo apbūves intensitāti, lai novērstu teritoriju ekstensīvu izmantošanu, kā arī paredzēt apbūves veikšanu pabeigtā formā (vienlaicīgi, bez dalīšanas posmos).

4.10.2.2. maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi, ja apbūve piekļaujas mazstāvu apbūvei, citās teritorijās 5 stāvi (bēniņus ieskaita stāvu skaitā, ja tos izmanto kādai atļautajai izmantošanai, izņemot palīgizmantošanu),

4.10.2.3. priekšpagalma dziļums - ne mazāks kā 3m, gar maģistrālajām ielām 6 m.

Attālumus līdz citiem objektiem nosaka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

4.10.2.4. palīgizmantošana (ārpustelpu glabāšana):

a) ārpustelpu glabāšana kā palīgizmantošana nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā,

b) jānožogo ar nepārtrauktu žogu,

4.10.2.5. gar lielceļiem un maģistrālēm, kā arī zemes gabalos, kas robežojas ar rūpniecības teritorijām, var pieļaut vieglas ražošanas objektu izvietošanu. Pieļaujama tādu esošo vieglās ražošanas uzņēmumu darbība un tādu jaunu uzņēmumu ierīkošana esošās ēkās, kas nerada apkārtējās vides piesārņojumu, nerada paaugstinātu trokšņa līmeni, kas vizuāli iekļaujas apkārtējā vidē un kuru apkalpei nav nepieciešams izmantot smago kravas transportu,

4.10.2.6. pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonā jāievēro normatīvo aktu prasības par kultūras pieminekļu aizsardzību.

4.10.3. IZŅĒMUMI:

4.10.3.1. D1 darījumu teritorija tirdzniecības objektu izvietošanai:

a) gar Pasta ielu ir saglabājama perimetrālā apbūve;

b) Pasta un Meža ielas stūrī vēlams izvietot vertikālu akcentu.

4.10.3.2. D2 darījumu teritorija tirdzniecības un apkalpes objektu izvietošanai:

a) pirms apbūves izstrādāšanas ir izstrādājams detālplānojums,

b) Kurzemes un Tulpju ielas krustojuma tuvējās teritorijās vēlams izvietot vertikālus akcentus,

4.10.3.3. D3 darījumu teritorija nelielu tirdzniecības objektu izvietošanai,

4.10.3.4. D4 darījumu teritorija sporta būvju un to apkalpojošo objektu izvietojumam:

a) pirms teritorijas apbūves nepieciešams izstrādāt detālplānojumu;

b) teritorija atrodas apbūves regulācijas zonā: ir jāveic ainavas un apbūves analīze, lai netiktu aizsegta pilsētas vēsturiskā centra panorāma,

4.10.3.5. D5 darījumu teritorija tirdzniecības un apkalpes objektu izvietošanai:

a) ēku galvenās fasādes ir orientējamas pret Zemītes ielu;

b) gar Zemītes ielu nav pieļaujama palīgēku un citu nevērtīgu ēku izbūve;

c) veicot jaunu apbūvi, ir jāveic ielas perspektīves analīze, lai veidotu vizuāli izteiksmīgu iebrauktuvi Tukumā.

4.11. JAUKTAS DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU TERITORIJAS

4.11.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.11.1.1. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves jauktās dzīvojamās un darījumu teritorijās (J), ir darījumu iestāde:

a) tirdzniecības un pakalpojumu objekts;

b) dzīvojamais nams;

c) individuālais darbs;

d) auto tirdzniecības iestāde;

e) vieglās ražošanas uzņēmums,

4.11.1.2. Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas (J) nozīmē zemes gabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir darījumu iestādes, tirdzniecības un pakalpojumu objekti, dzīvojamā apbūve. Pieļaujama vieglās ražošanas uzņēmuma, kas rada tikai nebūtisku piesārņojumu, izvietošana. Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas paredzētas gar Raudas ielu un pie Rūpniecības ielas.

4.11.2. DETALIZĒTI IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI:

4.11.2.1. maksimālais apbūves blīvums - 60 %, darījuma un vieglās ražošanas iestādēm - 85 %,

4.11.2.2. maksimālais stāvu skaits - 4 stāvi,

4.11.2.3. katrai izmantošanai ir jānodrošina sava piekļūšana;

4.11.2.4. atklāta uzglabāšana ir jānožogo ar necaurredzamu žogu;

4.11.2.5. pieļaujama tikai tādu darījuma objektu izvietošana, kas būtiski nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju vides kvalitāti;

4.11.2.6. vieglās ražošanas uzņēmuma izvietošanas gadījumā ir jāparedz pasākumi visa veida potenciālā piesārņojuma novēršanai, ieskaitot pasākumus ainavas degradācijas novēršanai;

 

5. nodaļa. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

5.1. VISPĀRĒJIE SKAIDROJUMI

Tukuma pilsētas teritorijā ir noteikta virkne valsts arheoloģijas, vēstures, kultūras, arhitektūras un pilsētbūvnieciskie pieminekļi. To apsaimniekošanu, jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu un to aizsardzības zonā nosaka valsts likumi un normatīvie akti:

5.1.1 kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka valsts normatīvie akti (1992.gada 12.februāra LR likumā "Par pieminekļu aizsardzību" (grozījumi 01.06.93.; 02.12.93; 09.02.95.) un 1992.gada 26.novembra lēmums "Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem"),

5.1.2. viens no galvenajiem Tukuma pilsētas attīstības mērķiem ir saglabāt un atjaunot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, kurā ietverti pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi,

5.1.3. kultūras pieminekļu īpašuma un izmantošanas tiesības:

5.1.3.1. kultūras pieminekļi var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā,

5.1.3.2. nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek izdarīta, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu,

5.1.3.3. aizliegts nodalīt viena kultūras pieminekļa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana,

5.1.4. fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā vai valdījumā. Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji. Kultūras pieminekļa īpašnieka vai valdītāja pienākums ir:

5.1.4.1. ievērot normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumus par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu;

5.1.4.2. informēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā vai valdījumā esošajam kultūras piemineklim.

