1. pants.

Pagasta pašvaldība kā Latvijas Republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa ir pagasta iedzīvotāju pašorganizēšanās forma ekonomisko un sociālo jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēka tiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts intereses.

2. pants.

Pagasta pašvaldību realizē tā administratīvi teritoriālajās robežās.

3. pants.

Pagasta pašvaldību realizē pagasta iedzīvotāji ar Tautas deputātu padomes un tās izveidoto institūciju starpniecību, kā arī izmantojot tiešās demokrātijas formas.

4. pants.

Pagasta pašvaldības pārziņā ir:

1) pārvaldes organizēšana pagasta teritorijā;

2) pašvaldības īpašuma un finansu resursu pārvaldīšana;

3) uzņēmējdarbības veicināšana pagasta iedzīvotāju interesēs;

4) pagasta apdzīvoto vietu un teritorijas apbūves plānošana un apbūves kontrole;

5) pagasta zemes, mežu, ūdeņu un citu dabas resursu izmantošana un aizsardzība, zemes gabalu piešķiršana un atņemšana, citu zemes ierīcības jautājumu risināšana;

6) pašvaldības dzīvokļu fonds, komunālā saimniecība un labiekārtošana, sadzīves un citi pakalpojumi;

7) pagasta ceļu būve un uzturēšana;

8) izglītības un kultūras iestāžu darbības nodrošināšana;

9) veselības aizsardzība un iedzīvotāju sociālā aprūpe;

10) pagasta iedzīvotāju nodarbinātības jautājumi;

11) sabiedriskās kārtības uzturēšana;

12) citu Latvijas Republikas likumos paredzēto funkciju izpilde.

Ja pēc augstākas pašvaldības, valsts varas vai pārvaldes institūciju lēmuma tiek paplašinātas pagasta pašvaldības funkcijas un tas ir saistīts ar izdevumu palielināšanos, šīm institūcijām vienlaikus jāgādā par izdevumu kompensāciju.

5. pants.

Pagasta Tautas deputātu padomei un pagasta valdei ir juridiskās personas tiesības. Tautas deputātu padome var piešķirt juridiskās personas tiesības pagasta padomes izveidotajām institūcijām.

Pagasta pašvaldība Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā var iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, slēgt darījumus ar citām pašvaldībām, ar Latvijas un ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām, saņemt aizdevumus, uzņemties saistības, būt prasītāja un atbildētāja tiesā un arbitrāžā.

6. pants.

Pagastam var būt sava simbolika. Nolikumu par to apstiprina pagasta padome.

7. pants.

Pagasta pašvaldības institūcijas ir:

— pagasta Tautas deputātu padome (pagasta padome);

— pagasta Tautas deputātu padomes valde (pagasta valde);

— pagasta Tautas deputātu padomes revīzijas komisija (pagasta revīzijas komisija).

8. pants.

Pagasta padome sastāv no deputātiem, kurus pagasta iedzīvotāji ievēlē likumā noteiktajā kārtībā.

9. pants.

Savā darbībā pagasta pašvaldības institūcijas ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumus, savas kompetences ietvaros organizē šo likumu un lēmumu izpildi un ir atbildīgas par to.

Rajona padomes lēmumi tās kompetences ietvaros, kas noteikta Latvijas Republikas likumos un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumos, ir saistoši pagasta pašvaldības institūcijām.

(09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

10. pants.

Pagasta padome un pagasta valde tieši un ar savu iestāžu starpniecību vada pagasta saimniecisko, sociālo un kultūras dzīvi, patstāvīgi risina visus pagasta teritorijas attīstības jautājumus, izņemot tos, kuri ir augstāku pašvaldību vai valsts varas un pārvaldes institūciju pārziņā.

Realizējot pašvaldību, pagasta padome sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Pagasta teritorijā izvietoto valsts uzņēmumu darbības likumību tiesības kontrolēt arī pagasta padomes priekšsēdētājam un pagasta valdei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

11. pants.

