LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
PADOMES LĒMUMS Nr. 323
Par Garāžu, vasarnīcu
īpašnieku kooperatīvās sabiedrības paraugstatūtiem
Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām
(kopdarbības) sabiedrībām», Latvijas Republikas Ministru Padome
nolemj:
Apstiprināt pievienotos Garāžu, vasarnīcu īpašnieku
kooperatīvas sabiedrības paraugstatūtus.
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētājs I.GODMANIS
Latvijas Republikas ekonomisko
reformu ministrs A.KALNIŅŠ
Rīgā 1992. gada 12. augustā
APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 12. augusta lēmumu Nr. 323
Garāžu, vasarnīcu īpašnieku
kooperatīvās sabiedrības
PARAUGSTATŪTI
Sabiedrības ________________________________
_________________________________________
statūti reģistrēti ______________________________
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā
199__ g. «_____» ____________ Nr. _____
Sabiedrības _______________________________
_________________________________________
statūti apstiprināti sabiedrības kopsapulcē
199 __ g. « _____ » _____________
Protokols Nr. _______
Valdes priekšsēdētājs ___________________
1. VISPĀRĪGIE
NOTEIKUMI
1.1. Garāžu, vasarnīcu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība
___________________________________________ (pilns nosaukums)
(tālāk tekstā - «Sabiedrība») ir kooperatīva apvienība ar mainīgu
biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir nodrošināt tās
locekļus ar garāžām, vasarnīcām, to lietošanai nepieciešamo
komunikāciju un ceļu izbūvi un uzturēšanu, kā arī apmierināt
citas ar garāžu, vasarnīcu ekspluatāciju saistītās saimnieciskās
un sadzīves vajadzības.
1.2. Sabiedrībai ir juridiskās personas tiesības, zīmogs ar
sabiedrības pilnu nosaukumu, konkrēta atrašanās vieta, kā arī
konti bankās.
Juridiskās personas tiesības Sabiedrība iegūst ar tās
reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
1.3. Sabiedrības _____________________________ (pilns
nosaukums) atrašanās vieta un Sabiedrības juridiskā adrese
___________________________________________________________(pilna
adrese).
1.4. Sabiedrības darbības kārtību nosaka Latvijas Republikas
likums «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām», citi
Latvijas Republikas likumi un šie paraugstatūti, kā arī pašas
Sabiedrības statūti.
1.5. Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai
piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par Sabiedrības
saistībām, un Sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām.
1.6. Sabiedrības biedri ir atbildīgi par Sabiedrības saistībām
tikai ar to savu īpašumu, kuru viņi noteiktiem mērķiem paredzēto
iemaksu veidā ieguldījuši Sabiedrības paju kapitālā.
Sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.
1.7. Sabiedrība piedalās valsts un vietējo budžetu veidošanā,
maksājot nodokļus un izdarot citus likumā paredzētos
maksājumus.
1.8. Sabiedrības un tās biedru zemes lietošanas un īpašuma
jautājumus risina pašvaldības Latvijas Republikas likumos
noteiktajā kārtībā
2. SABIEDRĪBAS
DIBINĀŠANA
2.1. Par Sabiedrības dibinātājiem atzīstamas rīcībspējīgas
fiziskās personas - individuālo garāžu, vasarnīcu īpašnieki vai
to būvētāji, kuri parakstījuši Sabiedrības statūtus un
iemaksājuši statūtos noteikto paju.
Sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar Sabiedrības
reģistrācijas brīdi.
2.2. Sabiedrības dibināšanas sapulci sasauc dibinātāji vai
dibinātāju pārstāvji, nosakot sapulces vietu, laiku un darba
kārtību. Dibināšanas sapulce nosaka Sabiedrības darbības rnērķi
un virzienus, dibināmās sabiedrības nosaukumu un atrašanās vietu,
biedra naudas un iestāšanās naudas apmēru un maksāšanas
termiņus.
2.3. Dibināšanas sapulce apstiprina Sabiedrības statūtus un
pamatkapitālu, ievēlē Sabiedrības izpildinstitūcijas un revīzijas
institūcijas, kā arī nosaka algoto darbinieku skaitu un viņu
atalgojuma apmēru. Lai nodibinātu Sabiedrību, ir nepieciešami
vismaz pieci dibinātāji.
3. BIEDRU UZŅEMŠANA,
IZSTĀŠANĀS UN IZSLĒGŠANAS NOTEIKUMI
3.1. Fiziskās personas, kas ir individuālās garāžas,
vasarnīcas īpašnieki vai to būvētāji un vēlas iestāties
Sabiedrībā, iesniedz pieteikumu un iemaksā iestāšanās naudu
biedru kopsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā.
3.2. Biedrus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru
kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde.
Priekšrocības iestāties Sabiedrībā ir personai, kura
mantošanas ceļā saņēmusi bijušā Sabiedrības biedra garāžu,
vasarnīcu; personai, kurai Sabiedrības biedrs atsavinājis garāžu,
vasarnīcu; biedra ģimenes locekļiem; šķirtajam laulātajam, ja
garāža, vasarnīca pāriet viņa īpašumā.
Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad statūtos
paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu
Sabiedrībā.
Ja biedrus uzņem valde, lēmumu par uzņemšanu vai atteikumu
uzņemt var pārsūdzēt biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē)
mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biedru
kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs. Sabiedrība
nedrīkst būt slēgta organizācija. Atteikties uzņemt jaunus
biedrus var tikai tad, ja Sabiedrība nespēj sekmīgi apkalpot
lielāku biedru skaitu un tas ir paredzēts statūtos.
3.3. Katrs biedrs var izstāties no Sabiedrības, iesniedzot
rakstisku pieteikumu.
Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums
par Sabiedrības likvidāciju.
3.4. Biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj Latvijas Republikas
likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» vai
statūtus. Tiesības izslēgt ir biedru kopsapulcei (pilnvaroto
sapulcei).
3.5. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par
izslēgšanu ir galīgs. Ar brīdi, kad iesniegts pieteikums par
izstāšanos vai pieņemts lēmums par izslēgšanu, biedrs zaudē
tiesības piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un
darboties Sabiedrības pārvaldes un revīzijas institūciju
sastāvā.
Bijušais biedrs līdz izstāšanās dienai ir atbildīgs par
Sabiedrības darbību.
4. SABIEDRĪBAS BIEDRU
TIESĪBAS
4.1. Visiem Sabiedrības biedriem ir tiesības:
4.1.1. piedalīties Sabiedrības darbā un tās lietu
pārvaldīšanā, ievēlēt Sabiedrības pārvaldes un revīzijas
institūcijas un no 18 gadu vecuma sasniegšanas tikt tajās
ievēlētam;
4.1.2. izmantot biedrības mantu ar valdes ziņu, izmantot
Sabiedrības biedriem paredzētos atvieglojumus un
priekšrocības;
4.1.3. saņemt Sabiedrības pakalpojumus ar kopsapulces
(pilnvaroto sapulces) noteiktajām atlaidēm;
4.1.4. saņemt no Sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā
jautājumā, kas skar Sabiedrības darbību;
4.1.5. izstāties no Sabiedrības, iesniedzot rakstisku
pieteikumu, un saņemt savu par pajām iemaksāto naudu statūtos
paredzētajā kārtībā.
5. SABIEDRĪBAS BIEDRU
PIENĀKUMI
5.1. Sabiedrības biedru pienākumi ir:
5.1.1. ievērot Sabiedrības statūtus un izpildīt biedru
kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un
revīzijas institūciju lēmumus;
5.1.2. savlaicīgi nomaksāt iestāšanās naudu, biedra naudu un
noteiktiem mērķiem paredzētās iemaksas tādos apmēros un termiņos,
kā noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce);
5.1.3. pašam personiski vai ģimenes locekļiem piedalīties
darbos, kuri pēc Sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces)
vai valdes lēmuma veicami kopīgiem spēkiem, vai arī iemaksāt
noteiktu naudas summu darbaspēka algošanai šo darbu izpildei;
5.1.4. ievērot Sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus.
6. SABIEDRĪBAS PĀRVALDES UN
KONTROLES INSTITŪCIJAS, TO IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA, TIESĪBAS UN
PIENĀKUMI, PILNVARU ILGUMS UN DARBĪBAS KĀRTĪBA
6.1. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir Sabiedrības
kopsapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.
Sabiedrības, kurās ir liels biedru skaits, savos statūtos var
paredzēt kopsapulces aizstāšanu ar pilnvaroto sapulci, nosakot
pārstāvniecības normu - piemēram, l pilnvarotais no 5 biedriem.
Šajā gadījumā statūtos jānosaka arī pilnvaroto vēlēšanu
kārtība.
6.2. Sabiedrības revīzijas institūcija ir revīzijas komisija
(revidents).
6.3. Tikai Sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto
sapulce):
6.3.1. lemj par iepriekšējā darbības gada pārskatu pēc valdes
un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;
6.3.2. lemj par valdes izstrādāto Sabiedrības budžetu un
darbības plānu jaunajam darba gadam, algoto štata darbinieku
skaitu un viņu atalgojuma apmēru;
6.3.3. pieņem un groza Sabiedrības iekšējas kārtības
noteikumus;
6.3.4. nosaka Sabiedrības iestāšanās
naudas, biedra naudas un noteiktiem mērķiem paredzētās iemaksas
apmēru;
6.3.5. izskata sūdzības par valdes
lēmumiem;
6.3.6. ievēl un atceļ Sabiedrības
valdes priekšsēdētāju, valdes locekļus un revīzijas komisijas
locekļus (revidentu);
6.3.7. izlemj jautājumus, kas
saistīti ar Sabiedrības iestāšanos savienībās un izstāšanos no
tām;
6.3.8. izlemj jautājumu par savu
uzņēmumu dibināšanu un likvidāciju, kā arī par piedalīšanos
uzņēmējsabiedrībās;
6.3.9. pieņem lēmumus par biedru
uzņemšanu Sabiedrībā un izslēgšanu no tās.
6.4. Sabiedrības kārtējo kopsapulci
(pilnvaroto sapulci) sasauc valde ik gadu statūtos noteiktajā
kārtībā.
Īpašu jautājumu izlemšanai
Sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt biedru ārkārtas
kopsapulci. Biedru ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad,
ja to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija
(revidents).
Ja valde mēneša laika pēc
pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci, to sasauc
revīzijas komisija (revidents).
6.5. Biedri, kas līdz kopsapulces
(pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši statūtos un
kopsapulču lēmumos noteiktās naudas iemaksas un veikuši citus
pienākumus, nevar piedalīties kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar
balsstiesībām, un viņus nevar ievēlēt amatos. Biedrs savas
balsstiesības nevar nodot citam.
6.6. Sabiedrības biedru kopsapulces
(pilnvaroto sapulces) norise:
6.6.1. kopsapulci (pilnvaroto
sapulci) vada no biedriem ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar
būt valdes un revīzijas komisijas locekļi (revidents);
6.6.2. biedru kopsapulce (pilnvaroto
sapulce), kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga,
ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse Sabiedrības biedru
(pilnvaroto). Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos
jautājumus, kas ietverti izziņotajā darba kārtībā;
6.6.3. biedru kopsapulce (pilnvaroto
sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad
aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru.
Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata
valdes priekšsēdētāju, valdes locekļus un revīzijas komisijas
locekļus (revidentu), kā arī pieņemot lēmumu par biedru
izslēgšanu. Statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad
aizklāta balsošana ir obligāta;
6.6.4. biedru kopsapulce (pilnvaroto
sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Divu
trešdaļu balsu vairākums vajadzīgs, lai apstiprinātu Sabiedrības
statūtus, izdarītu tajos grozījumus, iestātos Sabiedrību
savienībā un izstātos no tās, kā arī pieņemtu lēmumu par
Sabiedrības darbības izbeigšanu. Sabiedrības statūtos var
paredzēt arī citus jautājumus, kuri izlemjami ar divu trešdaļu
klātesošo balsu vairākumu;
6.6.5. biedru kopsapulces (pilnvaroto
sapulces) protokols jānoformē 3 dienu laikā, jāparaksta sapulces
vadītājam un protokolistam, jāapliecina ar zīmogu un jāglabā
Sabiedrības lietās.
7. Sabiedrības
valde
7.1. Sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas
atbildīga biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Valde
nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu
izpildi, pārstāv Sabiedrību attiecībās ar valsts institūcijām,
fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī noslēdz līgumus,
pārzina Sabiedrības algoto darbinieku štatus, kā arī veic citu
darbību, kas atbilst Sabiedrības mērķiem.
7.2. Valdes darbību vada priekšsēdētājs, kas realizē savas
tiesības un pilda savus pienākumus biedru kopsapulces (pilnvaroto
sapulces) uzraudzībā.
Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus uz 3 gadiem ievēlē
biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).
7.3. Vienu reizi gadā biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei)
valde sniedz pārskatu par savu darbību.
7.4. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Valdes
sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no valdes
locekļiem. Ja balsis sadalās uz pusēm, priekšsēdētāja balss ir
izšķirošā.
8. Sabiedrības
revīzijas komisija (revidents)
8.1. Revīzijas komisija (revidents) ir Sabiedrības revīzijas
institūcija, kas pārbauda Sabiedrības darbību. Revīzijas
komisijas locekļu skaitu nosaka Sabiedrības kopsapulce. Revīzijas
komisiju (revidentu) uz 3 gadiem ievēlē biedru kopsapulce
(pilnvaroto sapulce). Revīzijas komisija no sava vidus ievēl
priekšsēdētāju.
8.2. Revīzijas komisija (revidents) pārbauda Sabiedrības
pārskatu un savus atzinumus paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto
sapulcei), kā arī izdara Sabiedrības mantas un darbības revīziju.
Veicot šīs darbības, tai ir tiesības pieprasīt no Sabiedrības
valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai Sabiedrības darbinieka
visas nepieciešamās ziņas un dokumentus.
8.3. Revīzijas komisijas locekļi (revidents) veic savu darbību
saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
8.4. Revīzijas komisijas sastāvā nevar būt valdes locekļi.
8.5.Revīzijas komisija vienreiz gadā sniedz pārskatu biedru
kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un nav pakļauta valdei.
9. Sabiedrības darbības
uzskaite
Sabiedrības valde kārto lietvedību, grāmatvedību un
statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un
bilanci saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
10. Sabiedrības
reģistrs
10.1. Sabiedrība kārto biedru reģistru, kurā norāda biedra
vārdu, uzvārdu un datumu, kad viņš uzņemts Sabiedrībā,
dzīvesvietu, kā arī izdara atzīmes par mērķiemaksas, iestāšanās
un biedra naudas iemaksām.
10.2. Sabiedrības biedriem iesniedz biedru grāmatiņas, kuru
formu noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).
11. Sabiedrības
līdzekļi
11.1. Sabiedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas
resursi. Visu biedru paju vērtības kopsumma veido Sabiedrības
pamatkapitālu.
Minimālais pamatkapitāla apmērs ir 5000 rubļu, minimālais
rezerves kapitāla apmērs - 10% no pamatkapitāla. Rezerves
kapitāls palielināms ar ikgadējām iemaksām, līdz tas 3 gadu laikā
sasniedz 30% no pamatkapitāla.
11.2. Sabiedrības naudas resursus veido biedru iestāšanās
nauda, ikgadējās biedra naudas, noteiktiem mērķiem paredzētās
iemaksas, kā arī ienākumi no pašas Sabiedrības saimnieciskās
darbības. Šos naudas resursus var izmantot saskaņā ar Sabiedrības
apstiprinātajām tāmēm.
11.3. Sabiedrībai likvidējoties vai biedram izstājoties
(izslēdzot biedru no tās, biedram ir tiesības uz paju, bet
jautājumu par noteiktiem mērķiem paredzēto iemaksu vai to daļu
izmaksāšanu izlemj biedru kopsapulce. Strīdus gadījumā jautājumu
izlemj tiesa.
11.4. Sabiedrībai likvidējoties, sabiedriskās ēkas (veikali,
valdes ēkas mašīnapkopes punkti un citas ēkas), saimniecības ēkas
un citas būves (noliktavas, ūdensapgādes sistēmas, elektroapgādes
līnijas un citas būves) ar biedru kopsapulces lēmumu var tikt
nodotas pašvaldību pārziņā, lai šīs ēkas un būves izmantotu tām
paredzētajām funkcijām.
12. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS
IZBEIGŠANA
12.1. Sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar
biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu.
12.2. Sabiedrību var likvidēt ar tiesas lēmumu šādos
gadījumos:
12.2.1. tā atzīta par maksātnespējīgu;
12.2.2. gada laikā pēc reģistrācijas tā nav uzsākusi savu
darbību likumā noteiktajā kārtībā;
12.2.3. tā savā darbībā pārkāpj Latvijas Republikas likumu
«Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām», kā arī šos
paraugstatūtus;
12.2.4. sabiedrībā paliek mazāk par 5 biedriem.
12.3. Lēmums par Sabiedrības likvidāciju jāpaziņo Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likumā noteiktajā
kārtībā.
12.4. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas pieņēmusi
lēmumu par Sabiedrības likvidāciju, ievēlē likvidācijas komisiju,
kas vada Sabiedrības likvidācijas procesu. Līdz ar likvidācijas
komisijas ievēlēšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās
atbildība saglabājas līdz Sabiedrības likvidēšanas brīdim. Biedru
kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var ievēlētos likvidācijas
komisijas locekļus jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus.
12.5. Likvidācijas komisija novērtē Sabiedrības mantu un
sastāda likvidācijas bilanci.
12.6. Kreditoru prasījumi pret likvidējamo biedrību jāpiesaka
triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas presē.
12.7. Sabiedrības parādi jānomaksā Latvijas Republikas likumā
«Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» noteiktajā
secībā.
12.8. Likvidācijas komisija pabeidz Sabiedrības iesāktās
darbības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā
kārtībā un laika, pārdod Sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem
summas, kas Sabiedrībai pienākas, kārto parādus, apmierina citas
pretenzijas un sadala atlikumu biedriem proporcionāli izdarītajām
paju iemaksām.
12.9. Likvidācijas komisijas darbībai piemērojami tie paši
noteikumi, kas paredzēti valdei.
12.10. Likvidācijas komisijai jāsniedz biedru kopsapulcei
(pilnvaroto sapulcei) tās noteiktajos termiņos pārskats par savu
darbību, bet, likvidāciju pabeidzot, arī pārskats par visu
likvidācijas laiku.
13. SABIEDRĪBAS SUBJEKTU
ATBILDĪBA
Sabiedrības dibinātāji, katrs tās biedrs, valdes
priekšsēdētājs, valde, locekļi, revīzijas komisijas locekļi
(revidents), ka arī likvidatori saskaņā ar Latvijas Republikas
likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» ir
atbildīgi par Sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.
14. SABIEDRĪBAS
SAVIENĪBAS
14.1. Sabiedrības var brīvprātīgi apvienoties savienībās pēc
darbības veidiem, kā arī teritoriālās savienībās, lai aizstāvētu
savas intereses un pilnīgāk veiktu statūtos noteiktos uzdevumus.
Sabiedrības, kas apvienojas savienībā, saglabā savu saimniecisko
patstāvību.
14.2. Sabiedrību savienību var dibināt Latvijas Republikas
likumā «Par kooperatīvajam (kopdarbībām) sabiedrībām» noteiktajā
kārtībā.