Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta rīkojums Nr.575

Rīgā 2002.gada 14.oktobrī (prot. Nr.39 29.§)
Par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu

1. Apstiprināt Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu (turpmāk — programma).

2. Saskaņā ar 2002.gada 31.oktobrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”” programmas īstenošanai piešķirtos 3000000 latu sadalīt šādi:

2.1. Latvijas Hipotēku un zemes bankai atbalsta maksājumu (grantu) finansēšanai — 1750000 latu;

2.2. Lauku attīstības fondam pašu kapitāla palielināšanai — 875000 latu;

2.3. Lauku atbalsta dienestam līgumu slēgšanai ar plānošanas reģionu attīstības aģentūrām konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai (proporcionāli rajonu skaitam aģentūrās programmas īstenošanas uzsākšanas brīdī) — 375000 latu.

(MK 27.11.2002. rīkojuma Nr.661 redakcijā)

2.1 Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” atbalsta maksājumu finansēšanai paredzētās summas pārpalikumu reizi pusgadā pārskaitīt Lauku attīstības fondam aizdevumu garantēšanai.

(MK 03.08.2004. rīkojuma Nr.540 redakcijā)

3. Valsts kasei nodrošināt ārpusbudžeta kontu atvēršanu Lauku atbalsta dienestam šī rīkojuma 2.3.apakšpunktā minēto līdzekļu saņemšanai.

4. Privatizācijas aģentūrai nodrošināt šī rīkojuma 3.punktā minētā uzdevuma izpildi, norēķiniem izmantojot Valsts kasē atvērtos norēķinu kontus.

5. Zemkopības ministrijai pirms programmas īstenošanas uzsākšanas iesniegt to izskatīšanai Valsts atbalsta uzraudzības komisijā.

6. Zemkopības ministrijai apkopot informāciju un reizi pusgadā iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.

7. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris
Apstiprināta ar Ministru kabineta

2002.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.575
Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma

1. PROGRAMMAS SASAISTE AR VALDĪBAS UN MINISTRIJAS PRIORITĀTĒM UN APSTIPRINĀTIEM POLITIKAS DOKUMENTIEM

Pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) 2002.gada 23.aprīļa sēdes protokolu (Nr.17 26.§ 2.punkts), Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu (NUAP) saskaņā ar paragrāfa 1.punktā akceptēto Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepcijas 4.2.1.apakšpunkta 2.variantu. Tas paredz, ka NUAP kļūst par vienu no izstrādājamās vidēja termiņa Lauku attīstības rīcības programmas1 finansiālā atbalsta apakšprogrammām un tās īstenošana uzsākama 2002.gada otrajā pusgadā. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas izstrādes pamatojums — tūlītēja to problēmu risināšana, kas saistītas ar lauku ekonomiskās apdzīvotības saglabāšanu un vides attīstību, radot laukos ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītas nodarbinātības iespējas, ienākumu avotus un paaugstinot lauku iedzīvotāju labklājību.

2. PROGRAMMAS MĒRĶI UN APAKŠMĒRĶI

2.1. Mērķis

Programmas vispārējais mērķis ir ekonomiskās attīstības veicināšana laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabojot infrastruktūru, pilnveidojot lauku ainavu atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām un ievērojot vides aizsardzības prasības.

2.2. Apakšmērķi

2.2.1. Radīt iespēju saņemt finansiālu atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai laukos, tādējādi sekmējot lauku iedzīvotāju nodarbinātības problēmu risināšanu un ienākumu paaugstināšanu.

2.2.2. Sekmēt lauku iedzīvotāju iniciatīvas veidošanos un aktivizēšanos, lai veicinātu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos.

3. PLĀNOTIE PROGRAMMAS REZULTĀTI

Bezdarbnieku skaits laukos ir samazinās par 9 %.

Ienākumu līmenis vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli papildus pieaug par 2 %.

0,3 % no kopējā pašapgādes saimniecību skaita ir pārorientējas uz komerciālo darbību.

4. PROGRAMMAS REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

Programmas darbības laikā mērķa teritorijā:

Rezultātu rādītāji

Rezultāti

Īstenoti projekti

1 500

Radītas jaunas un saglabātas esošās darba vietas

3 000

Radīti jauni, ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistīti uzņēmumi

330

Uz komerciālo darbību pārorientējušās naturālās saimniecības

180

Radīti papildus ienākumu avoti lauku saimniecībās

300

5. GALVENIE UZDEVUMI PROGRAMMAS REZULTĀTU SASNIEGŠANAI

5.1. Pasākums: ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītas uzņēmējdarbības attīstība lauku teritorijā un iedzīvotāju ienākumu gūšanas iespēju vairošana

5.1.1. Darbības veidi:

5.1.1.1. rūpniecība2;

5.1.1.2. sadzīves, tūrisma, atpūtas un citi pakalpojumi (izņemot finansu starpniecību, operācijas ar nekustamo īpašumu, valsts pārvaldi un aizsardzību un tirdzniecību);

5.1.1.3. būvniecība;

5.1.1.4. amatniecība;

5.1.1.5. ar programmnodrošinājuma un ar datortehnikas komplektāciju saistīta uzņēmējdarbība;

5.1.1.6. akvakultūra;

5.1.1.7. medniecība.

5.1.2. Atbalstāmo aktivitāšu mērķi:

5.1.2.1. ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītās saimnieciskās darbības attīstīšana lauku saimniecībā;

5.1.2.2. naturālās3 saimniekošanas pārorientēšana uz komerciālu un ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu uzņēmējdarbību;

5.1.2.3. ar nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību saistītās infrastruktūras attīstīšana:

a) uzņēmuma pievedceļu uzlabošana;

b) komunikāciju pieejamības nodrošināšana informācijas tehnoloģiju pielietošanai;

c) uzņēmējdarbībai nepieciešamo ūdensapgādes sistēmu ierīkošana un uzlabošana;

d) uzņēmējdarbībai nepieciešamo energoapgādes sistēmu ierīkošana un uzlabošana;

5.1.2.4. ar nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību saistītās ainavas uzlabošana:

a) sagruvušo saimniecības ēku (graustu) demontāža vai rekonstrukcija uzņēmējdarbības attīstības vajadzībām;

b) pamesto vai neizmantoto lauksaimniecības zemju izmantošana nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības vajadzībām, izņemot apmežošanu;

c) apkārtējās vides labiekārtošana uzņēmējdarbības vajadzībām.

5.1.3. Atbalsta saņēmēji

Uz atbalsta saņemšanu var pretendēt uzņēmēji, kas īsteno savus uzņēmējdarbības (komercdarbības) attīstības projektus mērķa teritorijā. Atbalsta saņēmēji var būt gan juridiskas, gan fiziskas personas — Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji (ar mērķi dibināt uzņēmumu vai pārtapt par komersantu). Atbalsta saņēmējiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

a) atbalsta saņēmējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

b) atbalsta saņēmējam nav nodokļu parādu;

c) vismaz 51% no atbalsta saņēmēja — juridiskas personas — pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

5.1.4. Mērķa teritorija (lauku teritorija)

NUAP mērķa teritorija ir Latvijas teritorijas daļa, kurā neietilpst:

a) republikas pilsētas (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne) un Rīgas rajons;

b) pilsētas — rajonu centri, kuriem ar MK rīkojumu nav piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona4 statuss.

5.1.5. Atbalsta veidi:

5.1.5.1. kredīts no valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) projekta finansēšanai5;

5.1.5.2 kredītgarantijas no valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonda (LAF) gadījumos, kad pretendents nespēj tās sniegt pietiekamā apjomā, lai saņemtu kredītu Hipotēku bankā;

5.1.5.3. atbalsta maksājums (grants) pēc projekta īstenošanas;

5.1.5.4. plānošanas reģionu attīstības aģentūru (PRAA) kontraktēto speciālistu konsultācijas un palīdzība projektu izstrādē un īstenošanā.

5.1.6. Atbalsta apjoms:

5.1.6.1. kredīta apjoms programmas ietvaros netiek ierobežots. Kredītu uz aizņēmējam un bankai savstarpēji pieņemamiem nosacījumiem var saņemt tādā apjomā, kāds atbilst aizņēmēja maksātspējai un konkrētā projekta vajadzībām. NUAP kritērijiem atbilstošu projektu finansēšanai izsniegtajiem kredītiem Hipotēku banka, pamatojoties uz līgumu ar ZM, noteiks kredītņēmējam izdevīgākus noteikumus;

5.1.6.2. kredītgarantijas var tikt piešķirtas līdz 70 % no aizdevuma saņemšanai nepieciešamā nodrošinājuma;

5.1.6.3. atbalsta maksājumi (granti) var tikt piešķirti 30 % apmērā no projekta attaisnotajiem izdevumiem. Papildus atbalsta iespējas:

a) ja projekta īstenotāja juridiskā adrese ir mērķa teritorijā (un projekts tiek īstenots mērķa teritorijā), atbalsta maksājums tiek palielināts par 10 % no attaisnoto izdevumu summas;

b) ja projekts tiek īstenots īpaši atbalstāmā reģiona9 lauku teritorijā vai Latvijas pierobežas10 lauku teritorijā, atbalsta maksājums tiek palielināts par 10 % no attaisnoto izdevumu summas.

Atbalsta maksājums vienam saņēmējam nedrīkst pārsniegt Ls 10 000. Atbalsta maksājums tiek izmaksāts pēc projekta īstenošanas. Vienam projektam var tikt sniegtas gan kredītgarantijas, gan atbalsta maksājums pēc projekta īstenošanas.

Par attaisnotiem izdevumiem atbalsta maksājuma saņemšanai tiek uzskatīti:

a) jaunu pamatlīdzekļu un dzīvnieku (piem., zirgi izjādēm, akvakultūras dzīvnieki u.c.) pirkšana;

b) jaunu būvniecības materiālu iegāde;

c) būvniecības/rekonstrukcijas/labiekārtošanas izmaksas, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu (esošo būvju un ēku uzturēšanas izmaksas nav attaisnojamas);

d) to ēku un būvju nojaukšanas izmaksas, kuras tiešā veidā saistītas ar projektu sagatavošanu un/vai īstenošanu, ir attaisnojamas līdz 30 % no kopējās projektu attaisnoto izdevumu summas;

e) 12 % no vispārējām izmaksām, kas ietver arhitektu, inženieru un konsultantu honorārus, projekta izpildāmības pētījumus, patentu un licenču saņemšanu, kā arī papildu izdevumus par visām šajā punktā minētajām izmaksām.

Atbalsta maksājumu var saņemt tikai par izdevumiem, kas radušies pēc programmas apstiprināšanas MK. Visiem izdevumiem jābūt apstiprinātiem ar attaisnojuma dokumentiem, kuri paredzēti grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos.

5.1.7. Atbalsta saņemšanas nosacījumi:

5.1.7.1. iesniegto projektu nedrīkst finansēt no citiem finansu avotiem — Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā un Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmā paredzētajiem līdzekļiem;

5.1.7.2. projekta īstenošanai jānodrošina vismaz viens no šiem ieguvumiem:

a) darba vietu veidošanās un saglabāšanās;

b) ienākumu gūšana/palielināšanās;

c) uzņēmuma saimnieciskā attīstība;

d) uzņēmējdarbības attīstība teritorijā;

5.1.7.3. projektiem, kuriem piešķirts atbalsta maksājums (grants), atbalsta saņēmējs apņemas:

a) 3 gadu laikā (ja biznesa plānā netiek paredzēts ilgāks periods) sasniegt biznesa plānā paredzētos rezultātus;

b) 3 gadu laikā objektu, kuram piešķirts atbalsta maksājums, nepārdot, nedāvināt utt. (izņēmums ir nolietojušos vai novecojušu pamatlīdzekļu aizvietošana ar jauniem, tādējādi nodrošinot tā paša produkcijas veida ražošanu (vai pakalpojumu sniegšanu), nesamazinot ražošanas apjomu. Šajā gadījumā pārdošanai nepieciešama rakstiska Hipotēku bankas piekrišana);

c) 3 gadu laikā ražotni nepārvietot uz citu administratīvo teritoriju;

d) saskaņot ar Hipotēku banku projekta izmaiņas, kas paredz ražošanas veida maiņu un ražošanas apjoma samazināšanu;

e) reizi gadā sniegt pārskatus par uzņēmumu un projekta realizāciju;

f) nekavējoties atmaksāt grantu, ja nav izpildīti iepriekšminētie noteikumi.

5.2. Pasākums: konsultatīvais atbalsts potenciālajiem projektu pretendentiem

Šīs programmas ietvaros uz līguma pamata tiek piešķirts finansējums PRAA kontraktēto speciālistu (piem., Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKC) speciālistu) darbības līdzfinansēšanai. PRAA kopīgi ar vietējām pašvaldībām nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 10 % apmērā no visiem izdevumiem.

PRAA kontraktēto speciālistu uzdevums ir sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām nodrošināt:

a) informatīvo semināru organizēšanu laukos, lauku sabiedrības/kopienu aktivizēšanu un vietējās iniciatīvas veicināšanu uzņēmējdarbības attīstīšanai;

b) mācības un konsultācijas potenciālajiem atbalsta pretendentiem projektu ideju veidošanai, projektu izstrādei, pretendēšanai uz atbalstu un realizācijai;

c) esošo lauku un pilsētu uzņēmēju piesaistīšanu un jaunu uzņēmēju atbalstīšanu saimnieciskās darbības attīstīšanai lauku teritorijā;

d) projektu izstrādi.

6. UZDEVUMU IZPILDES LAIKA PLĀNOJUMS

Programma tiek uzsākta 2002. gada beigās un tiek īstenota līdz piešķirto finansiālo līdzekļu izlietošanai vai pārtraukta ar brīdi, kad tiek uzsākta atbalsta piešķiršana Eiropas Savienības strukturālo fondu finansēto lauku attīstības pasākumu ietvaros.

7. UZDEVUMIEM ATBILSTOŠS PIEŠĶIRTĀ UN PAPILDUS NEPIECIEŠAMĀ FINANSĒJUMA PLĀNOJUMS

Programmas īstenošanai paredzētā finansējuma sadalījums starp atbalsta veidiem un iesaistītajām institūcijām:

Atbalsta veids

Finansējuma administrētājs

Finansējuma
(Ls milj. 7)
sadalījums Ls

Nodrošinājums kredītgarantijām kredīta saņemšanai no Hipotēku bankas***

Lauku attīstības fonds

1 400 000

Atbalsta maksājumi (granti)

Hipotēku banka

2 800 000

Finansējums Hipotēku bankas pamatkapitāla palielināšanai*

Hipotēku banka

2 200 000

Finansējums LAD līgumu slēgšanai ar PRAA konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai**

PRAA

600 000

* Finansējuma piešķiršana Hipotēku bankas pamatkapitāla palielināšanai nodrošinās bankai iespēju piesaistīt kredītresursus projektu kreditēšanai, kā arī laikus veidot papildus uzkrājumus kredītiem, kas izsniegti projektiem ar augstu kredītrisku (kredīti komercdarbības uzsācējiem, kredīti nozarēs ar paaugstinātu risku, kredīti depresīvos reģionos u.c.). Projektu kreditēšanas nosacījumi tiek atrunāti līgumā starp Hipotēku banku un ZM.

** Pamatojoties uz līgumiem ar LAD par konkrētu darbu veikšanu.

*** LAF pašu kapitāla palielināšanai.

8. VALSTS ATBALSTA PASĀKUMU ĪSTENOŠANAS, NOVĒRTĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS KĀRTĪBA

8.1. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Par NUAP realizāciju atbild Zemkopības ministrija. Lai nodrošinātu NUAP ieviešanu par šajā programmā paredzēto uzdevumu īstenošanu, ZM slēdz līgumus ar:

a) Hipotēku banku par kredītu izsniegšanu NUAP ietvaros un atbalsta maksājumu (grantu) administrēšanu un izmaksu atbalsta saņēmējiem. Hipotēku bankai tiek piešķirts finansējums pašu kapitāla palielināšanai un atbalsta maksājumu (grantu) piešķiršanai. Hipotēku banka uzņemas visu veidu risku un izmaksas, kas saistītas ar projektu izvērtēšanu, kredītu izsniegšanu, kredītu administrēšanu un to atmaksu, izņemot risku, kuru uzņemas LAF. Hipotēku banka nepieciešamības gadījumā kārto konkrētā projekta īstenošanai nepieciešamā kredīta garantijas pieprasījumu no LAF, izskata un slēdz līgumus par atbalsta maksājuma piešķiršanu pēc projekta īstenošanas;

b) LAF par kredītgarantiju izsniegšanu un administrēšanu. LAF tiek piešķirts finansējums kredītgarantiju nodrošināšanai. LAF piešķir kredītgarantijas, pamatojoties uz Hipotēku bankas atzinumu par projektu kreditēšanas iespējām un uzņemas saistības pret Hipotēku banku kredīta neatmaksāšanas gadījumā. Par piešķirtajām kredītgarantijām atbild Lauku attīstības fonds ar visu tam piederošo mantu. Piešķirtās kredītgarantijas neuzliek nekādas papildu saistības valsts budžetam.


Lauku atbalsta dienests slēdz līgumus ar PRAA. Saskaņā ar šo līgumu tiek piešķirts finansējums speciālistu kontraktēšanai un to darbības līdzfinansēšanai.

NUAP administrēšana un uzraudzība nodrošina atbalsta piešķiršanu tikai tiem projektiem, kas atbilst šīs programmas nosacījumiem.

8.2. Valsts atbalsta īstenošanas kārtība

8.2.1. Konsultatīvā atbalsta saņemšanas kārtība.

Pretendents nepieciešamības gadījumā var saņemt konsultācijas par projekta pieteikuma izstrādi u.c. ar projektu saistītajiem jautājumiem no PRAA kontraktētiem speciālistiem (piem., LLKC).

8.2.2. Kredīta saņemšanas kārtība.

Projekta īstenotājs iesniedz pieteikumu kredīta saņemšanai Hipotēku bankā. Projekta pieteikumam jāatbilst Hipotēku bankas prasībām. Hipotēku banka izvērtē projekta atbilstību Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas nosacījumiem. Hipotēku banka, piešķirot kredītus, ņem vērā tās iekšējo kreditēšanu reglamentējošās procedūras un saskaņā ar noslēgto līgumu starp ZM un Hipotēku banku nodrošina labvēlīgus nosacījumus NUAP noteikumiem atbilstošo projektu kreditēšanā.

8.2.3. Kredītgarantiju saņemšanas kārtība.

LAF garantē programmas ietvaros izsniegtos kredītus gadījumā, ja kredīta ņēmējam trūkst kredīta nodrošinājuma. Garantijas tiek izsniegtas uz laiku, kāds nepieciešams, lai kredīta ņēmēja nodrošinājums būtu pietiekošs kredīta atlikuma nodrošināšanai. Garantijas apjoms nepārsniedz 70% no kredīta saņemšanai nepieciešamā nodrošinājuma.

Hipotēku banka izvērtē iesniegto kredītpieteikumu. Ja kredītņēmējam trūkst kredīta nodrošinājuma, bet citādi finansēšanai piedāvātais projekts atbilst programmas kritērijiem un kredīts varētu tikt izsniegts, Hipotēku banka informē kredītņēmēju par iespēju saņemt LAF galvojumu. Lauku attīstības fondā ar lūgumu piešķirt galvojumu griežas Hipotēku banka. Hipotēku banka sagatavo un iesniedz LAF lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu paketi par attiecīgo kredītu.

LAF izvērtē iesniegto projektu un lemj par kredītgarantiju piešķiršanu. Izvērtējot projektu, LAF ņem vērā tā iekšējās risku novērtēšanas un kredītgarantiju piešķiršanas procedūras. Par pieņemto lēmumu LAF informē kredītņēmēju un/vai Hipotēku banku. Ja lēmums ir pozitīvs, tiek slēgts līgums par kredīta garantēšanu.

8.2.4. Atbalsta maksājuma (granta) saņemšanas kārtība.

Lai saņemtu atbalsta maksājumu, potenciālais pretendents jau pirms konkrētā projekta uzsākšanas iesniedz Hipotēku bankā Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu nomaksu, dokumentus, kas sniedz informāciju par atbalsta saņēmēju (reģistrācijas apliecība, statūti, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība u.c.) un tā finansiālo stāvokli (bilance, peļņas — zaudējumu aprēķins u.c.), atbalstāmo projektu (biznesa plāns, projekti ar nepieciešamajiem saskaņojumiem, tāmes, līgumi, pieņemšanas — nodošanas akti u.c.), un apliecina ar projekta realizāciju saistīto izdevumu samaksu.

Hipotēku banka izvērtē projekta un izmaksu atbilstību Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā definētajiem nosacījumiem un pieņem lēmumu par atbalsta maksājuma izmaksu. Par pieņemto lēmumu banka informē pretendentu.

Pozitīva lēmuma gadījumā tiek slēgts līgums par atbalsta maksājuma piešķiršanu, un Hipotēku banka no šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem pēc projekta īstenošanas uz izmaksas attaisnojošu dokumentu pamata izsniedz attiecīgo atbalsta maksājumu.

Pretendentiem, kuri nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, atbalsta maksājuma apjoms tiek piešķirts un izmaksāts ar PVN. Pretendentiem, kuri ir PVN maksātāji, atbalsta maksājuma apjoms tiek piešķirts un izmaksāts bez PVN.

8.3. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, NUAP uzraudzībai un efektivitātes novērtēšanai Hipotēku banka un LAF reizi gadā līdz nākošā gada 1.februārim iesniedz Zemkopības ministrijai pārskatu par šīs programmas izpildes gaitu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un plānošanas reģionu attīstības aģentūrām NUAP uzraudzības un novērtēšanas nolūkam PRAA ik ceturksni iesniedz Lauku atbalsta dienestam pārskatu par veikto darbu, rezultātiem un problēmām.

ZM ik gadus veic programmas īstenošanas efektivitātes novērtējumu, informē sabiedrību un MK par programmas īstenošanas rezultātiem.


Izmaiņas programmā tiek apstiprinātas ar MK lēmumu.

1 Programmas izstrādes principi noteikti MK noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis”

2 Pēc Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācijas (NACE)

3 Lauku saimniecības, kurās lauksaimnieciskā ražošana notiek pašpatēriņa vajadzībām

4 Ministra kabineta 2001.gada 28.jūnija rīkojums Nr.325 “Par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu” 135 pašvaldībām.

5 Projektu kreditēšanai nepieciešamos resursus Hipotēku banka piesaistīs finansu tirgū. Programmas kritērijiem atbilstošu projektu finansēšanai piešķirtajiem kredītiem Hipotēku banka, pamatojoties uz līgumu ar ZM, noteiks kredītņēmējam izdevīgākus noteikumus.

6 Izveidotas pamatojoties uz 2002.gada 9.aprīļa likuma “Reģionālās attīstības likums” 5. un 18.pantu.

7 Ministra kabineta 2001.gada 28.jūnija rīkojums Nr.325 “Par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu” 135 pašvaldībām.

8 Pagastu un pilsētu kopa joslā gar robežu, kurai saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.247 “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi” ir noteikts pierobežas režīms un kas ir Valsts robežsardzes darbības areāls.

9 Ministra kabineta 2001.gada 28.jūnija rīkojums Nr.325 “Par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu” 135 pašvaldībām.

10 Pagastu un pilsētu kopa joslā gar robežu, kurai saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.247 “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi” ir noteikts pierobežas režīms un kas ir Valsts robežsardzes darbības areāls.

Zemkopības ministrs A.Slakteris
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 575Pieņemts: 14.10.2002.Stājas spēkā: 14.10.2002.Zaudē spēku: 14.04.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 149, 16.10.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
67364
{"selected":{"value":"03.08.2004","content":"<font class='s-1'>03.08.2004.-13.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.08.2004","iso_value":"2004\/08\/03","content":"<font class='s-1'>03.08.2004.-13.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.11.2002","iso_value":"2002\/11\/27","content":"<font class='s-1'>27.11.2002.-02.08.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.2002","iso_value":"2002\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.2002.-26.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.08.2004
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)