Kopsavilkums

Lai paātrinātu MVU attīstību un jaunu uzņēmumu veidošanos, iecerēts realizēt MVU attīstības kreditēšanas programmas otro posmu. Programma izstrādāta saskaņā ar 1999. gada 15. novembrī Ministru Kabinetā akceptēto MVU attīstības kreditēšanas projekta koncepciju. Šīs koncepcijas sagatavošana bija saskaņota ar MVU attīstības nacionālo programmu 1997.–2001. gadam.

MVU attīstības kreditēšanas programmas (otrā posma) ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt MVU izaugsmi, veicinot finansējuma saņemšanas iespējas, kā arī iedibināt efektīvu MVU atbalsta mehānismu, kuru var izmantot dažādu valsts prioritāšu realizācijai.

Paredzēts, ka valsts sniegs galvojumu Ls 20 milj. apjomā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes bankai”, lai tā varētu aizņemties finansu tirgū MVU kreditēšanai nepieciešamos resursus. Hipotēku banka izsniegs piesaistītos finansu resursus pakārtotos aizdevumos MVU ar izdevīgiem nosacījumiem. Īstenojot programmu sagaidāma jaunu uzņēmumu veidošanās (vidēji gadā veidosies 50 jauni uzņēmumi) un ievērojams darba vietu skaita palielinājums (vidēji gadā veidosies 800 jaunas darba vietas). Būtiski, ka programma veicinās MVU investēt kapitālu pašiem savas komercdarbības attīstībā.

MVU attīstības kreditēšanas programma nodrošina MVU attīstību, uzlabojot tiem pieeju finansu resursiem. Īpaša uzmanību paredzēts pievērst uzņēmējdarbības uzsācēju un mikrouzņēmumu finansēšanai, kā arī MVU ar nepietiekamu nodrošinājumu un kredītvēsturi, kuru kreditēšana no komercbanku puses ir apgrūtinoša. Programma paredz arī speciālas finansēšanas shēmas ieviešanu ekonomiski īpaši izdevīgu MVU projektu realizācijai, kas šobrīd finansējumu bankās saņemt nevar paaugstināta riska dēļ.

Programmas otrā posma turpināšana nepieciešama, lai nodrošinātu MVU attīstību nākotnē. Pieprasījums pēc piedāvātā valsts palīdzības veida būtiski pārsniedz piedāvājumu. Pie tam valstij nav jāiegulda papildus tiešie resursi šīs programmas darbības nodrošināšanā.

Programmas līdzšinējā realizācija ir būtiski veicinājusi kapitāla pieejamību MVU, kā arī MVU aizdevumu procentu likmju samazināšanos. Šīs programmas realizācija veicināja arī komercbanku iesaistīšanos aktīvākā MVU aizdevumu piedāvāšanā. Programmas darbības divu gadu laikā (līdz 2002. gada 30. jūnijam) kopā izveidotas vairāk kā 1700 jaunas darba vietas.

Programmas līdzšinējo realizāciju atbalstīja Vācijas attīstības banka, Eiropas Padomes attīstības banka un Eiropas Komisijas SME Facility programma, sniedzot papildus atbalstu mikrouzņēmumiem, MVU īpaši atbalstāmos reģionos, MVU attīstības stadijā (ar nepietiekamu nodrošinājumu) utt.

1.Programmas sasaiste ar valsts prioritātēm un apstiprinātiem politikas dokumentiem

Kopš 1991. gada Latvijas Republikas valdības vienmēr par vienu no galvenajām savas darbības prioritātēm ir deklarējušas atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, MVU mērķprogrammu realizācija līdz šim ir bijusi iespējama ierobežotā apmērā. Tomēr, atbilstoši valsts attīstības stratēģijas dokumentiem, MVU veicināšana ir viena no svarīgākajām prioritātēm valsts tālākās attīstības nodrošināšanai. Tāpēc, lai paātrinātu MVU attīstību un jaunu uzņēmumu veidošanos, iecerēts realizēt MVU attīstības kreditēšanas programmas otro posmu (programmas nepieciešamības pamatojums sniegts pielikumā nr. 1), kas ļaus nodrošināt MVU attīstībai nepieciešamo finansējumu ar atvieglotiem nosacījumiem (MVU kreditēšanas programmu salīdzinājums sniegts pielikumā nr. 2).

MVU attīstības kreditēšanas programma izstrādāta atbilstoši sekojošiem valsts ekonomiskās politikas dokumentiem:

— Valsts ilgtermiņa ekonomiskajai stratēģijai,

— Nacionālajam attīstības plānam,

— Nacionālajai programmai integrācijai ES,

— MVU nacionālajai programmai 1997.–2001.gadam,

— Mazo uzņēmumu Eiropas Hartai (European Charter for Small enterprises).

1999. gadā Ministru Kabinets akceptēja Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju attīstības kreditēšanas projekta koncepciju, kuras realizācijai apstiprināja Ls 10 milj. valsts galvojumu Hipotēku bankai. Šīs koncepcijas realizācija bija saskaņota ar MVU attīstības nacionālo programmu 1997.–2001. gadam.

2000. gadā Hipotēku banka uzsāka MVU attīstības kreditēšanas programmas realizāciju. Programmas ieviešanu atbalsta Eiropas Komisija, Vācijas attīstības banka un Eiropas Padomes attīstības banka.

Ņemot vērā MVU viedokli par grūtībām saņemt finansējumu uzņēmumu attīstībai (informācija par MVU aptaujas rezultātiem sniegta pielikumā nr. 3) un izvērtējot MVU attīstības kreditēšanas programmas līdzšinējos rezultātus (atskaite par MVU programmas ieviešanu sniegta pielikumā nr. 4), paredzēts realizēt MVU attīstības kreditēšanas programmas otro posmu, atbilstoši iepriekš Ministru kabinetā apstiprinātajai MVU attīstības kreditēšanas programmas koncepcijai.

Šīs programmas realizācija ir saistīta arī ar 1999. gada Ministru kabineta apstiprinātās koncepcijas par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes bankas” (tālāk tekstā — Hipotēku banka) attīstību līdz 2005.gadam ieviešanu (pamatojums par Hipotēku bankas iesaisti šīs programmas realizācijā sniegts pielikumā nr. 5). Koncepcijā paredzēts Hipotēku banku pārstrukturēt attīstības bankas funkciju veikšanai. MVU attīstības kreditēšanas programmas ir viena no svarīgākajām aktivitātēm attīstības banku darbībā.

2.Programmas mērķi

MVU attīstības kreditēšanas programmas mērķis — nodrošināt MVU izaugsmi, veicinot finansējuma saņemšanas iespējas, kā arī iedibināt efektīvu MVU atbalsta mehānismu, kuru var izmantot dažādu valsts prioritāšu realizācijai.

Vidēja termiņa mērķis — attīstīt MVU sektoru un pilnveidot MVU finansēšanas un valsts atbalsta sistēmu.

Vidēja termiņa apakšmērķi:

* MVU sektora attīstība:

— palielināt MVU skaitu un to lomu tautsaimniecības attīstības nodrošināšanā;

— palielināt MVU apgrozījumu un ienākumu apjomu;

— palielināt jaunu darba vietu skaitu;

— palielināt uzņēmējdarbības uzsācēju skaitu;

— veicināt investīciju apmēru pieaugumu MVU;

— uzlabot MVU tehnoloģiju līmeni;

* MVU finansēšanas un atbalsta sistēmas pilnveidošana:

— veicināt aizdevumu pieejamību specifiskām MVU grupām, kurām tas pašreiz ir apgrūtinoši vai neiespējami;

— nodrošināt finansējumu MVU, kuriem komercbankās aizņēmumus saņemt ir apgrūtinoši nepietiekamas kredītvēstures, nodrošinājumu u.tml. iemeslu dēļ, ja MVU piedāvātie projekti ir īpaši ekonomiski izdevīgi un praktiski ieviešami;

— izveidot efektīvu MVU atbalsta sistēmu, kas sniedz nepieciešamo atbalstu MVU izaugsmes veicināšanai, kā arī spēj ieviest citus specifiskus valsts atbalsta projektus;

* MVU zināšanu līmeņa uzlabošana:

— sniegt konsultatīvo un finansiālo atbalstu MVU kooperēšanās un pašfinansēšanās organizāciju izveidē;

— paaugstināt MVU vadītāju un darbinieku kvalifikāciju sniedzot tiem nepieciešamo informatīvu un konsultatīvo palīdzību;

— sniegt finansējuma piesaistes (inženierijas) palīdzību MVU, t.sk., palīdzības programmu un fondu piesaistes jomā.

3.Programmas plānotie rezultāti

Programmas ietvaros paredzēts panākt Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu noturību, kā arī veicināt ilgtermiņa MVU attīstības (investīciju) projektu realizācijas veicināšanu.

Programmas realizācijas plānotie rezultāti:

1. jaunu darba vietu veidošanās un esošo saglabāšanās;

2. MVU kopējā skaita palielināšanās;

3. uzņēmējdarbības uzsācēju skaita palielināšanās;

4. MVU apgrozījuma palielināšanās;

5. MVU īpatsvara Nacionālajā kopproduktā pieaugums;

6. MVU nomaksāto nodokļu apmēru pieaugums;

7. MVU atbalsta apjoma pieaugums;

8. Jaunu reģionālo MVU attīstības iniciatīvu ieviešana.

Programmas realizācijas rezultātā Latvijā jāpieaug MVU skaitam, pateicoties labākām uzņēmējdarbības attīstības iespējām un vienkāršotai biznesa uzsākšanai, uzlabojot pieeju kapitālam. MVU darbībai jākļūst ienesīgākai, ko sekmēs lielāki MVU ieguldījumi darbības modernizēšanā, izmantojot aizdevumus, t.sk., ar atvieglotiem nosacījumiem. Abu minēto sasniegumu rezultātā jāpalielinās arī vispārējai ekonomiskajai izaugsmei un jāsamazinās bezdarbam valstī. Jāsamazinās arī reģionālām atšķirībām ienākumu jomā, jo programmas ietvaros tiks paredzēta iespēja novirzīt vairāk līdzekļu īpaši atbalstāmajiem reģioniem (par šādu līdzekļu piešķiršanu būs nepieciešams atsevišķs valdības lēmums).

Programmas ieviešanas rezultātā MVU būs pieejami aizdevumi ar zemākām procentu likmēm un atvieglojumiem nepieciešamā nodrošinājuma jomā. Latvijā palielināsies MVU un īpaši uzņēmējdarbības uzsācēju skaits, kas saņēmuši programmas aizdevumus, varēs veiksmīgāk pretendēt uz tālākas attīstības finansēšanu no komercbanku resursiem.

Programmas ieviešana veicinās tālāku finansu sektora attīstību, kas nodrošināšanās MVU iespēju saņemt aizdevumus ar izdevīgākiem nosacījumiem arī citās bankās. Finansu sektorā pakāpeniski veidosies specifiskākas zināšanas un pieredze par MVU projektu finansēšanu. Tas ļaus veiksmīgāk izvērtēt MVU piedāvātos projektus pēc to būtības un realizācijas iespējām, ne tik daudz pēc piedāvātā nodrošinājuma kvalitātes.

Īstenojot programmu, uzlabosies praktiskā sadarbība starp uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām, fondiem, kā arī dažādām palīdzības programmām, neierobežojot to līdzšinējo darbību un lēmumu pieņemšanas brīvību. Tas ļautu efektīvāk un mērķtiecīgāk izmantot pieejamo finansējumu MVU attīstības veicināšanai.

Starp finansu institūcijām varētu sākt veidoties ciešāka sadarbība, kas ļautu diversificēt MVU aizdevumu finansēšanas riskus. Rezultātā varētu uzsākt paaugstināta riska MVU projektu finansēšanas sistēmas realizāciju, kas ļautu būtiski uzlabot MVU finansu pieejamību jomās, kurās līdz šim komercbanku finansējums nebija pieejams vispār.

Īstenojot programmu, sagaidāma jaunu uzņēmumu veidošanās un ievērojams darba vietu skaita palielinājums. Būtiski, ka programma veicinās MVU investēt kapitālu pašiem savas komercdarbības attīstībā.

Programma paredz iespēju realizācijas gaitā nepieciešamības gadījumā papildināt to ar jaunām apakšprogrammām valdībai aktuālu prioritāšu realizācijai, tādējādi ietaupot valsts administratīvos izdevumus.

4.Programmas plānoto rezultātu sasniegšanas rādītāji

Programmas realizācijas plānotie rezultātu sasniegšanas rādītāji:

1. vidēji gadā izveidosies 800 jaunas darba vietas;

2. vidēji gadā tiks finansēti 400–500 MVU projekti. Pieaugs MVU skaits no 17 līdz 20 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem — līdz 2005. gadam.

3. vidēji gadā tiks finansēti 50–75 uzņēmējdarbības uzsācēji;

4. vidēji par 25% pieaugs MVU apgrozījums divu gadu laikā pēc aizdevuma saņemšanas;

5. pieaugs MVU loma Nacionālajā kopproduktā par 1–2%;

6. pieaugs nodokļu maksātāju bāze, valsts budžeta ieņēmumi palielināsies vidēji par 5 milj. latu gadā;

7. pieaugs valsts un ES programmu ietvaros sniegtais palīdzības apmērs MVU šīs programmas un tās apakšprogrammu ietvaros, sasniedzot kopējo summu Ls 0,5 milj. gadā, pēc iestāšanās ES;

8. izveidosies 4 reģionālas MVU attīstības institūcijas (MVU atbalsta centri, savstarpējo garantiju fondi u.tml.) — līdz 2005. gadam.

5.Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Programmas ieviešanai Valsts sniedz galvojumu Hipotēku bankai, lai tā varētu aizņemties MVU kreditēšanai nepieciešamos resursus finansu tirgū. Hipotēku banka izsniedz piesaistītos finansu resursus aizdevumu veidā MVU ar mērķi veicināt to izaugsmi un investīciju veikšanu komercdarbības paplašināšanā

Tāpat MVU attīstības kreditēšanas projekta ietvaros paredzēts veicināt MVU paaugstināta riska aizdevumu finansēšanu, izmantojot īpašu MVU izvērtēšanas un finansēšanas veidu - sindicētos aizdevumus (skatīt punktu 5.2). Sindicētie aizdevumi ļauj dalīt aizdevuma risku starp finansu institūcijām.

Bez tam MVU attīstības kreditēšanas programma nepieciešamības gadījumā varēs kalpot, kā mehānisms papildus valsts atbalsta sniegšanai atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm (skatīt punktu 5.3). Pēc attiecīga valdības lēmuma pieņemšanas tiktu izveidota jauna MVU attīstības kreditēšanas programmas apakšprogramma konkrēta valsts atbalsta realizācijai. Šajā programmā apakšprogrammas ir minētas tikai kā piemēri un šādas apakšprogrammas tiks realizētas atbilstoši valdības prioritātēm un programmām.

5.1. MVU attīstības (investīciju) aizdevumi

Pasākuma būtība: MVU attīstības nodrošināšana, uzlabojot tiem pieeju finansu resursiem.

MVU attīstības kreditēšanas programma paredz risināt galvenās Latvijas MVU problēmas finansējuma piesaistes jomā, t.i., uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību. Programmas ietvaros MVU tiks mērķtiecīgi sagatavoti to finansēšanai no komercbanku puses, izsniedzot tiem aizdevumus. Rezultātā MVU spēs sekmīgāk attīstīties, līdz ar to kļūdami pievilcīgāki komercbankām. Bez tam MVU veidosies kredītvēsture un finansu piesaistes pieredze. Tā rezultātā MVU pēc aizdevuma atmaksas varēs vienkāršāk piesaistīt finansu resursus no komercbankām. Pašreizējā brīdī MVU attīstības kreditēšanas programmas iespējamajiem klientiem, aizdevumu saņemšana ir ievērojami apgrūtināta.

Kritēriji: Programmas aizdevumi tiks piešķirti Latvijā reģistrētiem MVU, kuri nodarbina līdz 250 strādājošiem. Priekšroka aizdevumu saņemšanai MVU, kas uzsāk savu darbību vai ir attīstības stadijā (ar nepietiekamu nodrošinājumu, kredītvēsturi utt.), kā arī MVU, kas nodarbina līdz 10 strādājošiem.

Nepieciešamības gadījumā šīs programmas aizdevumu nosacījumi tiks koriģēti un modificēti, ar mērķi novērst dublēšanos ar līdzīgiem tirgū pieejamajiem komercaizdevumiem (MVU attīstības programmu ietvaros sniedzamo aizdevumu kopsavilkums sniegts pielikumā nr. 2). Gadījumos, ja aizdevumu nosacījumu izmaiņas palielinās valsts atbalsta intensitāti, tie tiks saskaņoti ar Valsts atbalsta uzraudzības komisiju.

Atbalsta veids: MVU attīstības kreditēšanas programmas ietvaros MVU saņems investīciju un tiem pakārtotos apgrozāmo līdzekļu aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem.

MVU attīstības kreditēšanas programmas ietvaros MVU aizdevumi būs pieejami arī uzņēmējdarbības uzsācējiem un MVU ar nepietiekamu nodrošinājumu un kredītvēsturi, kuru komerciāla kreditēšana ir apgrūtinoša. Īpašu vērību programmas realizācijas ietvaros paredzēts pievērst sektoriem, kuros komercbankas darbojas nelabprāt, t.i., uzsācēju un mikro uzņēmumu (līdz 10 strādājošajiem) piedāvāto projektu finansēšanā.

Programmas galvenā atšķirība no tirgū pieejamajiem aizdevumiem ir nodrošinājuma prasību jomā. Šīs programmas ietvaros paredzēts, ka minimālās nodrošinājuma prasības MVU ir 100% no aizdevuma summas (parastiem aizdevumiem šis rādītājs ir robežās no 130-140%). MVU aizdevumiem būs arī citi izdevīgi noteikumi, kā piemēram pamatsummas atmaksu varēs sākt divus gadus pēc aizdevuma apstiprināšanas, ja tam ir pamatots iemesls. Maksimālais aizdevumu termiņš ir līdz 10 gadiem. Kredītu procentu likmes būs atkarīgas no aizdevuma riska pakāpes. Aizdevumi būs pieejami arī par nedaudz zemākām procentu likmēm nekā līdzīgiem aizdevumiem komercbankās. Aizdevumu izskatīšanas un noformēšanas maksas būs atbilstoša banku sektorā lietotajiem vidējiem izcenojumiem.

5.2. Paaugstināta riska aizdevumi

Pasākuma būtība: Īpaši perspektīvu (ar augstu ienesīgumu un straujām izaugsmes iespējām) MVU attīstības nodrošināšana, uzlabojot tiem pieeju finansu resursiem.

Šī komponente ierosināta ņemot vērā nepieciešamību veicināt straujāku Latvijas tautsaimniecības attīstību. MVU, kas sāk strauju attīstību, bieži vien nespēj piedāvāt pietiekamu nodrošinājums savu projektu realizācijai. Aprobējot paaugstināta riska MVU projektu finansēšanas shēmu, šis MVU atbalsta veids varētu būt viens no faktoriem straujākai MVU un līdz ar to arī valsts attīstībai.

Lai MVU saņemtu paaugstināta riska aizdevumu, Hipotēku banka veiks MVU projektu analīzi, īpaši pievēršot vērību tā ekonomiskajiem rādītājiem un to sasniegšanas realitātei. Pozitīva lēmuma gadījumā Hipotēku banka sadarbībā ar privātajām finansu institūcijām lems par sindicēto¹ projekta kreditēšanu. Paredzēts, ka arī privātās finansu institūcijas varēs piedāvāt savus projektus sindicētajai kreditēšanai, ja to gaidāmie ekonomiski rādītāji ir īpaši izdevīgi.

Sindicētā kreditēšana nodrošina padziļinātu MVU komercdarbības un gaidāmās naudas plūsmas analīzi. Šajā gadījumā finansu institūcijas kopīgi lemj par sindicētās kreditēšanas apjomiem un savstarpējā riska sadalījumu. Rezultātā tiek pieņemti vismaz divi neatkarīgi lēmumi par MVU projekta dzīvotspēju, kas nodrošina stingrākas prasības pret MVU piedāvātajiem projektiem.

Šis finansējuma veids nodrošina tādu MVU projektu realizāciju, kuru finansēšana līdz šim vispār nebija iespējama.

Kritēriji: Programmas aizdevumi tiks piešķirti MVU, kuri nodarbina līdz 250 strādājošajiem. MVU projekti varēs pretendēt uz paaugstināta riska aizdevumu, ja prognozētā naudas plūsma ļauj tiem atmaksāt aizdevumu, kā arī maksāt augstākas procentu likmes par aizdevumu. Šiem MVU projektiem jābūt īpaši pievilcīgiem ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem un gaidāmo naudas plūsmu.

Lai pretendētu uz šo aizdevumu, MVU projektiem jāpārliecina par iespējām strauji attīstīties. Plānotajam apgrozījuma pieaugumam divu gadu laikā jāsastāda vismaz 25%. MVU piedāvāto projektu iekšējās rentabilitātes koeficientam jāsastāda vismaz 16%. Ražojošiem uzņēmumiem papildus var tikt izvirzīti stingrāki kritēriji produktivitātes celšanā.

MVU projekta finansēšana notiks sadarbībā ar privātām finansu institūcijām, kas varētu izvirzīt papildus kritērijus MVU projektu atlasei.

Atbalsta veids: MVU aizdevumi būs pieejami pret MVU projekta prognozēto naudas plūsmu. Minimālais nepieciešamais aizdevuma nodrošinājums būs 70% no aizdevuma apjoma. Hipotēku banka varēs finansēt piedāvāto MVU projektu tikai sadarbojoties ar citu finansu institūciju. MVU šajā gadījumā būs pieejams sindicētais aizdevums (shematiski paaugstināta riska aizdevumu finansēšana atspoguļota pielikumā nr. 6).

Paaugstināta riska MVU projektiem Hipotēku bankai pēc iespējas jāpiesaista palīdzība no dažādām esošajām valsts un ES atbalsta programmām un/vai fondiem (investīciju, garantiju u.tml.). Ekonomikas ministrijai, pēc nepieciešamības, jāierosina jaunas programmas (atbalsta instrumentus, budžeta dotācijas), kas ļautu samazināt šī aizdevumu riskus.

Iespējams, ka atsevišķu projektu gadījumā, papildus apmācību vai konsultāciju saņemšana, varētu būt par priekšnosacījumu finansējuma saņemšanai.

Daļa no MVU piedāvātajiem paaugstināta riska projektiem tomēr varētu tikt noraidīti. Ja veicot analīzi tiks seci nāts, ka noraidīto paaugstināta riska MVU projektu ekonomiskie rādītāji ir reāli sasniedzami, šo projektu tālākai attīstībai un pilnveidošanai varētu piedāvāt papildus palīdzību. Šo projektu pilnveidošana iespējams ļautu uzsākt to ieviešanu vēlāk, novēršot iepriekš konstatētās projekta nepilnības, kā arī uzlabojot vispārējo projektu vadības līmeni.

5.3. Apakšprogrammu ieviešanas mehānisma izveide

Ņemot vērā MVU attīstības kreditēšanas programmas uzdevumus un struktūru, piedāvāto mehānismu turpmākajos gados varēs ērti izmantot dažādu valsts prioritāšu realizācijai. Šādos gadījumos MVU attīstības kreditēšanas programmas ietvaros tiks izstrādātas un realizētas attiecīgas apakšprogrammas.

Apakšprogrammu realizāciju varēs uzsākt jebkurā brīdī, ja ir noteikti to prioritārie virzieni un apstiprināts valsts un/vai ES finansējums prioritāšu ieviešanai, un apakšprogrammu apstiprinājusi Valsts atbalsta uzraudzības komisija.

Viens no iespējamajiem finansu avotiem apakšprogrammu realizācijai varētu būt ES Struktūrfondi. Šajā gadījumā apakšprogrammu vadība un ieviešana notiktu atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm, pasākumiem un aktivitātēm, ievērojot plāna ieviešanas institucionālo shēmu.

Piedāvātais atbalsta mehānisms ir ekonomiski efektīvs, ņemot vērā, ka MVU atmaksā finansu resursus un tie ir atkārtoti pieejami citiem aizņēmējiem. Programmas realizācijas mehānisms ļauj ietaupīt apakšprogrammu administrācijai nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus, tos iekļaujot Hipotēku bankas kreditēšanas izmaksās (no bankas viedokļa programmas uzraudzība var tikt pielīdzināta tās ikdienas darbam ar aizņēmējiem).

Apakšprogrammu ieviešanas mehānisma izveidei nepieciešams izstrādāt pasākumu plānu, kas nodrošinātu apakšprogrammu realizāciju pēc nepieciešamības, atbilstoši pieņemtajām valsts prioritātēm.

Piemēram, MVU attīstības programmas apakšprogrammu veidā varētu realizēt sekojošas apakšprogrammas, kuras atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta prioritātēm:

1) Paaugstināta riska MVU aizdevumu izsniegšana pret gaidāmo biznesa projekta naudas plūsmu (mazākas nodrošinājuma prasības un zemākas procentu likmēs). Atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta Ekonomiskās attīstības veicināšanas prioritātes Finansējuma pieejamības uzlabošanas uzņēmējdarbībai pasākumam;

2) MVU aizdevumi eksporta uzsākšanai (samazinātas aizdevumu procentu likmes). Atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta Ekonomiskās attīstības veicināšanas prioritātes Finansējuma pieejamības uzlabošanas uzņēmējdarbībai pasākumam;

3) Mikroaizdevumi uzņēmējdarbības uzsācējiem (samazināta uzņēmēju līdzdalība, daļēja pamatsummas segšana no valsts/ES puses, samazinātas procentu likmes). Atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta Ekonomiskās attīstības veicināšanas prioritātes Finansējuma pieejamības uzlabošanas uzņēmējdarbībai pasākumam;

4) MVU aizdevumi mazāk attīstītajos Latvijas reģionos (granti par veiktajām investīcijām atkarībā no reģiona attīstības līmeņa). Atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta Ekonomiskās attīstības veicināšanas prioritātes Finansējuma pieejamības uzlabošanas uzņēmējdarbībai un Uzņēmējdarbības veicinošas infrastruktūras attīstības pasākumiem;

5) MVU aizdevumi, kas veicina uzņēmumu klasteru attīstību (samazinātas aizdevumu procentu likmes). Atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta Ekonomiskās attīstības veicināšanas prioritātes Pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju attīstības pasākumam;

6) MVU aizdevumi, kas veicina nekvalificēta vai mazkvalificēta darbinieku izmantošanu (prasības — saglabāt darba vietu vismaz 2 gadus). Paredzēts noteikt maksimālo 1 darba vietas izveidošanas aizdevuma apjomu. Atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta Reģionālās attīstības veicināšanas prioritātes darbaspēka potenciāla un sabiedrības sociāli-ekonomiskās integrācijas attīstības pasākumam;

7) MVU aizdevumi, kas veicina jauniešu, sieviešu, invalīdu utt. nodarbinātību (prasības — saglabāt darba vietu vismaz 2 gadus). Paredzēts noteikt maksimālo 1 darba vietas izveidošanas aizdevuma apjomu. Atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta Reģionālās attīstības veicināšanas prioritātes darbaspēka potenciāla un sabiedrības sociāli-ekonomiskās integrācijas attīstības pasākumam;

8) MVU aizdevumi pētniecībai un apmācībai, t.sk., darbaspēka un vadības kvalifikācijas celšanai (samazinātas aizdevumu procentu likmes). Atbilst Nacionālā attīstības plāna papildinājuma projekta Ekonomiskās attīstības veicināšanas prioritātes Pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju attīstības pasākumam.

6.Uzdevumu izpildes laika plānojums

Programma tiek uzsākta 2003. gada sākumā un tiek īstenota līdz piešķirto finansiālo līdzekļu izlietošanai.

MVU attīstības kreditēšanas programmas apakšprogrammu ieviešanas pasākuma plāna izstrāde — līdz 2003.gada 31.martam;

MVU attīstības aizdevumu izsniegšanas uzsākšana 5.1 punktā minēto uzdevumu ieviešanai — līdz 2003.gada 31.maijam;

Paaugstināta riska aizdevumu izsniegšanas uzsākšana 5.2 punktā minēto uzdevumu izpildei — līdz 2003.gada 31.decembrim;

Programmas realizāciju veicinošo fondu un atbalsta programmu apzināšana un sadarbības ierosināšana — līdz 2003.gadam 31.decembrim.

7.Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

Programmas īstenošanai izsniedz valsts galvojums valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” Ls 20 milj. apjomā. Valsts galvojumu iekļauj likumā “Par Valsts budžetu 2003.gadam”.

Hipotēku banka aizņemas finansu tirgū MVU kreditēšanai nepieciešamos resursus uz laika periodu līdz 12 gadiem. Aizdevumi MVU tiek izsniegti no valsts galvotās kredītlīnijas un Hipotēku bankas piesaistītajiem resursiem.

Iespējamo papildus valsts un ES līdzfinansējumu apakšprogrammu realizācijai ierosina atbilstoši valsts prioritātēm, nosakot tā izlietošanas virzienus MVU attīstības kreditēšanas programmas ietvaros.

Programmas finansējuma plānojums trim gadiem (Ls milj.):

MVU attīstības kreditēšanas programmas naudas plūsma sniegta pielikumā nr. 7. Paskaidrojumi par programmas realizācijas riskiem sniegti pielikumā nr. 8.

8.Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Par programmas realizāciju atbildīgās institūcijas ir Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

Programmu pārrauga Ministru kabinets.

Par programmas tehnisko uzraudzību atbildīgā institūcijas ir Ekonomikas ministrija, par kredītlīnijas ar valsts galvojumu atmaksu — Finansu ministrija, par programmas tehnisko realizāciju — valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

Par pasākumu plāna sagatavošanu, programmas 5.3. punktā minētā uzdevumu izpildei, atbild Ekonomika ministrija. Finansu ministrija atbild par 5.3 punktā minēto apakšprogrammu, ja tās tiek finansētas no ES struktūrfondiem, realizācijas atbilstību Nacionālā attīstības plāna prioritātēm, pasākumiem un aktivitātēm, kā arī Nacionālā attīstības plāna ieviešanas institucionālajai shēmai.

Par MVU attīstības kreditēšanas programmas (otrā posma) iesniegšanu un saskaņošanu ar Valsts atbalsta uzraudzības komisiju atbild Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

9.Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Hipotēku banka reizi gadā iesniedz pārskatu par MVU attīstības kreditēšanas programmas realizācijas gaitu. Nepieciešamības gadījumā Hipotēku banka sniedz tekošos pārskatus vai steidzamus pārskatus.

Ekonomikas ministrija izvērtē sniegtos pārskatus un informē Ministru kabinetu par programmas realizācijas gaitu, un nepieciešamības gadījumā ierosina Ministru kabinetam veikt izmaiņas programmā vai citos normatīvajos aktos.

Programmas novērtējuma mērķi ir sekojoši:

* Pārbaudīt programmas realizācijas atbilstību MK akceptētajai programmai;

* Analizēt programmas tautsaimniecības attīstības efektu;

* Koordinēt valsts atbalsta shēmas ar realizēto programmu.

Hipotēku bankai jāiekļauj atskaitē šāda informācija:

* Uzņēmumu pieteikumu skaits;

* Programmas aizdevumu skaits un apjoms;

* MVU pamatnodarbošanās;

* aizdevumu procentu likmju apmērs;

* noraidīto pieteikumu skaits un galvenie iemesli;

* jaunradīto darba vietu skaits.

¹ Sindicētā kreditēšana ir investīciju riska dalīšana starp dažādām finansu institūcijām, ar mērķi samazināt katras atsevišķās institūcijas investīciju risku.

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) loma veselīgā un dinamiskā tirgus ekonomikā ir vispāratzīta. Daudzās valstīs pastāv MVU atbalsta pasākumi, kas veicina MVU attīstību. Pēdējos gados īpaši aktīva mazo MVU attīstības pasākumu ieviešanā ir bijusi Eiropas Savienība (ES). Līdz šim ES realizētā MVU politika darbojas divos galvenajos virzienos: biznesa vides apstākļu uzlabošanā un MVU atbalsta finansu instrumentu ieviešanā. Apskatot ES MVU attīstības instrumentu darbību var secināt, ka MVU atbalsts pamatā tiek sniegts atkarībā no MVU attīstības pakāpes. MVU tiek piedāvāti atšķirīgi pakalpojumi un atbalsts atkarībā no tā vai tas ir uzsācējs, mikro uzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums.

1997. gadā Ministru kabinets akceptēja MVU attīstības nacionālo programmu laika periodam no 1997 līdz 2001. gadam. Šajā programma ir iekļautas daudzas vērtīgas rekomendācijas, bet praksē līdzekļu trūkums nozīmēja, ka ieviest varēja tikai dažas no šīm rekomendācijām, piemēram, MVU attīstības kreditēšanas programmu.

Gan teorētiskie, gan statistiskie dati liecina, ka neadekvāta pieeja kapitālam ir iespējams vislielākā barjera MVU attīstībai Latvijā un arī ES. Bez tam ekonomiskās aktivitātes līmenis valstī ir salīdzinoši zems. Pēc Starptautiskās finansu korporācijas datiem Latvijā ir 17 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, Lietuvā — 15, Igaunijā — 27, Polijā — 35 uz 1000 iedzīvotājiem. ES vidēji uz 1000 iedzīvotājiem ir 40-60 uzņēmumi.

Latvijā, līdzīgi kā kādreiz ES finansu tirgū, ir vērojama informācijas asimetrija starp aizdevēju un aizņēmuma ņēmēju, t.i., aizdevējiem ir nepietiekama informācija par aizņēmuma ņēmēju biznesa projektu riska pakāpi. Līdz ar to tiek prasīts lielāks nodrošinājums, nekā tas būtu nepieciešams piemēram MVU darbojoties ES.

Labākā situācijā ir tie MVU, kas var piedāvāt saprātīgu un labi sagatavotu biznesa plānu, kas tiek papildināts ar veiksmīgu iepriekšējo darbību attiecīgajā nozarē un labu kredītvēsturi.

Daudzi MVU, īpaši uzsācēji, bieži vien neatbildīs šiem nosacījumiem. Tā rezultātā komerciālo kredītu saņemšanas iespējas MVU šobrīd ir visai ierobežotas. Bez tam bieži vien mazas, bet novatoriskas firmas, darbojas ļoti komplicētā un strauji mainīgā vidē. To izaugsmes agrīnajai stadijai ir raksturīga nenoteiktība gan tehnoloģiju, gan marketinga un pat darbības virziena ziņā. Novatorisku uzņēmumu īpašniekiem bieži vien trūkst līdzšinējās komercdarbības pieredzes, tomēr viņi niansēs pārzin specifisku nozari. Šāda neizbēgama atrašanās riskantā stāvoklī padara uzņēmumus mazāk pievilcīgus bankām. Tomēr tieši šādu MVU strauja attīstība var ievērojami veicināt MVU sektora izaugsmi kopumā un veidot dinamisku uzņēmējdarbības vidi.

Iepriekšminētā rezultātā praktiski visās OECD valstīs pastāv virkne pasākumu, kas uzlabo mazo un novatorisko uzņēmumu pieeju kapitālam. Tiek izmantots plašs instrumentu klāsts. Visbiežāk sastopamais atbalsts MVU ir attīstības (subsidēto) aizdevumu un grantu piešķiršana investīcijām savas darbības paplašināšanai.

Latvijas Republikas tālākajā izaugsmē liela nozīme ir tieši sabiedrības vidusslāņa mērķtiecīgai un paātrinātai izveidošanai un jaunu darba vietu radīšanai. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma ir mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai, kā laukos, tā arī pilsētās, aktivizējot uzņēmējdarbības vidi un modernizējot esošās tehnoloģijas.

Nepietiekamo kapitāla pieejamību MVU sektoram apliecina Latvijā veikto pētījumu rezultāti. Piemēram, 2002. gadā SKDS veiktā pētījuma (izvilkums pielikumā nr. 3) ietvaros salīdzināja datus, kurus ieguva Filozofijas un Socioloģijas institūts 1998. gadā, un secināja, ka vissvarīgākās problēmas uzsākot biznesu, ko nosauc paši uzņēmēji, ir starta kapitāla un apgrozāmo līdzekļu trūkums.

MVU attīstības kreditēšanas programmas tiek realizēta atbilstoši ES pieņemtajai praksei ar Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes attīstības bankas un Vācijas attīstības bankas atbalstu. Līdzšinējā programmas realizācija parādīja, ka MVU kreditēšana var dot ievērojamu ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā (detalizētāka informācija pielikumā nr. 4), — tiek veidoti jauni uzņēmi, rezultātā pieaug nodarbināto skaits valstī, kā rezultātā pieaug arī nodokļu ieņēmumi. MVU attīstības kreditēšanas projekta ieviešanas pirmā fāze ir bijusi ļoti veiksmīga. Programmas tālākas ieviešanas rezultātā ir iespējams veicināt gan finansu sektora attīstību, gan MVU attīstību, kā rezultātā tiek veicināta ekonomiskā situācija valstī kopumā.

MVU attīstības kreditēšanas programmas realizācija risina MVU attīstības vienu no pamatproblēmām resursu pieejamība un projektu vadības (finansu padoma) trūkumu.

Kā rāda attīstīto valstu pieredze, tad MVU attīstības sekmēšanā ir jāiesaistās arī valstij, īpaši veicinot tādu MVU projektu realizāciju, kurus komercbankas vienas pašas finansēt nav ieinteresētas.

Programmas otrā posma turpināšana nepieciešama, lai nodrošinātu MVU attīstību nākotnē, jo pieprasījums pēc piedāvātā valsts palīdzības veida būtiski pārsniedz piedāvājumu. Pie tam valstij nav jāiegulda papildus resursi šīs programmas darbības nodrošināšanā.

Sākot ar 2003.gada vidu programmas realizācija būtu iespējama tikai no MVU attīstības kreditēšanas programmas (pirmā posma) aizdevumu atmaksām, kas sastādītu aptuveni 2–3 milj. eiro gadā. Šobrīd MVU gadā attīstības aizdevumu veidā aptuveni 15 milj. eiro gadā, pie tam šie resursi arī ir nepietiekami.

Gadījumā, ja netiek nodrošināta MVU attīstības kreditēšana, tiks novērotas divu veidu negatīvās sekas — ekonomiskās un politiskās.

Ja Latvija nepastiprinās un mērķtiecīgi neveicinās perspektīvu un jaunu biznesa ideju realizāciju, un jaunu uzņēmumu rašanos, var rasties negatīvas ekonomiskās sekas, kad Latvijas MVU nebūs spējīgi pienācīgi konkurēt ar ārvalstu uzņēmumiem palielinoties konkurencei. Ekonomiskās sekas novedīs pie politiskajām sekām, kad pieaugs Latvijas uzņēmēju neapmierinātība ar realizējamo politiku (arvien pieaugot zināšanu līmenim par to, kā citas valstis atbalsta uzņēmējdarbības attīstību).

MVU attīstības kreditēšanas programmas turpināšana veicinās arī Ministru kabineta 1999.gada 22.jūnijā apstiprinātās “Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības koncepcijas” realizāciju, kas paredz izveidot uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas bāzes Uzņēmējdarbības attīstības banku.

Neadekvāta pieeja kapitālam ir viena no visbiežāk minētajām problēmām, ko uzsver MVU. Pierādīts, ka mazie uzņēmumi atrodas neizdevīgākā stāvoklī investīciju nodrošināšanas jomā uzņēmuma attīstībai. Finansu institūcijām ir ekonomiski neizdevīgāk finansēt mikro un mazos uzņēmumus, salīdzinot ar vidēju un lielu uzņēmumu finansēšanu. MVU projektu salīdzinoši lielais izvērtēšanas darbs un finansēšanas riski ir būtiski šķēršļi aizdevuma saņemšanai. Latvijas komercbankām aizdevuma nodrošinājums, kas pārsniedz aizdevuma summu, bieži vien ir viens no galvenajiem projektu finansēšanas kritērijiem.

Lai veicinātu MVU finansējuma pieejamību, Latvijā tiek realizētas dažādas atbalsta programmas. Sekojošā tabulā ir salīdzināti MVU attīstībai (ar valsts, ES vai starptautisko finansu institūciju atbalstu) piedāvāto aizdevumu programmu nosacījumi uz 2002. gada septembri.

Analizējot MVU attīstībai paredzētās aizdevuma programmas un minimālos aizdevuma nosacījumus var secināt, ka tie būtiski neatšķiras no lielākiem uzņēmumiem piedāvātajiem aizdevumu nosacījumiem. Bez valsts, ES vai starptautisko finansu institūciju atbalsta MVU aizdevumu nosacījumi būtu nedaudz neizdevīgāki (īpaši procentu likmes jomā) nekā lieliem uzņēmumiem. Bez tam lieliem uzņēmumiem ir lielāka iespēja saņemt finansējumu pret nākotnes naudas plūsmu, jo tiem parasti jau ir kredītvēsture, labāks uzņēmuma vadības un kontroles līmenis u.tml.

Apskatot Latvijas MVU finansēšanas specifiku sīkāk, var secināt, ka aizdevumu procentu likme nav galvenais šķērslis MVU finansējuma saņemšanai, lai gan tas būtu aktuāls mikro un mazajiem uzņēmumiem. Bieži vien galvenais šķērslis ir nepietiekams vai mazāk likvīds (piemēram, netradicionālās nozarēs) nodrošinājums, ko piedāvā MVU. Bieži finansējums nav pieejams uzņēmējiem, kuri ierosina drosmīgus un neordinārus projektus. Viens no iemesliem ir finansu institūciju nelielā pieredze netradicionālu projektu izvērtēšanas jomā. Kā otru iemeslu var minēt, ka šie projekti bieži vien ir finansējami pakāpeniski (soli pa solim), kas nav raksturīgs pašreizējām Latvijas finansu institūcijām. Bieži vien uzņēmējiem var tikt samazināts aizdevuma apjoms, atbilstoši piedāvātajam nodrošinājumam. Pasaules prakse rāda, ka finansējuma apjomam, kuru MVU iegulda sava projekta realizācijā, ir jābūt pietiekošam projekta pilnvērtīgai ieviešanai, nevis pakārtotam nodrošinājuma apmēram. Tomēr galvenā MVU attīstības kreditēšanas problēma ir ierobežotas iespējas dalīt finansēšanas riskus starp dažādām institūcijām, palīdzības programmām un fondiem. Bez tam tiešās palīdzības apjoma pieejamība MVU projektu realizācijai ir ievērojami zemāka, salīdzinot ar ES.

Noskaidrojot galvenās problēmas, ar ko uzņēmēji sastapās, uzsākot savu uzņēmējdarbību, aptaujas dalībniekiem tika piedāvāts izvērtēt sarakstu ar 18 problēmām/grūtībām, no kurām tie atzīmēja 3 būtiskākās. Lai konstatētu, kā mainījusies uzņēmumu uzsākšanas problēmu aktualitāte pēdējo 4 gadu laikā, sekojošajā 1.tabulā iekļauti arī 1998.gada pētījumā iegūtie kopējie dati. Jāatzīmē, ka dotās problēmas saranžētas pēc to minēšanas biežuma 2002.gada aptaujā.

Salīdzinot 2002.gada pētījuma datus ar MVU vides situāciju 1998.gadā, var secināt, ka principā galvenās respondentu minētās uzņēmumu uzsākšanas problēmas nav būtiski mainījušās. Kā redzams, joprojām uzņēmēji par galvenajām uzņēmējdarbības uzsākšanas problēmām uzskata augstos nodokļus (kopumā to minējuši 45% aptaujāto; 1998.gadā: 40%), apgrozāmo līdzekļu trūkums (2002.gadā: 27%; 1998.gadā: 35%), nestabila un nedroša likumdošana mazās un vidējās uzņēmējdarbības jomā (2002.gadā: 26%; 1998.gadā: 24%), starta kapitāla trūkums (2002.gadā: 23%; 1998.gadā: 41%) un telpu dabūšana (īrēšana, pirkšana) (2002.gadā: 22%; 1998.gadā: 24%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, var secināt, ka salīdzinājumā ar 1998.gadu šogad aptaujātie uzņēmēji salīdzinoši biežāk no dotajām problēmām uzsvēruši augstos nodokļus. Tāpat arī ievērojami pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas minējis augsto konkurenci (2002.gadā: 22%, 1998.gadā: 15%) un finansu trūkumu investīcijām (2002.gadā: 20%; 1998.gadā: 15%). Dati rāda, ka, salīdzinot ar 1998.gadu, aptaujātie uzņēmēji ievērojami retāk atzīmējuši sekojošas problēmas: apgrozāmo līdzekļu trūkums (minēšanas biežums samazinājies par 8%) un starta kapitāla trūkums (par 18%).

Ja apskata galvenās problēmas, ar kurām uzņēmēji saskārušies, uzsākot uzņēmējdarbību atkarībā no uzņēmumu atrašanās vietas, tad var secināt, ka Rīgā salīdzinoši biežāk kā citās Latvijas pilsētās respondentiem grūtības radījis apgrozāmo līdzekļu trūkums (to minējuši 32% no aptaujātiem, kuri uzņēmējdarbību izvērsuši Rīgā), starta kapitāla trūkums (27%), finansu trūkums investīcijām (23%), pieredzējušu un apmācītu darbinieku trūkums (21%). Lielajās Latvijas pilsētās uzņēmējiem biežāk bijušas problēmas ar uzņēmuma reģistrāciju (11%), savukārt mazpilsētās kopumā problemātiskāk bijis ar telpu dabūšanu (27%) un iekārtu iegādi (īrēšanu, pirkšanu) — 16%.

Katram otrajam uzņēmumam (51%), kas dibināts laika posmā no 1992. līdz 1995.gadam, kā lielākais kavēklis attīstībai bijuši augstie nodokļi. Uzņēmumi, kuri dibināti pēc 2000.gada biežāk kā caurmērā sastapušies ar starta kapitāla trūkumu un reģistrācijas problēmām (rādītāji attiecīgi 33% un 19%).

Uzņēmēji, kas darbojas tirdzniecībā, par galvenajām problēmām uzskata augstos nodokļus, nestabilo un nedrošo likumdošanu MVU jomā un telpu dabūšanu. Ražošanas/rūpniecības uzņēmumiem biežāk problēmas bijušas ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu, starta kapitāla trūkumu, augsto konkurenci un problēmas ar pārdošanu, produkcijas un pakalpojumu pieprasījumu. Būvniecības nozares pārstāvjiem grūtības biežāk sagādājis apgrozāmo līdzekļu trūkums un starta kapitāla trūkums.

Jāatzīmē, ka uzņēmēji bija minējuši arī citas problēmas, kas netika iekļautas dotajā sarakstā (bet šīs atbildes nesasniedza 1% minēšanas biežumu). Attiecīgi kategorijā ‘citas atbildes’ ietilpst sekojošas problēmas: ‘Lielo grupējumu pūliņi iznīcināt mazos uzņēmumus’ (minēts 1 reizi); ‘Iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis’ (1); ‘Korupcija valstī’ (1); ‘Negodīga konkurence’ (1) un ‘Nav reāla novērtējuma precei uz robežas, pārāk augstas cenas’ (1). Interesanti, ka 2% aptaujāto atzinuši, ka uzņēmējdarbību uzsākot nav sastapušies ar problēmām, savukārt 3.3% uzņēmēju nav snieguši atbildi.

SKDS pētījuma “Mazās un vidējās uzņēmējdarbības vide Latvijā” ietvaros uzņēmējiem, kuri aizņēmās līdzekļus no bankas, tika uzdots jautājums arī par to, kādas ir galvenās grūtības, lai dabūtu bankas aizdevumu. Iegūtie rezultāti ranžētā veidā apkopoti 2.tabulā.

2.tabula. Galvenās grūtības, lai dabūtu bankas aizdevumu (kredītu)

(% no tiem respondentiem, kuri minējuši, ka finanses aizņēmušies no bankas)

Piezīme: tabulas datos nav ietverti uzņēmumi, kuru pārstāvji nesniedza konkrētu atbildi uz šo jautājumu (grūti pateikt/NA)

Kā būtiskākās grūtības bankas kredīta iegūšanā aptaujātie uzņēmēji uzsvēruši pārāk augsto procentu likmi (49.0%), to, ka bankas prasa pārāk daudz dokumentu (41.2%) un, ka aizdevēji prasa lielāku kredīta nodrošinājumu nekā uzņēmējam pašam ir pieejams (35.3%). Arī šajā jautājumā respondentu kopējā atbilžu summa pārsniedz 100% robežu, jo respondentiem tika dota iespēja atzīmēt līdz 3 iespējamajām problēmām.

2002.gada MVU pētījumā saistībā ar banku kredītiem visiem uzņēmumu pārstāvjiem tika uzdoti arī jautājumi par to, cik lielam bankas aizdevumam uzņēmējam varētu būt nekustamās vai kustamās mantas nodrošinājums (1.attēls), un cik liels bankas aizdevums viņam būtu nepieciešams tuvāko 2-3 gadu laikā (2.attēls).

1.attēls. Potenciālais uzņēmuma nekustamās vai kustamās mantas nodrošinājums bankas kredītam (% no visiem respondentiem)

Jāuzsver, ka dotais jautājums, tāpat kā nākamais, respondentiem tika uzdots kā atvērtais jautājums (neietvēra iespējamos atbilžu variantus), tādējādi uzņēmēji tika lūgti brīvi nosaukt summu latos, kurai viņuprāt varētu atbilst viņu īpašumā esošais nekustamās vai kustamās mantas nodrošinājums. Lai iegūtu pārskatāmu ainu, datu apstrādē respondentu minētās summas latos ir klasificētas vairākos lielākos intervālos.

Kā redzams, atbildot uz šo jautājumu, vērojams visai liels neizlēmušo uzņēmēju īpatsvars (2/3 aptaujāto uzņēmēju nav devuši atbildi), ko, iespējams, var skaidrot arī ar to, ka zināma daļa nav vēlējusies vispār izpaust šāda rakstura informāciju. Kopumā salīdzinoši lielāks ir to uzņēmēju īpatsvars, kuriem nodrošinājums kredītam varētu būt robežās līdz Ls 10 000. Gandrīz tikpat lielam uzņēmēju skaitam bankas aizdevumam atrastos no Ls 10 000 līdz Ls 50 000 (kopā: 12.4%). Tikai 3.3% uzņēmēju atzinuši, ka viņiem nav nekāda nodrošinājuma bankas kredītam.

Uzņēmēju minētie nepieciešamie bankas aizdevumu apjomi apkopoti zemāk.

2.attēls. Uzņēmumam potenciāli nepieciešamais bankas kredīts tuvāko 2–3 gadu laikā (% no visiem respondentiem)

No aptaujas datiem izriet, ka 1/3 jeb 33.3% no visiem uzņēmējsabiedrību pārstāvjiem uzsvēruši, ka tuvāko 2-3 gadu laikā bankas kredīts viņiem nebūs nepieciešams, bet visai daudz respondentu nav varējuši izšķirties par kredīta nepieciešamību (38.0%).

Izvērtējot uzņēmēju minētās potenciālās kredīta summas, jāsecina, ka salīdzinoši vairāk ir to uzņēmumu, kuriem tuvāko 2-3 gadu laikā pietiktu ar bankas aizdevumu 10 000 latu robežās (13.3%). Apskatot iegūtos rezultātus kumulatīvi, var redzēt, ka tikai nedaudz vairāk kā 1/5 (22.6%) no visiem uzņēmumiem varētu būt nepieciešams bankas kredīts līdz Ls 50 000 robežai (summēti procentuālie rādītāji grupās ‘līdz Ls 10 000’ un ‘Ls 10 000 līdz Ls 50 000’). Biežāk šāds kredīta apjoms (līdz Ls 50 000) varētu būt nepieciešams uzņēmumiem, kuri darbojas ražošanas, rūpniecības sfērā (28.0%).

Analizējot tos uzņēmējus, kuri minējuši, ka tiem būtu nepieciešams bankas kredīts lielāks kā Ls 50 000, var konstatēt, ka šādu aptaujāto skaits ir visai neliels (tikai 6.0%). Iegūtie dati atkarībā no uzņēmuma pamatdarbības nozares parāda, ka būvniecībā strādājošie uzņēmēji salīdzinoši biežāk minējuši, ka tiem būtu nepieciešams bankas kredīts virs Ls 50 000 (to atzinuši 8.7% no attiecīgās sfēras pārstāvjiem).

Lai uzzinātu mazo un vidējo uzņēmēju vispārējo viedokli par bankām saistībā ar to darbību un lomu līdzekļu aizņemšanās aspektā, aptaujas dalībniekiem tika lūgts novērtēt atsevišķus apgalvojumus par bankām atbilžu skalā: pilnībā piekrītu, drīzāk piekrītu, drīzāk nepiekrītu vai pilnībā nepiekrītu. Respondentu sniegtie vērtējumi apskatāmi sekojošajā 3.tabulā.

3.tabula. Banku vērtējums no līdzekļu aizņemšanās viedokļa

(% no visiem respondentiem)

Analizējot datus, lietderīgi apkopot atbildes ‘pilnībā piekrītu’ ar ‘drīzāk piekrītu’ un ‘drīzāk nepiekrītu’ ar ‘pilnībā nepiekrītu’. Rezultāti parāda, ka ievērojami biežāk aptaujātie uzņēmēji piekrituši izteikumam, ka bankas varētu realizēt arī dažādas uzņēmēju atbalsta programmas nākotnē (kopumā to atzinuši 76.5%). Arī vairāk kā puse respondentu uzskatījuši, ka bankas ir stabils un drošs finansu partneris (65.4%), kā arī banku pakalpojumi ir ērti izmantojami un pieejami (58.7%).

Salīdzinoši kritiskāku attieksmi (t.i. negatīvo atbilžu skaits pārsniedz pozitīvo atbilžu skaitu) uzņēmēji pauduši pret apgalvojumiem, ka kopumā bankas piedāvā izdevīgus aizdevuma nosacījumus un, ka bankās var saņemt aizdevumus attīstības programmu ietvaros (piemēram, ar izdevīgākiem aizdevuma procentu un nodrošinājuma nosacījumiem).

1. IEVADS

Ministru Kabinets 1999. gada 15. novembrī pieņēma MVU attīstības kreditēšanas programmu. Programmas realizācijai tika piešķirts valsts galvojums Latvijas Hipotēku un zemes bankai (Hipotēku bankai) 10 milj. latu apmērā.

MVU attīstības kreditēšanas programma izmantojot valsts galvojumu uzsāka 2001. gada sākumā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Vācijas attīstības banku1. Šī līguma ietvaros MVU attīstības projekta ieviešanā iesaistījās arī Eiropas Padomes Attīstības Banka (CEB) un Eiropas Komisija (EK). Visu pušu līdzdalība nodrošināja īpaši efektīvu projekta realizāciju nākotnē. Ar valsts galvojuma palīdzību Hipotēku bankai izdevās piesaistīt resursus ar zemākām procentu likmēm nekā tirgū. EK un CEB līdzdalība projektā nodrošināju aizdevumu pieejamību MVU, kas līdz šim finansējumu varēja saņemt ar grūtībām vai vispār nevarēja.

2000.–2002. gadā MVU attīstības kreditēšanas projekta realizācijai ir sniegts valsts galvojums kopā 17 314 189.75miljonu eiro apmērā, kas ir 10 milj. latu ekvivalents. Kredītlīniju pilnībā izsniegt MVU aizdevumos līdz 2002. gada beigām.

2. MVU ATTĪSTĪBAS KREDITĒŠANAS PROJEKTA NOTEIKUMU APRAKSTS

MVU attīstības kreditēšanas projekts ir paredzēts augošiem MVU, kas nodarbojas ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ražošanu vai eksportu. MVU aizdevumiem ir vairākas apakšgrupas, kur noteikta profila uzņēmumu vajadzībām tiek piedāvāti īpaši kreditēšanas noteikumi. Ērtības labad šīs grupas ir nosauktas par A grupu un B grupu.

A grupas aizdevumi

Uz šīs grupas aizdevumiem var pretendēt visi tie uzņēmumi, kuri atbilst MVU attīstības aizdevumu noteikumos minētajiem MVU kritērijiem (ne vairāk kā 250 strādājošie, atsevišķu nozaru ierobežojums utml.). Aizdevumu noteikumi ir sekojoši:

B grupas aizdevumi

Uzņēmumi, kas var pretendēt uz šiem aizdevumiem, var rēķināties ar īpašiem atvieglojumiem aizdevuma saņemšanai - pazeminātu procentu likmi vai pazeminātām prasībām attiecībā uz ķīlas nodrošinājumu.

Sekojoši aizdevumu noteikumi tiek piedāvāti MVU attīstības stadijā (kas nodibināti ne agrāk kā pirms 5 gadiem) ar perspektīviem projektiem, bet nepietiekamu nodrošinājumu:

Sekojoši aizdevumu noteikumi attiecas uz MVU, kas vismaz 51% apmērā pieder sievietēm un/vai ko vada sievietes; un/vai kuros nodarbināto īpatsvarā vismaz 75% ir sievietes, kā arī MVU, kas atrodas īpaši atbalstāmos Latvijas reģionos:

Savukārt uzņēmējdarbības uzsācējiem (MVU, kas nodarbināti mazāk nekā 2 gadus) tiek piedāvāti sekojoši aizdevuma noteikumi:

3. MVU PROGRAMMAS IEVIEŠANAS REZULTĀTI (uz 2002. gada 30. jūniju)

Ņemot vērā valsts pieaugošo lomu MVU veicināšanā, apstiprinot MVU attīstības kreditēšanas programmu 1999. gada, Hipotēku banka varēja aizņemties 10 milj. eiro no Vācijas attīstības bankas. Līdz ar to A grupas aizdevumi tika izsniegti jau no 2000. gada aprīļa, bet MVU B grupas aizdevumi (ar īpašu atbalstu) sākot ar 2001. gada jūlija (pēc Eiropas komisijas līdzfinansējuma noteikumu apstiprināšanas).

Pateicoties MVU attīstības kreditēšanas projektam, laikā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 30. jūnijam izveidotas vairāk kā 1700 jaunas darba vietas. Vienas darba vietas izveidošanas vidējās izmaksas (aizdevuma lielums) ir 17 tūkst. eiro. Vidēji viens aizdevums veicināja 3 jaunu darba vietu radīšanu.

MVU pašu līdzdalība MVU attīstības kreditēšanas programmā sastādīja aptuveni 19 milj. eiro. Tas nozīmē, ka pateicoties MVU attīstības kreditēšanas projektam, Latvijas ekonomikā tika ieguldīti aptuveni 48 milj. eiro.

MVU interese par MVU attīstības kreditēšanas programmu ir bijusi liela un pastāvīga. Aizdevumi noteikumi MVU attīstībai ir veicinoši, par ko liecina pastāvīga klientu interese un projektu pieteikumu plūsma.

No programmas uzsākšanas brīža līdz 2002. gada 30. jūnijam Hipotēku banka ir piešķīrusi 681 aizdevumu, no tiem 421 aizdevumu (62% no MVU aizdevumu skaita) — no valsts galvotās kredītlīnijas.

KKopējā no Vācijas attīstības bankas un Hipotēku bankas resursiem piešķirto aizdevumu summa ir 29,340 milj. eiro. No tiem 15,693 milj eiro (53% no MVU aizdevumos piešķirtās summas) apstiprināti valsts galvotās kredītlīnijas ietvaros.

Vācijas attīstības banka refinansējusi Hipotēku bankai MVU projektus par kopējo summu 22,188 milj. eiro (jeb 76% no MVU piešķirtajiem aizdevumu apjomiem). Bez tam Bez tam no Vācijas attīstības bankas saņemti 9,235 milj. eiro bez valsts galvojuma. Uzņēmēju atmaksātās aizdevumu summas 2,838 milj. eiro apmērā izsniegtas atkārtoti — citiem aizņēmējiem. Ar valsts galvojumu ir saņemti 9,652 milj. eiro. No tiem jau atmaksāti un izsniegti atkārtoti 0,463 milj. eiro.

Aizdevumi virs 250 tūkst. eiro tiek piešķirti no Vācijas attīstības bankas kredītlīnijas, kurai valsts nav sniegusi valsts galvojumu. Šie līdzekļi tiek izsniegti MVU atbilstoši tirgus nosacījumiem.

Aizdevumi līdz 250 tūkst. eiro pamatā tiek piešķirti no valsts galvotās kredītlīnijas. No šiem resursiem pamatā finansē B grupas aizdevumus, kuri ir īpaši pievilcīgi un nozīmīgi MVU attīstības stadijā, kā arī MVU īpaši atbalstāmos reģionos un sieviešu nodarbinātības veicinošiem MVU.

Pavisam B grupas aizdevumi piešķirti 10,234 milj. EUR apmērā jeb 66% no valsts galvotās kredītlīnijas ietvaros piešķirto aizdevumu apjomiem. B grupas aizdevumos ir izsniegti 246 aizdevumi MVU. No tiem uz 2002. gada 30. jūniju Vācijas attīstības banka ir refinansējusi 170 aizdevumus par kopējo summu 6,679 milj. eiro.

Ņemot vērā MVU attīstības programmas izvirzītās prioritātes un ES līdzfinansējuma mērķus, MVU attīstības aizdevumi ir nelieli - vidējais šo aizdevuma lielums ir 37 tūkst. eiro.

Zaudēto aizdevumu nav, bet šaubīgie un zemstandarta aizdevumi sastāda mazāk kā 0,5% no piešķirtās kopējās aizdevuma summas MVU.

MVU aizdevumi kopumā ir pievilcīgi arī ar piedāvāto procentu likmi. Aizdevumi tiek izsniegti ar mainīgo likmi EURIBOR + 3,5%–6% A grupas aizdevumiem un EURIBOR + 2,75%–4,75% B grupas aizdevumiem. Vidējā svērtā procentu likme sastādīja 8,38%. Valsts galvotās kredītlīnijas ietvaros vidējā procentu likme ir 8,16%. Kredītlīnijai bez valsts galvojuma vidējā procentu likme ir 8,74%. MVU aizdevumu vidējais Hipotēku bankas uzcenojums virs resursu cenas ir 2,9% (B grupai 2,3%).

Komercbankas piedāvā līdzīgus aizdevumus ar procentu likmi, kas ir ievērojami augstāka — EURIBOR + 5%–7%. Pie tam šie aizdevumi ir ar īsāku aizdevuma termiņu - parasti līdz 5 gadiem.

MVU attīstības kreditēšanas projekta ietvaros Hipotēku banka sadarbojas arī ar kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām (KKS). Šobrīd Hipotēku banka sadarbojas ar 10 KKS, no kurām 4 KKS ir parakstījušas sadarbības līgumu MVU attīstības kreditēšana programmas ietvaros. Ar Eiropas komisijas atbalstu Hipotēku banka izmaksā īpašu komisijas maksu KKS par katru KKS biedru, kas saņem aizdevumu MVU attīstības programmas ietvaros.

4. SECINĀJUMI

* MVU aizdevumu kritēriji ir bijuši ļoti veiksmīgi, ko pierāda uzņēmēju lielā interese par MVU attīstības kreditēšanas programmu;

* MVU aizdevumu procentu likmes ir izdevīgas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (tās ir salīdzināmas ar procentu likmēm vidējiem vai pat lielajiem uzņēmumiem).

* Galvenā MVU aizdevumu priekšrocība ir atvieglojumi attiecībā uz nodrošinājumu.

* Virkne no MVU pieteiktajiem potenciāli veiksmīgajiem projektiem tika noraidīti nepietiekama nodrošinājuma dēļ, tas nozīmē, ka programmas nosacījumus nākotnē iespējams modificēt, būtiski nesamazinot Hipotēku bankas kredītportfeļa kvalitāti.

* MVU programmas realizācija ietekmēja arī vispārējo finansu tirgu, veicinot komercbanku interesi par MVU, kā arī procentu likmju samazināšanos MVU aizdevumiem kopumā.

* Neliela daļa no aizdevumiem ir pieejami arī latos, kas izraisa lielu MVU interesi. Šo aizdevumu piešķiršana būs nozīmīga arī nākotnē, taču tas būs iespējams tikai sniedzot atbalstu (šobrīd tas tiek veikts pateicoties EK līdzdalībai projektā).

MVU kreditēšanas projekta uzraudzību veic KfW, kas ir apmierināta par Hipotēku bankas paveikto un nav saskārusies ar problēmām projekta ieviešanas laikā.

Sākot ar 2004. gadu projekta realizācija ir iespējama tikai no aizdevumu atmaksām, kas sastādītu aptuveni 2-3 milj. eiro gadā. Šobrīd MVU saņem aptuveni 15 milj. eiro attīstības aizdevumu gadā. MVU projekta finansējums ir jāturpina ņemot vērā lielo ietekmi uz valsts ekonomiku.

5. MVU ATTĪSTĪBAS AIZDEVUMU KLIENTU PIEMĒRI (ievērojot klientu informācijas konfidencialitātes prasības, šeit lietoti nosacīti uzņēmumu nosaukumi)

SIA “A.”

SIA “A” griezās Hipotēku banka ar mērķi saņemt aizdevumu 48 400 eiro apmērā, lai paplašināt savu darbību un uzsākt pakešlogu un durvju ražošanu. Līdz tam uzņēmums nodarbojās ar autostāvvietu biznesu. Pats uzņēmējs iegādājās ražošanas iekārtas, bet aizdevums bija nepieciešams ražošanas ēku būvniecībai. Kopējais projekta materiālais nodrošinājums ir 100% no aizdevuma apjoma. Aizdevums tika piešķirts un uzņēmums veiksmīgi darbojas.

SIA “B”

Uzņēmums dibināts 1997.gada 22.jūlijā. Firma kopš dibināšanas veic starptautiskos kravas pārvadājumus. Uzņēmuma ienākumi veidojas no starptautiskajiem autokravu pārvadājumiem. Pēc uzņēmuma autoparka paplašināšanas uzņēmumam būs 3 automašīnas starptautisko pārvadājumu veikšanai. Par Hipotēku bankas piešķirto MVU B grupas aizdevumu firma iegādājās lietotu kravas vilcēju un puspiekabi, kas ļautu veikt starptautiskos kravas pārvadājumus uz Rietumiem (iepriekšējā darbība notika tikai Austrumu virzienā). Projekta realizācijas nodrošinājums ir aizdevuma apjomā.

SIA “C”

Klients nodarbojas ar šūšanas pakalpojumu veikšanu pēc individuāla pasūtījuma, kā arī citu firmu pasūtījuma. Tiek šūti apģērbi gan pēc individuāla pasūtījuma, gan grupām un darba apģērbi. Klients par aizdevuma līdzekļiem izremontēja šūšanas darbnīcas telpas, lai klientiem būtu patīkama pieņemamā telpa. Klients jau ir ieguldījis apmēram 850 Ls remontdarbu daļējai veikšanai. Hipotēku banka izsniedza aizdevumu Ls 3000 apmērā šūšanas darbnīcas telpu remontam un iekārtu iegādei. Par nodrošinājumu kalpo lauku māja, kuras vērtība ir aizdevuma apjomā.

SIA “D”

Firma darbojas kopš 1995. gada. Nodarbojas ar mēbeļu ražošanu un no 1997. gada ar zāģmateriālu ražošanu. Mēbeles ražo pēc individuāla pasūtījuma (pārsvarā — veikalu, kafejnīcu un bāru iekārtošanai). Nākotnē paredz paplašināt šo darbības virzienu. Firma uzcēla atpūtas kompleksu — pirti, kafejnīcu, banketu zāli un laivu bāzi. Paredzēts uzcelt viesnīcu. Kopā celtniecībā ieguldīts 180 tūkst. latu. Daļa no līdzekļiem ir izsniegti aizdevumu veidā MVU programmas ietvaros.

SIA “E”

Uzņēmums darbojas kopš 1995. gada. Firmas pamatdarbības veids ir metāla izstrādājumu ražošana, īpaši metāla mēbeļu, seifu, veikala un noliktavu iekārtu, juvelierizstrādājumu un saimniecības preču ražošana. Lielāka daļa produkcijas tiek eksportēta. Uzņēmumā strādā 50 darbinieku.

MVU programmas ietvaros banka izsniedza divus aizdevumus (2000. un 2001. gadā) metālapstrādes iekārtu iegādei, kas ļautu paaugstināt produkcijas kvalitāti, palielināt ražošanas apjomus un dubultot ieņēmumus.

SIA “F”

Firma darbojas kopš 1991.gada. MVU programmas aizdevums piešķirts ādas un citu materiālu apstrādes iekārtas iegādei un telpu remontam. Pašlaik nodarbojas ar māksliniecisko ādu izstrādājumu ražošanu un realizāciju. Saņemot MVU programmas aizdevumu, firma iegādājās papildus apstrādes iekārtas, lai varētu apgūt tehnoloģiski jaunu modeļu ražošanu, mainot modeļus pēc dizaina un tehnoloģijas, kas dos iespēju konkurēt ar citiem ādas izstrādājumu ražotājiem, kā arī noslēgt jaunus piegādes līgumus. Šobrīd 90% produkcijas tiek eksportēta. Ar 2 firmām ārvalstīs tiek ražoti kopīgi modeļi, kuriem ārējo apdari veic Hipotēku bankas klients, iekšējo, kā arī komplektāciju ar blokiem, attiecīgā firma Vācijā.

Firma ražo ļoti plašu sortimentu ādas izstrādājumu un katrs ražojums ir specifisks, pamatā tiek izmantots roku darbs. 9. gadu laikā uzkrātā pieredze šajā darbības jomā un nodibinātie kontakti liecina, ka firma spēs sasniegt plānotos izaugsmes apjomus.

6. MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU ATTĪSTĪBAS AIZDEVUMU VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Aizdevumu saskaņā ar šiem noteikumiem var saņemt Mazie un vidējie uzņēmumi (turpmāk MVU) ar privātā kapitāla daļu virs 51%, kuri ir likumīgi reģistrēti Latvijas Republikā un atbilst sekojošiem Eiropas Savienības MVU kritērijiem:

1.1. strādājošo skaits uzņēmumā vai uzņēmumu grupā nepārsniedz 250 cilvēkus;

1.2. uzņēmuma vai uzņēmumu grupas gada apgrozījums nepārsniedz 40 miljonus eiro ekvivalentu latos, vai arī kopējie aktīvi (gada bilancē) nepārsniedz 27 miljonus eiro ekvivalentu latos;

1.3. atbilst ES neatkarības kritērijiem t.i., pieteikuma iesniegšanas datumā 25% vai vairāk uzņēmuma kapitāla daļu nepieder mātes uzņēmumam (vai kopīgi vairākiem uzņēmumiem), kas neatbilst iepriekšējos punktos norādītajiem ES MVU kritērijiem;

2. Aizdevumi tiek izsniegti MVU darbībai visās jomās, izņemot 3.punktā minētās, īpaši veicinot darbību šādās jomas :

2.1. apstrādes rūpniecība; viesnīcas un tūrisms; būvniecība; tirdzniecība; pakalpojumi un ar lauksaimniecību saistīta uzņēmējdarbība (izņemot primāro lauksaimniecību);

2.2. projekti, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu un vidi .

3. Aizdevums netiek piešķirts MVU, kas darbojas šādās jomās:

3.1. primārā lauksaimniecība,

3.2. finansu starpniecība un apdrošināšana,

3.3. operācijas ar nekustamo īpašumu:

3.3.1. nekustamā īpašuma aģentūras;

3.3.2. nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana;

3.3.3. nekustamā īpašuma celtniecība vai pirkšana ar mērķi tā vēlākai pārdošanai.

3.4. azartspēles,

3.5. ieroču ražošana, piegāde vai tirdzniecība .

4. Aizdevumu mērķis ir finansēt investīcijas. Kopā ar investīciju aizdevumu var piešķirt apgrozāmo līdzekļu aizdevumu. Apgrozāmo līdzekļu aizdevums nevar pārsniegt 40% no kopējās uzņēmumam piešķirtās MVU aizdevumu summas, pie kam visi šajos noteikumos minētie kritēriji tiek attiecināti uz kopējo uzņēmumam piešķirto MVU aizdevumu summu.

5. Aizdevumus iedala divās grupās:

5.1. A grupa — aizdevumi, uz kuriem var pretendēt visi uzņēmumi, kuri atbilst šajos noteikumos minētajiem MVU kritērijiem;

5.2. B grupa — mērķaizdevumi īpaši atbalstāmiem uzņēmumiem, kuri atbilst šo noteikumu 6. punktā minētajiem kritērijie

6. Uz B grupas aizdevumiem var pretendēt:

6.1. MVU, kas pieder (vismaz 51%) sievietei(-ēm) un /vai ko vada sievietes; un/vai kuros nodarbināto īpatsvarā vismaz 75% ir sievietes;

6.2. MVU, kas atrodas MVU programmas īpaši atbalstāmos Latvijas reģionos (skatīt sarakstu);

6.3. uzņēmējdarbības uzsācēji (MVU, kas nodibināti mazāk nekā 2 gadus);

6.4. MVU attīstības stadijā (kas nodibināti ne agrāk kā pirms 5 gadiem) ar perspektīviem projektiem, bet nepietiekamu nodrošinājumu.

7. Maksimālā aizdevumu summa vienam aizņēmējam:

7.1. A grupas — 300 000 eiro;

7.2. B grupas :

* MVU, kas pieder (vismaz 51%) sievietei(-ēm) un/vai ko vada sievietes; un/vai kuros nodarbināto īpatsvarā vismaz 75% ir sievietes — 250 000 eiro

* MVU, kas atrodas MVU programmas īpaši atbalstāmos Latvijas reģionos — 250 000 eiro

* uzņēmējdarbības uzsācēji un MVU attīstības stadijā — 150 000 eiro.

7.3. Kopējās klienta saistības no KfW resursiem nevar pārsniegt maksimālo iespējamo aizdevuma summu.

8. Aizdevumu atmaksas noteikumi un termiņi:

8.1. Aizdevuma maksimālais atmaksas termiņš ir 10 gadi. Aizdevuma atmaksas grafiks tiek noteikts katram aizņēmējam individuāli, atbilstoši plānotai naudas plūsmai. Tomēr pamatsummas atmaksai jānotiek ne retāk kā divas reizes gadā.

8.2. Atsevišķiem klientiem ir iespējams piemērot atliktos pamatsummas maksājumus uz periodu līdz 2 gadiem, ja to nosaka ražošanas tehnoloģija, un kredītņēmējam nav citu pietiekamu ieņēmumu, kas nodrošina pamatsummas atmaksu periodā, līdz tiks iegūti ieņēmumi no finansētā projekta.

9. Aizdevumiem tiek noteikta mainīgā procentu likme:

9.1. A grupai — 3,5–6% plus 6 mēnešu EURIBOR;

9.2. B grupai:

* MVU, kas pieder (vismaz 51%) sievietei(-ēm) un/vai ko vada sievietes; un/vai kuros nodarbināto īpatsvarā vismaz 75% ir sievietes; MVU, kas atrodas MVU programmas īpaši atbalstāmos Latvijas reģionos un uzņēmējdarbības uzsācējem — 2,75-4,75% plus 6 mēnešu EURIBOR;

9.3. MVU attīstības stadijā — 3,5–6% plus 6 mēnešu EURIBOR;

10. Aizdevumi tiek izsniegti EUR valūtā.

11. Aizņēmēja līdzdalībai MVU projektā ir jābūt ne mazākai par 20%. Līdzdalība var būt finansiāls vai mantisks ieguldījums (izteikts naudas vienībās) projektā. Klienta līdzdalību aprēķina, attiecinot klienta ieguldījumu pret kopējām projekta izmaksām.

12. B grupas aizdevumiem, kuri tiek piešķirti MVU attīstības stadijā (skat. 6.4.punktu) minimālais nepieciešamais ķīlas nodrošinājuma koeficients:

* 100% — aizdevumiem ar termiņu līdz 10 gadiem, ja aizdevuma ķīlas nodrošinājums ir ZG reģistrēts nekustamais īpašums, uz kuru par labu Hipotēku bankai reģistrēta hipotēka;

* 100% — aizdevumiem ar termiņu līdz 5 gadiem, ja aizdevuma ķīlas nodrošinājums ir kustama manta, uz kuru par labu Hipotēku bankai reģistrēta komercķīla;

* 85% — aizdevumiem ar termiņu līdz 10 gadiem, ja aizdevuma ķīlas nodrošinājums ir kustama manta, uz kuru par labu Hipotēku bankai reģistrēta komercķīla;

13. Programmas aizdevumiem ir samazinātas bankas komisijas maksas, tostarp arī pašas būtiskākās - banka ir noteikusi ierobežojumus aizdevuma izskatīšanas maksai (0,25% no pieprasītā aizdevuma summas, min 25 LVL, max 150 LVL), samazinājusi aizdevuma izsniegšanas maksu (0,5% no piešķirtās aizdevuma summas), un aizdevuma pirmstermiņa atmaksas komisiju (A grupai 0-3%, B grupai 0%).

1 Jau 2000. gada janvārī Hipotēku banka noslēdza aizdevumu līgumu ar Vācijas attīstības banku par MVU uzņēmumu kreditēšanas projekta uzsākšanu vēl pirms valsts galvojuma izsniegšanas. 2000. gada laikā Vācijas Attīstības banka (KfW) izsniedza aizdevumu 10 milj. eiro apmērā bez valsts galvojuma.

Atbilstoši 1999. gadā Ministru kabinetā akceptētajai koncepcijai par Hipotēku bankas attīstību līdz 2005. gadam paredzēts izveidot, uzņēmējdarbības attīstības banku. Attīstības bankas darbības viens no galvenajiem virzieniem ir valsts programmas realizācija. Ieviešot MVU attīstības kreditēšanas programmas (otro posmu) var notikt pakāpeniska un efektīva pārēja uz attīstības bankas darbības principiem balstītai kreditēšanai. Latvijā pašreiz MVU kreditēšanai pieejamie resursi ir pietiekami. Nākotnē ir nepieciešams realizēt projektus, kas sekmē resursu pieejamības uzlabošanos (pamatā veicinot nepieciešamā nodrošinājuma apjoma un procentu likmju samazināšanos).

Izvērtējot finansu sektora darbību un Ministru kabineta akceptētos ekonomiskās politikas dokumentus ir veikti sekojoši secinājumi par Hipotēku bankas iesaistīšanas nepieciešamību:

1) Programmas uzraudzību vienkāršāk nodrošināt, ja aizdevumus programmas ietvaros izsniedz viena banka

Banku iekšējās procedūras un kreditēšanas prakse dažādām bankām ir atšķirīgas. Iesaistot programmas realizācijā vairākas bankas, Ekonomikas ministrijai papildus jānodrošina kvalificēts personāls, kam ir nepieciešamās zināšanas par bankām. Personāla piesaiste ir saistīta ar papildus izmaksām.

2) Pastāv risks, ka uzdodot programmu realizēt tikai vienai bankai, tā negodīgi izmantos programmas ietvaros izsniedzamo aizdevumu priekšrocības, lai no citām bankām pārvilinātu klientus

Programmas ietvaros neizvirzīs prasības par pilnīgas aizņēmēja finansiālās darbības pārnešanu uz Hipotēku banku vai citu banku izsniegto aizdevumu pārfinansēšanu. Programmas ietvaros aizdevumi būs pieejami klientiem, kurus citas bankas finansē nelabprāt.

3) Hipotēku bankas vienīgais akcionārs ir valsts

Uzdodot programmu realizēt Hipotēku bankai, iespējams sabalansēt valsts intereses ar bankas komerciālajām interesēm, jo valsts kā bankas akcionārs var tai uzlikt realizēt valsts politiku dažādās tautsaimniecības jomās, tajā skaitā lauksaimniecībā

4) Viens no Hipotēku bankas uzdevumiem ir attīstīt valstī MVU kreditēšanu

Programmas ietvaros izsniegtie aizdevumi pēc savas būtības ir MVU attīstības aizdevumi. Atbilstoši Ministru kabinetā akceptētajai koncepcijai, Hipotēku bankas viens no uzdevumiem ir MVU kreditēšana (vidējais aizdevuma lielums Hipotēku bankā ir 2–3 mazāks, kā citās bankās). Uzdodot programmu realizēt Hipotēku bankai, vienlaicīgi tiktu veicināta arī šī bankai uzliktā uzdevuma realizācija

5) Hipotēku bankas darbība ir “caurspīdīga”, tās padomē ietilpst pārstāvji no dažādām ministrijām

Ministriju pārstāvjiem ir iespējas kontrolēt bankas tarifu politiku un nodrošināt, lai programmas ietvaros saņemtais “lētais” aizdevums aizņēmējam netiktu sadārdzināts uzspiežot papildus pakalpojumus un pielietojot augstākas komisijas u.c. maksas

6) Piedāvātā programmas finansēšanas shēmu ar paaugstināta riska aizdevumu finansēšanas komponenti iespējams īstenot tikai, ja banka ir valsts īpašumā

Realizējot paaugstināta riska aizdevuma shēmas ar komercbanku starpniecību būtu nepieciešamas tiešās valsts dotācijas riska segšanai (uzkrājumu izveidošanai). Bez tam paaugstināta riska finansēšanas shēma tiks realizēta tikai sadarbībā ar komercbankām izsniedzot sindicētos aizdevumus.

7) Izsniegto aizdevumu atbilstību programmas kritērijiem vienkāršāk nodrošināt, ja aizdevumus programmas ietvaros izsniedz viena banka

Izsniedzot aizdevumus caur vairākām bankām pastāv risks, ka, aizņēmējam vienlaicīgi piesakoties uz aizdevuma saņemšanu vairākās bankās, šis nosacījums tika apiets.

Paskaidrojumi pie naudas plūsmas

MVU aizdevumu atmaksas un izsniegšanas principi

Paredzēts, ka MVU aizdevumi sastāvēs no apgrozāmo līdzekļu (20% no MVU aizdevumos izsniedzamās summas) un investīciju aizdevumiem (80% no MVU aizdevumos izsniedzamās summas).

Naudas plūsmas aprēķinos pieņemts, ka apgrozāmo līdzekļu aizdevumu vidējais termiņš sastāda 1 gadu, investīciju aizdevumu vidējais termiņš ir septiņi gadi. Šie pieņēmumi, ļauj prognozēt MVU aizdevumu atmaksas apjomus, no kuriem tiek finansēti MVU aizdevumi pēc kredītlīnijas pilnīgas izmantošanas.

Tuvojoties valsts galvotās kredītlīnijas atmaksas perioda beigām, aizdevumu piešķiršana pakāpeniski tiek samazināta, lai varētu veikt kredītlīnijas atmaksu.

Nodokļu aprēķināšanas formulas

ES dalībvalstīs, īpaši Skandināvijas valstīs, komercbankas izsniedz paaugstināta riska aizdevumus. Latvijā šādi aizdevumi tiek izsniegti reti (pārsvarā lieliem uzņēmumiem), lai gan esošie normatīvi pieļauj šādu aizdevumu izsniegšanu.

Lai gan programmas ieviešana paredz paaugstināta riska MVU projektu kreditēšanu, šī komponente būtiski nepalielina ar programmu saistītos riskus.

Programmas ieviešanā Hipotēku banka vadīsies pēc labākās banku kreditēšanas prakses, ņemot vērā līdzīgu produktu pieredzi ES. Lai samazinātu risku paredzēts, ka šī komponente tiks realizēta ierobežotā apmērā ar mērķi aprobēt paaugstināta riska aizdevumu sistēmas darbību un efektivitāti. Paaugstināta riska aizdevumiem paredzēts novirzīt tikai aptuveni 10% no valsts galvotās kredītlīnijas. Plašākai paaugstināta riska komponentes ieviešanai Bankas darbībā, nepieciešams speciāls likums par attīstības banku.

Paaugstināta riska aizdevumiem minimālais nepieciešamais nodrošinājums plānots vismaz 70% apmērā no aizdevuma summas. Līdz ar to kopējā MVU attīstības kreditēšanas programmas ar materiālām vērtībām nenodrošināta summa sastādīs tikai aptuveni 3%. Uzņemoties šo risku Hipotēku banka garantē ievērot visus nepieciešamos priekšnosacījumus potenciāli veiksmīgu projektu atlasei. Mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka Hipotēku bankas kreditēšanas politika ir ļoti efektīva. Divu gadu laikā no MVU programmas uzsākšanas zaudēto MVU projektu nav, lai gan šīs programmas ietvaros tiek finansēti arī tādi MVU projekti, kuri citās bankās finansējumu nesaņemtu.

Paaugstināta riska aizdevumu procentu likme iekļaus riska uzcenojumu, kas paredzēts lielākam zaudēto MVU projektu skaita riska kompensēšanai. Sākotnēji šie aizdevumi varētu būt par 2-3 procentu punktiem dārgāki, nekā bankas standarta aizdevumi.

Ņemot vērā, ka šiem aizdevumiem nodrošinājums ir vismaz 70%, tad bankai pastāv papildrisks tikai pirmos divus gadus (līdz brīdim, kamēr aizdevuma apjoms samazinās līdz nodrošinājuma vērtībai).

Pirms katra aizdevuma piešķiršanas bankas analītiķi veic biznesa plāna analīzi, kas ļauj novērtēt projekta veiksmīgas realizācijas iespējas ar pietiekamu lielu ticamības pakāpi. Ņemot vērā, ka bankas speciālisti ir iedziļinājušies specifisku nozaru būtībā un pārzin to nianses, ir pamats uzskatīt, ka paaugstināta riska MVU aizdevumus Hipotēku banka varēs finansēt tikpat veiksmīgi, ka standarta aizdevumus.

Bez tam Hipotēku banka ieviesīs arī paaugstināta riska aizdevumu atbalsta sistēmu, kas veicinās konsultatīvas palīdzības sniegšanu MVU, ja tie saskarsies ar projekta realizācijas un savas uzņēmējdarbības attīstības grūtībām.

Valsts kā Hipotēku bankas īpašniece uzrauga tās darbību ar Padomes starpniecību. Pie kam Padomes locekļiem ir iespējas iegūt jebkurā laikā informāciju par programmas rezultātiem un ieviešanas gaitu. Tas ļaus sekot līdzi programmas rezultātiem un nepieciešamības gadījumā pieņemt atbilstošus lēmumus.

Pastāvīgu Hipotēku bankas uzraudzību veiks Finansu un kapitāla tirgus komisija, kura novērtēs paaugstinātā riska aizdevumu riskus un lems par nepieciešamajiem uzkrājumu apjomiem (potenciāli riskantajiem projektiem).

Hipotēku bankas darbību regulāri pārbauda neatkarīgi auditori, kas izvērtē bankas darbību, t.sk., attīstības programmas realizācijas gaitu.

MVU attīstības kreditēšanas programmas ieviešanas uzraudzību veiks arī ārvalstu banka, kas izsniegs aizdevumu Hipotēku bankai.

Viss Hipotēku bankas uzraudzības cikls kopumā atspoguļojas kredītreitingā, kas ir neatkarīgs un objektīvs rādītājs. Par Hipotēku bankas veiksmīgu līdzšinējo darbību liecina tās kredītreitings, piemēram, Moody’s Investors Service Limited reitinga aģentūra 2002.gada 22.februārī ilgtermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem ir piešķīrusi Baa3 reitingu.

Programmas ietvaros Hipotēku banka katru gadu sniegs detalizētu atskaiti par programmas izpildes gaitu, t.sk., par paaugstināta riska aizdevumiem.

Sekojošos aprēķinos ir sniegta paaugstināta riska MVU projektu komponentes ieviešanas naudas plūsmas prognoze, kas aprēķināta pesimistiskākajam variantam (piemēram nodrošinājums rēķināts tikai 50% apmērā, pretēji paredzētajiem 70%).

Paaugstināta riska MVU projektu finansēšanas naudas plūsmas prognoze