Saimnieciskā, sociālā un kultūras darbība, kas skar visu pagasta iedzīvotāju intereses, pagasta teritorijā tiek realizēta ar pagasta padomes piekrišanu.

Ja pagasta padome nepiekrīt rajona vai valsts nozīmes projektu realizācijai, kuri skar pagasta intereses, jautājumu izlemj Saeimas noteiktajā kārtībā.

Pagasta padomes saimnieciskās attiecības ar pagasta teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem, organizācijām un sabiedrībām tiek veidotas uz līguma pamata.

Neatkarīgi no pakļautības visi pagasta teritorijā izvietotie uzņēmumi vai atsevišķas to struktūrvienības savus projektus attiecībā uz celtniecību, vietējo izejvielu un resursu izmantošanu, bīstamu un veselībai kaitīgu vielu ražošanu, pārvadāšanu un izmantošanu, kā arī darbību, kas ietekmē ekoloģisko un demogrāfisko situāciju vai citādi skar teritorijas iedzīvotāju intereses, saskaņo ar attiecīgo pašvaldību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

12. pants.

Pagasta padomes darbība notiek sesijās un pastāvīgajās komisijās.

Pagasta padomes un tās izveidoto institūciju darbības kārtību nosaka padomes reglaments.

Uz pagasta padomes sesijas laiku, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos deputāta pilnvaru realizēšanai deputātu atbrīvo no dienesta pienākumu pildīšanas, maksājot viņam atlīdzību Latvijas Republikas likumā «Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes deputāta statusu» noteiktajā kārtībā.

13. pants.

Jaunā sasaukuma pagasta padomi uz pirmo sesiju sasauc pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā pēc vēlēšanām. Ja norādītajā laikā nav ievēlētas trīs ceturtdaļas no deputātu kopskaita, pagasta padome tiek sasaukta tikai pēc šā deputātu skaita ievēlēšanas.

Pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz pagasta padomes priekšsēdētāja (pagasta vecākā) ievēlēšanai vada sesiju un paraksta padomes lēmumus.

Pagasta padomes priekšsēdētāju (pagasta vecāko) ievēlē no deputātiem pagasta padome, aizklāti balsojot, uz pagasta padomes pilnvaru laiku.

14. pants.

Pagasta padomes darbu organizē tās priekšsēdētājs (pagasta vecākais) un pagasta valde.

No bankām, uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem, kas saņem attiecīgā pagasta budžeta līdzekļus vai pašvaldības pasūtījumus (izņemot valsts vai pašvaldību bankas vai uzņēmumus), šajā pantā minētās amatpersonas tieši vai ar laulāto, vecāku, bērnu, brāļu māsu starpniecību nevar saņemt nekāda veida atalgojumu vai ienākumus. Šie ierobežojumi neattiecas uz tām amatpersonām, kurām pieder pajas statūtsabiedrībās, kas izveidojušās uz bijušo kolhozu un padomju saimniecību bāzes.

Bankās, uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmumos, kas saņem attiecīgā, pagasta budžeta līdzekļus vai pašvaldības pasūtījumus, šajā pantā minētajām amatpersonām nevar piederēt kapitāla daļas (akcijas un pajas).

Šajā pantā minētajām amatpersonām divas reizes gadā, kā arī divu nedēļu laikā pēc tam, kad tās sākušas pildīt savus amata pienākumus, ir jāiesniedz Galvenajai valsts finansu inspekcijai deklarācija, kurā jānorāda:

— amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem piederošie nekustamie īpašumi;

— amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem piederošās kapitāla daļas (akcijas un pajas) bankās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās;

— visi ienākumu avoti un ienākumu summas, ko amatpersonas un viņu laulātie, vecāki, bērni, brāļi vai māsas ir ieguvuši pārskata periodā.

Ja netiek pildīti šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā sestajā daļā paredzētie noteikumi, attiecīgās amatpersonas tiek atbrīvotas no ieņemamā amata kārtībā, kāda noteikta šā likuma 38. panta otrajā daļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

15. pants.

Pagasta padomes sesijas sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā četras reizes gadā.

Sesijas sasaukšanas laiku un vietu nosaka padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais) vai pagasta valde.

16. pants.

Ārkārtas sesijas sasauc pagasta valde vai padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais) ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc pieprasījuma, ko iesniegusi ne mazāk kā vienatrešdaļa no ievēlētajiem deputātiem.

Ārkārtas sesijas var sasaukt arī pagasta valde vai padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais) pēc savas iniciatīvas.

17. pants.

Pagasta padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk neka puse no ievēlētajiem deputātiem.

(21.10.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

18. pants.

Pagasta padomes sesijā apspriežamie lēmumu projekti iesniedzami padomes priekšsēdētājam (pagasta vecākajam) ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas.

Pagasta padomes sesijā apspriežamos jautājumus izziņo vismaz nedēļu iepriekš, bet ar tiem saistītos materiālus deputātiem izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas.

19. pants.

Pagasta padomes sesijā jautājumus izskata pēc priekšlikumiem, kurus iesniedz:

— pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais);

— pagasta valde;

— deputāti;

— rajona pašvaldības, valsts varas un pārvaldes institūcijas.

20. pants.

Pagasta padomes sēdes ir atklātas.

Pagasta padomei ir tiesības izlemt, kuri jautājumi izskatāmi slēgtās sēdēs. Pagasta padomes lēmumi visos gadījumos jādara zināmi sabiedrībai.

21. pants.

Uz pagasta padomes sēdēm var uzaicināt personas, kuras nav deputāti.

22. pants.

Pagasta padome sēdē visus jautājumus izlemj ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

23. pants.

Balsošana pagasta padomes sēdē parasti ir atklāta. Aizklāti par jebkuru jautājumu balso, ja to pieprasa ne mazāk kā desmitā da|a no ievēlēto deputātu kopskaita vai ja aizklātu balsošanu paredz šis likums.

24. pants.

Ja, vēlējot amatpersonas, neviens no vairākiem kandidātiem nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja atkārtotās balsošanas rezultātā neviens no viņiem nav saņēmis ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par kandidātu, kurš saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja viņš nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

Ja divi kandidāti saņem vienādu balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana. Ja arī tad neviens no kandidātiem nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

25. pants.

Pagasta padomes sēdes gaitā raksta protokolu, kuru paraksta pagasta sekretārs. Pagasta padomes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais), viņu prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.

26. pants.

Pagasta padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir pagasta pašvaldības pārziņā, turklāt tikai sesijā var:

1) ievēlēt pagasta padomes priekšsēdētāju (pagasta vecāko) un pēc viņa ieteikuma padomes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī atbrīvot viņus no amata;

2) ievēlēt pagasta revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju, kā arī grozīt komisijas sastāvu;

3) ievēlēt pastāvīgās komisijas, grozīt to sastāvu un apstiprināt komisiju priekšsēdētājus;

4) ievēlēt pagasta valdi, grozīt tās sastāvu;

5) iecelt pagasta sekretāru un atbrīvot viņu no amata;

6) lemt par pagasta pārvaldes struktūru un apstiprināt pagasta amatpersonas;

7) apstiprināt pagasta padomes reglamentu;

8) pieņemt lēmumu par pagasta referenduma sarīkošanu;

9) (izslēgts ar 21.10.1993. likumu);

10) pieņemt lēmumus sakarā ar deputātu pieprasījumiem;

11) apstiprināt pagasta budžetu un pārskatus par tā izpildi;

12) noteikt likumā paredzētajā kārtībā vietējās nodevas un nodokļu apmērus;

13) lemt par valsts un rajona nozīmes projektu (programmu) realizāciju pagasta teritorijā;

14) lemt par pagasta administratīvās teritorijas robežām likumā noteiktajā kārtībā;

15) piešķirt un atņemt zemi likumā noteiktajā kārtībā;

16) izveidot, reorganizēt un likvidēt pagasta pašvaldības uzņēmumus un apstiprināt amatā to vadītājus;

17) apstiprināt noteikumus šā likuma 28. pantā paredzētajos jautājumos un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

18) atcelt padomes priekšsēdētāja (pagasta vecākā) rīkojumus un pagasta valdes lēmumus;

19) lemt par kapsētu ierīkošanu un slēgšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

27. pants.