5.2. ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKĻI

5.2.1. VALSTS AIZSARDZĪBĀ ESOŠO ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKĻU SARAKSTS:

- Nr. 2325. Tukuma senkapi. Tidaholmas un J.Raiņa ielas stūrī,

- Nr. 2327. Tukuma viduslaiku pils. Brīvības laukums 19,

- Nr. 2328. Tukuma pilskalns. Pilskalna ielā,

5.2.2. AIZSARDZĪBAS ZONAS:

5.2.2.1. Tukuma pilskalna aizsardzības zonas (50-100) robeža noteikta 100 m radiusā. Nav pieļaujama aizsardzības zonas turpmākā apbūve vai dārzu ierīkošana. Aizsardzības zona veidojama kā dabīga pļava.

5.2.2.2. Tukuma senkapu izvietojumu nepieciešams iezīmēt dabā ar īpašām piemiņas zīmēm. Teritorijas apbūve nav pieļaujama.

5.3. VĒSTURES PIEMINEKĻI

5.3.1. VĒSTURES PIEMINEKĻU SARAKSTS:

- 1905.gada revolūcijas dalībnieku - karavīru kapi. Kalna kapu nogāzē,

- Karavīru kapi. Pils ielā 13,

- Karavīru kapi. Kalna kapos, 3 vietā,

- Karavīru kapi. Katoļu kapos,

- Upuru piemiņas vieta 1941. un 1949.gada deportācijās izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem,

Pie Dzelzceļa stacijas Tukums II,

- Piemineklis "Māte-dzimtene" (aut. tēln. L.Līce) Kalna kapu nogāzē pie 1905.gada revolūcijas dalībnieku - karavīru kapiem,

- Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem. (aut. tēln. A.Dumpe) Jelgavas un Rūpniecības ielu krustojuma tuvumā,

- Piemineklis pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. (aut. tēln. K.Zemdega) Meža kapu piekājē,

- Dzelzceļa stacija Tukums I,

- Dzelzceļa stacija Tukums II,

- Lokomotīves Depo ēka. Pie dzelzceļa stacijas Tukums II,

- Durbes viduslaiku kājnieku viadukts. (akmens tilts pār gravu) Durbes muižas parkā.

5.3.2. AIZSARDZĪBAS ZONAS:

5.3.2.1. pieminekļi Nr.974.,975. un 976 atrodas Tukuma pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.

5.3.2.2. ap pieminekļiem Nr.978.,979.,980. un 981. ir 100 m aizsardzības zona, saskaņā ar LR likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23.pantu.

5.4. PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻI.

5.4.1. VALSTS AIZSARDZĪBĀ ESOŠO PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻU SARAKSTS - Nr.7453.

Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs XV-XIX gs.

Pieminekļa teritorijas robežu apraksts (saskaņā ar Kultūras ministrijas rīkojumu nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"; 29.10.1998.): Lielās ielas pāra numuru puses apbūve no Brīvības laukuma līdz 50.namam, Lielās ielas nepāra numuru puses apbūve no 43.nama līdz Dārza ielai, Dārza ielas pāra numuru puses apbūve, Talsu ielas nepāra numuru puses apbūve līdz Pauzera ielai, Talsu ielas pāra numuru puses apbūve no Smilšu ielas līdz Pasta ielai, Pasta ielas nepāra numuru puses apbūve līdz Elizabetes ielai, Elizabetes ielas pāra numuru puses apbūve līdz Brīvības laukumam, Brīvības laukuma austrumu puses apbūve līdz Pils ielai, Pils ielas pāra numuru puses apbūve līdz 6.namam, Pils ielas nepāra numuru puses apbūve no 7.nama līdz Brīvības laukumam, Brīvības laukuma dienvidu puses apbūve līdz Lielajai ielai.

5.4.2. AIZSARDZĪBAS ZONA.

Pilsētbūvniecības pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs XV-XIX gs" (valsts aizsardzības Nr.7453) aizsardzības zonas robežu apraksts:

no nekustamo īpašumu Lielā iela 51,53 robežpunktiem, šķērso Lielo ielu līdz nekustamam īpašumam Lielā iela 36, pa tā robežu līdz nekustamam īpašumam Lielā iela 32, šķērso Pauzera ielu; pa Pauzera ielas sarkano līniju gar nekustamiem īpašumiem Lielā iela 28b, Pauzera iela 7, 5, 3, Zirgu iela 13, 11; šķērso Pauzera ielu ; gar nekustamo īpašumu Pauzera iela 2, Talsu iela 47 , šķērso Talsu ielu no nekustamā īpašuma Talsu iela 47 uz nekustamā īpašuma Talsu iela 48 robežpunktu; pa Talsu ielas sarkano līniju gar nekustamiem īpašumiem Talsu iela 50, 52, 54, 56, 58 robežām; šķērso Annas ielu; pa Annas ielas sarkano līniju gar nekustamo īpašumu Annas iela 13 robežu; šķērso Annas ielu; pa nekustamo īpašumu Annas iela 14, 12, 10, 8, 6a, 6, Smilšu iela 34, 32 robežām; šķērso Smilšu ielu uz nekustamā īpašuma Miera iela 5 robežpunktu, šķērso nekustamo īpašumu Miera iela 3 un Miera ielu taisnā līnijā uz nekustamā īpašuma Miera iela 2c; pa nekustamo īpašumu Miera iela 2c, Magoņu iela 4 robežām; taisnā līnijā šķērso nekustamos īpašumus Lauku iela 32, 30, pa nekustamo īpašumu Lauku iela 28, 26, 24 robežām; šķērso Aleksandra ielu, pa nekustamo īpašumu Aleksandra iela 2, Lauku iela 20a, 18, 16, 12, 10a; pa nekustamo īpašumu Lauku iela 10a, 10 robežām; šķērso Jāņa ielu uz nekustamā īpašuma Lauku iela 8 robežpunktu, pa Lauku ielas sarkano līniju pa nekustamo īpašumu Lauku iela 8, 6, 4, 2, 2a robežām, šķērso Raudas ielu uz nekustamā īpašuma Raudas iela 6 robežpunktu; šķērso nekustamos īpašumus Meža iela 2, Pasta iela 9; pa Pasta ielas sarkano līniju; šķērso Pasta ielu; pa nekustamā īpašuma Rīgas iela 2 robežu, šķērso Rīgas ielu; pa nekustamā īpašuma Pasta iela 29 robežu; pa Pasta ielas sarkano līniju pa nekustamo īpašumu Pasta iela 28, 30, 30a, 32, 34 robežām; pa nekustamā īpašuma Pasta iela 34 robežu līdz Tukuma pilsētas 4.kadastra grupas robežai; pa Tukuma pilsētas 4.kadastra grupas robežu līdz nekustamā īpašuma Lielā iela 51 robežpunktam.

5.4.3. SVARĪGĀKIE AIZSARGĀJAMIE PILSĒTBŪVNIECISKIE ELEMENTI:

a) vēsturiskā apbūves plānojuma struktūra,

b) telpiskais izveidojums,

c) ainava un tās mērogs,

d) panorāmas un siluets,

e) apzaļumojumu sistēma,

f) laukumu apbūve un telpiskais izveidojums,

g) kvartālu telpiskā organizācija,

h) seno celtņu konstrukcijas kultūras slānī,

i) raksturīgais reljefs un ūdeņi,

j) ēku proporcijas,

k) ēku fasādes elementi.

5.5. ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI

5.5.1. VALSTS AIZSARDZĪBĀ ESOŠO ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻU SARAKSTS:

- Nr.6843. Tukuma luterāņu baznīca. Brīvības laukumā 1,

- Nr.6844. Tukuma pils tornis un ārsienas fragments. Brīvības laukumā 19,

- Nr.6845. Durbes muižas apbūve. M.Parka ielā 7, Durbes muižā,

- Nr.6846. Pils. M.Parka ielā 7, Durbes muižā,

- Nr.6847. Kalpu māja. M.Parka ielā 7, Durbes muižā,

- Nr.6848 Parks. M.Parka 7, Durbes muižā.

5.5.2. AIZSARDZĪBAS ZONA:

5.5.2.1. Durbes muižas un parka ansambļa aizsardzības zonas robeža noteikta 100 m rādiusā ap minēto arhitektūras pieminekli,

5.5.2.2. Tukuma pils paliekas un Tukuma luterāņu baznīca atrodas Tukuma pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.

5.6. MĀKSLAS PIEMINEKĻI

5.6.1. VALSTS AIZSARDZĪBĀ ESOŠO MĀKSLAS PIEMINEKĻU SARAKSTS:

- Nr.4430.Baznīcēnu soli (38). Tukuma luterāņu baznīcā, Brīvības laukumā 1,

- Nr.4431.Ērģeļu luktas. Tukuma luterāņu baznīcā, Brīvības laukumā 1,

- Nr.4432.Ērģeles. Tukuma luterāņu baznīcā, Brīvības laukumā 1,

- Nr.4439.Vitrāža "Apustulis Pāvils un evanģēlists Marks".Tukuma luterāņu baznīcā, Brīvības laukumā 1,

- Nr.4440.Vitrāža "Apustulis Jānis un apustulis Pēteris".Tukuma luterāņu baznīcā, Brīvības laukumā 1,

- Nr.4441.Vitrāža "Kristus". Tukuma luterāņu baznīcā, Brīvības laukumā 1,

- Nr.4442.Vitrāža "Labais gans". Tukuma luterāņu baznīcā, Brīvības laukumā 1,

- Nr.4443. Ērģeļu prospekts. Tukuma katoļu baznīcā, Jaunā iela 2,

- Nr.4446. Virotņu altāris ar gleznojumiem. Tukuma katoļu baznīcā, Jaunā iela 2.

5.7. VISPĀRĒJIE APBŪVES NOTEIKUMI:

5.7.1. jebkuri projektēšanas, remonta, restaurācijas un citi būvdarbi kultūras pieminekļos un pilsētbūvniecības pieminekļu apbūves aizsardzības un regulācijas teritorijās jāsaskaņo valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Tukuma rajona inspektoru un pilsētas būvvaldi,

5.7.2. jaunu objektu celtniecība kultūras pieminekļu aizsardzības zonās ir pieļaujama, tikai saglabājot vēsturiski izveidojušās mēroga proporcijas un būvmateriālus,

5.7.3. kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju,

5.7.4. kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un rekonstruējami tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē. Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļa pārveidošanas, arī arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē,

5.7.5. uzsākot jebkādu saimniecisko darbību pilsētas vēsturiskajā centrā, ir jāsaskaņo ar Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas Tukuma rajona nodaļu un jāsaņem Arhitektūras-plānošanas uzdevums pilsētas būvvaldē. Būvprojekti izstrādājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet īpaši saskaņojami skiču stadijā un tehniskā projekta stadijā Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijā,

5.7.6. rekonstrukcijas gadījumā ielas malā novietotās ēkas ir atjaunojamas iepriekšējā veidolā, jaunbūves gadījumā ir jāievēro bijušās vai blakus esošo ēku proporcijas (augstuma un ēkas platuma proporcija, fasādes un jumta proporcija), galvenās augstumu atzīmes (jumta augstums, dzegas augstums, logu un durvju augstumi, dekoratīvo elementu augstumi), kā arī ēkas apdarē jāpielieto raksturīgie dekoratīvie elementi, ko nosaka arhitektūras-plānošanas uzdevumā,

5.7.7. perimetrālās apbūves gadījumā ir jāsaglabā šis apbūves veids,

5.7.8. Tukuma vēsturiskā centra aizsardzības zonā jaunbūvēm ir jāievēro apkārtējo ēku proporcijas un galvenās augstuma atzīmes, tās nedrīkst aizsegt esošos vērtīgos skatu punktus uz pilsētas vēsturisko centru. Papildus ir jāveic skatu punktu analīze,

5.7.9. pirms būvniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc,

5.7.10. lēmumu par atļauju nojaukt ēku pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā pieņem komisija, kuras sastāvā jābūt kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektoram (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Tukuma rajona inspektors), kā arī Tukuma pilsētas domes pārstāvjiem. Lai izlemtu jautājumu par ēkas nojaukšanu, tās īpašniekam vai valdītājam jāiesniedz komisijai kompetentu speciālistu (sertificētu arhitektu) izstrādāts iepriekšējās vēsturiskās un arhitektoniskās izpētes materiāls un detalizēts atzinums par ēkas konstrukciju stāvokli. Ēkas nojaukšanai jānotiek kompetenta speciālista vadībā, lai varētu fiksēt un saglabāt vērtīgas un slēptas vēsturiskas būvdetaļas un atradumus.

5.7.11. APBŪVES REGULĀCIJAS ZONAS noteiktas Pauzeru pļavu apbūvei, jaunveidojamā ezera krastu apbūvei:

5.7.11.1. projektējot apbūvi vēsturiskā centra apbūves regulācijas zonas tajā daļā, kas neietver aizsargājamos kultūras pieminekļus un to aizsardzības zonas, nedrīkst pasliktināt ainavas kvalitāti,

5.7.11.2. tās nodrošināšanai apbūvētājam ir jākonsultējas pašvaldībā un valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijā un jāsaņem īpašus noteikumus, kā arī jāveic ainavas analīze,

5.7.11.3. apbūvējot apbūves regulācijas zonas ir jāsaglabā galvenie skatu punkti uz pilsētas vēsturisko centru,

5.7.11.4. jaunbūvju apjomi nedrīkst aizsegt pilsētas vēsturiskā centra panorāmu, tiem ir jābūt projektētiem, pielietojot augstvērtīgus būvmateriālus atbilstošā arhitektoniskā veidolā.

 

II DAĻA. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

1.nodaļa. Projektēšanas atļauja,

Tās saņemšanas kārtība

1.1. Visa veida būvniecība Tukumā ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Tukuma pilsētas apbūves noteikumiem, Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu un detālplānojumiem, kas pieņemti kā saistošie noteikumi,

1.2. Pirms iecerētās būvniecības nepieciešams būvvaldē iesniegt iecerētās būvniecības pieteikumu un zemes un īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus:

1.2.1. būvniecības ierosinātāja (zemes īpašnieka vai nomnieka) sagatavotu būvniecības pieteikumu- uzskaites karti vai lūgumu izskatīt būvniecības priekšlikumu, un tā īsu izklāstu ar projektēšanas programmu, būvniecības ieceres galvenajiem parametriem, nepieciešamo inženierapgādi u.c. datiem;

1.2.2. zemesgabala robežu plānu;

1.2.3. zemesgabala īpašuma (zemesgrāmata) vai nomas tiesības apliecinošus dokumentus;

1.2.4. nekustamā īpašuma tehniskās inventarizācijas lietu, ja ir paredzēta esošo ēku vai būvju restaurācija, rekonstrukcija, renovācija vai remonts;

1.2.5. iespēju robežās grafisko materiālu būvniecības priekšlikuma ilustrēšanai;

1.2.6. kopīpašnieku rakstiska piekrišana, ja paredzēts veikt projektēšanas darbus kopīpašumā.

1.3. Gadījumos, kad iecerētā būvniecība atbilst normatīvo aktu noteiktajām prasībām, Tukuma pilsētas apbūves noteikumu prasībām, Tukuma pilsētas teritorijas plānojumam un spēkā esošiem detālplānojumiem, pozitīva būvvaldes lēmuma gadījumā pilsētas galvenais arhitekts izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai pozitīvu atzinumu par būvniecības ierosināšanu, kas uzskatāmi par pamatu būvprojektēšanai.

