1. pants.

Pilsētas pašvaldība kā Latvijas Republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa ir pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās forma ekonomisko un sociālo jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēka tiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts intereses.

2. pants.

Pilsētas pašvaldību realizē tās administratīvi teritoriālajās robežās.

3. pants.

Pilsētas pašvaldību realizē pilsētas iedzīvotāji ar Tautas deputātu padomes un tās izveidoto institūciju starpniecību, ka arī izmantojot tiešās demokrātijas formas.

4. pants.

Pilsētas pašvaldības pārziņā ir:

1) pārvaldes organizēšana pilsētas teritorijā;

2) pašvaldības īpašuma un finansu resursu pārvaldīšana;

3) uzņēmējdarbības veicināšana pilsētas iedzīvotāju interesēs;

4) pilsētas apbūves plānošana un apbūves kontrole;

5) pilsētas zemes, mežu, ūdeņu un citu dabas resursu izmantošana un aizsardzība, zemes gabalu piešķiršana un atņemšana, citu zemes ierīcības jautājumu risināšana;

6} pašvaldības dzīvokļu fonds, komunālā saimniecība un labiekārtošana, sadzīves un citi pakalpojumi;

7) pilsētas transports, ielu un ceļu tīkla uzturēšana un attīstīšana;

8) izglītības un kultūras iestāžu darbības nodrošināšana;

9) veselības aizsardzība un iedzīvotāju sociālā aprūpe;

10) pilsētas iedzīvotāju nodarbinātības jautājumi;

11) sabiedriskās kārtības uzturēšana;

12) citu Latvijas Republikas likumos paredzēto funkciju izpilde.

Ja pēc augstākas pašvaldības, valsts varas vai pārvaldes institūciju lēmuma tiek paplašinātas pilsētas pašvaldības funkcijas un tas ir saistīts ar izdevumu palielināšanos, šīm valsts varas institūcijām vienlaikus jāgādā par izdevumu kompensāciju.

5. pants.

Pilsētas Tautas deputātu padomei un pilsētas valdei ir juridiskās personas tiesības.

Tautas deputātu padome var piešķirt juridiskas personas tiesības padomes izveidotajām institūcijām.

Pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā var iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, slēgt darījumus ar citām pašvaldībām, ar Latvijas un ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām, saņemt aizdevumus, uzņemties saistības, būt prasītāja un atbildētāja tiesā un arbitrāžā.

6. pants.

Pilsētai ir sava simbolika. Nolikumu par to apstiprina pilsētas padome.

7. pants.

Pilsētas pašvaldības institūcijas ir:

— pilsētas Tautas deputātu padome (pilsētas padome);

— pilsētas Tautas deputātu padomes valde (pilsētas valde);

— pilsētas Tautas .deputātu padomes revīzijas komisija (pilsētas revīzijas komisija),

8. pants.

Pilsētas padome sastāv no deputātiem, kurus pilsētas iedzīvotāji ievēlē likumā noteiktajā kārtībā.

9. pants.

Pilsētas pašvaldības institūcijas apvieno un koordinē visu pašvaldības sistēmu pilsētā. Savā darbībā tās ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru padomes lēmumus, savas kompetences ietvaros organizē šo likumu un lēmumu izpildi un ir atbildīgas par to.

Rajona padomes lēmumi tās kompetences ietvaros, kas noteikta Latvijas Republikas likumos, ir saistoši rajona pilsētu padomēm un rajona pilsētu valdēm.

(09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

10. pants.

Pilsētas padome un pilsētas valde tieši un ar savu iestāžu starpniecību vada pilsētas saimniecisko, sociālo un kultūras dzīvi, patstāvīgi risina visus pilsētas teritorijas attīstības jautājumus, izņemot tos, kuri ir augstāku pašvaldību vai valsts varas un pārvaldes institūciju pārziņā.

Realizējot pašvaldību, pilsētu padomes sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Pilsētas teritorijā izvietoto valsts pārvaldes institūciju un uzņēmumu darbības likumību ir tiesības kontrolēt arī pilsētas padomes priekšsēdētājam un pilsētas valdei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

11. pants.

Saimnieciskā, sociālā un kultūras darbība, kas skar visu pilsētas iedzīvotāju intereses, pilsētas teritorijā tiek realizēta ar pilsētas padomes piekrišanu.

