Lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai Olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu šādām starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas:

1) bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais valsts sporta centrs “Mežaparks””;

2) Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseins;

3) bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe””;

4) akciju sabiedrība “Nacionālā sporta bāze “Rīgas sporta pils””;

5) bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda””;

6) Latvijas nacionālā lietišķo sporta veidu skolas sporta bāze “Kleisti”;

7) valsts akciju sabiedrība “Biķernieku kompleksā sporta bāze”;

8) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””;

9) bērnu un jauniešu sporta centrs “Daugavas sporta nams”;

10) Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas nacionālā sporta manēža”;

11) Valmieras rajona padomes bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jāņa Daliņa stadions”;

12) Nacionālo bruņoto spēku sporta kluba sporta komplekss;

13) bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Olimpiskā centra “Ventspils”” sporta komplekss;

14) Rīgas pilsētas pašvaldības sporta komplekss “Arkādija”;

15) bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Olimpiskā centra “Limbaži”” sporta komplekss;

16) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Stadions” sporta komplekss;

17) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ķeizarmežs” sporta komplekss;

18) bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību Liepājas Olimpiskā centra ledus halle “Liepājas Metalurgs”;

19) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Golfs & Karti” golfa laukuma komplekss;

20) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sporta komplekss “Zemgale”” Jelgavas ledus halle;

21) Cēsu rajona pašvaldības slēpošanas — biatlona komplekss “Priekuļi”;

22) sabiedriskās organizācijas BMX sporta kluba “Tālava” BMX velotrase;

23) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Babītes hokeja halle” ledus halle;

24) biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” olimpiskais sporta centrs;

25) biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” sporta komplekss “Vidzemes olimpiskais centrs”;

26) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Prizma” sporta un atpūtas komplekss (būve);

27) Daugavpils pašvaldības stadions “Spīdveja centrs”;

28) sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Profitness” sporta un atpūtas centrs “Sportima”.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2006.)

2. Noteikt, ka 1.punktā minētās sporta bāzes var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Nacionālā sporta padome, to privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos paredzot, ka objekta ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgās sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiāli garantēt, kā arī paredzot tajos nosacījumus starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai. Minēto sacensību atbilstību nepieciešamajām prasībām izvērtē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde. Ja privatizētajām vai atsavinātajām sporta bāzēm mainās īpašnieks, minētie nosacījumi ir saistoši arī turpmākajiem nacionālo sporta bāzu ieguvējiem.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

3. Pirms attiecīgās nacionālās sporta bāzes privatizācijas vai atsavināšanas noteikumu apstiprināšanas valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija nosūta noteikumu projektu privatizējamās vai atsavināmās nacionālās sporta bāzes darbinieku arodorganizācijai, bet, ja sporta bāzē nav arodorganizācijas, — sporta bāzes darbinieku kolektīvam, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei un Nacionālajai sporta padomei.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

4. Apstiprinot privatizējamās vai atsavināmās nacionālās sporta bāzes privatizācijas vai atsavināšanas noteikumus, valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija pieaicina šīs sporta bāzes darbinieku arodorganizācijas pārstāvi, bet, ja sporta bāzē nav arodorganizācijas, — sporta bāzes darbinieku kolektīva norīkotu pārstāvi, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes un Nacionālās sporta padomes pārstāvi.

(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

5. Nacionālās sporta bāzes, kuras atrodas uz zemes, kas līdz 1940.gada 21.jūnijam bija fizisko personu īpašumā, var nodot privatizācijai vai atsavināšanai tikai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajā kārtībā ir saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemesgabalu citā vietā.

(18.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

6. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1992. gada 1. decembrim apstiprināt "Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību".

6.¹ (Izslēgts ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2006.)

7. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.