1.4. Saņemot plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai būvvaldes atzinumu, būvniecības ierosinātājs par būvatļauju maksā pašvaldības nodevas 1.iemaksu (40% apmērā) atbilstoši Tukuma pilsētas saistošajiem noteikumiem.

1.5. Ja būvniecības priekšlikums paredz sabiedrībai nozīmīgu objektu būvniecību (liela mēroga jaunbūvju, rekonstrukciju, restaurāciju un maģistrālo inženiertīklu būvēm) vai iesniegts priekšlikums par pašvaldības valsts īpašumā esošā zemesgabala attīstību, vai būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, vai arī būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību, būvvalde iesniedz būvniecības priekšlikumu kopā ar savu atzinumu izskatīšanai Tukuma pilsētas domē.

1.6. Atbilstoši MK prasībām būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

1.7. Gadījumos, kad būvniecību ir iecerēts veikt neapbūvētas teritorijās vai teritorijās, kur iepriekš nav izstrādāti detalizēti teritorijas plānojumi, Tukuma pilsētas domes būvvalde ir tiesīga pieprasīt detālplānojuma izstrādāšanu.

1.8. Ja iesniegti vairāku personu attīstības, būvniecības priekšlikumi kādam konkrētam pašvaldības zemesgabalam, Tukuma pilsētas dome organizē konkursu labākā attīstības, būvniecības priekšlikuma izvēlei.

1.9. Projektēšanas atļaujas noilgums.

Plānošanas un arhitektūras uzdevums tiek izsniegts uz vienu gadu, būvvaldes atzinums uz noteikto laiku, un zaudē spēku, ja:

1.9.1. noteiktajā laikā kopš izsniegšanas brīža būvprojektēšanas darbi nav uzsākti,

1.9.2. tiek veikti grozījumi Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā vai izstrādāts apgūstamās teritorijas detālplanojums, kas paredz cita veida apbūvi.

 

2.nodaļa. Būvprojekta izstrādāšana, saskaņošana un akceptēšana

2.1. Būvprojekta izstrādāšanai pasūtītājam jāsagatavo projektēšanas izejmateriāli, kas pievienojami būvprojektam:

2.1.1. būvvaldes izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums vai atzinums;

2.1.2. topogrāfiskais plāns digitālā un izdrukas veidā, kas izgatavots LKS - 92 un Baltijas augstumu sistēmā, valstī pieņemtajos topogrāfiskajos apzīmējumos un datu līmeņos. Topogrāfiskā plāna vienu eksemplāru izdrukas veidā ar inženiertehnisko dienestu oriģināliem saskaņojumiem un digitālā faila (.dgn.) veidā jāiesniedz Būvvaldē.

2.1.3. valsts un pašvaldības institūciju izsniegtie tehniskie noteikumi, ja tie prasīti plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai būvvaldes atzinumā, par būvniecības ierosināšanu.

2.2. Tehnisko noteikumu nepieciešamību nosaka būvvalde, atzīmējot plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai būvvaldes atzinumā, pamatojoties uz MK noteikumiem, uz projektējamā objekta specifikas un novietnes pilsētā.

2.3. Tehniskos noteikumus izsniedz:

2.3.1. Valsts kultūras un pieminekļu inspekcija, ja izstrādā projektus:

a) Tukuma pilsētas vēsturiskajā centrā, tā aizsardzības zonā;

b) kultūras pieminekļu kapitālajam remontam, restaurācijai, rekonstrukcijai vai pārbūvei;

c) valsts (un vietējās) nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās;

d) ēku, kas ir arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas, restaurācijai, rekonstrukcijai vai pārbūvei;

2.3.2. Ventspils reģionālā vides pārvalde, ja paredzēts projektēt:

a) vides un dabas resursu aizsargjoslās saskaņā ar aizsargjoslu likumu;

b) automašīnu novietni, t.i., stāvvietas vai garāžas, izņemot savrupmāju dzīvojamās teritorijās un apbūves noteikumos atļautajos apjomos projektējamās,

c) degvielas uzpildes staciju;

d) lokālas katlu mājas;

e) ražošanas, komunālos, lopkopības, lauksaimniecības uzņēmumus;

f) kapsētas (tai skaitā dzīvnieku kapsētas);

g) ūdens ņemšanas vietas, būves, attīrīšanas iekārtas utml.;

h) augsnes virskārtas uzbēršanu (vai norakšanu) vairāk par 30cm;

i) teritorijas meliorāciju un esošo meliorācijas sistēmu atjaunošanu;

j) meža zemju transformācijas gadījumos;

2.3.3. VAS Valsts autoceļu direkcija, ja paredzēts izstrādāt:

a) automašīnu novietnes projektu, izņemot savrupmāju dzīvojamās teritorijās apbūves noteikumos atļautajos apjomos;

b) degvielas uzpildes stacijas projektu;

c) jaunu ielu un ceļu projektus, esošo ielu un ceļu pārbūves un remonta projektus;

d) jaunas iebraukšanas vietas zemesgabalos;

e) projektus (t.sk.reklāmas) ielu sarkanajās līnijās, ceļu, ielu aizsardzības joslās;

2.3.4. VAA Sabiedrības veselības aģentūra, ja paredzēts projektēt:

a) veselības aizsardzības iestādi;

b) pirmsskolas bērnu iestādi, skolu vai citu izglītības iestādi;

c) sporta iestādi;

d) tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, pakalpojumu uzņēmumu;

e) ražošanas vai pārstrādes, komunālo, lopkopības, lauksaimniecības uzņēmumu;

f) degvielas uzpildes staciju;

g) ūdens ņemšanas vietas, būves, attīrīšanas iekārtas;

h) kapsētas (t.sk.dzīvnieku kapsētas);

i) dzīvojamās mājas (t.sk.ģimeņu mājas);

j) sanitārajās aizsargjoslās;

2.3.5. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ja paredzēts projektēt:

a) dzīvojamās ēkas un būves,

b) saimniecības ēkas un būves,

c) publiskās ēkas un būves,

d) ražošanas, komunālās ēkas un būves,

2.3.6. Lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas sistēmu pārvalde, ja paredzēts projektēt:

a) teritoriju meliorāciju un esošo meliorācijas sistēmu atjaunošanu,

b) šķērsojot meliorācijas sistēmu,

c) ierīkojot ūdenskrātuves.

2.3.7. VAS "Latvenergo" DET Tukuma tīklu rajons, ja paredzēts projektēt:

a) pieslēgumu pie maģistrāliem tīkliem,

b) esošo tīklu rekonstrukciju,

c) šķērsojot inženierkomunikācijas,

2.3.8. SIA "Lattelekom", ja paredzēts projektēt:

a) pieslēgumu pie maģistrāliem tīkliem,

b) esošo tīklu rekonstrukciju,

c) šķērsojot inženierkomunikācijas,

2.3.9. AS " Latvijas Dzelzceļš", ja paredzēts projektēt:

a) dzelzceļa aizsargjoslā,

b) šķērsojot dzelzceļa līniju,

2.3.10. VAS "Latvijas Propāna gāze", ja paredzēts projektēt:

a) pieslēgumu pie maģistrāliem tīkliem,

b) esošo tīklu rekonstrukciju,

c) šķērsojot inženierkomunikācijas

2.3.11. P/SIA "Tukuma ūdens", ja paredzēts projektēt:

a) pieslēgumu pie maģistrāliem tīkliem,

b) esošo tīklu rekonstrukciju,

c) šķērsojot inženierkomunikācijas

2.3.12. P/SIA "Tukuma siltums", ja paredzēts projektēt:

a) pieslēgumu pie maģistrāliem tīkliem,

b) esošo tīklu rekonstrukciju,

c) šķērsojot inženierkomunikācijas

2.3.13. Tukuma pilsētas ainavu arhitekte, ja paredzēts projektēt pilsētas parku un skvēru teritorijās,

2.4. Ja būvniecības ieceres īstenošanai paredzēts izcirst kokus, tad nepieciešams atzinums no Tukuma pilsētas domes Vides un pieminekļu aizsardzības komisijas.

2.5 Izstrādāto būvprojektu, kas atbilst visām normatīvo aktu prasībām, Tukuma pilsētas apbūves noteikumiem, Tukuma pilsētas teritorijas plānojumam un spēkā esošajiem detālplānojumiem, akceptē būvvalde:

2.5.1. būvprojektā jābūt attiecīgo iestāžu saskaņojumiem, ja tas prasīts izsniegtajos tehniskajos noteikumos vai ja būvprojektā ir atkāpes no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2.5.2. būvvalde pieprasa būvprojekta ekspertīzi MK noteiktajos gadījumos, kā arī tad ja būvprojektā ir paredzētas netipiskas konstrukcijas vai būvmateriāli, ja ir pielietotas netipiskas projektēšanas metodes, ja projektējamais objekts rada palielinātu piesārņojumu vai palielina riska faktoru, ja izvēlētais arhitektoniskais veidols ir pretrunā ar apkārtējo pilsētas vidi;

2.5.3. būvprojekts tiek akceptēts ar spiedogu - "AKCEPTĒTS", ar Tukuma pilsētas būvvaldes vadītāja, galvenā arhitekta parakstu un ierakstu būvprojektu akceptēšanas reģistrācijas žurnālā. Papildus akceptam var būt amatpersonas piezīmes par būvdarbu veikšanu, kuras jāievēro izpildītājam:

2.5.3.1. ģimeņu māju būvprojektus, tai skaitā saimniecības ēkas un maza, nenozīmīga apjoma būvprojektus (tai skaitā arī inženierkomunikācijas), saskaņo, akceptē Tukuma pilsētas būvvaldes vadītāja, pilsētas galvenā arhitekte;

2.5.3.2. publisko, ražošanas, komunālo, inženiertehnisko ēku un būvju, maģistrālo inženiertīklu, ielu, ceļu projektus saskaņo Tukuma pilsētas galvenā arhitekte, akceptē Tukuma pilsētas būvvalde;

2.5.4. būvvaldes akcepts oriģinālā tiek veikts uz 3 būvprojekta eksemplāriem - uz ģenerālplāna lapas, no kuriem vienu eksemplāru - būvprojekta kopiju ar saskaņojumu oriģināliem projektētājs iesniedz būvvaldē glabāšanai arhīvā;

2.5.5. būvvaldes arhīvā iesniedzamajam būvprojekta eksemplāram jābūt iesietam cietos vākos,

2.6. Ja būvniecības darbi nav uzsākti divu gadu laikā pēc būvprojekta akceptēšanas, akceptēšana ir jāveic atkārtoti.

2.7. Būvprojekta sastāvam ir jābūt atbilstošam normatīvo aktu prasībām un atbilstoši īpašām prasībām, ja tās noteiktas plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai būvvaldes atzinumā par būvniecības ierosināšanu.

