Saturs

Saīsinājumi

Ievads

1. Ekonomiskā situācija un nodarbinātības tendences

2. Nodarbinātības politika

3. Nacionālā nodarbinātības plāna 2002. gada pasākumi

I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana

II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana

III pīlārs. Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana

IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana

Atbildīgās institūcijas par informācijas sniegšanu par Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2002. gadam pasākumu izpildi

Pielikums

Saīsinājumi

APSD – algotie pagaidu sabiedriskie darbi

AM – Aizsardzības ministrija

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienība

EUR – eiro, oficiālā Eiropas savienības naudas vienība

FM – Finansu ministrija

IeVP – Ieslodzījuma vietu pārvalde

IKP – iekšzemes kopprodukts

IT – informācijas tehnoloģija

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

KM – Kultūras ministrija

LAA – Latvijas attīstības aģentūra

LAD – Lauku atbalsta dienests

LBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija

LHZB – Latvijas Hipotēku un zemes banka

LIIS – Latvijas izglītības informācijas sistēma

LM – Labklājības ministrija

LLKC – Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs

LOSP – Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome

LPIA – Latvijas Pieaugušo izglītības asociācija

LPS – Latvijas Pašvaldību savienība

MK – Ministru kabinets

MVU – mazie un vidējie uzņēmumi

NAP – Nacionālās attīstības plāns

NATO – Ziemeļatlantijas pakta organizācija (North Atlantic Treaty Organization)

NNP – Nacionālais nodarbinātības plāns

NTSP – Nacionālā trīspusējās sadarbības padome

NVD – Nodarbinātības valsts dienests

PHARE – Eiropas Savienības ekonomiskās palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm

PI – profesionālā izglītība

PIAPA – Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra

PIC – Profesionālās izglītības centrs

PINTSA – Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadome

PITD – Profesionālās izglītības un tālākizglītības departaments

PKIC – Profesionālās karjeras izvēles centrs

RPPP –Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde

SAPARD – Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansu instruments, kas sniedz finansiālu atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai (Special Assistance Programme for Agricultural and Rural Development)

SDO – Starptautiskā Darba organizācija

SDR – Speciālās aizņēmuma tiesības (Special Drawing Rights) (valūtas kods saskaņā ar starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217 – XDR)

TM – Tieslietu ministrija

ZM – Zemkopības ministrija

Ievads

Parakstot Luksemburgā Eiropas līgumu 1995. gadā, Latvija ir apņēmusies uzņemties ES dalībvalsts saistības arī nodarbinātības jomā.

Ministru kabineta 1999. gadā akceptētā koncepcija “Par nodarbinātības veicināšanu valstī” paredz savietojamu ar ES nodarbinātības politiku ikgadēja Latvijas nacionālās nodarbinātības plāna (NNP) izstrādi. Pirmais Latvijas NNP tika izstrādāts 2000. gadā, bet otrais – 2001. gadā.

Trešais NNP 2002. gadam ir sagatavots orientējoties uz Lisabonas un Stokholmas ES valstu galotņu tikšanās laikā izvirzītajiem nodarbinātības politikas mērķiem 2005. un 2010. gadam, kā arī pamatojoties uz ES Padomes nodarbinātības vadlīnijām 2002. gadam un uz iepriekšējo gadu NNP realizācijas analīzi. Vērā ir ņemta arī ES valstu pieredze nodarbinātības plānu izstrādāšanas un īstenošanas jomā (saskaņā ar Eiropas komisijas un Padomes rekomendācijām).

Nodarbinātības veicināšanas pasākumu izvēle 2002. gadam saistīta ar Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju. Plānā lielāka uzmanība veltīta iedzīvotāju darba spējas pilnveidošanai un uzņēmējdarbības attīstības atbalstam.

Nodarbinātības veicināšanas pasākumu izklāsts atbilst četru pīlāru struktūrai (darbaspējas pilnveidošana, uzņēmējdarbības attīstīšana, uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšana, vienādu iespēju politikas nodrošināšana sievietēm un vīriešiem). Saskaņā ar ES dalībvalstu praksi plānā atspoguļoti arī pasākumi, kas tiks īstenoti ne tikai gada laikā, bet arī ilgākā laika posmā.

