LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 352

Par Nolikumu par ārvalstu karakuģu iebraukšanu, uzturēšanos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās un izbraukšanu no tiem

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

Apstiprināt pievienoto Nolikumu par ārvalstu karakuģu iebraukšanu, uzturēšanos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās un izbraukšanu no tiem.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs T.JUNDZIS

Rīgā 1992. gada 24. augustā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 24. augusta lēmumu Nr. 352

NOLIKUMS
par ārvalstu karakuģu iebraukšanu, uzturēšanos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās un izbraukšanu no tiem

l. Nolikums attiecas uz ārvalstu karakuģiem, kā arī visām organizācijām un personām, kas atrodas vai darbojas Latvijas Republikas ostu teritorijā un akvatorijā.

2. Ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās ar paceltu savas valsts karogu.

3. Ārvalstu zemūdenes Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos drīkst uzturēties tikai virs ūdens un ar paceltu savas valsts karogu.

4. Ārvalstu karakuģiem diplomātiskā ceļā jālūdz iebraukšanas atļauja ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās iebraukšanas Latvijas Republikas ostās, ja ar speciālu lēmumu vai ar starpvalstu līgumu nav noteikta cita kārtība.

Lūgumā jānorāda:

- kuģu valstiskā piederība, skaits un tips;

- vizītes raksturs un mērķis (oficiāla vizīte, neoficiāla vizīte, lietišķs apmeklējums);

- apmeklējuma laiks un vieta;

- kuģu nosaukumi un svarīgākās ziņas par tiem (izmēri, iegrime, izsaukuma signāli);

- kuģu vienības komandiera un kuģu komandieru dienesta pakāpe un uzvārds;

- katra kuģa virsnieku, apakšvirsnieku un ierindnieku kopskaits (jāpievieno arī pasažieru saraksts);

- savstarpējo radiosakaru frekvence, kā arī raidītāju jauda.

5. Ja uz ārvalsts karakuģa kā oficiāla persona atrodas valsts vadītājs vai valdības pārstāvis, šī karakuģa (kuģu vienības) vizīte jāpiesaka diplomātiskā ceļā ne vēlāk kā 7 dienas pirms iebraukšanas.

6. Latvijas Republikas ostās vienlaicīgi drīkst uzturēties ne vairāk par 3 karakuģiem, kas pārstāv vienu valsti.

7. Ārvalsts karakuģis drīkst uzturēties Latvijas Republikas ostā ne ilgāk par 7 diennaktīm.

8. Ārkārtējos gadījumos vai arī, ja netiek pildītas šī nolikuma prasības, Latvijas Republikas Valdība ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalstu karakuģi atstāj ostu un valsts teritoriālos ūdeņus.

9. Ārvalstu karakuģu sagaidīšanu un to apgādi uzturēšanās laikā organizē Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Jūras Spēku pārvalde (turpmāk tekstā - «Jūras Spēku pārvalde»).

10. Ārvalstu karakuģus uz teritoriālo ūdeņu robežas sagaida Latvijas Republikas Jūras Spēku kuģis, uz kura atrodas sakaru virsnieks.

11. Ja tas ir iespējams, sakaru virsnieks, tulks, locis, sakarnieki un citas amatpersonas uzkāpj uz ārvalsts karakuģa. Sakaru virsnieks iepazīstina ārvalsts karakuģa komandieri ar noteikumiem, kas jāievēro, iebraucot un uzturoties ostas akvatorijā, tuvojoties ostai un atrodoties tajā.

12. Ārvalsts karakuģa komandieris informē sakaru virsnieku par visām izmaiņām vizītei pieteiktā kuģa sastāvā (saskaņā ar šī nolikuma 4. punktu).

13. Pēc ārvalsts karakuģa vizītes pieteikuma saņemšanas abas puses savlaicīgi izstrādā un saskaņo apmeklējuma pasākumu programmu.

14. Ja pusēm ir savstarpēja vienošanās par radiosakaru uzturēšanu, ārvalstu karakuģi, kas atrodas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, drīkst lietot savas radiostacijas noteiktajās frekvences.

15. Ārvalsts karakuģa stāvvietu nosaka Jūras Spēku pārvaldes priekšnieks. Sakaru virsnieks to norāda ārvalsts karakuģa vai karakuģu vienības komandierim.

16. Ārvalsts karakuģa komandieris saskaņo ar Jūras Spēku pārvaldi kuģa personālsastāva atvaļinājuma noteikumus un secību, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktās prasības.

17. Ja ārvalsts karakuģa vizītes pasākumu programmā ir paredzēta piedalīšanās parādēs vai sēru ceremonijās, to laikā personālsastāvam atļauts būt ar ieročiem.

18. Ja virsniekiem un apakšvirsniekiem formas tērpa komplektā ir paredzēts aukstais ierocis, viņi ir tiesīgi to nēsāt arī krastā, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktās prasības.

19. Piešķirot ārvalstu karakuģu personālsastāvam atvaļinājumu, kuģu komandieriem ar sakaru virsnieka piekrišanu ir tiesības norīkot patruļas kārtības nodrošināšanai personālsastāva atvaļinājuma laikā.

20. Personām, kuras atrodas uz ārvalsts karakuģa un nav šī kuģa komandas locekļi, jāievēro tie paši noteikumi, kas regulē ārvalstu privātpersonu iebraukšanu Latvijas Republikas teritorijā.

21. Ārvalstu karakuģi, kas uzturas Latvijas Republikas ostās, nav pakļauti muitas kontrolei, ja Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos vai starpvalstu nolīgumos nav noteikta cita kārtība.

22. Ārvalstu karakuģi Latvijas Republikas ostās stingri ievēro starptautiskos sanitāros noteikumus, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Par kuģa sanitāro stāvokli kuģa komandieris informē ostas karantīnas dienesta darbiniekus.

23. Ārvalstu karakuģi Latvijas Republikas ūdeņos ievēro spēkā esošos Latvijas Republikas likumus, kuģošanas noteikumus, kā arī ostas kapteiņa norādījumus. Ostās un iekšējos ūdeņos to ekipāžām atļauts izmantot savas kuģu laivas un kuterus pēc saskaņošanas ar ostas kuģu satiksmes dienestu.

24. No ārvalstu karakuģiem, kas uzturas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, neiekasē ostas nodevas. Norēķini notiek tikai par sniegtajiem pakalpojumiem: iekasē maksu par velkoņiem, loča pakalpojumiem, maksu par ledlauzi un apgādi ar degvielu, ūdeni, pārtiku, elektroenerģiju, telefona sakariem un citiem pakalpojumiem.

25. Ārvalstu karakuģiem, uzturoties Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, aizliegts:

- lietot radiolokācijas stacijas un hidroakustiskās stacijas;

- fotografēt un filmēt karakuģus un sauszemes militāros objektus;

- mainīt stāvvietu bez ostas kapteiņa atļaujas, kā arī patvarīgi izmantot ostas tehniskās iekārtas un inženiertīklus;

- veikt zemūdens darbus, izņemot kuģa korpusa remontdarbus, kuru izpildei nepieciešama Latvijas Republikas Jūras Spēku komandiera piekrišana un ostas kapteiņa atļauja.

26. Latvijas Republikas ostās aizliegts iebraukt ārvalstu karakuģiem ar atomdzinējiem un kodolieročiem, kā arī kuģiem, kuri pārvadā bīstamas kravas un kuru tehniskais aprīkojums neatbilst starptautisko konvenciju prasībām.

27. Aizliegta jebkāda ārvalstu karakuģu darbība, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem.

28. Ja ārvalsts karakuģis avārijas, stihiskas nelaimes, medicīniskās palīdzības nepieciešamības vai citu ārkārtēju iemeslu dēļ ir spiests iebraukt un īslaicīgi uzturēties Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos vai ostā, kuģa komandieris nekavējoties ziņo par to tuvākās ostas kapteiņa dienestam, norādot:

- kuģa nosaukumu;

- kuģa komandiera uzvārdu;

- iebraukšanas iemeslu;

- nepieciešamo palīdzību;

- aptuveno uzturēšanās laiku.

29. Kad ir novērsti iemesli, kuru dēļ kuģis bija spiests iebraukt ostā, vai kad kuģim vairs nav nepieciešams patvērums, kuģa komandieris informē Jūras Spēku pārvaldi par kuģa izbraukšanu jūrā un Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu atstāšanu.