 

3.nodaļa. Būvatļaujas saņemšana un būvniecības gaita

3.1. Jebkurai būvei Tukuma pilsētā (neatkarīgi no īpašuma formas) pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem noteikta parauga noformēta būvatļauja. To izsniedz Tukuma pilsētas būvvaldes būvinspektors uz noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta pamata. Par būvatļaujas izsniegšanu pasūtītājam pilsētas budžetā jāmaksā pašvaldības nodevas 2.iemaksa (60 % apmērā) atbilstoši Tukuma pilsētas saistošajiem noteikumiem.

3.2. Lai noformētu būvatļauju, būvētājam jāiesniedz būvinspektoram:

3.2.1. iesniegums uz veidlapas 2 eksemplāros;

3.2.2. noteiktā kārtībā saskaņots un akceptēts būvprojekts;

3.2.3. zemes gabala īpašuma vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinoši dokumenti;

3.2.4. sertificēta būvdarbu vadītāja saistību raksts par darbu izpildi atbilstoši akceptētam būvprojektam;

3.2.5. sertificēta būvuzrauga saistību raksts par darbu izpildes kontroli atbilstoši akceptētajam projektam un būvnormatīviem;

3.2.6. līgums ar būvuzņēmēju par darbu izpildi;

3.2.7. līgums par autoruzraudzības noformēšanu publiskām ēkām un būvēm, publiskām restaurējamām un rekonstruējamām būvēm, maģistrālajām inženierkomunikācijām un citām ēkām un būvēm, ja to pieprasa Tukuma pilsētas būvvalde;

3.2.8. pirms būvniecības uzsākšanas būvvaldē ir jāreģistrē būvdarbu un autoruzraudzības žurnāli, ja to nepieciešamību nosaka būvvalde,

3.2.9. būvatļauja tiek izdota uz norādīto laiku vai uz vienu gadu.

3.3. Būvatļauju anulē, ja:

3.3.1. būvdarbi nav uzsākti līdz norādītajam termiņam;

3.3.2. būvlaukumā nav ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības,

3.4. Būvatļauja tiek apturēta, ja būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptētā būvprojekta.

3.5. Vispārējo būvuzraudzību Tukuma pilsētā veic Tukuma pilsētas būvvalde, Tukuma pilsētas būvinspektors un būves pasūtītāja (būvētāja) pārstāvis - sertificēts būvuzraugs, kuri kontrolē būvdarbu vadīšanu un izpildes kvalitāti, būvdarbu atbilstību spēkā esošajām prasībām.

3.6. Pirms projektā paredzēto zemes rakšanas darbu uzsākšanas uz transporta būvēm vai to tiešā tuvumā, par tiesībām veikt darbus Tukuma pilsētas teritorijā būvētājam jānoformē atļauja Tukuma pilsētas domes komunālajā nodaļā atbilstoši Tukuma pilsētas saistošajiem noteikumiem. Rakšanas darbi saskaņojami arī ar privātīpašumā esošās zemes īpašniekiem.

3.7. Būvētājam būvvaldes būvinspektoram jāiesniedz paziņojums pēc būves galīgās pabeigšanas.

3.8. Ja būvniecības laikā rodas būtiskas nesaistes ar projekta dokumentāciju, fasāžu risinājumu vai ja tiek mainītas būvkonstrukcijas, būvētājam obligāti ir jāsaskaņo izmaiņas dokumentācijā ar projekta autoru, ar Tukuma pilsētas galveno arhitektu un, ja nepieciešams, ar Tukuma pilsētas būvvaldi.

3.9. Būvvalde, būvinspektors var veikt būves apskati un dot slēdzienu par darbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam. Būvvaldes, būvinspektora un citu uzraudzības dienestu atklātie pārkāpumi, kas fiksēti priekšrakstos, aktos vai ierakstos darbu veikšanas vai autoruzraudzības žurnālos, ir novēršami nekavējoties vai līdz norādītajam termiņam, par ko darbu vadītājam jāpaziņo būvvaldei.

3.10. Par visām izmaiņām būvētāja - būvuzņēmēja attiecībās (atbildīgo personu atlaišanu, aizvietošanu) jāpaziņo būvvaldei.

3.11. Par patvaļīgi uzsāktu jaunu būvniecību, pārplānošanu, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju un nojaukšanu, ko fiziska vai juridiska persona ir uzsākusi bez attiecīgas Tukuma pilsētas būvvaldes būvatļaujas, vai būvniecību, kura tiek veikta ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta, tiek piemērots sods atbilstoši LR spēkā esošam Administratīvo pārkāpumu kodeksam.

3.12. Būvdarbu gaitā būvlaukumam ir jābūt iežogotam. Pie publisko ēku un būvju būvlaukumiem ir jābūt izvietotai informācijai par jaunbūvējamo objektu un būvuzņēmēju.

3.13. Būvju obligātā civiltiesiskā apdrošināšana ir veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.14. Pēc visu būvdarbu pabeigšanas būves īpašnieka pienākums ir pasūtīt uzbūvētā objekta tehniskās inventarizācijas dokumentus.

3.15. Inženierkomunikāciju izbūves darbu veicējam savlaicīgi jāveic izpilduzmērījumi, kas digitālā un izdrukas veidā ar attiecīgo dienestu oriģināliem saskaņojumiem ir jāiesniedz būvvaldē saskaņā ar Tukuma pilsētas saistošajiem noteikumiem.

3.16. Pēc būvdarbu un labiekārtošanas darbu pabeigšanas ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

3.17. Ja ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā ziemas periodā, labiekārtošanas darbi jāpabeidz termiņā, kas norādīts ēku un būvju pieņemšanas ekspluatācijā aktā.