NNP 2002. gadam paredzēti 86 pasākumi ar kopējo finansējumu no valsts budžeta 16,6 milj. latu apmērā (aptuveni par 4% vairāk nekā izlietots NNP 2001. gada pasākumiem).

Bez tam plāna pasākumiem paredzēti 11,6 milj. lati no citiem līdzekļu avotiem dažādu programmu un projektu ietvaros.

Papildus informācija par nodarbinātību, to veicinošiem pasākumiem un citiem ar darba tirgu saistītiem jautājumiem atspoguļoti NNP pielikuma tabulās un zīmējumos.

NNP 2002. gadam izstrādāja darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas u.c., kā arī no pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.

Plāna projekta izstrādes koordināciju veica Ekonomikas ministrija.

1. Ekonomiskā situācija un nodarbinātības tendences

1.1. Ekonomiskā attīstība

Pēdējo divu gadu laikā izaugsme Latvijā ir paātrinājusies. IKP vidējais gada pieaugums šajos gados sasniedza 7% un arī turpmāk tiek prognozēts vismaz 5% līmenī. Ņemot vērā, ka šobrīd pasaules ekonomikas attīstība ir būtiski palēninājusies, Latvijā sasniegtais ir jāvērtē ļoti pozitīvi.

Aktivitāte pieaug gandrīz visās nozarēs. Vairāk nekā 3/4 no šī pieauguma nodrošina 4 nozaru – apstrādes rūpniecības, tirdzniecības, komercpakalpojumu un transporta un sakaru – attīstība. 2001.gads bija labvēlīgs Latvijas eksportam. Preču eksporta apjomi jūtami palielinājās uz Krieviju kā arī uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Pieauga arī tranzītpakalpojumu apjoms.

Ekonomiskais pieaugums Latvijā ir sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē:

– inflācija Latvijā ir viena no zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gadus gada vidējā inflācija ir bijusi 2,4–2,6% robežās. Ir sagaidāms, ka šādā līmenī tā saglabāsies arī turpmāk. Zemāka inflācija netiek prognozēta, jo turpināsies relatīvo cenu piemērošanās pasaules cenām;

– Valsts kopbudžeta fiskālais deficīts kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu, ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP. 2001. gadā tas bija 1,8% no IKP. Saeima ir apstiprinājusi 2002. gada valsts budžetu ar 2,5% no IKP lielu deficītu. Deficīta pieaugums salīdzinājumā ar 2001. gadu pamatā ir izskaidrojams ar būtiski lielākiem izdevumiem tādās jomās kā aizsardzība un drošība (saistībā ar iestāšanos NATO), pensijas, iestāšanās Eiropas Savienībā, skolotāju algas un veselības aprūpe, kā arī ar lielākiem piešķirtiem līdzekļiem valsts investīciju programmas realizācijai;

– turpina samazināties procentu likmes pateicoties zemai inflācijai un kredītresursu pieaugumam;

– lata kurss pret valūtu grozu SDR jau daudzus gadus ir nemainīgs. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai ES. Ir jāatzīmē, ka Latvijas Bankas tīrās ārējās rezerves pilnībā sedz naudas bāzi.

Viena no galvenajām ekonomikas problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts. 2000. gadā tas bija 6,9% no IKP, un 2001. gadā tas vēl palielinājās un sasniedza10,1% no IKP. Tā kā tekošā konta deficīts pārsvarā tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizņēmumiem, šobrīd tā līmenis nav uzskatāms par kritisku.

Ekonomiskās izaugsmes iespējas vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Laika periodā no 1996. gada līdz 2000. gadam kopējā pamatkapitāla veidošana vidēji katru gadu pieauga par 19,6%. Investīcijas īpaši strauji pieauga 1996.–1998. gadā sakarā ar privatizācijas procesa norisi. Tomēr arī pēdējos divos gados, lai arī masveida privatizācija pamatā ir beigusies, kopējā pamatkapitāla veidošanas apjoms pieaug par aptuveni 10% gadā. Investīciju kāpumu sekmē vairāki faktori: ārvalstu investīciju ieplūdums, kredītu procentu likmju pazemināšanās un banku sektora stabilizēšanās, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums un pozitīvo nākotnes paredzējumu veidošanās u.c.

Augstais investīciju līmenis, iespējas gūt būtisku atbalstu no ES pirmsstrukturālajiem fondiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās vieš cerības, ka izaugsme būs noturīga arī nākamajos gados. Šobrīd vērojamā pasaules ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās varētu nedaudz piebremzēt Latvijas IKP pieaugumu 2002. gadā līdz 4–6% atkarībā no ārējās vides stāvokļa. Tomēr 2003. gadā un turpmākajos gados vidēja termiņa periodā ir sagaidāms, ka izaugsmes tempi atkal paātrināsies.

1.1. tabula

Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji

n – novērtējums; p – prognoze

1.2. Nodarbinātība un bezdarbs

Būtiskā ekonomisko aktivitāšu samazināšanās pārejas perioda sākuma posmā, izraisīja arī jūtamu nodarbinātības līmeņa samazināšanos un pārmaiņas nodarbinātības struktūrā. Strauji pieauga bezdarbs. Sekojošā izaugsme notika galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina, minimāli mainoties nodarbināto skaitam.

Pēdējos gados nodarbināto iedzīvotāju skaits praktiski nav mainījies, bet ir uzlabojušies bezdarba līmeņa rādītāji, jo samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits kļuvis mazāks galvenokārt divu iemeslu dēļ: iedzīvotāju skaita samazinājuma un dienas nodaļas studentu skaita strauja pieauguma rezultātā. Mazākā mērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tie iedzīvotāji, kas zaudējuši cerības atrast darbu vai arī personas, kas vēlas darboties mājsaimniecībā.

Latvijā turpinās strādājošo pārdales process starp tautsaimniecības sektoriem. Pēdējo piecu gadu laikā būtiski ir samazinājies strādājošo skaits lauksaimniecībā un rūpniecībā, bet palielinājies pakalpojumu nozarēs un celtniecībā (skatīt pielikumā P.1. tabulu). Kaut gan pēdējos 2 gados šī tendence vairs nav izteikta. Tā, piemēram, 2000. gadā tieši rūpniecībā pieauga strādājošo skaits, bet tirdzniecībā un komercpakalpojumos tas samazinājās.

1.2. tabula

Nodarbinātības un bezdarba galvenie rādītāji

* Nodarbināto īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotājos (15–64 gadi), 2001. gada rezultātu vispārināšanai izmantoti 2000. gada tautas skaitīšanas dati

** Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos

*** Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos

Bet kopumā gandrīz visās nozarēs saglabājas tendence, kad nozares izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā, pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus kā samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā nereti ved pie strādājošo skaita samazinājuma. Šie procesi Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina, mazāk radot strādājošo skaita palielinājumu.

Latvijas nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa caurmērā par 5 procentu punktiem. Jāatzīmē, ka sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā nedaudz pārsniedz ES vidējo līmeni, bet vīriešu ir ievērojami zemāks (gandrīz par 10 procentu punktiem). Pie tam, pastāv tendence sieviešu nodarbinātībai palielināties, bet vīriešu – samazināties, kas galvenokārt saistīts ar nozaru struktūras izmaiņām, kad straujāk attīstās nozares, kurās tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars (piemēram, tirdzniecība, restorāni u.c. pakalpojumi).

Atšķirīgs ir nodarbinātības līmenis dažādos Latvijas reģionos. Visaugstākais tas ir Rīgas reģionā, bet zemākais – Kurzemē un Latgalē . Pie tam atpalicība šajos rajonos ik gadu pieaug. Kaut gan 2001. gada beigās situācija ir nedaudz mainījusies (skatīt pielikumā P.3. tabulu), jo Latgalē bija vērojams neliels nodarbinātības līmeņa kāpums, pateicoties ekonomisko aktivitāšu pieaugumam Daugavpilī un Rēzeknē.

Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijā mazāks ir darba devēju un pašnodarbināto īpatsvars. Tāpat relatīvi zems ir to nodarbināto skaits, kas strādā nepilnu darba laiku. Piemēram, tikai 11% no Latvijā strādājošām sievietēm (pēc 2001. gada novembra darba spēka apsekojuma datiem) ir nodarbinātas nepilnā slodzē, kamēr ES valstīs tādu ir 34 procenti.

Nodarbinātības tendenču raksturojumā jāņem vērā slēptā nodarbinātība un slēptais bezdarbs. Saskaņā ar CSP aplēsēm, ēnu ekonomikas daļa no IKP ir 16–17% apmērā, un apmēram puse no tās ir saistīta ar nereģistrēto nodarbinātību. Visvairāk nodarbināto netiek oficiāli noformēti celtniecībā, tirdzniecībā un dažādos pakalpojumos.

Slēptais bezdarbs pastāv stagnējošos vai daļēji darbojošos uzņēmumos, kur darbinieki strādā saīsinātas darba nedēļas vai dodas bezalgas atvaļinājumā tad, kad rodas nepieciešamība apturēt ražošanas procesu vai ražošanas procesa sezonālā rakstura dēļ, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. No visiem nodarbinātiem piespiedu kārtā nepilnu darba laiku strādājošie 2001. novembrī bija 5,6%.

Kā liecina demogrāfiskie rādītāji par iedzīvotāju sadalījumu pa vecuma grupām, tad līdz 2010. gadam būs neliels iedzīvotāju darbspējas vecumā pieaugums, kā rezultātā tuvākajos gados nodarbinātības līmenis var nepieaugt pat pie strādājošo skaita palielinājuma.

Bezdarba līmeņa samazinājums ir saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājumu, nevis nodarbinātības pieaugumu.

Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas un Zemgales reģionā, bet visaugstākais Latgalē (skatīt pielikumā P.4. tabulu un P.5. tabulu). Pie tam pēdējo piecu gadu tendences liecina, ka bezdarba līmenis samazinās tieši Rīgā un Zemgalē, bet Latgalē tas pieaug. Kaut gan 2001. gada otrajā pusē arī Latgalē ir pozitīvas pārmaiņas un bezdarba līmenis tur nedaudz samazinājies.

Analizējot bezdarba struktūru un iemeslus, vēl nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādam faktoram kā darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte. Šī faktora pētīšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kas palielinātu pašlaik īstenojamo nodarbinātības veicināšanas pasākumu efektivitāti, kā arī ļautu precīzāk plānot jaunos pasākumus.

Relatīvi augsts bezdarbnieku īpatsvars, kuri nevar atrast darbu ilgāk kā viena gada laikā. Tādu ir apmēram puse no visiem bezdarbniekiem (pēc CSP darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2001.gadā).

Tāpat kā citās valstīs, bezdarba līmenis jauniešu vidū ir augstāks, nekā vecāku iedzīvotāju vidū. Latvijā bezdarba līmenis jauniešiem vecumā 15–24 gadi ir aptuveni pusotru reizi augstāks nekā personām vecumā starp 25–54 gadiem. Tomēr atšķirība starp jauniešiem un pieaugušajiem nav tik liela, kā ES, kur 15–24 gadu vecu cilvēku bezdarba līmenis ir divas reizes augstāks nekā vecākiem cilvēkiem. Bezdarbs lielā mērā ir atkarīgs no izglītības līmeņa. Viszemākais bezdarba līmenis ir personām ar augstāko izglītību. Trīskārt augstāks tas ir darba meklētājiem ar pamatskolas izglītību.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir gandrīz uz pusi mazāks nekā faktiskais, kas novērtēts atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģijai. Tam ir vairāki iemesli. Ne visiem ir iespējas dabūt bezdarbnieka pabalstu, jo nav veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas; daudzi nav ieinteresēti vai nav spējīgi apgūt pārkvalifikācijas programmas, it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēki; nereti ir apgrūtinoši izpildīt visus reģistrētā bezdarbnieka noteikumus. Jāņem vērā arī tas, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts personām ārpus likumdošanā noteiktā darba spējas vecuma. Detalizētus reģistrētā bezdarba rādītājus skatīt pielikuma P. 5.– P. 7. tabulās.

Tādejādi kā zīmīgākās Latvijas nodarbinātības un bezdarba tendences jāizdala:

– neraugoties uz ekonomisko izaugsmi, pēdējos gados nodarbināto iedzīvotāju skaits praktiski nav mainījies;

– samazinās strādājošo skaits lauksaimniecībā un rūpniecība, bet pieaug pakalpojumos;

– zems nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem;

– izteiktas nodarbinātības līmeņa atšķirības dažādos Latvijas reģionos;

– bezdarba līmeņa rādītāju uzlabojumi valstī saistīti ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājumu, nevis nodarbinātības pieaugumu;

– bezdarbnieku skaits samazinās rajonos ar zemāku bezdarba līmeni, bet rajonos ar augstu līmeni tas praktiski nemainās;

– augsts ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, augstāks bezdarba līmenis mazāk izglītoto cilvēku un jaunatnes vidū;

– reģistrēto bezdarbnieku skaits ir gandrīz uz pusi mazāks nekā kopējais darba meklētāju skaits.

2. Nodarbinātības politika

2.1. Mērķi un prioritārie virzieni

Nodarbinātības politika ir neatņemama valsts sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa un ir cieši saistīta ar darba tirgus stāvokļa izmaiņām. Pareizi izvēlēta pieeja nodarbinātības politikas noteikšanā stimulēs darba tirgus darbību un darbspējīgo iedzīvotāju mērķtiecīgāku darbību darba tirgū. Veicinot nodarbinātību, ir svarīgi atbalstīt personīgo iniciatīvu mainīt savu statusu darba tirgū. Aktuālas nodarbinātības problēmas Latvijā ir:

– samērā augsts bezdarba līmenis (būtisks ilgtermiņa bezdarbs, īpaši augsts bezdarba līmenis mazāk izglītoto cilvēku vidū; augsts jaunatnes bezdarba līmenis, lielas bezdarba līmeņa atšķirības reģionos);

– salīdzinoši zems nodarbinātības līmenis, kas ievērojami atpaliek no ES vidējā līmeņa;

– darba vietu samazinājums atsevišķās nozarēs, īpaši lauksaimniecībā;

– nodarbinātībai “draudzīgas” algu sistēmas (ieskaitot nodokļu un pabalstu jautājumus) nodrošināšana;

– darbaspēka kvalitāte.

Latvijas nodarbinātības politikas aspekti ir atspoguļoti vairākos stratēģiskos dokumentos. Koncepcija “Par nodarbinātības veicināšanu valstī”, Nacionālais attīstības plāns, valdības deklarācija ietver prioritātes, mērķus un uzdevumus nodarbinātības jomā, kuri lielā mērā orientēti uz ES nodarbinātības stratēģiju. Valdības deklarācija nodarbinātības jautājumos galveno akcentu liek uz uzdevumiem bezdarba līmeņa samazināšanas un jaunu darba vietu radīšanas jomā. Arī Nacionālajā attīstības plānā kā viens no valsts pamatuzdevumiem laika posmam no 2003. līdz 2006. gadam atzīmēts cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana.

Latvija kā ES kandidātvalsts apņēmusies risināt nodarbinātības problēmas vienotas Eiropas prasību kontekstā. Vienlaicīgi valsts mērķiem un uzdevumiem nodarbinātības jomā jātiecas tuvināties ES izvirzītiem mērķiem un uzdevumiem 2005. un 2010. gadam un jāpielāgojas tā saucamajam Lisabonas nodarbinātības scenārijam “No cīņas ar bezdarbu līdz ekonomiski neaktīvo resursu aktivizēšanai”, kas ir izstrādāts laika periodam līdz 2015. gadam.

ES Padome Stokholmā, atbalstot Lisabonā izvirzītos mērķus 2010. gadam (nodarbinātības līmenis 70%, t.sk., sievietēm 60%), piedāvāja ieviest starpposma uzdevumus 2005. gadam – kopējās nodarbinātības līmenis 67%, t.sk. sievietēm – 57%, kā arī uzdevumu sasniegt 2010. gadā 50% nodarbinātības līmeni personām vecuma grupā 55–64 gadi.

Ievērojot augšminēto, Latvijas nodarbinātības politikas mērķis ir definējams ES mērķu kontekstā. Tādēļ par galveno nodarbinātības politikas uzdevumu būtu uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, tālākā perspektīvā sasniedzot ES noteiktos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu risināšana.

Nodarbinātības pasākumu īstenošanā īpaša uzmanība tiks pievērsta šādiem virzieniem:

– iedzīvotāju profesionālās apmācības pielāgošana darba tirgus prasībām;

– aktīvo nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana un pasākumu efektivitātes paaugstināšana;

– ekonomiskās politikas pasākumu, kas nodrošinās jaunu darba vietu radīšanu, īstenošana;

– darba ienākumu pieauguma, nevis paļaušanās uz ienākumiem no sociāliem pabalstiem, sekmēšana.

Atbilstoši ES nodarbinātības politikas principiem nodarbinātības sfērā konstatēto problēmu risināšanai iesaistītas ne tikai valsts pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības, darba devēju organizācijas un arodbiedrības.

2.2. NNP 2001. gadam īstenošanas rezultāti

NNP 2001. gadam, salīdzinot ar NNP 2000. gadam, paplašinājis nodarbinātības veicināšanas pasākumu loku par vienu ceturtdaļu.

Nacionālā nodarbinātības plāna 2001. gadam pasākumi tāpat kā iepriekšējā gadā vērsti galvenokārt uz darbaspējas pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu.

Darbaspējas pilnveidošanas pasākumu izpildes gaita rāda, ka 2001. gadā Nodarbinātības valsts dienests (NVD) sekmīgi veica NNP paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus:

– algotos pagaidu sabiedriskos darbos bija iesaistīti 15218 bezdarbnieki, un tas ir par 52,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā;

– profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā bija iesaistīti 10269 bezdarbnieki, kas ir bija iepriekšējā gada apmērā;

– darba meklētāju klubu aktivitātēs piedalījās 24667 bezdarbnieku, kas ir par 37,5% vairāk nekā 2000. gadā.

Augusi pasākumu veikšanas efektivitāte. Pēc apmācībām vai pārkvalifikācijas darbā iekārtojušies 67,8% no kursus pabeigušajiem (iepriekšējā gadā – 66,3%), kas liecina par speciālistu sagatavošanas kvalitātes paaugstināšanu un specialitāšu struktūras pārskatīšanu atbilstoši darba tirgus prasībām.

Par Darba meklētāju kluba efektivitāti liecina bezdarbnieku skaits, kas iekārtojušies darbā pēc to apmeklēšanas. 2001.gadā pēc piedalīšanās Darba meklētāju kluba aktivitātēs darbā iekārtojās 29,1% no to apmeklējušiem bezdarbniekiem (iepriekšējā gadā – 31,1%).

Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos paaugstināja tiem iespēju iekārtoties darbā. 2001. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars iekārtojušos darbā bezdarbnieku kopskaitā veidoja 27,2 procentus.

Jaunieši ar bezdarbnieka stāžu līdz 6 mēnešiem aktīvos nodarbinātības pasākumos tika iesaistīti prioritārā kārtā, kas sekmēja to iekārtošanos darbā.

