Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par policiju

Šis likums nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, dienesta pildīšanas pamatprincipus, finansēšanas, materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli.

I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Policija

Policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

(08.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

2. pants. Policijas darbinieks

Policijas darbinieks ir Latvijas Republikas valsts kalpotājs, kas ieņem noteiktu amatu policijas iestādē (apakšvienībā), kam ir speciālā dienesta pakāpe un kas ir nodevis zvērestu.

Personai, kura ieņem valsts kalpotāja amatu policijas iestādē (apakšvienībā), bet kurai nav speciālās dienesta pakāpes, nav policijas darbinieka tiesību.

Pildot dienesta pienākumus, policijas darbinieks savas kompetences ietvaros pārstāv valsts varu.

3. pants. Policijas uzdevumi

Policijas uzdevumi ir:

— garantēt personu un sabiedrības drošību;

— novērst noziegumus un citus likumpārkāpumus;

— atklāt noziegumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziegumus;

— likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā;

— savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.

Aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri nav noteikti Latvijas Republikas likumos.

Nevienam nav tiesību iejaukties policijas rīcībā, kad tā pilda savus pienākumus, izņemot iestādes un amatpersonas, kuras tieši tam pilnvarojis likums.

4. pants. Policijas darbības tiesiskais pamats

Policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Pamatlikums, starptautiskie līgumi, šis likums, citi Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un tās Prezidija lēmumi un dekrēti, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumi un rīkojumi, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas normatīvie akti, kā arī pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

5. pants. Policijas darba organizācijas un darbības principi

Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību.

Policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.

Personu tiesību un brīvību un valsts interešu vienlīdzīgas aizsardzības nolūkā policijas darbinieki nepiedalās partiju, citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībā un uz dienesta laiku policijā aptur savu piederību pie tām.

Policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība.

Policija dod iespēju aizturētajām un apcietinātajām personām realizēt tiesības uz juridisko palīdzību un, ja šīs personas vēlas, nekavējoties paziņo viņu atrašanās vietu ģimenei un darbavietas vai mācību iestādes administrācijai. Policija nodrošina aizturēto un apcietināto personu veselības aizsardzību, veic neatliekamus pasākumus medicīniskās palīdzības sniegšanai un šo personu īpašuma aizsardzībai.

6. pants. Atklātums policijas darbībā

Policija dienesta interesēs par savu darbību informē valsts un pašvaldību iestādes, kā arī iedzīvotājus.

Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras ir valsts vai cits ar likumu īpaši aizsargāts noslēpums, kuras satur komercnoslēpumu vai patentu noslēpumu. Aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas materiālus bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas, kā arī materiālus, kuri pārkāpj nevainības prezumpciju.

Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras aizskar cilvēku personisko dzīvi, kā arī fizisko un juridisko personu godu un cieņu, ja šī darbība nenotiek tiesiskās kārtības nostiprināšanas un izmeklēšanas interesēs.

Policijai ir jāatsauc ziņas, ko tā izplatījusi par personām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, ja tās neatbilst patiesībai. Atsaukums mēneša laikā jāizplata tādā pašā veidā, kādā tika izplatītas nepatiesās ziņas.

7. pants. Policijas sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām

Valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, organizācijas un to amatpersonas sniedz palīdzību policijai tās pienākumu izpildē.

Policija sadarbojas ar uzņēmumiem, kuri pilda apsardzes funkcijas, ar uzņēmumu, iestāžu un organizāciju civilās drošības dienestiem (ugunsdzēsības, satiksmes drošības un citiem dienestiem), kā arī ar pašvaldību iestāžu, veselības aizsardzības, sociālās patronāžas un žēlsirdības dienestiem un atbalsta tos likumpārkāpumu profilaksē.

8. pants. Latvijas Republikas policijas profesionālie sakari

Latvijas Republikas policija sadarbojas ar citu valstu policiju (miliciju) un starptautiskajām policijas organizācijām, slēdzot attiecīgus līgumus un vienošanās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

II nodaļa
POLICIJAS DARBINIEKA PIENĀKUMI

9. pants. Policijas darbības pamatprincipi

Jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.

10. pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi

Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:

1) nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās sabiedriskajās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību;

2) reģistrēt informāciju par noziegumiem un citiem likumpārkāpumiem un par personām, kas tos izdarījušas, kā arī par notikumiem, kuri apdraud sabiedrības drošību, un nekavējoties reaģēt uz tiem, kā arī ziņot kompetentām amatpersonām par uzzinātajiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskajām nelaimēm un citiem), kuri apdraud personu, sabiedrības vai valsts drošību;

3) sniegt medicīnisko un citu neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, kā arī sniegt palīdzību nepilngadīgām personām, kas palikušas bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības;

4) saskaņā ar likuma prasībām izdarīt izziņu, nodrošināt noteiktā kārtībā kriminālistikas speciālistu piedalīšanos izmeklēšanas darbībās, veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziegumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda izciešanas vai ir bezvēsts prombūtnē, kā arī lai konstatētu pilsoņu personību un identificētu līķus;

5) izpildīt tiesas nolēmumus, prokurora lēmumus un norādījumus, kā arī izmeklētāja uzdevumus, kas saistīti ar meklēšanas un izmeklēšanas darbību veikšanu;

6) novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības;

7) savu pilnvaru ietvaros atklāt noziegumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā;

8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus;

9) saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem apsargāt objektus Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā; kontrolēt apsardzes funkciju izpildīšanai izveidoto uzņēmumu darbību;

10) veikt pasākumus bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas saglabāšanai līdz tās nodošanai kompetentas valsts iestādes vai amatpersonas pārziņā; nodrošināt atrasto un policijai nodoto dokumentu, mantu, vērtspapīru un cita īpašuma saglabāšanu līdz tā nodošanai īpašniekam;

11) regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu un ielu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes līdzekļu tehnisko stāvokli;

12) kontrolēt noteikumu ievērošanu to objektu atvēršanā un funkcionēšanā, pār kuru darbību noteikta policijas uzraudzība, kā arī ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu likumā minēto materiālu, priekšmetu un vielu iegādes, glabāšanas, nēsāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu;

13) izsniegt pases; kontrolēt, kā personas ievēro pasu sistēmas noteikumus;

14) kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārvalstu pilsoņu un bezpavalstnieku iebraukšanu, uzturēšanos un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā;

15) likumā noteiktajā kārtībā noformēt dokumentus pilsonības jautājumos;

16) gādāt par liecinieku, cietušo, citu personu un to ģimenes locekļu drošību, kā arī par viņu mantas apsardzību, ja apdraudēta šo personu dzīvība, veselība vai manta sakarā ar palīdzību, ko tās sniegušas tiesībaizsardzības iestādēm noziegumu atklāšanā un novēršanā;

17) izpildīt tiesu (tiesnešu), prokuroru un izmeklētāju lēmumus par to personu piespiedu atvešanu, kuras izvairās no ierašanās pēc izsaukuma, kā arī izpildīt tiesu lēmumus, prokuroru lēmumus un prokuroru sankcionētus izmeklētāju lēmumus par apcietinājumu.

11. pants. Policijas darbinieka papildpienākumi

Policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt:

1) tautas deputātiem, tautas deputātu kandidātiem, kā arī valsts iestāžu amatpersonām, ja tiek traucēta to likumīgā darbība;

2) veselības aizsardzības un veterināruzraudzības iestādēm — karantīnas pasākumu veikšanā epidēmiju un epizootiju gadījumos;

3) ārstniecības iestādēm — to personu piespiedu atvešanā apsekošanai vai ārstēšanai, kuras slimo ar alkoholismu, narkomāniju, toksikomāniju vai venēriskajām slimībām, ir sociāli bīstami psihiski slimas, kā arī to personu atvešanā, par kurām ir pietiekams pamats secināt, ka tās inficētas ar imūndeficīta vīrusu (AIDS), ja tās izvairās no ierašanās ārstniecības iestādē;

4) cietumu iestādēm — likumpārkāpumu novēršanā un izdarīto noziegumu atklāšanā šajās iestādēs;

5) ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem — profilakses pasākumu veikšanā un ugunsgrēku dzēšanā, kā arī glābšanas darbos;

6) karaspēka daļām un iestādēm — nozaudēto un izlaupīto ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu iedzīvotājiem bīstamu vielu, izstrādājumu un priekšmetu meklēšanā;

7) autotransporta un pilsētas elektrotransporta kontroles dienestiem- transporta lietošanas noteikumu pārkāpēju personības noskaidrošanā;

8) dabas aizsardzības un muitas iestādēm, valsts finansu inspekcijai un valsts migrācijas dienestam — to likumīgajā darbībā.

III nodaļa
POLICIJAS DARBINIEKA TIESĪBAS

12. pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai;

3) izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu;

4) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības;

5) aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un nodot tās kara komandantam vai karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim;

6) aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta, apcietinājuma vai atrašanās piespiedu ārstēšanas iestādē;

7) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu;

8) aizturēt personas vecumā līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi, un turēt tās policijas iestādē līdz nodošanai vecākiem vai viņu aizstājējiem, vai bērnu iestādēm;

9) nogādāt medicīnas iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, toksisko vai narkotisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, — nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;

10) aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, toksisko vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt tādas personas medicīnas vai policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai;

11) aizturēt personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem, un uzturēt tās policijas iestādē līdz nodošanai ārstnieciskajai iestādei vai nogādāšanai mājoklī;

12) nogādāt policijas iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un, ja tām nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, turēt tās policijas iestādē līdz notikušā apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim stundām;

13) veikt to personu uzskaiti, kuras izdarījušas noziegumus un administratīvos pārkāpumus vai kuru meklēšana ir izsludināta, kā arī veikt uzskaiti par tiem priekšmetiem un faktiem, kuri nepieciešami policijas uzdevumu pildīšanai;

14) reģistrēt, iegūt pirkstu nospiedumus, citus personu identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, fotografēt un filmēt personas, kuras apcietinātas, apsūdzētas nozieguma izdarīšanā, administratīvi arestētas, kā arī personas, kuras izdarījušas citus likumpārkāpumus, ja tās apzināti pretojas personības noskaidrošanai;

15) uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses;

16) jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība;

jebkurā diennakts laikā iekļūt iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un personām piederošās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), izņemot tās nedzīvojamās telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls vai speciālā režīma statuss, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu dzīvība, kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība.

Ikreiz, kad policijas darbinieki šajā pantā paredzētajos gadījumos ir iekļuvuši personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.

Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām piederošajās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos un ar prokurora sankciju vai liesas (tiesneša) lēmumu;

17) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskās vai narkotiskās vielas, vai nosūtīt tās apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas tautas deputātu transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma, lai aizturētu personas, kas izdarījušas noziegumu vai izbēgušas no apcietinājuma apvidos, kuros iespējama šo personu atrašanās;

19) izdarīt lidmašīnu pasažieru rokas bagāžas un citas bagāžas pārbaudi, bet, ja nepieciešams, arī pasažieru apskati, izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas tautas deputātu un viņu bagāžas pārbaudi un apskati;

20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka tā vadītājs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai likuma prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību vai kuru izplūdes gāzes atmosfērā pārsniedz pieļaujamās normas; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, toksisko vai narkotisko vielu lietošanas pazīmes, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām;

21) ierobežot vai aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu;

22) savlaicīgai noziegumu novēršanai un atklāšanai veikt operatīvās meklēšanas pasākumus likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, arī iesaistot personas slepenā sadarbībā;

23) ekonomisko noziegumu novēršanai un atklāšanai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek gatavoti vai ir izdarīti šādi noziegumi:

pārbaudīt uzņēmumu, iestāžu un organizāciju mantas iegādes likumību un tās uzglabāšanas drošumu ražošanas, transportēšanas un realizācijas vietās, šajā nolūkā apmeklēt uzņēmumus, iestādes un organizācijas un kopā ar īpašnieku, viņa pārstāvjiem vai pilnvarotam personām, bet, ja tās izvairās, — kopā ar pašvaldību pārstāvjiem apsekot ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas dienesta telpas un teritorijas, kā arī transportlīdzekļus; pārbaudīt pie amatpersonām, materiāli atbildīgajām personām un kravu pavadītājiem dokumentus par materiālajām un citām vērtībām, ja nepieciešams, šo personu klātbūtnē salīdzināt noliktavās, ražošanas un citās telpās, transportlīdzekļos esošo preču, izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas atbilstību dokumentiem, kā arī pieprasīt no šīm personām paskaidrojumus gadījumos, ja ir pārkāpts likums; pieprasīt nepieciešamos dokumentus, izdarīt kontrolpirkumus, ņemt izejvielu pusfabrikātu un produkcijas paraugus: līdz inventarizācijas uzsākšanai, dokumentu izņemšanai vai apskates izdarīšanai aizzīmogot kases telpas, kā arī dokumentu, naudas, preču un materiālo vērtību glabāšanas vietas, veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu;

veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus;

pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ražošanas, finansiālās un saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos;

24) izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm;

25) Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā izdot uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām atļaujas šaujamieroču (arī bezvītņu medību ieroču), munīcijas un sprāgstvielu iegādei, glabāšanai un pārvadāšanai, bet personām — šaujamieroču (arī bezvītņu medību ieroču) un tiem domātās munīcijas iegādei, nēsāšanai un glabāšanai, kā arī anulēt šīs atļaujas; atsavināt uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un personām šaujamieročus un munīciju to lietošanas un glabāšanas noteikumu neievērošanas gadījumos, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos; izdot atļaujas sporta, medību un citu ieroču remontuzņēmumu, pirotehnisko uzņēmumu, šautuvju un šaušanas stendu, azartspēļu namu izveidošanai un uzturēšanai, šo spēļu organizēšanai, detektīvdarbībai un apsardzes darbībai, ieroču un sprāgstvielu izgatavošanai un realizācijai un anulēt šīs atļaujas, ja netiek ievēroti šādu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības noteikumi;

26) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām vai personām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

27) dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām piederošos vietējo sakaru līdzekļus;

28) bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, kā arī lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi;

29) izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību nozieguma atklāšanā un noziegumu izdarījušo personu aizturēšanā;

30) likumā noteiktajā kārtība aizturēt un turēt apsardzībā personas, uz kurām tiek vai var tikt attiecināta piespiedu izraidīšana no valsts.

Kārtību, kādā policijas darbinieki izmanto šajā pantā noteiktās tiesības, nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, ja ar Latvijas Republikas likumu vai Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Ministru Padomes lēmumu nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr.80, kas stājas spēkā 21.04.1994.)

13. pants. Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

Policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem, citiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;

5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē vai citās dienesta telpās likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas un uzturēšanas laikā savaldītu aizturētās un apcietinātās personas un notiesātos, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.

Speciālo līdzekļu veidu un fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, policijas darbinieka pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem policijas darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un policijas darbinieku dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos.

Policijai šajā likumā atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministriju.

14. pants. Policijas darbinieka tiesības pielietot šaujamieroci

Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

Policijas darbiniekam ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas viņam izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Policijas darbinieka rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

Policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;

4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām;

5) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

Policijas darbiniekam ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;

tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, vai notiek apcietināto bēgšana no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā.

Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai policijas darbinieku dzīvību.

Policijas darbiniekam ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, kuras policijas darbinieks var saprast kā vardarbības mēģinājumu, mēģina tuvoties policijas darbiniekam tuvāk par viņa norādīto attālumu, policijas darbiniekam ir tiesības pielietot šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.

Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos policijas darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildīgajai policijas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram.

IV nodaļa
POLICIJAS STRUKTŪRA, POLICIJAS IESTĀŽU
KOMPETENCES UN ATBILDĪBAS NOŠĶIRŠANA

15. pants. Policijas struktūra un pakļautība

Policija sastāv no valsts policijas un pašvaldības policijas.

Valsts policija izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā, pašvaldības policija — attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Valsts policija ir iekļauta Iekšlietu ministrijas sistēmā un pakļauta iekšlietu ministram, bet pašvaldības policija — attiecīgās pašvaldības sastāvā un ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Darba organizācijas jautājumos pašvaldības policija sadarbojas ar valsts policijas iestādēm.

Šā likuma III nodaļā paredzētās pilnvaras ir tiesīga pildīt tikai policija un citas Latvijas Republikas Ministru Padomei pakļautās kārtības sargāšanas institūcijas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

16. pants. Valsts policija

Valsts policijas iestāžu sistēmu veido Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Policijas departaments, kārtības policijas un kriminālpolicijas pārvaldes, nodaļas un iecirkņi pilsētās, rajonos, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta objektos.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Policijas departamentam, kārtības policijas pārvaldēm un nodaļām var būt savi karogi.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta priekšnieks ir arī valsts policijas priekšnieks. Valsts policijas organizatorisko sistēmu un struktūru, policijas dienestus un amatus nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

17. pants. Kārtības policija

Kārtības policija sastāv no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Kārtības policijas pārvaldes, tai pakļautajām pilsētu, rajonu, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta objektos esošajām policijas pārvaldēm, nodaļām un iecirkņiem, citām policijas apakšvienībām un šo apakšvienību dienestiem, kurus izveido, lai garantētu sabiedrības drošību, apkarotu noziedzību un apsargātu atsevišķus objektus.

Kārtības policijas rezerve ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmijas policijas personālsastāvs.

Kārtības policijas funkcijās ietilpst noziegumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana, kā arī sabiedrības drošības garantēšana. Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts noziegums, kārtības policijas iestāde veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, bet, ja noziegums jau izdarīts, — tā atklāšanai, nozieguma pēdu fiksēšanai un citu neatliekamu darbību veikšanai saskaņā ar kriminālprocesuālo likumu. Ja ar saviem spēkiem un līdzekļiem šādu noziegumu novērst vai atklāt nav iespējams, to nekavējoties dara zināmu attiecīgajai kriminālpolicijas iestādei vai tās amatpersonai.

Kārtības policijas darbiniekam, pildot savus pienākumus, parasti jābūt formas tērpā.

Pašvaldībām ir tiesības kontrolēt kārtības policijas darbību.

18. pants. Kriminālpolicija

Kriminālpolicija sastāv no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Kriminālpolicijas pārvaldes, Rīgas pārvaldes un reģionālajām kriminālpolicijas nodaļām.

Kriminālpolicijas funkcijās ietilpst smagu un bīstamu noziegumu novēršana un atklāšana, to personu meklēšana, kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no soda izciešanas vai pazudušas bez vēsts, kā arī kriminālistikas speciālistu piedalīšanās nodrošināšana izmeklēšanas darbībās.

Kriminālpolicija pilda savus pienākumus, sadarbojoties ar kārtības policiju un pašvaldības policiju, ir tiesīga iepazīties ar visiem materiāliem, kuri ir kārtības policijas un pašvaldības policijas iestādēs, un pārņemt no kārtības policijas savā lietvedībā jebkuru lietu par noziegumiem un personām, kuras tos izdarījušas. Ja tiek organizēta noziegumu atklāšana un veikti pasākumi to personu aizturēšanai, kuras izdarījušas noziegumus, kārtības policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem obligāti jāievēro kriminālpolicijas amatpersonu norādījumi.

19. pants. Pašvaldības policija

Pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju.

Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

1) likumpārkāpumu profilakse;

2) palīdzības sniegšana sociālajā reabilitācijā personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas un ierobežošanas vietām vai kuras ārstējas no alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas;

3) par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

4) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;

5) valsts policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.

Ja pašvaldība neveido savu policiju, šā panta 1.—4. punktā minētos pienākumus izpilda valsts policija.

Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.

Pašvaldības policijai tās pienākumu izpildei savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12. panta 1.—6., 8.—12., 15., 17., 20., 21., 24. un 26.—28. punktā minētās tiesības, kā arī tiesības lietot fizisku spēku, roku dzelžus, asaras izraisošas vielas, stekus, sasiešanas līdzekļus, dienesta suņus un zirgus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta valsts policijas darbiniekam.

Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības Latvijas Republikas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā saņemt, glabāt un nēsāt šaujamieročus un šā likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot tos.

Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.09.1992. un 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

20. pants. Policijas departamenta un tam pakļauto apakšvienību kompetence

Policijas departaments:

1) nosaka policijas darba organizācijas un darbības prioritāros virzienus;

2) pilnveido policijas darba tiesisko reglamentāciju;

3) vada valsts policijas darbu, saskaņo policijas darbību ar citām valsts varas un pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, pārstāv un aizstāv policijas darbinieku profesionālās intereses Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijās;

4) realizē vienotu organizatorisko, kadru un zinātniski tehnisko politiku valsts policijas darbības sfērā, komplektē policijas vadošo sastāvu, veic valsts policijas personālsastāva uzskaiti, organizē policijas darbinieku mācības un kvalifikācijas paaugstināšanu;

5) koordinē un kontrolē kārtības policijas un kriminālpolicijas darbību; sniedz nepieciešamo palīdzību policijas iestādēm;

6) izstrādā noziedzības apkarošanas un sabiedrības drošības garantēšanas programmas;

7) vada policijas spēku un līdzekļu izmantošanu valsts un reģionālos masu pasākumos;

8) organizē policijas darbu sevišķi smagu noziegumu novēršanā un atklāšanā, bīstamu noziedznieku meklēšanā;

9) veido valsts informācijas fondus, operatīvo un kriminālistisko uzskaiti;

10) nosaka vienotus lietvedības noteikumus, kā arī materiāltehniskās apgādes kārtību;

11) sadarbojas ar citu valstu policiju (miliciju) un starptautiskajām organizācijām noziedzības apkarošanas un sabiedrības drošības garantēšanas jautājumos;

12) piedalās ceļu satiksmes drošības standartu izstrādāšanā un saskaņošanā.

Kārtības policijas un kriminālpolicijas pārvaldes un nodaļas:

1) vada policijas darbu attiecīgajā republikas pilsētā, rajonā, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta darbības zonā; koordinē policijas dienestu un iecirkņu darbību noziegumu novēršanā un atklāšanā, kā arī sabiedrības drošības garantēšanā;

2) vada smagu un bīstamu noziegumu atklāšanu un novēršanu, noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanu;

3) savas darbības zonā koordinē kārtības policijas, kriminālpolicijas un pašvaldības policijas darbu, kā arī policijas sadarbību ar pašvaldībām, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem;

4) izraugās kandidātus mācībām Latvijas Republikas iekšlietu ministrijas mācību iestādēs.

Policijas iecirknis ir Latvijas Republikas valsts policijas sistēmas pamatvienība, kuras darbinieki izpilda visus šā likuma 9., 10. un 11. pantā minētos pienākumus, izņemot tos, kas tieši ietilpst Policijas departamenta, pārvalžu un nodaļu kompetencē.

Instrukcijas par policijas pilnvaru nošķiršanu Policijas departamenta ietvaros izdod Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai kārtības policijas pārvaldēs un nodaļās var izveidot ieslodzījuma vietas, bet policijas iecirkņos — ieslodzījuma kameras.

21. pants. Kārtība, kādā policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

Policijas departamenta priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome pēc iekšlietu ministra priekšlikuma no policijas vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un darba stāžs vadošajos amatos policijā nav mazāks par pieciem gadiem.

Rajonu un republikas pilsētu policijas pārvalžu, nodaļu un iecirkņu priekšniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs pēc Policijas departamenta priekšnieka un pašvaldību ieteikuma no policijas vidējā un vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un darba stāžs policijā nav mazāks par pieciem gadiem.

Policijas iecirkņu inspektorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata kārtības policijas nodaļas (pārvaldes) priekšnieks pēc saskaņošanas ar pašvaldībām no policijas ierindas un komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir atbilstoša arodizglītība.

Kārtību, kādā ieceļ amatā un atbrīvo no amata citas policijas ierindas un komandējošā sastāva personas, nosaka iekšlietu ministrs.

Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus apstiprina amatā attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome tikai pēc tam, kad ir saņemta iekšlietu ministra piekrišana attiecīgās kandidatūras apstiprināšanai. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.

Iekšlietu ministram ir tiesības līdz dienai, kad dome (padome) atbrīvo pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas.

Pirms pašvaldības policistu iecelšanas amatā iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā tiek pārbaudīta viņu atbilstība ieņemamajam amatam; viņiem jāapgūst profesionālās apmācības kurss un jānokārto attiecīgie eksāmeni.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

V nodaļa
POLICIJAS DARBINIEKA TIESISKĀ AIZSARDZĪBA,
DARBĪBAS GARANTIJAS UN ATBILDĪBA

22. pants. Policijas darbinieka tiesiskā aizsardzība

Policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Policijas darbinieks neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

23. pants. Policijas darbinieka darbības garantijas

Policijas darbinieks, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir pakļauts savam tiešajam priekšniekam un augstākam priekšniekam. Ja policijas darbinieks ir saņēmis priekšnieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās policijas darbībā ir aizliegta.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta policijas darbinieka rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta. Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos policijas un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu. Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai policijas darbinieki var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.

Policijas darbinieks ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

Zaudējumi, kas nodarīti policijas darbinieka vai tuvu viņa radinieku mantai sakarā ar policijas darbinieka dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.

Kaitējumu, kas nodarīts policijas darbinieka veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzina pilnā apmērā.

24. pants. Valsts policijas darbinieka nodrošināšana ar dzīvokli un telefonu

Pašvaldības iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc valsts policijas pārvalžu, nodaļu, iecirkņu priekšnieku un iecirkņu inspektoru stāšanās amatā, ja nepieciešams, nodrošina viņus ar dienesta dzīvokli apkalpojamajā teritorijā vai tās tuvumā. Viņu dzīvokļos ierīko dienesta telefonus.

Ja nepieciešams, dienesta dzīvokli piešķir un dienesta telefonu ierīko arī citiem valsts policijas darbiniekiem. Šajos gadījumos dienesta dzīvokli un dienesta telefonu piešķir likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja valsts policijas darbiniekam šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā dienesta dzīvokli nepiešķir, faktiskos izdevumus par dzīvojamās platības īri un komunālajiem pakalpojumiem viņam sedz no valsts līdzekļiem.

Policijas iestādēm ir tiesības pirkt dzīvokļus un atsevišķas mājas par budžeta līdzekļiem policijas darbinieku vajadzībām Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

Ja policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimene tiek apgādāta ar dzīvokli saskaņā ar iepriekšējiem atvieglotajiem noteikumiem un ne vēlāk kā gada laikā no policijas darbinieka bojāejas dienas.

Policijas darbiniekus, kuri dzīvo un strādā pagastos, un ar viņiem kopā dzīvojošos ģimenes locekļus nodrošina ar dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem bez maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

25. pants. Citu garantiju piešķiršana policijas darbiniekam

Policijas darbiniekam ir tiesības visā Latvijas Republikas teritorijā bez maksas izmantot pilsētas, piepilsētas un vietējās satiksmes valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta līdzekļus (izņemot taksometrus), bet lauku apvidū — arī garāmbraucošos transportlīdzekļus. Dzelzceļa transporta policijas darbiniekam ir tiesības arī braukt bez maksas visos vilcienos Latvijas Republikas teritorijā, neaizņemot atsevišķu guļamvietu.

Policijas darbiniekam ir tiesības ārpus kārtas iekārtot valsts un pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādēs savus bērnus sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Pašvaldības var noteikt arī citus atvieglojumus un garantijas policijas darbiniekam.

Policijas darbiniekam, kurš nosūtīts vai atrodas dienesta komandējumā, ir tiesības ārpus kārtas iegādāties braukšanas dokumentus jebkura veida transportlīdzekļos, kā arī iekārtoties viesnīcā, uzrādot komandējuma un dienesta apliecību.

Policijas darbiniekam, kurš dienesta vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no budžeta līdzekļiem.

Policijas darbiniekam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu, invaliditāti, arodslimību vai izdienas pensiju, tiek saglabāti šajā likumā noteiktie atvieglojumi un garantijas.

26. pants. Policijas darbinieka darba laiks un darba samaksa

Policijas darbiniekam noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, policijas darbinieku pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma var iesaistīt darbā virs noteiktās darba laika normas.

Policijas darbinieks par dienestu policijā saņem darba samaksu, kurā ietilpst amatalga, piemaksa par speciālo amata (dienesta) pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru veidus un apmērus atbilstoši dienesta apstākļiem nosaka Ministru kabinets.

Policijas darbiniekam, kurš šajā dienestā nostrādājis mazāk par 10 gadiem, piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — četras kalendāra nedēļas, pēc 10 dienesta gadiem — piecas, pēc 20 dienesta gadiem — sešas, bet pēc 25 dienesta gadiem — septiņas kalendāra nedēļas.

Pensiju policijas darbiniekam piešķir saskaņā ar nolikumu par izdienas pensijām un citiem normatīvajiem aktiem par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva personu pensijām. Uz policijas kalpotāju, kuram nav speciālās dienesta pakāpes, attiecas Latvijas Republikas 1990. gada 29. novembra likums «Par valsts pensijām».

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

27. pants. Policijas darbinieka atbildība

Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs likumā un dienesta reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja policijas darbinieks ir pārkāpis personu tiesības un aizskāris to likumīgās intereses, policijas iestādei ir jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai.

Policijas darbinieks nedrīkst veikt vai atbalstīt nekādu darbību, kas saistīta ar spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu. Neviens policijas darbinieks nedrīkst atsaukties uz augstākas personas rīkojumu vai tādiem izņēmuma apstākļiem kā karastāvoklis vai kara draudi, draudi nacionālajai drošībai, valsts iekšējā politiskā nestabilitāte vai uz ārkārtējiem apstākļiem, lai attaisnotu spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu.

Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo policijas darbinieku no atbildības.

Kriminālsodu policijas darbinieks izcieš saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, taču atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.

Par administratīvo pārkāpumu policijas darbinieks tiek saukts pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Sūdzības par policijas darbinieka rīcību izskata un izlemj tās policijas iestādes (apakšvienības) priekšnieks, kuram policijas darbinieks ir tieši pakļauts. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš mēneša laikā var to pārsūdzēt augstākā policijas iestādē, prokuratūrā vai tiesā.

VI nodaļa
DIENESTS VALSTS POLICIJĀ

28. pants. Policijas personālsastāvs

Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus. Policijas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziegumiem. Policijas darbiniekam jāprot valsts valoda un, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā vai darba iecirknī.

Policijas darbinieka pienākums ir nelokāmi pildīt likuma prasības, ievērot profesionālās ētikas normas, respektēt un aizstāvēt cilvēka cieņu, atbalstīt un aizstāvēt cilvēka tiesības attiecībā uz visām personām, rūpēties par cilvēkiem un būt gatavam jebkurā brīdī sniegt viņiem palīdzību, darboties noteikti un mērķtiecīgi, netaupot savus spēkus, bet, ja nepieciešams, nežēlot arī savu dzīvību, lai izpildītu dienesta pienākumus. Šo prasību nepildīšana nav savienojama ar dienestu policijā.

Visi policijas darbinieki ir pakļauti atestācijai atbilstoši viņu ieņemamajam amatam un speciālajai dienesta pakāpei. Policijas darbinieku speciālās dienesta pakāpes nosaka Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

Policijas darbiniekam aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos, nodarboties ar jebkuru uzņēmējdarbību, strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisko, zinātnisko un radošo darbu, kas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu veikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

29. pants. Policijas darbinieka zvērests

Policijas darbinieks, stājoties amatā, dod zvērestu:

"Es, ......., stājoties policijas dienestā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un godīgi pildīt tās likumus, apsolu nesaudzēt spēkus, bet, ja tas būs vajadzīgs, — arī dzīvību Latvijas Republikas labā."

30. pants. Policijas darbinieka palīgi

Par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekiem.

Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumus, viņu tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

31. pants. Policijas darbinieka pieņemšana dienestā un atbrīvošana no dienesta. Dienesta pildīšanas kārtība un noteikumi

Policijas dienestā parasti ieskaita personas, kuras beigušas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmiju.

Personas, kuras pieņemtas policijas dienestā un nav ieguvušas profesionālo izglītību akadēmijā, obligāti nosūta uz mācībām Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs, kur tas iziet elementāro tiesisko, fizisko, tehnisko un kaujas apmācību.

Policijas darbinieku elementāro apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu var veikt uz līguma pamata arī citu valstu policijas mācību iestādēs.

Policijas dienesta pildīšanas kārtību un noteikumus nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Valsts policijas darbinieki netiek iesaukti obligātajā valsts dienestā un uz dienesta laiku policijā tiek ņemti Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas kadru uzskaitē.

Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Policijas vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva personām pēc to vēlēšanās, ņemot vērā šo darbinieku fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku policijā var pagarināt ar Latvijas Republikas iekšlietu ministra lēmumu, bet ierindas un jaunākā komandējošā sastāva personām — ar attiecīgās policijas pārvaldes vai nodaļas priekšnieka lēmumu.

Policijas darbinieku var atbrīvot no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma vai izdienas laika sasniegšanu, veselības stāvokli, zvēresta laušanu, disciplīnas neievērošanu, notiesāšanu par nozieguma izdarīšanu, štatu samazināšanu, sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts varas vai pārvaldes institūcijā un pēc paša vēlēšanās. Policijas darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atbrīvošanu no dienesta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.09.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1992.)

32. pants. Policijas darbinieka formas tērps

Policijas darbiniekam bez maksas tiek izsniegts Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija apstiprināts vienota parauga formas tērps.

Policijas darbiniekam viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, bet kriminālpolicijas darbiniekam — arī speciālu žetonu. Pie policijas darbinieka formas tērpa redzamā vietā jābūt piestiprinātam viņa uzvārdam un personiskajam numuram, bet pie pašvaldības policijas darbinieka formas tērpa — arī attiecīgās teritorijas atšķirības zīmei un nosaukumam.

33. pants. Policijas darbinieka stimulēšana un atbildība

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam piemērojami šādi apbalvojumi un dienesta atzinības veidi:

pateicības izteikšana;

apbalvošana ar vērtīgu balvu vai naudas prēmiju;

apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršana līdz 10 dienām;

apbalvošana ar goda rakstu;

agrāk uzlikta disciplinārsoda pirmstermiņa noņemšana.

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam var piešķirt arī citus atzinības apliecinājumus.

Par dienesta pienākumu izpildē parādīto varonību un drosmi un citiem izciliem nopelniem policijas darbinieku var ieteikt Latvijas Republikas valsts apbalvojuma piešķiršanai.

Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu policijas darbinieks tiek saukts pie disciplināras, administratīvās, materiālās vai kriminālās atbildības. Policijas darbinieka saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās, materiālās un kriminālās atbildības. Policijas darbiniekam piemēro šādus disciplinārsodus:

piezīmi;

rājienu;

speciālās dienesta pakāpes pazemināšanu par vienu pakāpi;

brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam;

pazemināšanu amatā;

atlaišanu no dienesta sakarā ar neatbilstību policijas dienestam.

Apbalvojumu piešķiršanas, dienesta atzinības izteikšanas un disciplinārsodu piemērošanas kārtību policijas darbiniekam nosaka Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglaments.

VII nodaļa
POLICIJAS DARBĪBAS FINANSĒŠANA UN MATERIĀLTEHNISKĀ APGĀDE

34. pants. Valsts policijas finansēšana

Valsts policiju finansē no:

1) Latvijas Republikas valsts budžeta;

2) (izslēgts ar 08.06.1994. likumu);

3) līdzekļiem, kas iegūti, likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām par objektu apsardzību;

4) (izslēgts ar 08.06.1994. likumu).

Valsts policijas darbības attīstīšanai un veicināšanai izmanto 20 procentus no iekasētajiem naudas sodiem, kurus par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu uzlikušas valsts policijas iestādes, kā arī 20 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot mantu, preces vai citus priekšmetus, kurus likumā noteiktajā kārtībā aprakstījušas un izņēmušas valsts policijas iestādes. Kārtību, kādā šie līdzekļi ieskaitāmi Iekšlietu ministrijas kontā, nosaka finansu ministrs. Līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

No Latvijas Republikas valsts budžeta finansējamo policijas darbinieku maksimālo skaitu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

35. pants. Valsts policijas materiāltehniskā apgāde, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšana

Valsts policijas materiāltehnisko apgādi, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšanu veic valsts.

Ar formas tērpu, ieročiem, munīciju, kriminālistisko un operatīvo tehniku, sakaru un speciālajiem līdzekļiem valsts policiju apgādā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

Valsts policijas iestāžu materiāltehniskās apgādes kārtību un normas nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

36. pants. Valsts policijas nodrošināšana ar dienesta telpām

Dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta valsts iestādēs un uzņēmumos izvietotās valsts policijas iestādes un apakšvienības ar telpām nodrošina attiecīgā valsts iestāde vai uzņēmums. Šajā gadījumā policijas dienesta ēku ekspluatācijas izdevumus sedz attiecīgā valsts iestāde vai uzņēmums.

(08.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.1994.)

37. pants. Pašvaldības policijas finansēšana un materiāltehniskā apgāde

Pašvaldības policijas iestādes un apakšvienības tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, bet to materiāltehnisko apgādi veic pašvaldību iestādes un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija par pašvaldību līdzekļiem.

