Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu

Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"

Izdarīt likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 2.pantā vārdus "papildinātais mazais valsts ģerbonis" ar vārdiem "vidējais valsts ģerbonis".

2. Izteikt 3. un 4.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. (1) Mazais valsts ģerbonis ir vairogs ar horizontālu dalījumu vidū un vertikālu dalījumu tā apakšējā daļā. Vairoga augšējā daļā uzlecošas zelta saules puse zilā laukā; apakšējās daļas labajā pusē uzslējies un pret vairoga kreiso pusi pavērsts sarkans lauva sudraba laukā (Kurzemes un Zemgales simbols); apakšējās daļas kreisajā pusē - pret vairoga labo pusi pavērsts sudraba grifs ar zelta mēli un ar sudraba zobenu labajā ķetnā sarkanā laukā (Vidzemes un Latgales simbols). Virs vairoga puslokā trīs piecstarainas zelta zvaigznes.

(2) Vidējais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kas apņemts ar diviem dabiskas krāsas (zaļiem) ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

(3) Lielais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kura vairogu no labās puses tur sarkans lauva ar zelta mēli, bet no kreisās puses - sudraba grifs ar zelta mēli; tie balstās uz diviem dabiskas krāsas (zaļiem) ozola zariem, kas apņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.

4.pants. Mazā valsts ģerboņa krāsainajam attēlam, vidējā valsts ģerboņa krāsainajam attēlam un lielā valsts ģerboņa krāsainajam attēlam neatkarīgi no izmēriem jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam un likuma 1.pielikumam. Mazā valsts ģerboņa grafiskajam attēlam, vidējā valsts ģerboņa grafiskajam attēlam un lielā valsts ģerboņa grafiskajam attēlam neatkarīgi no izmēriem jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam un likuma 2.pielikumam. Mazā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam, vidējā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam un lielā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam neatkarīgi no izmēriem jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam un likuma 3.pielikumam."

3. 6.pantā:

aizstāt vārdus "Papildināto mazo valsts ģerboni" ar vārdiem "Vidējo valsts ģerboni";

papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Vidējo valsts ģerboni drīkst lietot uz diplomiem, apliecībām, atestātiem, kurus izdevušas izglītības iestādes, izņemot augstskolas, un kuri apliecina izglītības vai kvalifikācijas ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas."

4. Izteikt 7. un 8.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes.

8.pants. (1) Šā likuma 5. - 7.pantā minētās iestādes attiecīgā valsts ģerboņa attēlu drīkst lietot zīmogos, stūra spiedogos, uz veidlapām, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, atzinības un goda rakstiem, diplomiem, apliecībām un citiem oficiāliem dokumentiem, kā arī izvietot pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpās un uz šīm iestādēm piederošiem transportlīdzekļiem.

(2) Šā likuma 5. - 7.pantā minētās iestādes drīkst lietot attiecīgā valsts ģerboņa attēlu to rīkotajos pasākumos.

(3) Attiecīgo valsts ģerboni drīkst lietot uz dokumentiem, kurus paraksta amatpersona, kas ir tiesīga pārstāvēt iestādi, un Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji.

(4) Šajā likumā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības lietot attiecīgo valsts ģerboni uz savām vizītkartēm.

(5) Lielo valsts ģerboni drīkst attēlot uz Latvijas Republikas tiesu spriedumiem un oficiālajiem izdevumiem "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", kā arī uz Latvijas Republikas pasēm, dzimtsarakstu apliecībām, naudas zīmēm, valsts robežzīmēm, valsts vērtspapīriem, valsts apbalvojumiem un pastmarkām, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz diplomiem, kas apliecina augstākās izglītības vai zinātniskā grāda ieguvi, un citiem dokumentiem, uz kuriem normatīvajos aktos ir paredzēts lielā valsts ģerboņa attēls.

(6) Lielā valsts ģerboņa attēls izvietojams Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, apgabaltiesu, pilsētu (rajonu) tiesu, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu, zvērinātu notāru, zvērinātu tiesu izpildītāju, pagasttiesu, bāriņtiesu, dzimtsarakstu iestāžu, valsts dibināto augstskolu, citu publisko institūciju telpās.

(7) Šā likuma 5. - 7.pantā minētās iestādes drīkst lietot jebkuru valsts ģerboni uz formas tērpiem un amata zīmēm normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(8) Valsts ģerboņa attēlu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, drīkst izvietot valsts, pašvaldību un citu publisko un privāto institūciju un privātpersonu telpās."

5. 9.pantā:

aizstāt vārdu "izmantot" ar vārdu "ievietot";

papildināt pantu pēc vārdiem "izdevumos un" ar vārdu "izmantot".

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. (1) Valsts ģerboni nav tiesību lietot privātajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooperatīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, privātpersonām un to apvienībām.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām vai to apvienībām ir tiesības lietot valsts ģerboņa attēlu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, izņemot gadījumus, kad tas maldina par lietotāja juridisko statusu."

7. Izslēgt 11.pantu.

8. Izslēgt 12.panta otrajā daļā vārdus "sabiedriskajās vietās".

9. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Citos normatīvajos aktos lietotais termins "papildinātais mazais valsts ģerbonis" saprotams kā termins "vidējais valsts ģerbonis"."

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu valsts ģerbonis izgatavojams atbilstoši likumam pievienotajiem paraugiem. Valsts ģerboņi, kas izgatavoti pēc iepriekš apstiprinātiem paraugiem atbilstoši likumam, kas bija spēkā ģerboņa izgatavošanas brīdī, lietojami līdz to izmantošanas beigām vai nomaiņai.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 19.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.martu.

Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" 1.pielikums - valsts ģerboņa krāsainais attēls - pievienots šim "Latvijas Vēstneša" laidienam atsevišķi.

Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" 1.pielikums

1.JPG(71229 bytes)

Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" 2.pielikums

Mazā valsts ģerboņa, vidējā valsts ģerboņa un lielā valsts ģerboņa grafiskais attēls

Mazais valsts ģerbonis

2-1-2L-222 COPY.GIF (66724 bytes)

Vidējais valsts ģerbonis

2-2-2L-222 COPY.GIF (71677 bytes)

Lielais valsts ģerbonis

2-3-2L-222 COPY.GIF (81678 bytes)

 

Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" 3.pielikums

Mazā valsts ģerboņa, vidējā valsts ģerboņa un lielā valsts ģerboņa kontūrzīmējums

Mazais valsts ģerbonis

3-1-2L-222 COPY.GIF (34308 bytes)

Vidējais valsts ģerbonis

3-2-2L-222 COPY.GIF (61037 bytes)

Lielais valsts ģerbonis

3-3-2L-222 COPY.GIF (61689 bytes)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 31.10.2002.Stājas spēkā: 01.03.2003.Tēma:  Valsts simbolika, valsts valodaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 168 (2743), 19.11.2002.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
68484
01.03.2003
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva