Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1994. gada 24. novembra likumu: Par valsts aizsardzību.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par valsts aizsardzību

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.

2. pants. Valsts aizsardzības sistēma sastāv no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nemilitārajām valsts aizsardzības institūcijām un valsts tautsaimniecības struktūrām.

3. pants. Valsts aizsardzības sistēmai jānodrošina:

1) sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramība, ja nepieciešams, izmantojot starptautisko palīdzību;

2) iekšējā un ārējā apdraudējuma prognozēšana, atklāšana, novēršana un neitralizēšana;

3) valsts aizsardzības sistēmas spēku un līdzekļu izveidošana, to vadīšana un pastāvīga gatavība pildīt savas funkcijas ikdienā un izņēmuma stāvoklī;

4) normālas aizsardzības sistēmas darbības atjaunošana, likvidējot izņēmuma stāvokļa radītās sekas;

5) līdzdalība drošības pasākumu veikšanā ārpus valsts teritorijas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un starpvalstu līgumiem.

4. pants. Valsts aizsardzības sistēmas darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme, šis likums, citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti par cilvēka, sabiedrības un valsts interešu aizsardzību, kā arī starpvalstu līgumi un starptautisko tiesību akti, kurus noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

II NODAĻA

NACIONĀLIE BRUŅOTIE SPĒKI

5. pants. Nacionālie bruņotie spēki sastāv no Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem, Zemessardzes, Latvijas Republikas Drošības dienesta, bet kara laikā vai citā izņēmuma stāvoklī - arī no atsevišķiem Iekšlietu ministrijas bruņotiem formējumiem.

6. pants. Nacionālajos bruņotajos spēkos var tikt iesaukti Latvijas Republikas pilsoņi - vīrieši no 19 gadu vecuma vai brīvprātīgi iestāties - no 18 gadu vecuma. Sievietes Nacionālajos bruņotajos spēkos iestājas brīvprātīgi.

Kara laikā vai citā izņēmuma stāvoklī karaklausībai derīgās personas tiek pakļautas mobilizācijai.

7. pants. Aizsardzības spēki darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par Aizsardzības spēkiem».

Aizsardzības spēki miera laikā apsargā valsts robežu un pilda aizsardzības uzdevumus visā valsts teritorijā, kā arī piedalās avāriju un stihisku nelaimju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā. Aizsardzības spēki savās struktūrvienībās nodrošina pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību.

8. pants. Aizsardzības, spēki sastāv no robežapsardzības, mobilo strēlnieku, gaisa un pretgaisa aizsardzības spēkiem, jūras spēkiem, kā arī īpašo uzdevumu daļām un apakšvienībām.

Aizsardzības spēku vienības, daļas un apakšvienības vada Aizsardzības spēku komandieris, kas nodrošina šā likuma 7. pantā norādīto uzdevumu izpildi, kā arī sadarbību ar citām Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļām.

9. pants. Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums, kas piedalās šā likuma 3. pantā norādīto uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Mobilizācijas jautājumos Zemessardze ir pakļauta Aizsardzības spēku komandierim.

10. pants. Latvijas Republikas Drošības dienests ir Latvijas Republikas Augstākajai Padomei tieši pakļauta valsts institūcija, kuras uzdevums ir aizsargāt Latvijas Republikas valsts varu un ekonomiskās intereses.

11. pants. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas bruņotie formējumi sastāv no mobilā policijas pulka un Ieslodzījuma vietu departamenta konvoja pulka.

 

III NODAĻA

NEMILITĀRĀS VALSTS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAS INSTITŪCIJAS

12. pants. Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitarizēta valsts institūcija, kas saskaņā ar šā likuma 1. pantā norādīto pamatuzdevumu pilda izlūkošanas un pretizlūkošanas funkcijas, kā arī vāc, apkopo un analizē šo funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju.

Satversmes aizsardzības birojs nepilda represīvas funkcijas.

13. pants. Nevardarbīgās aizsardzības struktūrvienību uzdevums ir apmācīt Latvijas Republikas iedzīvotājus nevardarbīgai valsts aizsardzībai un gadījumā, ja pret valsts konstitucionālo iekārtu tiek vērsta vardarbīga rīcība, - organizēt pilsonisku nepakļaušanos nelikumīgai varai. Nevardarbīgās aizsardzības centru izveido ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu.

14. pants. Civilās aizsardzības struktūrvienības iesaistās avāriju vai katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un epizootiju novēršanā un to seku likvidēšanā.

15. pants. Civilās aizsardzības sistēmā tiek iekļautas visas valsts varas un pārvaldes, kā arī pašvaldību institūcijas, iestādes, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un organizācijas neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības, kā arī visi darbspējīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma.

Civilās aizsardzības sistēma darbojas pēc teritoriālā principa, un tai ir savas struktūrvienības rajonos un republikas pilsētās.

IV NODAĻA

VALSTS VARAS UN PĀRVALDES INSTITŪCIJU KOMPETENCE VALSTS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAS IZVEIDOŠANĀ UN VADĪŠANĀ

16. pants. Latvijas Republikas Augstākā Padome nosaka prioritātes šā likuma 1. pantā norādītā pamatuzdevuma izpildē un šajā nolūkā:

1) izveido valsts aizsardzībai nepieciešamo normatīvo aktu sistēmu;

2) piešķir no valsts budžeta asignējumus valsts aizsardzības vajadzībām;

3) izsludina valstī kara vai citu izņēmuma stāvokli un izbeidz to; izsludina valstī vispārēju vai daļēju mobilizāciju;

4) ratificē un denonsē starptautiskos līgumus un nolīgumus aizsardzības jautājumos;

5) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas aizsardzības ministru, Zemessardzes štāba priekšnieku, Drošības dienesta priekšnieku, ja nepieciešams, izveido Nevardarbīgās aizsardzības centru un ieceļ tā vadītāju.

17. pants. Valsts aizsardzības padome vada valsts aizsardzības sistēmu. Valsts aizsardzības padomi pēc amata vada Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, kurš ir Valsts aizsardzības padomes pastāvīgais loceklis.

18. pants. Valsts aizsardzības padomes pastāvīgie locekļi pēc amata ir Latvijas Republikas valdības vadītājs, aizsardzības ministrs, iekšlietu ministrs, Aizsardzības spēku komandieris, Zemessardzes priekšnieks un Zemessardzes štāba priekšnieks, Drošības dienesta priekšnieks un Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Valsts aizsardzības padomes sastāvā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu var iekļaut arī citas personas.

19. pants. Valsts aizsardzības padome, pildot šā likuma 1. pantā norādīto pamatuzdevumu:

1) prognozē un atklāj valsts drošības un iedzīvotāju aizsardzības iekšējo un ārējo apdraudējumu, nosaka iespējamos šā apdraudējuma novēršanas un neitralizēšanas līdzekļus un metodes;

2) apstiprina valsts aizsardzības plānu un tā izpildes pasākumus;

3) sagatavo priekšlikumus Latvijas Republikas Augstākajai Padomei kara vai cita izņēmuma stāvokļa gadījumā, nodrošina šā likuma 2. pantā minēto institūciju sadarbību.

Neatliekamos gadījumos Valsts aizsardzības padome pieņem lēmumus šā likuma 16. panta 3. punktā norādītajos jautājumos, nekavējoties par to paziņojot Latvijas Republikas Augstākajai Padomei, bet tās sesiju starplaikā vai apstākļos, kad Augstākās Padomes darbība nav iespējama, - Augstākās Padomes Prezidijam.

20. pants. Valsts aizsardzības padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.

Valsts aizsardzības padome pieņem lēmumus ar klātesošo padomes pastāvīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no padomes pastāvīgo locekļu skaita. Lēmumus paraksta Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs.

Augstākās Padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs apturēt Valsts aizsardzības padomes lēmumu izpildi līdz to izskatīšanai Augstākajā Padomē.

21. pants. Latvijas Republikas valdība īsteno izpildvaru valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā un šajā nolūkā:

1) organizē valsts aizsardzības jautājumos pieņemto Latvijas Republikas likumu, Augstākās Padomes un Valsts aizsardzības padomes lēmumu izpildi vai pilda tos pati;

2) izstrādā un iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei apstiprināšanai valsts aizsardzības budžeta projektu, kā arī realizē likumdošanas iniciatīvas tiesības citos valsts aizsardzības jautājumos;

3) apstiprina tautsaimniecības mobilizācijas plānu, kā arī mobilizācijas rezervju izveides plānus un vada to izpildi;

4) Latvijas Republikas likumos un Augstākās Padomes lēmumos noteiktās kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus valsts aizsardzības jautājumos.

22. pants. Latvijas Republikas ministri veic viņiem uzticētās valsts pārvaldes funkcijas, pildot valsts aizsardzības sistēmas institūciju pasūtījumus un apmierinot citas vajadzības, kā arī nodrošinot tautsaimniecības mobilizācijas plāna un izņēmuma stāvokļa pasākumu izpildi.

23. pants. Latvijas Republikas aizsardzības ministrs savas kompetences ietvaros saskaņā ar Latvijas Republikas valdības apstiprinātu nolikumu:

1) vada Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai pakļautos Aizsardzības spēkus un tās pārziņā nodotos valsts uzņēmumus;

2) iesniedz priekšlikumus valsts aizsardzības budžeta izstrādāšanai un atbild par šā budžeta izpildi;

3) iesniedz Latvijas Republikas valdībai priekšlikumus par Aizsardzības spēku struktūras pilnveidošanu;

4) izdod Aizsardzības spēkiem saistošus normatīvos aktus un noteiktā kārtībā noslēdz starpvalstu līgumus aizsardzības jautājumos.

24. pants. Aizsardzības spēku operatīvo vadību realizē Aizsardzības spēku komandieris, kurš ir tieši pakļauts Latvijas Republikas aizsardzības ministram.

Aizsardzības spēku komandierim un viņam pakļautajiem Aizsardzības spēkiem ir pienākums:

1) sargāt un aizstāvēt valsts robežu;

2) kontrolēt un aizsargāt valsts gaisa telpu;

3) kontrolēt un aizsargāt valsts teritoriālos ūdeņus, kontrolēt valsts ekonomisko zonu;

4) piedalīties avāriju un stihisku nelaimju seku likvidēšanā un cilvēku glābšanā.

25. pants. Ar Valsts aizsardzības padomes lēmumu Aizsardzības spēku komandierim var uzlikt par pienākumu kara un cita izņēmuma stāvokļa gadījumā komandēt arī citas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas.

26. pants. Šā likuma 24. un 25. pantā noteikto pienākumu pildīšanai, nepieciešamo Aizsardzības spēku komandiera pilnvaru apjomu nosaka Valsts aizsardzības padome.

27. pants. Pašvaldības, pildot Latvijas Republikas likumos, Augstākās Padomes un valdības lēmumos noteiktās funkcijas valsts aizsardzības jomā:

1) organizē un kontrolē valsts aizsardzības pasākumu un mobilizācijas uzdevumu izpildi, kā arī ikgadējos iesaukumus obligātajā valsts dienestā;

2) vada civilo aizsardzību savā teritorijā;

3) piešķir no vietējā budžeta nepieciešamos finansu un materiāli tehniskos līdzekļus Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

V NODAĻA

PILSOŅU, ĀRVALSTNIEKU UN BEZVALSTNIEKU PIENĀKUMI VALSTS AIZSARDZĪBĀ

28. pants. Latvijas Republikas pilsonim ir pienākums aizsargāt Latvijas Republikas brīvību, neatkarību un demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu, piedaloties Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un nevardarbīgās aizsardzības struktūrvienībās.

Pilsonim jāpilda obligātais valsts dienests.

29. pants. Valsts nodrošina Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošajiem pilsoņiem dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos apstākļus un garantē likumā paredzētās tiesības atvaļināšanas gadījumā.

30. pants. Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki nav pakļauti Latvijas Republikas obligātajam militārajam dienestam. Likumā noteiktajā kārtībā viņus var pieņemt militārajā dienestā uz brīvprātības pamata.

31. pants. Šā likuma 30. pantā minētās personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, var iesaistīt valsts aizsardzības pasākumu veikšanā.

VI NODAĻA

VALSTS AIZSARDZĪBA KARA UN CITA IZŅĒMUMA STĀVOKĻA LAIKĀ

32. pants. Valsts aizsardzības padomes pienākums ir spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus ārvalstu agresijas gadījumā.

33. pants. Par karastāvokļa izsludināšanu lemj Latvijas Republikas Augstākā Padome. Uz Augstākās Padomes lēmuma pamata karastāvokli izsludina Valsts aizsardzības padome.

34. pants. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku pavēlniecība pārņem valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūciju vadību valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Nacionālo bruņoto spēku pavēlniecība var noteikt ierobežojumus iedzīvotāju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbībai.

35. pants. Kara laikā Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs ir Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadītājs, kas ieceļ Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieku.

36. pants. Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks rīkojas patstāvīgi un ir atbildīgs vienīgi Valsts aizsardzības padomei un Augstākās Padomes priekšsēdētājam.

37. pants. Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks:

1) vada militārās operācijas;

2) iesauc pilsoņus Aizsardzības spēku aktīvajā dienestā un nodrošina Aizsardzības spēkus ar nepieciešamo tehniku, materiālajiem un finansu līdzekļiem;

3) kontrolē tautsaimniecības mobilizācijas plāna izpildi.

38. pants. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai arī valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu, valstī vai tās daļā saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par izņēmuma stāvokli» var izsludināt izņēmuma stāvokli.

39. pants. Ja ir izsludināts izņēmuma stāvoklis, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par izņēmuma stāvokli» Valsts aizsardzības padome mobilizē valsts aizsardzības sistēmā iekļautos spēkus, lai novērstu un neitralizētu izņēmuma stāvokli izraisījušos apstākļus un faktorus, kā arī likvidētu to radītās sekas.

40. pants. Valsts aizsardzības padomes lēmumi, pavēles un rīkojumi, kas ir saistīti ar šā likuma 39. pantā minēto uzdevumu izpildi, ir obligāti visām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām un fiziskajām personām, kas atrodas apvidū, rajonā vai pilsētā, kurā izsludināts izņēmuma stāvoklis.

Valsts aizsardzības padomes lēmumus, pavēles un rīkojumus var atcelt vai grozīt vienīgi Latvijas Republikas Augstākā Padome vai tās Prezidijs.

VII NODAĻA

ATBILDĪBA PAR LIKUMU PĀRKĀPŠANU. UZRAUDZĪBA PĀR LIKUMU IEVĒROŠANU VALSTS AIZSARDZĪBĀ

41. pants. Valsts varas un pārvaldes un pašvaldību institūciju, iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju amatpersonas par valsts aizsardzību reglamentējošo likumu pārkāpšanu var saukt pie kriminālās, administratīvās un disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

42. pants. Pilsoņus, ārvalstniekus un bezvalstniekus par šā likuma 41. pantā minētajiem pārkāpumiem var sodīt kriminālā vai administratīvā kārtā.

43. pants. Uzraudzību pār likumu ievērošanu valsts aizsardzībā realizē Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 4. novembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 04.11.1992.Stājas spēkā: 01.12.1992.Zaudē spēku: 13.12.1994.Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 46/47/48, 03.12.1992.; Diena, 220, 24.11.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
66545
01.12.1992
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva