Likumā lietotie termini

Vadība ir uzņēmuma pārvaldes institūcija, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz uzņēmuma darbību. Individuālajos uzņēmumos par vadību uzskatāms īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.

Koncerns ir uzņēmumu kopums, kura sastāvā ir koncerna mātes uzņēmums un tā meitas uzņēmumi. Ja vienai vai vairākām fiziskajām personām pieder atsevišķi individuālie uzņēmumi, tie neveido koncernu.

Radniecīgi uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kas attiecībā pret koncerna sastāvā esošu uzņēmumu, par kuru sastādīts gada pārskats, ir koncerna meitas uzņēmumi vai koncerna mātes uzņēmums, vai citi šā koncerna meitas uzņēmumi, vai šā koncerna meitas uzņēmumu meitas uzņēmumi.

Naudas plūsmas pārskats ir gada pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības.

Asociētais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk kā 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā.

Koncerna mātes uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas tieši vai netieši (ar viena vai vairāku šā koncerna meitas uzņēmumu līdzdalību) ir ieguvis ietekmi uz citu uzņēmumu — koncerna meitas uzņēmumu atbilstoši likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" 4. un 5.panta nosacījumiem.

Koncerna meitas uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atrodas koncerna mātes uzņēmuma ietekmē atbilstoši likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" 4. un 5.panta nosacījumiem.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finansu pārskatu kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

2. pants

Gada pārskatā par naudas vienību jālieto Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskats jāsastāda latviešu valodā.

3. pants

(1) Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) var būt citāds pārskata gada sākums un beigas, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūti vai līgumsabiedrības līgums. Vienā koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem ir vienāds pārskata gads.

(2) Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.

(3) Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

(4) Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.

(5) Pārskata gads, kurā uzņēmums izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)

6. pants

(1) Šā likuma 10.—14.pantā noteiktie posteņi jāatspoguļo katrs atsevišķi norādītajā secībā. Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus ir atļauts sadalīt sīkāk, ja to prasa uzņēmuma īpatnības. Turklāt ar šiem cipariem apzīmētus jaunus posteņus var pievienot, ja to saturs nav ietverts kādā jau esošajā postenī.

(2) Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var apvienot, ja to summas ir nenozīmīgas vai šāds apvienojums rada lielāku skaidrību. Apvienotie posteņi ir jādetalizē pielikumā.

7. pants

(1) Gada pārskatā katram bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata postenim, kā arī šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajiem papildinājumiem ir jāparāda attiecīgie iepriekšējā gada pārskata rādītāji. Ja šie rādītāji nav salīdzināmi, tie jāizskaidro gada pārskata pielikumā.

(2) Bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav skaitļu (summas), jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

8. pants

Nav pieļaujama nekāda savstarpēja aktīva un pasīva posteņu vai ieņēmumu un izdevumu posteņu pārrēķināšana.

9. pants

(1) Ja kāds līdzekļu objekts vai kāda saistība attiecas uz vairākiem shēmas posteņiem, tā piederība pie citiem posteņiem ir jāatspoguļo vai nu zem posteņa, kurā tas ietverts, vai pārskata pielikumā, ja šāds atspoguļojums ir nepieciešams gada pārskata izprašanai.

(2) Uzņēmuma paša akcijas vai daļas, kā arī līdzdalību cita uzņēmuma kapitālā drīkst uzrādīt tikai šim nolūkam paredzētajos posteņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

10. pants

Bilances shēma kontu veidā

Aktīvs

Ilgtermiņa ieguldījumi

I. Nemateriālie ieguldījumi:

1. Pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas.

2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.

3. Citi nemateriālie ieguldījumi.

4. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.

5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.

II. Pamatlīdzekļi:

1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.

2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.

3. Iekārtas un mašīnas.

4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

III. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem.

3. Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā.

4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem.

5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi.

6. Pārējie aizdevumi.

7. Pašu akcijas un daļas.

8. Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi:

1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.

2. Nepabeigtie ražojumi.

3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

4. Nepabeigtie pasūtījumi.

5. Avansa maksājumi par precēm.

6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

II. Debitori:

1. Pircēju un pasūtītāju parādi.

2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.

3. Asociēto uzņēmumu parādi.

4. Citi debitori.

5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.

6. Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

7. Nākamo periodu izmaksas.

III. Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Pašu akcijas un daļas.

3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.

IV. Nauda.

Pasīvs

Pašu kapitāls:

1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls).

2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums.

3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.

4. Rezerves:

a) likumā noteiktās rezerves;

b) rezerves pašu akcijām vai daļām;

c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;

d) pārējās rezerves.

5. Nesadalītā peļņa:

a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;

b) pārskata gada nesadalītā peļņa.

Uzkrājumi:

1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.

2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.

3. Citi uzkrājumi.

Ilgtermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

Īstermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

11. pants

Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)

1. Neto apgrozījums.

2. Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas.

3. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.

4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

5. Materiālu izmaksas:

a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas;

b) pārējās ārējās izmaksas.

6. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

7. Līdzekļu un vērtību norakstīšana:

a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;

b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.

8. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

9. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.

10. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

11. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

12. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

13. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

14. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

15. Ārkārtas ieņēmumi.

16. Ārkārtas izmaksas.

17. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.

18. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.

19. Pārējie nodokļi.

20. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

12. pants

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes)

1. Neto apgrozījums.

2. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

3. Bruto peļņa vai zaudējumi.

4. Pārdošanas izmaksas.

5. Administrācijas izmaksas.

6. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

7. Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas.

8. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.

9. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

10. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

11. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

12. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

13. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

14. Ārkārtas ieņēmumi.

15. Ārkārtas izmaksas.

16. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.

17. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.

18. Pārējie nodokļi.

19. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

13. pants

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)

Izmaksas:

1. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu samazināšanās.

2. Materiālu izmaksas:

a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas;

b) pārējās ārējās izmaksas.

3. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

4. Līdzekļu vērtību norakstīšana:

a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;

b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

6. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

7. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

8. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

9. Ārkārtas izmaksas.

10. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.

11. Pārējie nodokļi.

12. Pārskata gada peļņa.

Ieņēmumi:

1. Neto apgrozījums.

2. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu palielinājums.

3. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.

4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

5. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.

6. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

7. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

8. Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

9. Ārkārtas ieņēmumi.

10. Pārskata gada zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

14. pants

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes)

Izmaksas:

1. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

2. Pārdošanas izmaksas.

3. Administrācijas izmaksas.

4. Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas.

5. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

6. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

7. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

8. Ārkārtas izmaksas.

9. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.

10. Pārējie nodokļi.

11. Pārskata gada peļņa.

Ieņēmumi:

1. Neto apgrozījums.

2. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

3. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.

4. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

5. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

6. Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

7. Ārkārtas ieņēmumi.

8. Pārskata gada zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

15. pants

Līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

16. pants

Katram ilgtermiņa ieguldījumu postenim bilancē vai pielikumā jāietver šāda informācija:

1) iegādes cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšējā gada bilancei;

2) palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā;

3) likvidācija pārskata gadā sākotnējā vērtībā;

4) jebkura pārvietošana no posteņa uz posteni pārskata gadā;

5) pārvērtēšana pārskata gadā;

6) kopējā pārvērtēšanas summa līdz bilances datumam, ieskaitot 5.punktā norādīto;

7) nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā;

8) iepriekšējo gadu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras, ieskaitot likvidēto un no darbības izņemto līdzekļu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras;

9) kopējais nolietojums un vērtības norakstīšana līdz bilances datumam, ieskaitot 7. un 8.punktā norādīto.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

17. pants

(1) Izmaksas, kas izdarītas pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Ieņēmumi, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo gadu vai tālākiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu ieņēmumi pasīvā.

(2) Katram debitoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

(3) Katram kreditoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas maksājamas gada laikā un kas maksājamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

(4) Parādi, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma, uzskatāmi par īstermiņa kreditoru parādiem. Parādi, kas maksājami vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma, uzskatāmi par ilgtermiņa kreditoru parādiem. Atsevišķi norāda arī īstermiņa un ilgtermiņa kreditoru parādu kopsummas.

(5) Šā panta pirmajā daļā norādīto izmaksu un ieņēmumu saturu paskaidro pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

18. pants

Tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst parādīt nemateriālo ieguldījumu postenī "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības".

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

19. pants

(1) Uzkrājumi ir paredzēti noteikta veida zaudējumu, saistību vai izmaksu segšanai, kuri attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un kuri bilances datumā ir paredzami vai droši zināmi, bet kuru apjoms vai segšanas datums nav skaidri zināms.

(2) Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas. Pielikumā sniedz detalizētu informāciju par izveidoto uzkrājumu posteņiem, norādot ikviena uzkrājuma veidošanas pamatojumu, apjomu pārskata gada sākumā un beigās, uzkrājumu summas palielinājumu vai samazinājumu, paskaidrojot iemeslu un izmantotās vērtēšanas metodes.

(3) Postenī "Citi uzkrājumi" ietvertās summas pielikumā parāda sadalījumā pa uzkrājumu veidiem un sniedz šā panta otrajā daļā norādīto informāciju.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

20. pants

Postenī "Pārskata gada nesadalītā peļņa" parāda summu, kas atbilst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norādītajai summai. Dalībnieku pilnsapulces noteikto peļņas sadali vai zaudējumu segšanu parāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" pārskata gada sākumā norādīto summu.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

21. pants

Neto apgrozījums ir ieņēmumi no uzņēmuma pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1996.)

22. pants

(1) Šā likuma 12. un 14.panta postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.

(2) Šā likuma 12. un 14.panta posteņos "Pārdošanas izmaksas" un "Administrācijas izmaksas" iekļauj ar tām saistītās personāla izmaksas, materiālu izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu summas un citas ar tām saistītās izmaksas.

(3) Posteņos "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" un "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" iekļauj attiecīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas nav parādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības rezultātā vai ir ar to saistītas, vai izriet tieši no tās.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

23. pants

(1) Ieņēmumi un izdevumi, kas rodas tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no uzņēmumam parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, ir jāparāda posteņos "Ārkārtas ieņēmumi" un "Ārkārtas izmaksas".

(2) Parastās darbības ir jebkuras darbības, ko uzņēmums veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tādas darbības, kas sekmē uzņēmuma saimniecisko darbību vai ir radušās saistībā ar šādām darbībām, vai tieši izriet no tām.

(3) Ārkārtas ieņēmumu un izmaksu apjoms un veidi ir jāpaskaidro pielikumā, izņemot gadījumus, kad to apjomam nav būtiskas nozīmes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

24. pants

(1) Uzņēmumi, kuri bilances datumā nepārsniedz divu šā panta otrajā daļā minēto kritēriju ietvarus, drīkst izveidot peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas noteiktajā formā posteni «Bruto peļņa» vai «Bruto zaudējumi», tajā apvienojot:

11. pantā — 1.—5. posteni;

12. pantā — 1.—3. un 6. posteni;

13. pantā — 1. un 2. izmaksu posteni un 1.—4. ieņēmumu posteni

14. pantā — 1. izmaksu posteni un 1.—2. ieņēmumu posteni.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji ir:

1) bilances kopsumma — 1 000 000 latu;

2) neto apgrozījums — 2 400 000 latu;

3) pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 250.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā bilances kopsumma ir šā likuma 10.pantā norādītā aktīva posteņu kopsumma. Vidējais darbinieku skaits aprēķināms, saskaitot uzņēmumā strādājošos (ar nodokļu grāmatiņu vai nodokļu karti) darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

(4) Iespēja piemērot šā panta pirmajā daļā minētos atvieglojumus zūd, ja uzņēmums bilances datumā ir pārsniedzis divus šā panta otrās daļas 1.—3. punktā minētos ierobežojumus, taču tikai tad, ja tas atkārtojies divus gadus pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

25. pants

(1) Gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem:

1) jāpieņem, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk;

2) jāizmanto tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;

3) novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances datumam iegūtā peļņa;

b) jāņem vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un gada pārskata sastādīšanas dienu;

c) jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;

5) aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;

7) jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu. Var nenorādīt maznozīmīgus posteņus, kuri būtiski nemaina gada pārskatu, bet padara to pārāk detalizētu. Šajā gadījumā bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā, naudas plūsmas pārskatā un pašu kapitāla izmaiņu pārskatā norādāmi apvienoti posteņi, bet to detalizējums sniedzams pielikumā;

8) uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

(2) Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šā panta pirmajā daļā minētajiem grāmatvedības principiem. Jebkura šāda atkāpšanās jāpaskaidro pielikumā, norādot, kā tā ietekmēs uzņēmuma līdzekļus un saistības, finansiālo stāvokli un finansu rezultātus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

26. pants

(1) Ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

(2) Iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. Pirkšanas cena ir naudā vai tās ekvivalentos samaksātā summa vai aktīva iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts. Patiesā vērtība ir summa, par kuru aktīvu var apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un finansiāli nesaistītām pusēm.

(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu.

(4) Pamatlīdzekļu izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus, kuri nomaksāti līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, iekļauj jaunizveidotā objekta pašizmaksā. Procentu iekļaušanu objekta pašizmaksā parāda pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

27. pants

Tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietošanas periods ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietošanas periodā. Zemes gabala sākotnējo vērtību nedrīkst pakļaut norakstīšanai (amortizācijai).

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)

28. pants

(1) Ja ilgtermiņa ieguldījuma objekta vērtība nepārejošu apstākļu dēļ ir zemāka par to vērtību, kāda aprēķināta saskaņā ar šā likuma 26. un 27. panta nosacījumiem, attiecīgie objekti vērtējami atbilstoši zemākajai vērtībai.

(2) Ilgtermiņa finansu ieguldījumiem arī var piemērot vērtības samazināšanu, tos novērtējot atbilstoši zemākajai vērtībai bilances datumā.

(3) Objekta novērtēšanu atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem var pārtraukt, ja vērtības samazināšanai vairs nav pamata.

(4) Vērtības samazināšana atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem un grozījumi atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem pietiekami pamatoti un detalizēti jāparāda atsevišķā bilances postenī gada pārskata pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

29. pants

(1) Pamatlīdzekļus un ilgtermiņa finansu ieguldījumus, kuru vērtība ir būtiski lielāka par to iegādes vai izgatavošanas pašizmaksu vai to novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tomēr var novērtēt atbilstoši augstākajai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums ir ilgstošs. Pamatlīdzekļu nolietojums un ieguldījumu vērtības samazināšanās katru gadu jāaprēķina atbilstoši iegrāmatotajai attiecīgā gada vērtībai un tādās pašās summās jāiegrāmato peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(2) Šādas pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums ir jāiegrāmato postenī «Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve» iedaļā «Pašu kapitāls».

(3) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai to vairs neizmanto, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata.

(4) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina tikai šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitālos vai citās rezervēs, izlietot sociālajai sfērai, labdarībai, ne arī citiem mērķiem.

(5) (Izslēgta ar 16.12.1999. likumu.)

(6) Piemērojot šā panta pirmo daļu, pielikumā par katru pārvērtēto bilances aktīva posteni norāda pārvērtēšanas pamatojumu, kā arī novērtējuma starpību, salīdzinot šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto vērtību un atbilstoši šā likuma 26., 27. un 28.pantam noteikto vērtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

30. pants

(1) Apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu.

(2) Iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu.

(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas pašizmaksā.

31. pants

(1) Krājumu iegādes vai ražošanas pašizmaksu var noteikt kā vidējo svērto cenu vai pēc metodes "Pirmais iekšā — pirmais ārā" (FIFO).

(2) Ja, lietojot šā panta pirmajā daļā norādītās metodes, izveidojas vērtība, kas būtiski atšķiras no tirgus cenas bilances datumā, starpība par katru attiecīgo krājuma posteni jāpaskaidro pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

32. pants

(1) Apgrozāmajiem līdzekļiem jāpiemēro tāds novērtējums, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši zemākajai tirgus cenai vai pašizmaksai.

(2) Krājumu atlikumus var novērtēt atbilstoši vai nu ražošanas, vai iegādes pašizmaksai vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā, turklāt obligāti jālieto zemākā novērtējuma cena. Krājumu atlikumu novērtējums nedrīkst būt augstāks par tirgus cenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

33. pants

(1) Apgrozāmajos līdzekļos ietvertos vērtspapīrus, kuri ir pakļauti kursa svārstībām atzītā biržā, drīkst novērtēt pēc biržas kursa bilances datumā, neņemot vērā šā likuma 30. panta nosacījumus.

(2) 32. panta un šā panta pirmās daļas piemērošana jāatspoguļo pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

34. pants

Ar uzņēmuma dibināšanu un uzņēmuma kapitāla palielināšanu saistītās izmaksas jāatspoguļo bilances aktīvā, bet tās jānoraksta izmaksās triju gadu laikā.

35. pants

(1) Izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 10.panta iedaļas "I. Nemateriālie ieguldījumi" 1.—4.postenī minēto nemateriālo ieguldījumu izveidošanu, ir sistemātiski jānoraksta lietderīgās lietošanas periodā.

(2) Iegādāto nemateriālo ieguldījumu sastāvs ir dokumentāri jāpamato, un iegādes izdevumus nedrīkst norakstīt izmaksās tūlīt pēc to iegādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1996.)

36. pants

(1) Ja atmaksājamā aizņēmuma summa ir lielāka par saņemto summu, starpība jāuzrāda atsevišķi bilances aktīvā vai pielikumā.

(2) Šī starpības summa pakāpeniski, to saprātīgi sadalot pa gadiem, jānoraksta izmaksās. Tai jābūt pilnīgi norakstītai ne vēlāk kā līdz parāda atmaksāšanas termiņam.

37. pants

(1) Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem. Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai jāiekļauj zaudējumos.

(2) (Izslēgta ar 16.12.1999. likumu.)

(3) Uzņēmuma paša kapitāls bilancē jāparāda pa sastāvdaļām.

(4) Par ilgtermiņa parādiem uzskatāmi visi parādi, kuru maksāšanas termiņš iestājas vēlāk par gadu pēc attiecīgā pārskata gada beigām. Visi pārējie parādi uzskatāmi par īstermiņa parādiem.

(5) Īstermiņa parādos atsevišķos posteņos jāparāda:

1) dividendes vai summas, kuras paredzētas uzņēmuma īpašniekam vai sadalīšanai starp uzņēmuma īpašniekiem;

2) summas, kuras uzskatāmas par uzņēmuma saistībām nākamajā pārskata gadā;

3) jebkuras saistības pret darbiniekiem algu izmaksas ziņā;

4) jebkuri uzņēmuma nodokļu un nodevu parādi valsts un pašvaldību institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

38. pants

Ja uzņēmums akcijas vai daļas pārdevis par summu, kas ir lielāka par to nominālvērtību, starpība jāparāda bilances pasīva iedaļās "Pašu kapitāls" īpašā postenī "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums". Ja akcijas vai daļas pārdotas par summu, kas ir mazāka par to nominālvērtību, starpība jāparāda šajā pašā postenī kā negatīvs skaitlis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

39. pants

(1) Papildus šā likuma 26., 28. un 29.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem koncerna mātes uzņēmums, ja uz to neattiecas likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" 8. un 9.pantā noteiktie atbrīvojumi, savā gada pārskatā līdzdalību koncerna meitas uzņēmuma pamatkapitālā un līdzdalību asociētā uzņēmuma pamatkapitālā novērtē šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā paredzētajā kārtībā.

(2) Līdzdalību koncerna meitas uzņēmuma pamatkapitālā, kā arī līdzdalību asociētā uzņēmuma pamatkapitālā sākotnēji parāda iegādes izmaksās attiecīgā bilances postenī "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" vai "Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā".

(3) Katra pārskata gada beigās postenī "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" vai postenī "Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā" norādīto summu palielina vai samazina atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām koncerna meitas uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma pašu kapitālā pārskata gadā. Šim nolūkam izmanto attiecīgi koncerna meitas uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju. Kapitāla līdzdalības daļas vērtības pieaugumu vai samazinājumu koncerna meitas uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma pašu kapitālā pārskata gadā parāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā vienā no šādiem posteņiem:

1) postenī "Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos", ja tā ir koncerna meitas vai asociētā uzņēmuma peļņas daļa,

2) postenī "Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un vērtspapīru vērtības samazināšanās", ja tā ir koncerna meitas vai asociētā uzņēmuma zaudējumu daļa.

(4) Postenī "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" vai postenī "Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā" norādīto summu katra pārskata gada beigās samazina arī par aprēķināto dividenžu summu, kas attiecas uz šo līdzdalību. Koncerna meitas uzņēmuma aprēķināto dividenžu summas apmērā samazina bilances posteņa "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" atlikumu un palielina bilances posteņa "Radniecīgo uzņēmumu parādi" atlikumu. Asociētā uzņēmuma aprēķināto dividenžu apmērā samazina bilances posteņa "Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā" atlikumu un palielina bilances posteņa "Asociēto uzņēmumu parādi" atlikumu.

(5) Ja peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos" norādītais kapitāla līdzdalības daļas vērtības pieaugums pārskata gadā pārsniedz aprēķināto dividenžu summu, starpību ieskaita rezervē, kuru nedrīkst sadalīt dividendēs, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitālos vai citās rezervēs, izlietot sociālajai sfērai, labdarībai, ne arī citiem mērķiem.

(6) Nosakot kapitāla līdzdalības daļas vērtības izmaiņas koncerna meitas uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma pašu kapitālā pārskata gadā, izslēdz savstarpējo darījumu rezultātā radušos ieņēmumus un izmaksas, attiecīgi piemērojot likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" 21.panta pirmās daļas noteikumus.

(7) Īpašos gadījumos drīkst atkāpties no šā panta sestās daļas prasībām, ja savstarpējo darījumu rezultātā radušos ieņēmumu un izmaksu summas ir tik mazas, ka arī bez to izslēgšanas ir iespējams sniegt patiesu un skaidru priekšstatu par koncerna meitas uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma kapitāla līdzdalības daļas vērtības izmaiņām pārskata gadā.

(8) Šo pantu nepiemēro, ja informācija par koncerna meitas uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma pašu kapitālu, peļņu vai zaudējumiem ir nenozīmīga šā likuma 4.panta trešajā daļā noteikto prasību īstenošanai.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

40. pants

Gada pārskata pielikumā ar skaitļiem, tekstā un tabulās sniedz šā likuma 5., 6., 7., 9., 16., 17., 19., 23., 25., 26., 28., 29., 31., 36. un 37.pantā pieprasītos skaidrojumus, salīdzinājumus, detalizācijas un pamatojumus, kā arī šā likuma 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 54.pantā noteikto informāciju.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

41. pants

Pielikumā jāsniedz informācija par metodēm, kuras lietotas dažādu posteņu novērtēšanai gada pārskatā, kā arī par ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma, vērtības samazināšanas un vērtību norakstīšanas aprēķina metodēm. Ja kāda summa gada pārskatā no ārvalstu valūtas ir pārrēķināta Latvijas Republikas naudas vienībās, šāds pārrēķins ir jāpamato.

42. pants

(1) Pielikumā norāda koncerna meitas uzņēmumu un asociēto uzņēmumu nosaukumu un juridisko adresi, uzņēmumu līdzdalības daļu procentos šo uzņēmumu pamatkapitālā, kā arī šo uzņēmumu pašu kapitāla un peļņas vai zaudējumu apjomu atbilstoši katra šā uzņēmuma pēdējam apstiprinātajam gada pārskatam. Šo informāciju var nesniegt, ja tā ir nenozīmīga šā likuma 4.panta trešajā daļā noteikto prasību īstenošanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā pieprasīto informāciju var nesniegt, ja tā varētu nopietni kaitēt attiecīgajam uzņēmumam. Šādas informācijās nesniegšana šā iemesla dēļ pielikumā ir jāpiemin.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto uzņēmumu pašu kapitāla un peļņas vai zaudējumu apjomu var neparādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu gada pārskatu un ja līdzdalības daļa tajā ir mazāka par 50 procentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

43. pants

Ja uzņēmuma kapitāls sastāv no vairāku veidu akcijām vai daļām, pārskatā jānorāda katra veida akciju un daļu skaits un to nominālvērtība. Akciju sabiedrībām akciju skaits un to nominālvērtība jānorāda vienmēr.

44. pants

Ja uzņēmums ir izdarījis aizņēmumu, kuru var pārvērst akcijās, jāuzrāda katra šāda aizņēmuma nomaksājamā summa, apmaiņas kurss un termiņi, kādos tas konvertējams uzņēmuma kapitālā. Ja aizņēmums saņemts pret obligācijām vai citiem parāda dokumentiem ar procentu saņemšanas tiesībām, jāuzrāda katra šāda aizņēmuma nomaksājamā summa un noteiktā procentu likme.

45. pants

(1) Katrā bilances parādu postenī jāsniedz informācija par to daļu, kas jāmaksā ilgāk nekā piecus gadus pēc bilances datuma.

(2) Ja uzņēmuma aktīvi ir ieķīlāti vai apgrūtināti ar kādu citu aizņēmuma atmaksāšanas drošību, tas jāuzrāda kopā ar informāciju par ķīlas un kāda cita garantijas aizņēmuma atmaksāšanas drošības nosacījumiem un ieķīlātā objekta bilances vērtību. Kopējais apgrūtinājums meitas uzņēmumiem un kopējais apgrūtinājums pārējiem koncerna uzņēmumiem jāparāda atsevišķi pielikumā.

(3) Ir jāparāda vecuma pensiju, galvojumu un garantiju saistību, diskontēto vekseļu un pārējo bilancē neatspoguļoto finansiālo saistību kopējais apjoms. Ja uzņēmums ir noslēdzis nomas vai īres līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tā darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības ir jāmin īpaši. Saistības pret mātes uzņēmumu un pret meitas uzņēmumiem jāparāda atsevišķi.

(4) Uzņēmuma vai tā mātes uzņēmuma īpašniekiem, valdes, padomes un vadības locekļiem izsniegto aizņēmumu, ķīlu vai garantiju summas jāuzrāda katrai kategorijai atsevišķi kopā ar informāciju par procentu likmi, svarīgākajiem nosacījumiem un atmaksājamām summām.

(5) Aizdevumu un ķīlu summas, galvojumi vai garantijas, kas izsniegtas vai dotas uzņēmuma dalībniekiem, izņemot mātes uzņēmumu un mātes uzņēmuma dalībniekus, jāuzrāda atsevišķi, norādot atmaksājamās summas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

46. pants

Ja uzņēmuma nekustamajam īpašumam ir noteikta kadastrālā vērtība, tā jānorāda pielikumā.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

47. pants

Ja postenis "Nepabeigtie pasūtījumi" ietver daļu no sagaidāmās peļņas par darbiem, kas nav pabeigti līdz pārskata gada beigām, tā jāuzrāda kopā ar izmantotajām novērtēšanas metodēm.

48. pants

(1) Peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīto neto apgrozījumu pielikumā parāda sadalījumā pa pamatdarbības veidiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, ja uzņēmuma pamatdarbības (produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas) veidi un ģeogrāfiskie tirgi būtiski atšķiras.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz uzņēmumiem, kas var lietot peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas nosacījumiem. Citi uzņēmumi var šos nosacījumus nepildīt, ja tas nopietni kaitē minēto uzņēmumu interesēm, taču tādā gadījumā tas jānorāda pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

49. pants

(1) Pielikumā sniedz informāciju par pārskata gadā samaksātām nodokļu un nodevu summām sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem un saņemtajiem nodokļu atvieglojumiem un piešķirtajām atlaidēm — par katru nodokli atsevišķi, norādot dokumentus, kas apstiprina tiesības uz šādiem atvieglojumiem un atlaidēm.

(2) Detalizēti pa nodokļu un nodevu veidiem parāda debitoru vai kreditoru sastāvā ietvertās nodokļu un nodevu saistību summas, aprēķinātās nokavējuma naudas, soda naudas un citas valsts budžetam vai pašvaldību budžetiem maksājamās vai pārmaksātās summas, tās attiecīgi saskaņojot ar nodokļu administrāciju.

(3) Pārskata gadā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas attiecas uz ārkārtas ieņēmumu un izmaksu starpību, parāda atsevišķi.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

50. pants

(1) Jāsniedz informācija par nodarbināto personu vidējo skaitu pārskata gadā. Personāla izmaksas jādetalizē tā, kā tas prasīts šā likuma 11. panta 6. postenī un 13. panta izmaksu 3. postenī.

(2) Padomes, valdes un vadības locekļiem par viņu funkciju pildīšanu uzņēmumā aprēķinātās algas un ieņēmumu kopsumma ir jāparāda ar sadalījumu pa atsevišķajām amatu grupām. Tas pats attiecas uz šo personu sociālās apdrošināšanas pieskaitījumiem. Valdes locekļu tantjēmas ir jāparāda atsevišķi. Padomes un valdes locekļu saņemtā atlīdzība (izņemot algas) jāparāda atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1996.)

51. pants

(1) Par uzņēmuma paša akciju vai daļu kopumu ir jāsniedz šādas ziņas:

1) akciju vai daļu skaits un to nominālvērtības kopsumma, kā arī šīs kopsummas īpatsvars uzņēmuma kapitālā;

2) pārskata gadā atpirkto vai pārdoto akciju vai daļu skaits, to nominālvērtība un īpatsvars procentos uzņēmuma kapitālā, atpirkšanas vai pārdošanas kopsumma;

3) iemesls uzņēmuma paša akciju un daļu iegādei pārskata gadā.

(2) Informācija, kas minēta šā panta 1.punktā, jāuzrāda atsevišķi tām akcijām un daļām, kas iegūtas īpašumā, un tām, kas iegūtas kā ķīla.

52. pants

(1) Ja pārskata gadā meitas uzņēmums ir iegādājies vai pārdevis mātes uzņēmuma akcijas vai daļas, mātes uzņēmumam ir jāsniedz informācija par šo akciju vai daļu nominālvērtību un tās īpatsvaru mātes uzņēmuma kapitālā, kā arī jānorāda pirkšanas un pārdošanas summas.

(2) Informācija, kas minēta šā panta pirmajā daļā, jāuzrāda atsevišķi tām akcijām un daļām, kas iegūtas īpašumā, un tām, kas iegūtas kā ķīla.

53. pants

(Izslēgts ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

54. pants

(1) Uzņēmumi, kas bilances datumā nepārsniedz divus no šā panta otrās daļas kritērijiem, drīkst gadskārtējos aprēķinos nesniegt informāciju, kas minēta šā likuma 44. pantā, 45. panta pirmajā un otrajā daļā, 46., 49. panta pirmajā un trešajā daļā un 52. pantā. Tomēr ir jāparāda tā uzņēmuma parāda daļa, kas jāatmaksā ilgāk nekā piecu gadu laikā pēc bilances datuma, un uzņēmuma hipotēku kopējais apjoms.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji ir:

1) bilances kopsumma — 100 000 latu;

2) neto apgrozījums — 200 000 latu;

3) pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 25.

(3) (Izslēgta ar 16.12.1999. likumu.)

(4) Bilances kopsumma atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām veidojas no šā likuma 10.pantā norādītās visu aktīva posteņu kopsummas. Vidējais darbinieku skaits aprēķināms, saskaitot uzņēmumā strādājošos (ar nodokļu grāmatiņu vai nodokļu karti) darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

(5) Ja uzņēmums bilances datumā pārsniedz vai beidz pārsniegt divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, tas ietekmē šā panta pirmās daļas nosacījumu piemērošanu tikai tad, ja atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas.

(6) Individuālo uzņēmumu īpašniekiem vai līgumsabiedrības dalībniekiem ar pilnu atbildību pielikumā jāuzrāda visi citi līdzekļi un saistības, kuri nav saistīti ar šo uzņēmumu, izņemot kustamo īpašumu, kas netiek lietots uzņēmumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

(Nodaļas nosaukums 16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

55. pants

(1) Vadības ziņojumā jāietver informācija par tiem apstākļiem, kas nav atspoguļoti bilancē peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet ir nozīmīgi, lai novērtētu uzņēmuma līdzekļus un saistības, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finansu rezultātus, izņemot gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ šāda informācija varētu kaitēt uzņēmumam.

(2) Vadības ziņojumā jāsniedz arī norādījumi par:

1) jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata gada beigām;

2) turpmāko uzņēmuma attīstību;

3) pētniecības darbiem un attīstības pasākumiem, ja tādi ir;

4) uzņēmuma filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs.

(3) Vadības ziņojumā sniedzami priekšlikumi par uzņēmuma peļņas izlietošanu vai tā zaudējumu segšanu.

(4) Mātes uzņēmuma vadības ziņojumā jāietver informācija par koncerna kopējiem rādītājiem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu.

(5) Ja uzņēmuma vadība uzskata, ka bez tādiem īpašiem priekšnosacījumiem kā parādu norakstīšana vai papildu kapitāla ieguldījumi nav iespējams turpināt uzņēmuma darbību, par to sīks paskaidrojums ir jāsniedz vadības ziņojumā.

(6) Uzņēmumi, kuru akcijas tiek kotētas biržā, vadības ziņojumā ietver arī pārskata gada peļņas vai zaudējumu salīdzinājumu ar iepriekšējo gadu, izskaidrojot svārstību rašanās iemeslus, un pielikumā sniedz ziņas par valdes, padomes, vadības locekļu līdzdalību un vadības funkciju pildīšanu citos Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos, izņemot līdzdalību vai vadības funkciju pildīšanu tādos meitas uzņēmumos, kuros mātes uzņēmumam pieder visas kapitāla daļas vai akcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2001.)

(Izslēgta ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

61. pants

(1) Uzņēmuma gada pārskatā jānorāda:

1) uzņēmuma pilns nosaukums un adrese, kā arī reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, turklāt koncerna gada pārskatā jānorāda visu meitas uzņēmumu un saistīto uzņēmumu nosaukums un adrese. Meitas uzņēmumam savā pārskatā ir jānorāda mātes uzņēmuma nosaukums un adrese, kā arī procentos izteikta mātes uzņēmuma līdzdalība meitas uzņēmuma kapitālā;

2) individuālajam uzņēmumam — arī īpašnieka vārds, uzvārds, adrese un personas kods;

3) valsts vai pašvaldību uzņēmumam — arī tās ministrijas vai citas pārvaldes institūcijas nosaukums, kuras pārziņā tas atrodas;

4) līgumsabiedrībai — arī dati par personām ar pilnu atbildību un par pārvaldes institūciju locekļiem (juridiskajām personām — arī reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, bet fiziskajām personām — arī personas kods);

5) visu veidu statūtsabiedrībām un citu veidu uzņēmumiem — arī visu valdes un padomes locekļu vārds, uzvārds un ieņemamais amats. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kuras pārskata gada laikā no šiem amatiem ir aizgājušas.

(2) Gada pārskatu paraksta:

individuālajos uzņēmumos — īpašnieks,

uzņēmumos ar pilnu atbildību — personas ar pilnu atbildību,

uzņēmumos ar ierobežotu atbildību:

akciju sabiedrībās — valdes priekšsēdētājs, padomes priekšsēdētājs un izpilddirektors,

citos uzņēmumos ar ierobežotu atbildību — izpildinstitūcijas vai uzņēmuma vadītājs.

(3) Ja kāda no personām, kurai jāparaksta gada pārskats vai vadības ziņojums, uzskata, ka tas nav apstiprināms, vai arī tai pret pārskatu vai vadības ziņojumu ir šādi iebildumi, kurus tā grib darīt zināmus dalībniekiem, šai personai tas jānorāda īpašā piezīmē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

62. pants

(1) Visi uzņēmumu gada pārskati un vadības ziņojumi ir pakļauti obligātai revidentu pārbaudei. Pārbaudi veic, ievērojot Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas apstiprinātos revīzijas standartus. Uzņēmējsabiedrībās, kuru rādītāji pārsniedz divus no šā likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, pārbaudi veic zvērināts revidents. Pārējos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī uzņēmējsabiedrībās, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana, ja tām nav neatmaksātu valsts garantētu kredītu, pārbaudi var veikt šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) revīzijas komisija vai revidents, kurš iecelts vai ievēlēts saskaņā ar likumu par attiecīgo uzņēmējdarbības formu un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtiem. Lauksaimniecības produkcijas ražošana šā likuma izpratnē ir tādas augu un dzīvnieku valsts produkcijas ražošana, ko patērē sākotnējā veidā vai pēc pirmapstrādes vai pār dod neapstrādātā veidā, vai izmanto kā izejvielu pārtikas produktu un citu izstrādājumu ražošanā.

(2) (Izslēgta ar 16.12.1999. likumu.)

(3) Ja uzņēmuma gada pārskatā vai vadības ziņojumā pēc tam, kad revidents tos ir pārbaudījis, izdarīti kādi grozījumi, revidentam pārskats un vadības ziņojums no jauna jāpārbauda tieši attiecībā uz izdarītajiem grozījumiem. Šāda atkārtota pārbaude jāpiemin revidenta atzinumā par gada pārskata pārbaudīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 12.02.1998. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

63. pants

(1) Gada pārskata pārbaudei ir jāaptver arī grāmatvedības pārbaude, lai noskaidrotu, vai uzskaite uzņēmumā atbilst grāmatvedības pamatnoteikumiem. Pārbaudē arī jānoskaidro, vai ir ievērotas likuma prasības un uzņēmuma statūtu noteikumi. Pārbaudot koncerna gada pārskatu un vadības ziņojumu, ir jānoskaidro, vai to rādītāji saskan ar koncernā ietilpstošo uzņēmumu attiecīgajiem rādītājiem, it īpaši tas, vai pārskatā un vadības ziņojumā sniegtā informācija nerada nepareizu priekšstatu par uzņēmuma vai koncerna ekonomisko un finansiālo stāvokli.

(2) Uzņēmuma likumīgajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz revidentam gada pārskats un vadības ziņojums tūlīt pēc to sastādīšanas. Revidentam ir jādod iespēja pārbaudīt uzskaites reģistrus, ierakstus un attaisnojuma dokumentus, kā arī līdzekļu apjomu un parādus, kasi, vērtspapīru krājumus un produkcijas atlikumu.

(3) Revidents drīkst pieprasīt no uzņēmuma likumīgajiem pārstāvjiem visas ziņas un paskaidrojumus, kas vajadzīgi rūpīgai pārbaudei. Ja tas nepieciešams, šādu informāciju viņš var pieprasīt arī pirms gada pārskata saņemšanas.

(4) Ne revidents, ne viņa palīgi nedrīkst izpaust pārbaudes gaitā uzzinātos uzņēmuma komercnoslēpumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

64. pants

Revidents par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavo rakstveida atzinumu, kurā viņam īpaši jānorāda:

1) vai uzņēmuma gada pārskats ir sagatavots saskaņā ar šā likuma prasībām, kā arī vai vadības ziņojums atbilst gada pārskatam;

2) vai gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī par peļņu vai zaudējumiem pārskata gadā;

3) vai uzņēmuma likumīgie pārstāvji ir snieguši revidentam pieprasītās ziņas un paskaidrojumus.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000)

65. pants

(Izslēgts ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

66. pants

(1) Uzņēmums ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet uzņēmums, kura darbības apjoms pārsniedz šā likuma 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz (nosūta pa pastu vai ar kurjeru) Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc uzņēmuma atrašanās vietas un Uzņēmumu reģistram pārbaudīta gada pārskata, kā arī revidenta atzinuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts. Minētos dokumentus var iesniegt elektroniskā veidā, pievienojot rakstveida apliecinājumu par to atbilstību dokumentu oriģināliem. Uzņēmums ir atbildīgs par to, lai pa pastu vai ar kurjeru nosūtītie vai elektroniskā veidā iesniegtie dokumenti tiktu saņemti.

(2) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šā likuma 54.panta noteikumi, var vadības ziņojumu neiesniegt. Šādā gadījumā iesniedzams apstiprināts akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces protokola noraksts, kurā parādīts pieņemtais lēmums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu.

(3) Uzņēmumam, kas ievēro šā panta otrās daļas vai 54. panta noteikumus, iesniegtajam gada pārskatam jāpievieno uzņēmuma valdes parakstīts paskaidrojums, ka 54. panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi ir izpildīti. Šis paskaidrojums jāapliecina uzņēmuma revidentam.

(4) Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc gada pārskata un vadības ziņojuma apstiprināšanas un ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc pārskata gada beigām uzņēmumi, kuru darbības apjoms pārsniedz šā likuma 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, par saviem līdzekļiem iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" gada pārskata un revidenta atzinuma norakstu.

(5) Uzņēmumu reģistrā saņemtie gada pārskatu un revidentu atzinumu noraksti, kā arī šā panta otrajā daļā minēto pilnsapulces protokolu noraksti glabājami uzņēmuma reģistrācijas lietā, un tiem ir jābūt publiski pieejamiem, lai ikviens, samaksājis valsts nodevu, ar tiem var iepazīties.

(6) (Izslēgta ar 06.11.1996. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

67. pants

(1) Ja tiek publicēts uzņēmuma gada pārskats un revidentu atzinumi pilnībā, tiem jābūt tādā formā un redakcijā, kādā tie tika revidēti, turklāt kopā ar revidenta atzinumu un piezīmi, ja tāda ir. Ja ieteikumi vai lēmumi par peļņas sadali nav ietverti gada pārskata vadības ziņojumā vai pielikumā, šie ieteikumi vai lēmumi arī jāpublicē.

(2) Ja gada pārskats netiek pilnībā publicēts, skaidri jānorāda, ka tas publicēts saīsinātā formā un pilnībā pieejams Uzņēmumu reģistrā. Zvērināta revidenta atzinumu šajā gadījumā nepublicē, bet publikācijā paziņo, vai zvērinātam revidentam ir bijuši iebildumi vai piezīmes vai viņš ir atteicies sniegt savu atzinumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

68. pants

Ja uzņēmuma vadība neiesūta dokumentus saskaņā ar šā likuma 66.panta un 67.panta pirmās daļas prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona uzliek naudas sodu likumā noteiktajā kārtībā.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

1. Ar šo likumu izdarītie grozījumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 1999.pārskata gadu, izņemot grozījumus likuma 10.pantā attiecībā uz īstermiņa kreditoriem un ilgtermiņa kreditoriem un grozījumus likuma 17.panta trešajā daļā, kas piemērojami, sākot ar 2000.pārskata gadu.

2. Konsolidētie gada pārskati, sākot ar 1999.pārskata gadu, sagatavojami atbilstoši likumam "Par konsolidētajiem gada pārskatiem".