Ja pilsētas padome nepiekrīt rajona vai valsts nozīmes projektu realizācijai, kuri skar pilsētas intereses, jautājumu izlemj Saeimas noteiktajā kārtībā.

Pilsētas padomes saimnieciskās attiecības ar pilsētas teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem, organizācijām un sabiedrībām tiek veidotas uz līguma pamata.

Neatkarīgi no pakļautības visi pilsētas teritorijā izvietotie uzņēmumi vai atsevišķas to struktūrvienības savus projektus attiecībā uz celtniecību, vietējo izejvielu un resursu izmantošanu, bīstamu un veselībai kaitīgu vielu ražošanu, pārvadāšanu un izmantošanu, kā arī darbību, kas ietekmē ekoloģisko un demogrāfisko situāciju vai citādi skar teritorijas iedzīvotāju intereses, saskaņo ar attiecīgo pašvaldību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

12. pants.

Pilsētas padomes darbība notiek sesijās un pastāvīgajās komisijās.

Pilsētas padomes un tās izveidoto institūciju darbības kārtību nosaka padomes reglaments.

Uz pilsētas padomes sesijas laiku, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos deputāta pilnvaru realizēšanai deputātu atbrīvo no dienesta pienākumu pildīšanas, maksājot viņam atlīdzību Latvijas Republikas likumā «Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes deputāta statusu» noteiktajā kārtībā.

13. pants.

Jaunā sasaukuma pilsētas padomi uz pirmo sesiju sasauc pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā pēc vēlēšanām. Ja norādītajā laikā nav ievēlētas trīs ceturtdaļas no deputātu kopskaita, pilsētas padome tiek sasaukta tikai pēc šā deputātu skaita ievēlēšanas.

Pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz pilsētas padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sesiju un paraksta padomes lēmumus.

Pilsētas padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātiem pilsētas padome, aizklāti balsojot, uz pilsētas padomes pilnvaru laiku.

14. pants.

Pilsētas padomes darbu organizē tās priekšsēdētājs un pilsētas valde.

Pilsētas pašvaldības institūciju, to struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku, kā arī pašvaldības uzņēmumu un iestāžu vadītāju un viņu vietnieku amata pienākumu pildīšana nav savienojama ar citu algotu darbu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko vai radošo darbu.

Šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kā arī pilsētas valdes locekļi nevar būt to banku, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu (izņemot valsts vai pašvaldību bankas un uzņēmumus) pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kas saņem attiecīgās pilsētas budžeta līdzekļus vai pašvaldības pasūtījumus.

No bankām, uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem, kas saņem attiecīgās pilsētas budžeta līdzekļus vai pašvaldības pasūtījumus (izņemot_ valsts vai pašvaldības bankas vai uzņēmumus), šajā pantā minētās amatpersonas tieši vai ar laulāto, vecāku, bērnu, brāļu māsu starpniecību nevar saņemt nekāda veida atalgojumu vai ienākumus.

Bankās, uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmumos, kas saņem attiecīgās pilsētas budžeta līdzekļus vai pašvaldības pasūtījumus, šajā pantā minētajām amatpersonām nevar piederēt kapitāla daļas (akcijas un pajas).

Šajā pantā minētajām amatpersonām divas reizes gadā, kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad tās sākušas pildīt savus amata pienākumus, ir jāiesniedz Galvenajai valsts finansu inspekcijai deklarācija, kurā jānorāda:

- amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem piederošie nekustamie īpašumi;

- visi ienākumu avoti un ienākumu summas, ko amatpersonas un viņu laulātie, vecāki, bērni, brāļi vai māsas ir ieguvuši pārskata periodā.

Ja netiek pildīti šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā sestajā daļā paredzētie noteikumi, attiecīgās amatpersonas tiek atbrīvotas no ieņemamā amata kārtībā, kāda noteikta šā likuma 39. panta otrajā daļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

15. pants.

Pilsētas padomes sesijas sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā četras reizes gadā.

Sesijas sasaukšanas laiku un vietu nosaka padomes priekšsēdētājs vai pilsētas valde.

Sesijas sēdes vada padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai kāds cits no sesijā ievēlētajiem deputātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

16. pants.

Ārkārtas sesijas sasauc pilsētas valde vai padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc pieprasījuma, ko iesniegusi ne mazāk ka viena trešdaļa no ievēlētajiem deputātiem.

Ārkārtas sesijas var sasaukt arī pilsētas valde vai padomes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas.

17. pants.

Pilsētas padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no ievēlētajiem deputātiem.

18. pants.

Pilsētas padomes sesijā apspriežamie lēmumu projekti iesniedzami padomes priekšsēdētājam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas.

Pilsētas padomes sesijā apspriežamos jautājumus izziņo vimaz nedēļu iepriekš, bet ar tiem saistītos materiālus deputātiem izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas.

19. pants.

Pilsētas padomes sesijā jautājumus izskata pēc priekšlikumiem, kurus iesniedz:

— pilsētas padomes priekšsēdētājs;

— pilsētas valde;

— deputāti;

— valsts varas un pārvaldes institūcijas, rajona pilsētā — attiecīgā rajona padome.

20. pants.

Pilsētas padomes sēdes ir atklātas.

Pilsētas padomei ir tiesības izlemt, kuri jautājumi izskatāmi slēgtās sēdēs. Pilsētas padomes lēmumi visos gadījumos jādara zināmi sabiedrībai.

21. pants.

Uz pilsētas padomes sēdēm var uzaicināt personas, kuras nav deputāti.

22. pants.

Pilsētas padome sēdē visus jautājumus izlemj ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

23. pants.

Balsošana pilsētas padomes sēdē parasti ir atklāta. Aizklāti par jebkuru jautājumu balso, ja to pieprasa ne mazāk kā desmitā daļa no ievēlēto deputātu kopskaita vai ja aizklātu balsošanu paredz šis likums.

24. pants.

Ja, vēlējot amatpersonas, neviens no vairākiem kandidātiem nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja atkārtotās balsošanas rezultātā neviens no viņiem nav saņēmis ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par kandidātu, kurš saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja viņš nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

Ja divi kandidāti saņem vienādu balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana. Ja arī tad neviens no kandidātiem nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

25. pants.

Pilsētas padomes sēdes gaitā raksta protokolu, kuru paraksta padomes sekretārs. Pilsētas padomes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā— priekšsēdētāja vietnieks.

26. pants.

Pilsētas padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir pilsētas pašvaldības pārziņā, turklāt tikai sesijā var:

1) ievēlēt pilsētas padomes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru, kā arī atbrīvot viņus no amata;

2) ievēlēt pilsētas revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju, kā arī grozīt komisijas sastāvu;

3) ievēlēt pastāvīgās komisijas, grozīt to sastāvu un apstiprināt komisiju priekšsēdētājus;

4) ievēlēt pilsētas valdi, grozīt tās sastāvu;

5) lemt par pilsētas pārvaldes struktūru;

6) apstiprināt pilsētas padomes reglamentu;

7) pieņemt lēmumu par pilsētas referenduma sarīkošanu;

8) (izslēgts ar 21.10.1993. likumu);

9) pieņemt lēmumus sakarā ar deputātu pieprasījumiem;

10) apstiprināt pilsētas budžetu un pārskatus par tā izpildi;

11) noteikt likumā paredzētajā kārtībā vietējās nodevas un nodokļu apmērus;

12) lemt par valsts un rajona nozīmes projektu (programmu) realizāciju pilsētas teritorijā;

13) lemt par pilsētas administratīvās teritorijas robežām likumā noteiktajā kārtībā;

14) apstiprināt pilsētas ģenerālplānu;

15) piešķirt un atņemt zemi likumā noteiktajā kārtībā;

16) izveidot, reorganizēt un likvidēt pilsētas pašvaldības uzņēmumus un apstiprināt amatā to vadītājus;

17) apstiprināt noteikumus šā likuma 28. pantā paredzētajos jautājumos un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

18) atcelt pilsētas padomes priekšsēdētāja rīkojumus un pilsētas valdes lēmumus;

19) lemt par kapsētu ierīkošanu un slēgšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

27. pants.

Pilsētas padome var deleģēt pilsētas valdei tiesības:

1) apstiprināt pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;

2) lemt par pilsētas zemes, zemes dzīļu, ūdeņu, mežu un citu dabas resursu izmantošanu un aizsardzību;

3) apstiprināt pilsētas plānojuma shēmas un projektus;

4) lemt par darījumiem ar pilsētas pašvaldības mantu, kā arī par aizdevumiem un citām ekonomiskām saistībām pilsētas vārdā;

5) apturēt uzņēmumu darbību pilsētas teritorijā likumdošanas aktu vai padomes lēmumu pārkāpumu gadījumā un strīdu jautājumos griezties arbitrāžā;

6) noteikt likumā paredzētajā kārtībā telpu īres maksu, kā arī sadzīves, komunālo un transporta pakalpojumu tarifus, ja tos nav noteikušas augstākas pašvaldības vai valsts un pārvaldes institūcijas savas kompetences ietvaros.

Pilsētas padomes lēmumiem par izdevumiem un saistībām jābūt garantētiem ar materiālu un finansu resursiem.

28. pants.

Pilsētas padome ir tiesīga apstiprināt noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu šādos jautājumos:

1) par pilsētas teritorijas apbūvi;

2) par pilsētas zemes, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

3) par tirdzniecību sabiedriskās vietās;

4) par sabiedrisko kārtību;

5) par namu un to teritoriju, dzīvojamo telpu, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu;

6) par pilsētas inženierkomunikāciju aizsardzību;

7) par pilsētas sanitārās tīrības uzturēšanu;

8) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvu materiālu lietošanu;

9) par pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu;

10) par pilsētas teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

11) par mājdzīvnieku turēšanu pilsētas teritorijā;

12) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

13) par citiem jautājumiem, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

Šajā pantā norādītie noteikumi izsludināmi vispārējai zināšanai, un tie stājas spēkā ne agrāk kā divas nedēļas pēc to izziņošanas, izņemot noteikumus cīņai ar stihiskām nelaimēm, epidēmijām un epizootijām, kas stājas spēkā nekavējoties.

Noteikumu ievērošanu nodrošina pilsētas valde.

29. pants.

Pilsētas pašvaldības institūciju nelikumīgu lēmumu rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina no pilsētas budžeta.

Pilsētas pašvaldības institūcijas nelikumīgu lēmumu aptur prokurors, iesniedzot protestu attiecīgajai pašvaldības institūcijai pašvaldības institūcija nelikumīgo lēmumu neatceļ vai nesaskaņo ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, prokuroram divu nedēļu laikā no dienas, kad pašvaldības institūcijai nosūtīts prokurora tests, jāgriežas tiesā.

Pilsētas pašvaldības institūcijas nelikumīgu lēmumu var apturēt arī Ministru kabinets, bet rajona pilsētas pašvaldības institūcijas lēmumu — arī attiecīgā rajona valde, paziņojot par to attiecīgajai pašvaldības institūcijai un prokuroram. Ja pašvaldības institūcija nelikumīgo lēmumu neatceļ vai nesaskaņo ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, prokuroram divu nedēļu laikā no dienas, kad pašvaldības institūcijai nosūtīts prokurora protests, jāgriežas tiesā.

(09.02.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

30. pants.

Pilsētas padomes priekšsēdētājs ir pakļauts pilsētas padomei.

Pilsētas padomes priekšsēdētāja amats ir algots.

Pilsētas padomes priekšsēdētājs:

1) vada pilsētas padomes un pilsētas valdes darbu;

2) pārzina pilsētas padomes iekšējo darba kārtību, paraksta lēmumus un citus dokumentus, koordinē pilsētas padomes komisiju darbu;

3) pārstāv pilsētas padomi un pilsētas valdi attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām;

4) pārstāv pilsētas padomi un pilsētas valdi tiesā, arbitrāžā, citās iestādēs un organizācijās, izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus, atver un slēdz kontus banku iestādēs un veic citas likumos paredzētās darbības;

5) pārzina pilsētas padomes izveidoto finansu iestāžu darbu;

6) pārzina municipālās (pašvaldības) policijas darbu pilsētā Latvijas Republikas likumā «Par policiju» noteiktajā kārtībā;

7) pārzina pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības plānošanu;

8) koordinē pilsētas padomes un valdes iecelto amatpersonu darbu;

9) ir tiesīgs 10 dienu laikā atdot pilsētas padomes lēmumus tai atkārtotai izskatīšanai. Pilsētas padomes lēmumi pēc atkārtotas izskatīšanas ir galīgi;

10) pilda citas pilsētas padomes noteiktās funkcijas.

Pilsētas padomes priekšsēdētājs savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.

Ja pilsētas padomes priekšsēdētājs neievēro Latvijas Republikas likumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus, pēc pilsētas valdes vai ne mazāk kā vienas trešdaļas ievēlēto deputātu iniciatīvas pilsētas padome var viņu atbrīvot no ieņemamā amata, aizklāti balsojot, ja par to nobalso vairāk neka puse no ievēlēto deputātu kopskaita.

31. pants.

Pilsētas padome uz savu pilnvaru laiku ievēlē pilsētas valdi.

Pilsētas valdes sastāvā ir pilsētas padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un citi deputāti. Pilsētas valdes sastāvā var ievēlēt arī personas, kas nav deputāti. To skaits nedrīkst pārsniegt vienu trešdaļu no pilsētas valdes locekļu kopskaita.

Pilsētas valde:

1) sagatavo pilsētas padomes sesijas, informē iedzīvotājus par tās darbu;

2) koordinē pilsētas padomes pastāvīgo komisiju darbu;

3) realizē tai piešķirtās pilnvaras vēlēšanu un referendumu sagatavošanā;

4) organizē pilsētas padomes lēmumu izpildi;

5) izstrādā un iesniedz pilsētas padomei apstiprināšanai pilsētas budžetu, izlemj jautājumu par pilsētas budžeta līdzekļu izlietošanu pilsētas padomes noteiktajā kārtībā, sagatavo pārskatus par budžeta izpildi;

6} iesniedz priekšlikumus pilsētas padomei par nodokļu likmju grozīšanu un vietējo nodevu ieviešanu;

7) pārzina un kontrolē municipāldirektora (pašvaldības direktora) darbu;

8) pārzina izglītības, kultūras un veselības aizsardzības iestāžu darbu;

9) izpilda aizbildniecības un aizgādnības iestāžu funkcijas likumā noteiktajā kārtībā;

10) pēc pilsētas padomes lēmuma organizē vietējos referendumus un pilsētas padomes lēmumu projektu un citu svarīgu jautājumu apspriešanu;

11) nodrošina, lai tiktu ievēroti likumi, kas garantē pilsoņu sapulču, mītiņu, ielas gājienu un demonstrāciju brīvību;

12) pilda citas ar Latvijas Republikas likumiem noteiktās funkcijas un realizē likumos noteiktās tiesības;

13) veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju likumos noteiktajā kārtībā;

14) pilda citas pilsētas padomes deleģētās funkcijas.

Pilsētas valde iesniedz Ministru kabinetam vai attiecīgajai ministrijai priekšlikumus par pilsētas teritorijā izvietoto valsts pārvaldes institūciju un valsts uzņēmumu vadītāju amata kandidātiem

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.10.1991., 09.02.1993. un 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

32. pants.

Pilsētas valdes sēdes sasauc pilsētas padomes priekšsēdētājs.

Pilsētas valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no pilsētas valdes locekļiem.

Lēmums ir pieņemts, ja par to balsojis klātesošo pilsētas valdes locekļu vairākums. Pilsētas valdes lēmumus paraksta pilsētas padomes priekšsēdētājs.

33. pants.

Pilsētas valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta visi klātesošie pilsētas valdes locekļi.

34. pants.

Pilsētas budžeta, ieņēmumu un izdevumu tāmes, ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanas un pašvaldības amatpersonu saimnieciskās darbības kontrolēšanai pilsētas padome uz savu pilnvaru laiku no deputātiem ievēlē pilsētas revīzijas komisiju.

Pilsētas revīzijas komisija savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes apstiprināto nolikumu.
 

35. pants.

Pilsētas padome nosaka pilsētas revīzijas komisijas locekļu skaitu, bet ne mazāku par trim.

Pilsētas revīzijas komisijas sastāvā nevar būt pilsētas valdes un pastāvīgo komisiju locekļi, kā arī personas, kuru darbību kontrolē pilsētas revīzijas komisija.

36. pants.

Pilsētas padome no deputātiem ievēlē pastāvīgās komisijas, lai tās sagatavotu jautājumus, kas ir pilsētas padomes kompetencē, un sniegtu atzinumus par tiem, kā arī kontrolētu pilsētas padomes lēmumu izpildi. Komisijas priekšsēdētāju ievēlē attiecīgā komisija un apstiprina pilsētas padome.

Pastāvīgās komisijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem komisijas locekļiem.

Pastāvīgā komisija ar klātesošo balsu vairākumu pieņem lēmumus un dod atzinumus, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs. Lēmumi pilsētas valdei, iestādēm, uzņēmējiem, organizācijām un amatpersonām jāizskata un komisijas noteiktajā termiņā jādod uz tiem atbilde.

37. pants.

Pilsētas saimniecības pārvaldīšanai pilsētas padome uz savu pilnvaru laiku var iecelt municipāldirektoru (pašvaldības direktoru).

38. pants.

Pilsētas padome var uzdot municipāldirektoram (pašvaldības direktoram) veikt šādas funkcijas:

1) pilsētas budžeta ietvaros pieņemt darbā pārvaldes aparāta darbiniekus un noteikt viņu darba samaksu;

2) savas kompetences ietvaros izstrādāt un iesniegt padomei apstiprināšanai pilsētas saimnieciskas attīstības programmas;

3) iesniegt pilsētas padomei priekšlikumus par pašvaldības uzņēmumu izveidi, reorganizāciju un likvidāciju;

4) pilsētas padomes noteiktajā kartībā un ietvaros rīkoties ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēgt saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

5) organizēt ārējos ekonomiskos sakarus;

6) iesniegt pilsētas valdei pilsētas pašvaldības ceļamo, remontējamo un paplašināmo objektu titulsarakstus un projektus;

7) nodrošināt pašvaldības dzīvokļu fonda uzturēšanu;

8) iesniegt pilsētas valdei priekšlikumus par pašvaldības dzīvokļu fonda sadali;

9) iesniegt pilsētas valdei priekšlikumus par pilsētas zemes piešķiršanu lietošanā un lietošanas tiesību izbeigšanu;

10) iesaistīt uzņēmumus, iestādes un organizācijas pilsētas labiekārtošanā;

11) pārzināt pašvaldības nedzīvojamo telpu fondu;

12) kontrolēt augstākas pakļautības uzņēmumu un organizāciju darbību pilsētas iedzīvotāju apkalpošanā;

13) veikt citas pilsētas padomes noteiktās funkcijas.

Gadījumos, kad pilsētas padome neieceļ municipāldirektoru, šajā pantā minētās funkcijas veic pilsētas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(Nodaļa 10.09.1991. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums 09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

39. pants

Ja pilsētas pašvaldības institūcijas pēc ievēlēšanas nav pildījušas vai ir atkārtoti pārkāpušas likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, Ministru kabinets vai Latvijas Republikas ģenerālprokurors var ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par pilsētas pašvaldības institūcijas atlaišanu.

Ja pilsētas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieki pēc ievēlēšanas nav pildījuši vai ir atkārtoti pārkāpuši likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par pilsētas padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieku atcelšanu.

Ja pilsētas pašvaldības institūciju, to struktūrvienību, kā arī pilsētas pašvaldības uzņēmumu un iestāžu amatpersonas, veicot darba pienākumus, nav pildījušas vai ir atkārtoti pārkāpušas likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, lēmumu par amatpersonas atbrīvošanu no ieņemamā amata pieņem institūcija (amatpersona), kura attiecīgo amatpersonu iecēlusi (ievēlējusi). Ja pašvaldības institūcija (amatpersona) šādu lēmumu nepieņem, pilsētas prokurors var griezties tiesā un pieprasīt attiecīgās amatpersonas atbrīvošanu no amata.

(MK 11.01.1994. noteikumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1994.)

40. pants

Saeima, pieņemot lēmumu par pilsētas padomes atcelšanu:

1) nosaka termiņu jaunām vispārējām pilsētas padomes tautas deputātu vēlēšanām;

2) uzdot līdzšinējai pilsētas valdei vai pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceltajai pilsētas pagaidu valdei līdz jaunas pilsētas valdes ievēlēšanai pildīt šā likuma 26. panta 5., 10.— 17., 19. punktā, 27. pantā un 31. pantā paredzētos pienākumus;

3) pilsētas pagaidu valdes iecelšanas gadījumā pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ arī pilsētas pagaidu valdes priekšsēdētāju, kurš līdz jauna pilsētas padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai pilda šā likuma 30. panta trešajā daļā un ceturtajā daļā paredzētos pienākumus.

Jaunas vispārējas pilsētas padomes tautas deputātu vēlēšanas tiek rīkotas kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas likums «Par vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām».

 (Trešā daļa izslēgta ar 11.12.1991. likumu)

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1991. un 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

41. pants

Ar brīdi, kad stājas spēkā lēmums par pilsētas padomes atcelšanu, izbeidzas visu pilsētas padomes deputātu pilnvaras.

(10.09.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

42. pants

Saeima, neatceļot pilsētas padomi, šā likuma 39. pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par pilsētas valdes vai pilsētas revīzijas komisijas atcelšanu. Šajā gadījumā Saeima, ievērojot šā likuma 31. panta otrās daļas un 35. panta noteikumus, ieceļ jaunu pilsētas valdi vai jaunu pilsētas revīzijas komisiju vai arī uzdod pilsētas padomei noteiktā termiņā ievēlēt jaunu pilsētas valdi vai jaunu pilsētas revīzijas komisiju.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

43. pants

Ja Ministru kabinets saskaņā ar 39. Panta otro daļu ir pieņēmis lēmumu par pilsētas padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieku atcelšanu, tad Ministru kabinets uzdod attiecīgajai padomei noteiktā kārtībā ievēlēt citu amatpersonu. Līdz citas amatpersonas ievēlēšanai Ministru kabinets var iecelt amatpersonas vietas izpildītāju.

(MK 11.01.1994. noteikumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1994.)

44. pants

Pilsētas valdi, kuru Saeima ir iecēlusi šā likuma 42. pantā paredzētajā kārtībā, pilsētas padome nav tiesīga atcelt.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

(Nodaļas numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

45. pants.

Pilsētas pašvaldības ekonomisko pamatu veido pilsētas teritorijā norisošā saimnieciskā darbība, pilsētas pašvaldības īpašums un pilsētas teritorijā esošie dabas resursi.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

46. pants.

Pilsētas pašvaldības īpašumu veido:

1) likumā noteiktajā kārtībā valsts īpašuma konversijas rezultātā pilsētas pašvaldībai nodotie valsts īpašuma objekti;

2) uzņēmējdarbības un citas saimnieciskas darbības rezultātā izveidotie jaunie īpašuma objekti;

3) mantisku darījumu rezultātā iegūtie īpašuma objekti;

4) pilsētas padomes finansu resursi, kas veidojas no pilsētas budžeta, valsts budžeta un rajona budžeta subsīdijām un dotācijām, kā arī ārpusbudžeta līdzekļiem;

5) citos veidos iegūtie īpašuma objekti.

Zemi, mežus, ūdeņus un citus dabas resursus pilsētas pašvaldība iegūst īpašumā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Pilsētas pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegūt savā īpašumā nekustamo mantu, kas atrodas pilsētas teritorijā un var tikt izmantota pašvaldības vajadzībām.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

47. pants.

Pilsētas pašvaldība, realizējot īpašuma tiesības:

— izveido uzņēmumus un iestādes;

— mantu pērk, pārdod, maina, iznomā, nodod lietošanā juridiskajām un fiziskajām personām.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

48. pants.

Pilsētas padome saskaņā ar likumu «Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām» patstāvīgi izstrādā un apstiprina pilsētas budžetu.

Augstākām pašvaldības, valsts varas un pārvaldes institūcijām aizliegts iejaukties pilsētas budžeta procesā.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

49. pants.

Pilsētas budžeta ieņēmumus veido fizisko un juridisko personu maksājumi, kas ņemami pilsētas teritorijā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, pašvaldības uzņēmējdarbības rezultātā gūtās pelņas daļa, kā arī citas iemaksas, ko ņem likumā noteiktajā kārtībā pēc pilsētas padomes lēmuma.

Maksājumus pilsētas budžetā juridiskās un fiziskās personas pēc saskaņošanas ar pilsētas padomi var aizstāt ar materiālo vērtību nodošanu, darbu izpildi un pakalpojumu sniegšanu.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

50. pants.

Pilsētas padome lemj jautājumus par likumā paredzēto vietējo nodevu ieviešanu, atcelšanu un to apmēriem, kā arī par nodokļu apmēriem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par nodokļiem.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

51. pants.

No pilsētas budžeta finansējami pilsētas pašvaldības izdevumi, kas saistīti ar pilsētas padomes funkciju izpildi. Izdevumu pamatvirzieni noteikti likumā «Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām» un šajā likumā.

Līdztekus summām, kuras paredzētas pilsētas pašvaldības tiešajām vajadzībām, budžetā izveido pilsētas valdes rezerves fondu līdz diviem procentiem no kopējo izdevumu apjoma.

Budžetā iekļaujamas aizdevumu, parādu un procentu nomaksai vajadzīgās summas.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

52. pants.

Pilsētas padome patstāvīgi nosaka budžeta līdzekļu izlietošanas kārtību.

Savu līdzekļu ietvaros pilsētas padome uz līguma pamata var finansēt pasākumus, lai stimulētu uzņēmējus pildīt vietējos pasūtījumus, kas saistīti ar pārtikas un citu preču ražošanas palielināšanu, iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu sfēras attīstību, kā arī sociālās un ražošanas infrastruktūras objektu celtniecību un rekonstrukciju.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

53. pants.

Pilsētas finansu resursu ietvaros pilsētas padomei ir tiesības:

1) palielināt izdevumus virs valsts noteiktajām normām no budžeta finansējamo iestāžu uzturēšanai un pasākumiem, kā arī noteikt piemaksas pie amata algām šo iestāžu darbiniekiem, arī pašvaldības iestāžu darbiniekiem;

2) uz budžeta, kā arī uz uzņēmēju, organizāciju un iedzīvotāju brīvprātīgi iemaksāto līdzekļu rēķina ieviest papildu atvieglojumus un pabalstus daudzbērnu ģimenēm, veciem cilvēkiem, invalīdiem un maznodrošinātām personām, kā arī personām, kuras cietušas stihiskās nelaimēs;

3} veidot fondus pašvaldības darbinieku un deputātu darba stimulēšanai;

4) ieguldīt līdzekļus saimnieciska rakstura pasākumos, kā arī izsniegt aizdevumus.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

54. pants.

Pilsētas padome:

1} pēc saviem ieskatiem izlieto budžetā papildus saņemtos ieņēmumus, kas veidojas no budžeta brīvā atlikuma gada sākumā;

2) ir tiesīga saņemt augstāka līmeņa budžeta dotācijas vai subsīdijas, ko nosaka absolūtā summā. Dotācijas un subsīdijas netiek grozītas, un tās izsniedz neatkarīgi no pilsētas budžeta izpildes rezultātiem.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

55. pants.

Pilsētas valde nodrošina visu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un Latvijas Republikas Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā sastāda pārskatu par budžeta izpildi.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

56. pants.

Budžeta kases operāciju izpildi veic banku iestādes. Pilsētas padomes līdzekļi glabājas valsts vai pašvaldības banku iestādēs.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

57. pants.

Pilsētas nozīmes pasākumu finansēšanai pilsētas padome var veidot ārpusbudžeta līdzekļus no:

1) juridisko un fizisko personu brīvprātīgām iemaksām;

2) vietēja rakstura aizņēmuma obligāciju realizācijas ieņēmumiem;

3) mērķrakstura naudas un mantu loterijām;

4) ieņēmumiem, kurus saņem pilsētas padome, veicot pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai;

5) Ministru kabineta noteiktās maksas par personām, kuras iesaista darbā no citam valstīm;

6) naudas sodiem, kurus uzliek pilsētas padomes pilnvarotās personas.

Pilsētas padome savas kompetences ietvaros var noteikt arī citus ārpusbudžeta līdzekļu veidošanas avotus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. un 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

58. pants.

Ārpusbudžeta līdzekli glabājami atsevišķos speciālos kontos, kurus atver banku iestādēs. Šie līdzekļi nav atsavināmi un ir izlietojami pilsētas padomes pasākumu realizēšanai saskaņā ar apstiprinātajiem plāniem.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

59. pants.

Pilsētas padome ar saviem līdzekļiem ir tiesīga piedalīties banku un kredītiestāžu darbībā. Pilsētas padome veido valūtas fondu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

(Nodaļas numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

60. pants.

Pilsētas iedzīvotāji var veidot sabiedriskās pašpārvaldes institūcijas (mikrorajonu, namu vai ielu komitejas u. tml.).

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

61. pants.

Sabiedriskās pašpārvaldes tiesības un pienākumus nosaka statūti vai nolikumi, ko apstiprina un reģistrē pilsētas valde.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)