 

4.nodaļa. Nelietojamo būvju atjaunošana, konservācija vai nojaukšana

4.1. Īpašniekiem vai valdītājiem, kuru būves ir kļuvušas nelietojamas (sagruvušas, izdegušas, izpostītas u.tml.), atbilstoši Civillikuma prasībām tās jānojauc vai jāsaved kārtībā.

4.2. Valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu nojaukšana, konservācija un atjaunošana veicama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par pieminekļu aizsardzību.

4.3. Īpašniekam vai valdītājam ir jāiesniedz būves konservācijas projekts ar norādītiem drošības pasākumiem un būves daļu vizuālo noformējumu. Projekts ir jāakceptē būvvaldē.

4.4. Būves nelietojamību un tās atjaunošanas, konservācijas vai nojaukšanas termiņu atkarībā no būves stāvokļa, apjoma un sarežģītības nosaka Tukuma pilsētas būvvalde vai domes izveidota komisija saskaņā ar Tukuma pilsētas saistošajiem noteikumiem.

4.5. Ja noteiktajā termiņā nelietojamās būves īpašnieks vai valdītājs neizpilda būvvaldes vai komisijas lēmumu, tad Tukuma pilsētas dome pieņem lēmumu par nelietojamās būves nojaukšanu un nojaukšanas izdevumu piedzīšanu no būves īpašnieka vai valdītāja.

4.6. Būvju nojaukšanai nepieciešama būvvaldes izsniegta būvatļauja. Tās saņemšanai iesniegumam jāpievieno atbilstoši izstrādāts un būvvaldē akceptēts būvju nojaukšanas projekts.

4.7. Nojaukto būvju vietas pilnīgi jānotīra un jānolīdzina. Būves nojaukšanas fakts noformējams ar attiecīgu komisijas aktu.

4.8. Ja būvju nojaukšanas laikā tiek aizņemtas transporta būves, par darbu veikšanu Tukuma pilsētā nepieciešams saņemt atļauju Tukuma pilsētas domes komunālajā nodaļā saskaņā ar Tukuma pilsētas saistošajiem noteikumiem "Par transporta būvju aizsardzību Tukuma pilsētā".

 

5.nodaļa. Tukuma apbūves noteikumu stāšanās spēkā, grozīšanas un papildināšanas noteikumi

5.1. Tukuma apbūves noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā un pēc saistošo noteikumu izlikšanas redzamā vietā Tukuma pilsētas domes ēkā. Tukuma apbūves noteikumi ir apskatāmi un darbojas vienoti ar Tukuma teritorijas plānojumu.

5.2. Apbūves noteikumu darbība. Ja kāda nodaļa vai punkts tiek atzīti par spēkā neesošiem, pārējā apbūves noteikumu daļa saglabā spēku.

5.3. Publiskums. Tukuma apbūves noteikumi ir pieejami Tukuma pilsētas būvvaldē visiem interesentiem. Informācija par apbūves noteikumu grozījumu izstrādāšanu tiek paziņota laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.4. Tukuma apbūves noteikumu grozījumi veicami:

5.4.1. vienlaikus ar jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanu vai esošā plānojuma grozījumu sagatavošanu,

5.4.2. grozīšanu var pamatot un veikt arī ar detālplānojumu, ievērojot plānojuma izstrādāšanas procedūru atbilstoši MK noteikumiem,

5.4.3. īpašos gadījumos - neizstrādājot attiecīgu teritorijas plānojumu, pieļaujama Tukuma apbūves noteikumu grozīšana ar Tukuma pilsētas domes lēmumu, ievērojot teritorijas plānojumu grozījumu izstrādāšanas procedūru,

5.4.4. apbūves noteikumu grozījumi negroza normatīvo aktu noteiktās prasības.

5.5. Tukuma apbūves noteikumu papildinājumi ir veicami, izstrādājot detālplānojumus. Tukuma pilsētas būvvaldē ir iespējams iepazīties ar spēkā esošo detālplānojumu sarakstu, kur uzrādītas prasības, kas precizē šos Tukuma apbūves noteikumus, kā arī citus noteikumus, kas pamatoti ar detālplānojumu.

 

6.nodaļa Atbildība par apbūves noteikumu neievērošanu

6.1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura pārkāpj Tukuma apbūves noteikumus, ir sodāma saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

6.2. Fiziskajām un juridiskajām personām par šo saistošo noteikumu nepildīšanu tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods līdz Ls 50.

6.3. Par saistošo noteikumu "Tukuma apbūves noteikumi" pārkāpumiem administratīvos protokolus ir tiesīgas sastādīt Tukuma pilsētas domes būvvaldes amatpersonas, pašvaldības policijas darbinieki u.c. domes pilnvarotas personas.

6.4. Administratīvo pārkāpumu lietas, pamatojoties uz attiecīgo amatpersonu sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem, izskata Tukuma pilsētas domes administratīvā komisija.

6.5. 6.3.punktā minētās amatpersonas pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot noteikta parauga kvīti, var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

6.6. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai ir pienākums novērst Tukuma apbūves noteikumu pārkāpumu.

Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs J.Šulcs

  
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Tukuma pilsētas teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku Izdevējs: Tukuma pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 6Pieņemts: 24.10.2002.Stājas spēkā: 23.11.2002.Zaudē spēku: 11.12.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 171, 22.11.2002.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
68622
23.11.2002
424
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. 		Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti 		Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
X logo facebook logo youtube logo instagram logo RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
 © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"