Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.552

Rīgā 2002.gada 30.septembrī (prot. Nr.36, 28.§)

Par Koncepciju par DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu

1. Apstiprināt Koncepciju par DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu (turpmāk - koncepcija).

2. Noteikt, ka atbildīgā institūcija par koncepcijas īstenošanu ir Iekšlietu ministrija.

3. Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju, pieaicinot Ģenerālprokuratūras pārstāvi, līdz 2002.gada 30.decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām tiesību normām par datu aizsardzību.

4. Iekšlietu ministrijai līdz 2003.gada 30.janvārim iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par koncepcijas īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2002.gada 30.septembra
rīkojumu Nr.552

Koncepcija par DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu

I. Esošās situācijas apraksts un problēmas izklāsts

1. 1999.gadā Valsts policijas Ekspertīžu centrā uzsāka izmantot dezoksiribonukleīnskābes (turpmāk - DNS) metodi, veicot bioloģiskās ekspertīzes, lai varētu precīzi identificēt aizdomās turēto vai meklējamo personu pēc bioloģiska rakstura pēdām sakarā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Ministru kabineta apstiprinātajā Tiesu ekspertīžu iestāžu attīstības koncepcijā 2002.-2006.g. kā viens no Valsts policijas Ekspertīžu centra attīstības virzieniem ir ietverts uzdevums attīstīt DNS metodes izmantošanas iespējas bioloģiskajās ekspertīzēs.

2001.gadā Valsts policijas Ekspertīžu centrā tika izveidotas telpas DNS laboratorijas vajadzībām, bet Amerikas Savienotās Valstis uzdāvināja speciālo DNS metodes laboratorijas aprīkojumu.

Šobrīd Valsts policijas Ekspertīžu centrā bioloģiskās ekspertīzes ar DNS noteikšanas metodi tiek veiktas vispārējās ekspertīzes ietvaros, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normām, un rezultāti tiek izmantoti tikai krimināllietas izmeklēšanas ietvaros (pielikums Nr.1).

No aizdomās turētajām personām bioloģisko ekspertīžu veikšanai asins paraugi tiek ņemti, pamatojoties uz likuma "Par policiju" 12.panta 14.punktu un Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 187.pantu.

Asins paraugu iegūšanu no aizdomās turētajām personām Valsts policijas Ekspertīžu centrā veic sertificēts ārsts.

Ar DNS metodi iegūtie rezultāti tiek standartizēti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un rekomendācijām (lokusi).

Ir uzsākts darbs pie laboratorijas akreditācijas un sertifikācijas. Laboratorijā strādā un ir jau sagatavoti darbinieki ar speciālo izglītību, tai skaitā zinātņu maģistri DNS jomā.

2. Valsts policijā DNS metodi cenšas izmantot arī neatpazītu līķu identifikācijā, taču uz doto brīdi šajā jomā nav neviena normatīvā akta, kas regulētu un noteiktu kārtību, kā var izmantot DNS metodi neatpazītu līķu identifikācijā, tai skaitā neatpazītu līķu asins, kaulu, citu bioloģiska rakstura materiālu izņemšanā un to DNS datu bāzes veidošanā ar nolūku identificēt neatpazītas personas (pielikums Nr.2).

Šobrīd konkrēta līķa identifikāciju ar DNS metodi var veikt, izanalizējot līķa bioloģisko materiālu (asins, kauli, audi utt.) un asins paraugus, kurus labprātīgi nodod bezvēsts pazudušo personu pirmās pakāpes radinieki.

3. Personas identifikācijā, veicot ekspertīzes ar DNS metodi, tiek izmantota DNS molekulas nenokodētās daļas dati (formula), kuri nesatur informāciju par specifiskām un iedzimtām īpašībām.

4. Latvijas Republikā nepastāv DNS datu bāze, kuru varētu izmantot neatklāto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, kas daudzos gadījumos varētu dot pozitīvu rezultātu, kas ir Latvijas un Eiropas Savienības valstu interesēs cīņā ar noziedzību.

Latvijas Republikai nepastāv iespēja apmainīties ar DNS analīžu rezultātiem noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā ar citām valstīm, tai skaitā Eiropas Savienības valstīm.

5. Uz doto brīdi Latvijas Republikā ir izstrādāts likumprojekts "Cilvēka genoma izpētes likums" (pieņemts Saeimā 2002.gada 14.martā), kura mērķis ir regulēt genoma datu bāzes izveidošanu un darbību, ar to saistīto ģenētisko izpēti, nodrošināt gēnu ziedošanas brīvprātīgumu un konfidencialitāti attiecībā uz gēnu donoru identitāti, kā arī aizsargāt personas no ģenētisko datu ļaunprātīgas izmantošanas un diskriminācijas, kas saistīta ar ģenētiskajiem datiem.

Cilvēka genoma izpētes likumprojekts paredz cilvēku DNS analīzi, izmantojot specifiskus gēnu marķierus (DNS kodējošai daļai, kas satur informāciju par personas iedzimtām īpašībām), lai noteiktu gēnu mutācijas, to īpatnības utt.

Bioloģiskajā ekspertīzē ar DNS metodi izpēta mikrosatelītos iecirkņus (STR lokusus), kuri ir DNS nekodēta daļa un nesatur informāciju par cilvēka iedzimtām īpašībām. Iepriekš minēto iemeslu dēļ nav iespējama DNS analīžu rezultātu apmaiņa starp laboratorijām, kas pēta cilvēka genomu medicīniskiem mērķiem, un tiesu ekspertīžu laboratorijām, jo to iegūtie rezultāti nav salīdzināmi.

Ņemot vērā augstāk minēto, var secināt, ka likumprojekts nav saistošs ar DNS metodes izmantošanu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.

6. Apzinot Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvos dokumentus jautājumā par DNS datu bāzes izmantošanu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, tika noskaidrots, ka Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un citās valstīs ir atsevišķs likums, kas nosaka un regulē DNS metodes, DNS datu bāzes izmantošanu šajā jomā.

II. Tiesību akti, kas saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu

1. Eiropas Konvencija Nr.108 "Par fizisko personu datu aizsardzību sakarā ar fizisko personu datu automātisko apstrādi" (Strasbūra, 1981.gada 28.janvāris).

2. Eiropas Savienības 1997.gada 9.jūnija Rezolūcija par DNS analīžu rezultātu apmaiņu, kuru paredzēts izveidot savienojamu DNS nacionālo datu bāzu tīklu efektīvākai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai.

3. Eiropas Savienības Ministru Padomes 2001.gada 25.jūnija Rezolūcija par DNS analīžu rezultātu apmaiņu.

4. Eiropas Ministru Komitejas Padomes Rekomendācija (87) 15 "Par fizisko personu datu izmantošanas regulēšanu policijas sektorā" (1987.gada 17.septembris).

5. Eiropas Ministru Komitejas Padomes Rekomendācija (92) 1 "Par DNS analīžu izmantošanu kriminālās justīcijas sistēmas ietvaros" (1992.gada 10.februāris).

6. Eiropas Savienības Padome ir noteikusi, ka nākotnes pasākumi ar nodomu apmainīties ar DNS rezultātiem Eiropas Savienības ietvaros nav iespējami līdz tam brīdim, kamēr Dalībvalstīs nav izveidotas un atbilstoši sakārtotas datu bāzes.

Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi rezolūciju:

1. Dalībvalstis (kandidātvalstis) tiek aicinātas apsvērt DNS nacionālo datu bāzu izveidošanu;

2. Ar Dalībvalstu nolūku apmainīties savā starpā ar DNS analīžu rezultātiem, augstāk minētais ir kā pamudinājums izveidot tādas datu bāzes, kuras atbilstu vienādiem standartiem un savstarpēji savienojamā veidā. Iespējamai apmaiņai jābūt aprobežotai tiktāl, lai apmainītos tikai ar DNS molekulas nenokodētās daļas datiem, kuri nesatur informāciju par specifiskām, iedzimtām īpašībām;

3. Uzstādot DNS analīžu rezultātu datorsistēmas, Dalībvalstīm (kandidātvalstīm) vajadzētu ņemt vērā ICPO-Interpol DNA Working Party veikto analīžu rezultātus.

III. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta attiecīgā problēma

Ja Latvijas Republikā netiks risināts jautājums, kas saistīts ar DNS nacionālās datu bāzes izveidošanu un tās izmantošanu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, tad:

1. tiks kavēta Latvijas Republikas turpmākā virzība Eiropas Savienībā, jo netiks nodrošināta pienācīga sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām un Eiropas Savienības valstīm cīņā ar transnacionālo un organizēto noziedzību;

2. tiks liegta iespēja īsā laika periodā atklāt noziedzīgu nodarījumu;

3. tiks liegta iespēja apmainīties ar DNS analīžu rezultātiem noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā ar citām valstīm, tai skaitā Eiropas Savienības valstīm;

4. tiks liegta iespēja īsā laika periodā identificēt vai vispār iespējas identificēt neatpazītu līķi Latvijas Republikā un ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

IV. Problēmas risinājums

Saskaņā ar Eiropas Savienības Rezolūciju un Eiropas Ministru Komitejas Padomes Rekomendācijām Latvijas Republikā būtu nepieciešams tiesību akts, kas noteiktu DNS nacionālās datu bāzes izveidošanu un tās izmantošanu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.

1. Izstrādāt likumprojektu "Par DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu".

2. Izveidot DNS nacionālo datu bāzi Valsts policijā.

3. Likumprojekta mērķis ir:

1) noteikt un regulēt DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas kārtību noziedzīgu nodarījumu atklāšanā;

2) noteikt un regulēt DNS nacionālo analīžu rezultātu apmaiņu ar Eiropas Savienības Dalībvalstīm un kandidātvalstīm atbilstoši Eiropas Savienības Rezolūcijām un Rekomendācijām DNS analīžu rezultātu jomā.

4. Likumprojektā ietveramie galvenie virzieni:

1) DNS materiāla iegūšana no bioloģiska rakstura pēdām, kas izņemtas, veicot noziedzīga nodarījuma vietas apskates un personu aplūkošanas, un neatklāto noziedzīgo nodarījumu DNS datu bāzes izveidošana un izmantošana;

2) DNS materiāla ņemšana no aizdomās turētajām personām, kuras ir aizturētas uz aizdomu pamata par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) DNS materiāla ņemšana no notiesātajām personām;

4) DNS datu bāzes izveidošana (250.000 personām) un izmantošana no DNS materiāla, kas ņemts no aizdomās turētajām personām un no notiesātajām personām;

5) DNS datu bāzes juridiskā aizsardzība un apmaiņa ar DNS rezultātiem Eiropas līmenī.

5. Likumprojekta izstrādei nepieciešams izveidot darba grupu, kuras sastāvā iekļaujami pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas un citām institūcijām.

6. Atbildīgā institūcija par normatīvā akta (likumprojekta) izstrādi - Iekšlietu ministrija.

7. Izstrādātais likumprojekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2002.gada 30.decembrim.

8. Nepieciešamības gadījumā darba grupa sagatavo attiecīgus grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un likumā "Par policiju", kuri iesniedzami Ministru kabinetā vienlaikus ar šīs nodaļas 1.punktā minēto likumprojektu.

9. DNS analīzes metodes pilnveidošanai 2003.gadā nepieciešamais finansējums 44.800 Ls, bet turpmāk - katru gadu 15.250 Ls (pielikums Nr.3, budžeta pieteikuma matrica un pielikums Nr.4).

10. Šī risinājuma priekšrocības:

1) cilvēka tiesības tiks ierobežotas ar hierarhiski augstāku normatīvo aktu;

2) būs viens pamatlikums, kas sniegs galvenos principus un virzienus un, pamatojoties uz kuru, būs iespējams izstrādāt nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus;

3) nebūs nepieciešams grozījums likumā "Par policiju", lai dotu uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

552-1 COPY.GIF (27319 bytes)

Pielikums Nr. 2

Valsts policija, veicot operatīvos-meklēšanas pasākumus, lielu uzmanību pievērš neatpazītu līķu identifikācijai, jo starp neatpazītajiem līķiem, atrodas meklējamie bez vēsts pazudušie.

Šo divu problēmu dinamiku raksturo sekojošā tabulā.

Neatpazītie līķi

1999.g.

2000.g.

2001.g.

Atradās uzskaitē

357

428

497

Ņemti uzskaitē gada laikā

264

293

296

Noskaidroti līķi

178

217

214

Ir uzskaitē pārskata beigās

428

497

564

Pieaugums gada laikā

+71

+69

+67





Bez vēsts pazudušās personas

1999.g.

2000.g.

2001.g.