VIII nodaļa
POLICIJAS DARBĪBAS KONTROLE UN UZRAUDZĪBA

38. pants. Policijas darbības kontrole

Policijas darbību kontrolē Latvijas Republikas iekšlietu ministrs un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros, bet pilnā apjomā — Latvijas Republikas Augstākā Padome un Ministru Padome.

Iestādes, kuras kontrolē policijas darbu, neiejaucas tās operatīvās meklēšanas, kriminālprocesuālajā darbībā un administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā.

Policijas departamenta priekšnieks, viņa vietnieki un departamenta struktūrvienību priekšnieki ir tiesīgi atcelt pakļauto policijas iestāžu lēmumus operatīvās meklēšanas un kriminālprocesuālajā darbībā, kā arī administratīvi procesuālās darbības jautājumos, ja šie lēmumi neatbilst likumam.

39. pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu policijas darbībā

Uzraudzību pār likumu ievērošanu policijas darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1991. gada 4. jūnijā
PIEZĪMES:

08.06.1994. likuma "Grozījumi likumā "Par policiju""
Pārejas noteikumi:
"1. Noteikt, ka likuma «Par policiju» 28. pantā izdarītais grozījums nevar būt par pamatu tam, lai no dienesta policijā tiktu atbrīvotas personas, kuras pieņemtas policijas dienestā pirms šā likuma stāšanās spēkā, ja tās atbilst citu likumu (arī Valodu likuma) prasībām. [..]"
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par policiju Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 04.06.1991.Stājas spēkā: 04.06.1991.Tēma: Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 31/32, 15.08.1991.; Diena, 126, 05.07.1991.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Grāmatas
  • Citi saistītie dokumenti
67957
{"selected":{"value":"06.07.1994","content":"<font class='s-1'>06.07.1994.-10.09.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2024","iso_value":"2024\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"17.02.2022","iso_value":"2022\/02\/17","content":"<font class='s-1'>17.02.2022.-31.12.2023.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.2019","iso_value":"2019\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.2019.-16.02.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-09.04.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.11.2018","iso_value":"2018\/11\/07","content":"<font class='s-1'>07.11.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.05.2016","iso_value":"2016\/05\/26","content":"<font class='s-1'>26.05.2016.-06.11.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2015","iso_value":"2015\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2015.-25.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.2014","iso_value":"2014\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2014.-10.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2014","iso_value":"2014\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2014.-11.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.03.2014","iso_value":"2014\/03\/31","content":"<font class='s-1'>31.03.2014.-10.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.02.2013","iso_value":"2013\/02\/21","content":"<font class='s-1'>21.02.2013.-30.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.08.2011","iso_value":"2011\/08\/17","content":"<font class='s-1'>17.08.2011.-20.02.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2010","iso_value":"2010\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2010.-16.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2010","iso_value":"2010\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2010.-30.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2008","iso_value":"2008\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2008","iso_value":"2008\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2008.-31.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2007","iso_value":"2007\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2007.-10.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2006","iso_value":"2006\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2006.-30.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-30.09.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.10.2005","iso_value":"2005\/10\/27","content":"<font class='s-1'>27.10.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.05.2005","iso_value":"2005\/05\/10","content":"<font class='s-1'>10.05.2005.-26.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-09.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.06.2004","iso_value":"2004\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.06.2003","iso_value":"2003\/06\/27","content":"<font class='s-1'>27.06.2003.-29.06.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.04.2003","iso_value":"2003\/04\/17","content":"<font class='s-1'>17.04.2003.-26.06.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-16.04.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.2002","iso_value":"2002\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.07.2002","iso_value":"2002\/07\/24","content":"<font class='s-1'>24.07.2002.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.02.2002","iso_value":"2002\/02\/20","content":"<font class='s-1'>20.02.2002.-23.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.01.2002","iso_value":"2002\/01\/03","content":"<font class='s-1'>03.01.2002.-19.02.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.10.2001","iso_value":"2001\/10\/26","content":"<font class='s-1'>26.10.2001.-02.01.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2000","iso_value":"2000\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2000.-25.10.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-18.07.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1999","iso_value":"1999\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.11.1997","iso_value":"1997\/11\/19","content":"<font class='s-1'>19.11.1997.-30.06.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.1997","iso_value":"1997\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.1997.-18.11.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.01.1997","iso_value":"1997\/01\/07","content":"<font class='s-1'>07.01.1997.-09.04.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.1996","iso_value":"1996\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.1996.-06.01.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.04.1996","iso_value":"1996\/04\/11","content":"<font class='s-1'>11.04.1996.-31.05.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.1995","iso_value":"1995\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.1995.-10.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1995","iso_value":"1995\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1995.-27.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.12.1994","iso_value":"1994\/12\/24","content":"<font class='s-1'>24.12.1994.-31.12.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.09.1994","iso_value":"1994\/09\/11","content":"<font class='s-1'>11.09.1994.-23.12.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.1994","iso_value":"1994\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.1994.-10.09.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.04.1994","iso_value":"1994\/04\/21","content":"<font class='s-1'>21.04.1994.-05.07.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.01.1994","iso_value":"1994\/01\/16","content":"<font class='s-1'>16.01.1994.-20.04.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.1992","iso_value":"1992\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.1992.-15.01.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.06.1991","iso_value":"1991\/06\/04","content":"<font class='s-1'>04.06.1991.-31.08.1992.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
06.07.1994
84
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"