Pagasta padome var deleģēt valdei tiesības:

1) apstiprināt pagasta ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;

2) lemt par pagasta zemes, zemes dzīļu, ūdeņu, mežu un citu dabas resursu izmantošanu un aizsardzību;

3) apstiprināt pagasta apdzīvoto vietu ģenerālplānus un izdarīt grozījumus tajos;

4) lemt par darījumiem ar pagasta pašvaldības mantu, kā arī par aizdevumiem un citām ekonomiskām saistībām pagasta vārdā;

5) noteikt likumā paredzētajā kārtībā telpu īres maksu, kā arī sadzīves, komunālo un transporta pakalpojumu tarifus, ja tos nav noteikušas augstākas pašvaldības vai valsts un pārvaldes institūcijas savas kompetences ietvaros;

6) lemt par pagasta pašvaldības dzīvokļu fonda izmantošanu.

Padomes lēmumiem par izdevumiem un saistībām jābūt garantētiem ar materiālu un finansu resursiem.

28. pants.

Pagasta padome ir tiesīga apstiprināt noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu šādos jautājumos:

1) par apdzīvoto vietu apbūvi;

2) par pagasta zemes, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu uzturēšanu;

3) par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu pagasta teritorijā;

4) par tirdzniecību sabiedriskās vietās;

5) par sabiedrisko kārtību;

6) par namu un to teritoriju, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu;

7) par apdzīvoto vietu sanitārās tīrības uzturēšanu;

8) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvu materiālu lietošanu pagasta teritorijā;

9) par mājdzīvnieku turēšanu apdzīvoto vietu teritorijā;

10) par apdzīvoto vietu teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu, ūdeņu vispārējo lietošanu un ainavu aizsardzību;

11) par citiem jautājumiem, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

Šajā pantā norādītie noteikumi izsludināmi vispārējai zināšanai, un tie stājas spēkā ne agrāk kā divas nedēļas pēc to izziņošanas.

Noteikumu ievērošanu nodrošina pagasta valde.

29. pants.

Pagasta pašvaldības institūciju nelikumīgu lēmumu rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina no pagasta budžeta.

Pagasta pašvaldības institūcijas nelikumīgu lēmumu aptur prokurors, iesniedzot protestu attiecīgajai pašvaldības institūcijai pašvaldības institūcija nelikumīgo lēmumu neatceļ vai nesaskaņo ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, prokuroram divu nedēļu laikā spēkā no dienas, kad pašvaldības institūcijai nosūtīts prokurora protests, jāatgriežas tiesā.

Pagasta pašvaldības institūcijas nelikumīgu lēmumu var apturēt arī Ministru kabinets vai attiecīgā rajona valde, paziņojot par to šai pašvaldības institūcijai un prokuroram. Ja pašvaldības institūcija nelikumīgo lēmumu neatceļ vai nesaskaņo ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, prokuroram divu nedēļu laikā no dienas, kad pašvaldības institūcijai nosūtīts prokurora protests, jāatgriežas tiesā.

(09.02.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

30. pants.

Pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais) ir pakļauts pagasta padomei.

Pagasta padomes priekšsēdētāja (pagasta vecākā) amats ir algots. Pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais):

1) vada pagasta padomes un pagasta valdes darbu;

2) vada pagasta padomes sēdes un pagasta valdes sēdes, pārzina pagasta padomes iekšējo darba kārtību, paraksta lēmumus un citus dokumentus, koordinē pagasta padomes komisiju darbu;

3) pārstāv pagasta padomi un pagasta valdi attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām;

4) organizē pagasta pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu pagasta padomes noteiktajā kārtībā;

5) pārstāv pagasta padomi un pagasta valdi tiesā, arbitrāžā, citās iestādēs un organizācijās, izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus, atver un slēdz kontus banku iestādēs un veic citas likumos paredzētās darbības;

6) atbild par pagasta padomei un pagasta valdei iesniegto lēmumu projektu izskatīšanu pagasta padomes noteiktajā kārtībā;

7) atbild par Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu izpildi pagasta teritorijā;

8) pārzina municipālās (pašvaldības) policijas darbu pagastā Latvijas Republikas likumā «Par policiju» noteiktajā kārtībā;

9) koordinē visu pagasta pašvaldības iestāžu amatpersonu darbu;

10) ir tiesīgs 10 dienu laikā atdot pagasta padomes lēmumus tai atkārtotai izskatīšanai. Pagasta padomes lēmumi pēc atkārtotas izskatīšanas ir galīgi;

11) pilda citas pagasta padomes noteiktās funkcijas.

Pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais) savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.

Ja pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais) neievēro Latvijas Republikas likumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus, pēc pagasta valdes vai ne mazāk kā vienas trešdaļas ievēlēto deputātu iniciatīvas pagasta padome var viņu atbrīvot .no ieņemamā amata, aizklāti balsojot, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto deputātu kopskaita.

31. pants.

Pagasta padomes sekretārs var nebūt deputāts. Pagasta sekretārs atbild par pagasta padomes un pagasta valdes lietvedību un pilda citas pagasta padomes noteiktās funkcijas. Pagasta sekretāra amats ir algots.

32. pants.

Pagasta padome uz savu pilnvaru laiku ievēlē pagasta valdi.

Pagasta valdes sastāvā ir pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais), viņa vietnieks un citi deputāti. Pagasta valdes sastāvā var ievēlēt arī personas, kas nav deputāti. To skaits nedrīkst pārsniegt vienu trešdaļu no pagasta valdes locekļu kopskaita.

Pagasta valde:

1) sagatavo pagasta padomes sesijas, informē iedzīvotājus par tās darbu;

2) koordinē pagasta padomes pastāvīgo komisiju darbu;

3) realizē tai piešķirtās pilnvaras vēlēšanu un referendumu sagatavošanā;

4) organizē pagasta padomes lēmumu izpildi;

5) izstrādā un iesniedz pagasta padomei apstiprināšanai pagasta budžetu, izlemj jautājumus par pagasta budžeta līdzekļu izlietošanu pagasta padomes noteiktajā kārtībā, sagatavo pārskatus par budžeta izpildi;

6) izpilda aizbildniecības un aizgādnības iestāžu funkcijas likumā noteiktajā kārtībā;

7) nodrošina, lai tiktu ievēroti likumi, kas garantē pilsoņu sapulču, mītiņu, gājienu un demonstrāciju brīvību;

8) pilda citas ar Latvijas Republikas līkumiem noteiktās funkcijas un realizē likumos noteiktās tiesības;

9) veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju likumos noteiktajā kārtībā;

10) pilda citas pagasta padomes deleģētās funkcijas,

Pagasta valde iesniedz Ministru kabinetam vai attiecīgajai ministrijai priekšlikumus par pagasta teritorijā izvietoto valsts uzņēmumu vadītāju amata kandidātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.10.1991., 09.02.1993. un 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

33. pants.

Pagasta valdes sēdes sasauc pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais).

Pagasta valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no pagasta valdes locekļiem.

Lēmums ir pieņemts, ja par to balsojis klātesošo pagasta valdes locekļu vairākums. Pagasta valdes lēmumus paraksta pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais).

34. pants.

Pagasta valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta visi klātesošie pagasta valdes locekļi.

35. pants.

Pagasta budžeta, ieņēmumu un izdevumu tāmes, ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanas un pašvaldības amatpersonu saimnieciskās darbības kontrolēšanai pagasta padome uz savu pilnvaru laiku no deputātiem ievēlē pagasta revīzijas komisiju.

Pagasta revīzijas komisija savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes apstiprināto nolikumu.

36. pants.

Pagasta padome nosaka pagasta revīzijas komisijas locekļu skaitu, bet ne mazāku par trim.

Pagasta revīzijas komisijas sastāvā nevar būt pagasta valdes un pastāvīgo komisiju locekļi, kā arī personas, kuru darbību kontrolē pagasta revīzijas komisija.

37. pants.

Pagasta padome no deputātiem var ievēlēt pastāvīgās komisijas, lai tās sagatavotu jautājumus, kas ir pagasta padomes kompetencē, un sniegtu.atzinumus par tiem, kā arī kontrolētu pagasta padomes lēmumu izpildi. Komisijas priekšsēdētāju ievēlē attiecīgā komisija un apstiprina pagasta padome.

Pastāvīgās komisijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem komisijas locekļiem.

Pastāvīgā komisija ar klātesošo balsu vairākumu pieņem lēmumus un dod atzinumus, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs. Lēmumi pagasta valdei, iestādēm, uzņēmējiem, organizācijām un amatpersonām jāizskata un komisijas noteiktajā termiņā jādod uz tiem atbilde.

(Nodaļa 10.09.1991. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums 09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1993.)

38. pants

Ja pagasta pašvaldības institūcijas pēc ievēlēšanas nav pildījušas vai ir atkārtoti pārkāpušas likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, Ministru kabinets vai Latvijas Republikas ģenerālprokurors var ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par pagasta pašvaldības institūcijas atlaišanu.

Ja pagasta padomes priekšsēdētājs (pagasta vecākais) pēc ievēlēšanas nav pildījis vai ir atkārtoti pārkāpis likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par pagasta padomes priekšsēdētāja (pagasta vecākā) atcelšanu.

Ja pagasta pašvaldības institūcija, to struktūrvienību, kā arī pagasta pašvaldības uzņēmumu un iestāžu amatpersonas, veicot darba pienākumus, nav pildījušas vai ir atkārtoti pārkāpušas likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, lēmumu par amatpersonas atbrīvošanu no ieņemamā amata pieņem institūcija (amatpersona), kura attiecīgo amatpersonu iecēlusi (ievēlējusi). Ja pašvaldības institūcija (amatpersona) šādu lēmumu nepieņem, rajona prokurors var griezties tiesā un pieprasīt attiecīgās amatpersonas atbrīvošanu no amata.

(MK 11.01.1994. noteikumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1994.)

39. pants

Saeima, pieņemot lēmumu par pagasta padomes atcelšanu:

1) nosaka termiņu jaunām vispārējām pagasta padomes tautas deputātu vēlēšanām;

2) uzdot līdzšinējai pagasta valdei vai pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceltajai pagasta pagaidu valdei līdz jaunas pagasta valdes ievēlēšanai pildīt šā likuma 26. panta 6., 11.— 13., 15., 17. un 19. punkta, 27. un 32. pantā paredzētos pienākumus;

3) pagasta pagaidu valdes iecelšanas gadījumā pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ arī pagasta pagaidu valdes priekšsēdētāju, kurš līdz jauna pagasta padomes priekšsēdētāja (pagasta vecākā) ievēlēšanai pilda šā likuma 30. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pienākumus.

Jaunas vispārējas pagasta padomes tautas deputātu vēlēšanas tiek rīkotas kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas likums «Par vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām».

 (Trešā daļa izslēgta ar 17.12.1991. likumu)

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1991. un 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

40. pants

Ar brīdi, kad stājas spēkā lēmums par pagasta padomes atcelšanu, izbeidzas visu pagasta padomes deputātu pilnvaras.

(10.09.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

41. pants

Saeima, neatceļot pagasta padomi, šā likuma 38. pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par pagasta valdes vai pagasta revīzijas komisijas atcelšanu. Šajā gadījumā Saeima, ievērojot šā likuma 32. panta otrās daļas un 36. panta noteikumus, ieceļ jaunu pagasta valdi vai jaunu pagasta revīzijas komisiju vai arī uzdod pagasta padomei noteiktā termiņā ievēlēt jaunu pagasta valdi vai jaunu pagasta revīzijas komisiju.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

42. pants

Ja Ministru kabinets saskaņā ar 38. panta otro daļu ir pieņēmis lēmumu par pagasta padomes priekšsēdētāja (pagasta vecākā) atcelšanu, tad Ministru kabinets uzdod attiecīgajai padomei noteiktā kārtībā ievēlēt citu pagasta padomes priekšsēdētāju (pagasta vecāko).

(MK 11.01.1994. noteikumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1994.)

43. pants

Pagasta valdi, kuru Saeima ir iecēlusi šā likuma 41. pantā paredzētajā kārtībā, pagasta padome nav tiesīga atcelt.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

(Nodaļas numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

44. pants.

Pagasta pašvaldības ekonomisko pamatu veido pagasta teritorijā norisošā saimnieciskā darbība, pagasta pašvaldības īpašums un pagasta teritorijā esošie dabas resursi.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

45. pants.

Pagasta pašvaldības īpašumu veido:

1) likumā noteiktajā kārtībā valsts īpašuma konversijas rezultātā pagasta pašvaldībai nodotie valsts īpašuma objekti;

2) uzņēmējdarbības un citas saimnieciskas darbības rezultātā izveidotie jaunie īpašuma objekti;

3) mantisku darījumu rezultātā iegūtie īpašuma objekti;

4) pagasta padomes finansu resursi, kas veidojas no pagasta budžeta, valsts budžeta un rajona budžeta subsīdijām un dotācijām, kā arī ārpusbudžeta līdzekļiem;

5) citos veidos iegūtie īpašuma objekti.

Zemi, mežus, ūdeņus un citus dabas resursus pagasta pašvaldība iegūst īpašumā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Pagasta pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegūt savā īpašumā nekustamo mantu, kas atrodas pagasta teritorijā un var tikt izmantota pašvaldības vajadzībām.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

46. pants.

Pagasta pašvaldība, realizējot īpašuma tiesības:

— izveido uzņēmumus un iestādes;

— mantu pērk, pārdod, maina, iznomā, nodod lietošanā juridiskajām un fiziskajām personām.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

47. pants.

Pagasta padome saskaņā ar likumu «Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām» patstāvīgi izstrādā un apstiprina pagasta budžetu.

Augstākām pašvaldības, valsts varas un pārvaldes institūcijām aizliegts iejaukties pagasta budžeta procesā.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

48. pants.

Pagasta budžeta ieņēmumus veido fizisko un juridisko personu maksājumi, kas ņemami pagasta teritorijā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, pašvaldības uzņēmējdarbības rezultātā gūtās peļņas daļa, kā arī citas iemaksas, ko ņem likumā noteiktajā kārtībā pēc pagasta padomes lēmuma.

Maksājumus pagasta budžetā juridiskās un fiziskās personas pēc saskaņošanas ar pagasta padomi var aizstāt ar materiālo vērtību nodošanu, darbu izpildi un pakalpojumu sniegšanu.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

49. pants.

Pagasta padome lemj jautājumus par likumā paredzēto vietējo nodevu ieviešanu, atcelšanu un to apmēriem, kā arī par nodokļu apmēriem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par nodokļiem.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

50. pants.

No pagasta budžeta finansējami pagasta pašvaldības izdevumi, kas saistīti ar pagasta padomes funkciju izpildi. Izdevumu pamatvirzieni noteikti likumā «Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām» un šajā likumā.

Līdztekus summām, kuras paredzētas pagasta pašvaldības tiešajām vajadzībām, budžetā izveido pagasta valdes rezerves fondu līdz diviem procentiem no kopējo izdevumu apjoma,

Budžetā iekļaujamas aizdevumu, parādu un procentu nomaksai vajadzīgās summas.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

51. pants.

Pagasta padome patstāvīgi nosaka budžeta līdzekļu izlietošanas kārtību.

Savu līdzekļu ietvaros pagasta padome uz līguma pamata var finansēt pasākumus, lai stimulētu uzņēmējus pildīt vietējos pasūtījumus, kas saistīti ar pārtikas un citu preču ražošanas palielināšanu, iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu sfēras attīstību, kā arī sociālās un ražošanas infrastruktūras objektu celtniecību un rekonstrukciju.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

52. pants.

Pagasta finansu resursu ietvaros pagasta padomei ir tiesības:

1) palielināt izdevumus virs valsts noteiktajām normām no budžeta finansējamo iestāžu uzturēšanai un pasākumiem, kā arī noteikt piemaksas pie amata algām šo iestāžu darbiniekiem, arī pašvaldības iestāžu darbiniekiem;

2) uz budžeta, kā arī uzņēmēju, organizāciju un iedzīvotāju brīvprātīgi iemaksāto līdzekļu rēķina ieviest papildu atvieglojumus un pabalstus daudzbērnu ģimenēm, veciem cilvēkiem, invalīdiem un maznodrošinātām personām, kā arī personām, kuras cietušas stihiskās nelaimēs;

3) veidot fondus pašvaldības darbinieku un deputātu darba stimulēšanai;

4) ieguldīt līdzekļus saimnieciska rakstura pasākumos, kā arī izsniegt aizdevumus.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

53. pants.

Pagasta padome:

1) pēc saviem ieskatiem izlieto budžetā papildus saņemtos ieņēmumus, kas veidojas no budžeta brīvā atlikuma gada sākumā;

2) ir tiesīga saņemt augstāka līmeņa budžeta dotācijas vai subsīdijas, ko nosaka absolūtā summā. Dotācijas un subsīdijas netiek grozītas, un tās izsniedz neatkarīgi no pagasta budžeta izpildes rezultātiem.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

54. pants.

Pagasta valde nodrošina visu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un Latvijas Republikas Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā sastāda pārskatu par budžeta izpildi.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

55. pants.

Budžeta kases operāciju izpildi veic banku iestādes. Pagasta padomes līdzekļi glabājas valsts vai pašvaldības banku iestādēs.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

56. pants.

Pagasta nozīmes pasākumu finansēšanai pagasta padome var veidot ārpusbudžeta līdzekļus no:

1) juridisko un fizisko personu brīvprātīgām iemaksām;

2) vietējā rakstura aizņēmuma obligāciju realizācijas ieņēmumiem;

3) mērķrakstura naudas un mantu loterijām;

4) ieņēmumiem, kurus saņem pagasta padome, veicot pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai;

5) Ministru kabineta noteiktās maksas par personām, kuras iesaista darbā no citārn valstīm;

6) naudas sodiem, kurus uzliek pagasta padomes pilnvarotās personas.

Pagasta padome savas kompetences ietvaros var noteikt arī citus ārpusbudžeta līdzekļu veidošanas avotus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. un 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

57. pants.

Ārpusbudžeta līdzekļi glabājami atsevišķos speciālos kontos, kurus atver banku iestādēs. Šie līdzekļi nav atsavināmi un ir izlietojami pagasta padomes pasākumu realizēšanai saskaņā ar apstiprinātajiem plāniem.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)

58. pants.

Pagasta padome ar saviem līdzekļiem ir tiesīga piedalīties banku un kredītiestāžu darbībā.

(Panta numerācija ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 10.09.1991.)