Atradās uzskaitē gada sākumā

585

595

620

Ņemti uzskaitē gada laikā

425

363

321

Pavisam atradās meklēšanā

1010

958

958

Atrasti

371

313

318

Ir uzskaitē pārskata beigās

595

620

581

Pielikums Nr. 3

Gada budžeta prioritāšu pieteikšanas matrica

Ministrija: Iekšlietu ministrija Valsts policija EKSPERTĪŽU CENTRS

Nosaukums: DNS analīzes metodes pilnveidošana

Atbilstība vidēja DNS analīzes metodes pilnveidošana.

termiņa budžeta prioritātei:

A. Pamatinformācija par piedāvāto politikas iniciatīvu

1

Politikas iniciatīvas mērķi(-s)

Pilnveidot bioloģiskās izcelsmes pēdu izpēti ar DNS analīzes metodi:

- a) materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana DNS datu bāzes izveidei

- b) aparatūras iegāde DNS analīžu apjoma palielināšanai

2

Sagatavotības pakāpe

Latvijas Kriminālprocesa kodekss

- LR Civillikums

- Likums "Par Policiju"

- "OperaStīvās darbības likums"

- Valsts policijas Ekspertīžu centra nolikums

3

Politikas iniciatīvas izpildes termiņš

2003

4

Līdzfinansēšanas iespējas

Valsts budžeta finansējums

5

Finansu un institucionālās optimizācijas iespējas

 

B. Sagaidāmo rezultātu raksturojums

1

Sagaidāmie politikas rezultāti

Sasniegšanas rādītāji

 

Samazināsies bezvēsts pazudušo skaits, sevišķi bērnu, līdz minimumam. Tiks veicināta sadarbība ar ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm DNS analīžu rezultātu apmaiņā, sadarbība ar Interpolu, lai tiktu atklāti noziegumi un personas ar starptautisku rezonansi.

DNS datu bāzes izveide sekmēs noziegumu atklāšanu, kā arī bezvēsts pazudušo personu meklēšanu un neatpazīto līķu identificēšanu, tai skaitā būs iespējams pieslēgties Intrepola datu bāzēm. Bez tam, uzlabojot tehnisko nodrošinājumu, būtiski palielināsies darba apjoms un kvalitāte, kas īpaši svarīgi nenoskaidrotu personu identifikācijā.

2

Sagaidāmie darbības rezultāti

Sasniegšanas rādītāji

 

Izveidota datorizēta DNS analīžu bāze no neatklātajām notikumu vietām un citur izņemtā bioloģiskā materiāla, līdz ar ko tiks nodrošināta iespēja identificēt personas, kas būtiski palielinās atklāto noziegumu skaitu, konkrēti identificējot aizdomās turamo personu un kalpojot par objektīvu pierādījumu, kā arī samazinās neatpazīto līķu skaitu.

Iegūto DNS analīžu rezultātu datorizācija un datu bāzes izveide būtiski sekmēs noziegumu atklāšanu, kā arī rezultātu salīdzināšanu krimināllietās LR un Interpola ietvaros.

C. Sagaidāmā ietekme

Iegādātā aparatūra - datori, datorprogrammas, amplifikatori dos iespēju VP EC uzsākt DNS datu bāzes izveidi, kas būtiski sekmēs noziegumu atklāšanu LR, kā arī bezvēsts pazudušo personu meklēšanu (paredzēta pievienošanās Interpol datu bāzēm).

Būtiski samazināsies bezvēsts pazudušo personu skaits, kā arī personu skaits, kuras tiek apglabātas kā nezināmas personas. Līdz ar to tiks ekonomēti līdzekļi, kas tiek patērēti personu meklēšanai, par pazudušu izsludināšanai, nezināmo personu apglabāšanai.

Tiks identificēti līķi, pat vēlā sadalīšanās stadijā, izmantojot radinieku DNS.

Vairāk atklātu noziegumu un sodītu personu, balstoties uz DNS analīžu rezultātiem no bioloģiska materiāla pēdām, kas izņemtas no notikuma vietām.

552-41 COPY.GIF (68464 bytes)

552-42 COPY.GIF (58582 bytes)

552-43 COPY.GIF (64858 bytes)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Koncepciju par DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 552Pieņemts: 30.09.2002.Stājas spēkā: 30.09.2002.Zaudē spēku: 01.01.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 144, 08.10.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
67103
30.09.2002
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"