2001. gadā jauniešu īpatsvars darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 14,3%. Jauniešu bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2000. gada beigām, samazinājās par 2,5 procentiem.

Lai sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū, izstrādāta normatīvā bāze un uzsākta jauniešu darba prakses veikšana pie darba devēja (jauniešu – bezdarbnieku darba prakses organizēšanai tika izstrādāta “Darba prakses pie darba devēja vai amata meistara organizēšanas kārtība”; sadarbojoties NVD ar darba devējiem, 100 jaunieši – bezdarbnieki norīkoti dalībai darba praksē; noslēgti NVD līgumi ar darba devējiem par darba prakses organizēšanu u.c.)

Veikti pasākumi jauniešu nodrošināšanai ar darba tirgus prasībām atbilstošu amata prasmi un zināšanām. 2001. gadā bija izstrādāti vairāki izglītības programmu projekti, apstiprināti 32 profesiju standarti (pašlaik profesiju standartu reģistrā kopskaitā ir 58 profesiju standarti), licincētas 1303 izglītības programmas 254 profesionālās izglītības iestādēs, akreditētas 135 profesionāls izglītības programmas 27 profesionālās izglītības iestādēs. Izstrādāts kvalifikācijas eksāmenu saturs 28 profesijās u.c. 2001. gadā valstī tika veikti vairāki lietišķie pētījumi profesionālās izglītības jomā.

2001. gada bija veiktas aktivitātes saistībā ar konsultāciju un mācību lauku uzņēmējiem, lauku speciālistu tālākizglītības nodrošināšanu.

Pievērsta uzmanība aktivitātēm sociālo grupu ar īpašām vajadzībām iesaistīšanai darba tirgū, tajā skaitā – notiesāto izglītības un nodarbinātības veicināšanai, aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanai invalīdiem un no ieslodzījuma atbrīvotām personām u.c.

Uzņēmējdarbības attīstības jomā 2001. gadā īpaša uzmanība veltīta pasākumu realizēšanai, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī efektīva dialoga izveidošanu starp Latvijas valdību un jau esošajiem ārvalstu investoriem. Panākts administratīvo šķēršļu un nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu skaita samazinājums. Par vienu procentpunktu samazinātas darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas. Turpinās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas projekta īstenošana. 2001. gadā MVU programmas ietvaros realizēti projekti, kas veicināja 453 jaunu darba vietu radīšanu u.c.

Bija izstrādāta vides aizsardzības un tūrisma infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju, kuras īstenošana veicinās jaunu darba vietu radīšanu.

Par svarīgo panākumu var atzīmēt normatīvo aktu bāzes pilnveidošanu (izglītības jomā, nodokļu sistēmā, aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem) nodarbinātības veicināšanai.

Nacionālajā nodarbinātības plāna 2001. gadam pasākumu izpilde liecina, ka īstenotie pasākumi tiešā un netiešā veidā stimulē nodarbinātību, kaut arī ne visiem pasākumiem ir paredzami tūlītēji rezultāti.

Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ienesa savu ieguldījumu bezdarba līmeņa samazināšanā. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2001. gada novembrī, salīdzinot ar 2000. gada novembri samazinājies no 14,6% līdz 12,8%. Nedaudz saruka reģistrētā bezdarba līmenis – no 7,8% 2001. gada sākumā līdz 7,7% gada beigās.

Kā rāda pasākumu izpildes rezultāti, joprojām galvenā problēma, kura bremzē pasākumu realizāciju pilnā mērā, ir finansu līdzekļu nepietiekamība un to racionāla izmantošana. Manāmi nepietiekoša aktivitāte sadarbībā ar sociāliem partneriem. Plāna izstrādes un īstenošanas analīze parādīja nepieciešamību turpināt arī tālāk nodarbinātības veicināšanas pasākumu loka paplašināšanu, pasākumu izpildes rezultātu novērtēšanas indikatoru atbilstoši uzstādītiem mērķiem pilnveidošanu.

2.3. Nacionālā nodarbinātības plāna galveno pasākumu 2002. gadam kopsavilkums un finansējums

NNP 2002. gadam paredzēti 86 nodarbinātību veicinoši pasākumi, kas cieši saistīti ar NAP un Latvijas valdības un ES 2002. gada sākumā formulētajām nodarbinātības politikas vidējā termiņa prioritātēm (Joint Assessment Priorities).

Darbaspējas pilnveidošanas jomā

– Nodarbinātības valsts dienests (NVD), sadarbojoties ar citām institūcijām (izglītības iestādēm, pašvaldībām u.c.), kā arī ar darba devējiem, piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros plāno gada laikā apmācīt un pārkvalificēt ne mazāk kā 4000 bezdarbnieku, darba meklētāju klubu aktivitātēs iesaistīt 18000 bezdarbnieku, nodarbināt algotos pagaidu sabiedriskos darbos vidēji mēnesī 4000 bezdarbnieku. Tomēr par 57% samazinātā finansējuma dēļ (neskaitot stipendijas) apmācībās un pārkvalifikācijā iesaistīto bezdarbnieku skaits būs par 55% mazāks nekā 2001. gadā.

– Paaugstināta uzmanība pievērsta jauniešu bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvos nodarbinātības pasākumos, īpaši pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā, un ilgstošā bezdarba profilakses īstenošanai. Šajā nolūkā tiks turpināta pilotprojekta “Jauniešu – bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja” realizācija, iesaistot tajā ne mazāk kā 200 jauniešu – bezdarbnieku.

– Paredzēta aktīvo nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana, realizējot pilotprojektus bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū. Pilotprojekts “Sociālie uzņēmumi mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai” sākumā ļaus valstī izveidot 100 darba vietas ilgstošo un pirmspensijas vecuma bezdarbnieku nodarbināšanai, bet turpmākos gados šādu darba vietu skaitu manāmi palielināt. Jauns projekts “Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem” paredz līdz gada beigām izveidot 200 jaunas darba vietas. Turpināsies projekta “Subsidētās darba vietas invalīdiem – bezdarbniekiem” realizācija.

Izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību Latvijas rajonos, aptverot ar tiem kā jauniešus tā arī pieaugušos. Profesionālās karjeras izvēles centrs 2002. gadā plāno sniegt konsultācijas 19 tūkst. iedzīvotājiem, no tiem: 4,5 tūkst. bezdarbniekiem, 12 tūkst. skolēniem, 500 citu izglītības iestāžu audzēkņiem u.c.

Jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu izstrādāšana pirmspensijas vecuma bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū un šo pasākumu ieviešana valstī, sākumā pilotprojektu veidā, ļaus paildzināt iedzīvotāju aktīvo darba mūžu.

Paredzēti pasākumi, kas veicinās darbaspēka mobilitāti, informācijas apmaiņas operativitātes nodrošināšanu par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū.

NNP paredz turpināt valsts ekonomiskajai attīstībai un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas profesionālas izglītības un tālākizglītības sistēmas veidošanas procesu saistībā ar izstrādāto Izglītības koncepciju 2002.–2005. gadam un ar uzlabotu tiesisko bāzi.

IZM turpinās pasākumu pilnveidošanu un realizāciju saistībā ar profesiju standartu izstrādi, izglītības programmu licencēšanu, profesionālās izglītības sistēmas informācijas tīkla attīstību u.c.

Lai nodrošinātu ierobežoto līdzekļu racionālu izmantošanu un paaugstinātu izglītības kvalitāti, tiks veikti pasākumi Valsts investīciju programmas līdzekļu koncentrācijai spēcīgu, daudzprofila izglītības iestāžu attīstībai, kas spēs nodrošināt arī tālākizglītības piedāvājumu, apmācību darba tirgū pieprasītajās specialitātēs.

Turpināsies sociālo partneru ieguldījuma palielināšana profesionālās izglītības uzlabošanā un partnerības gara attīstīšana mūžizglītības nodrošināšanai.

Plānoti jauni pasākumi jauniešu iekļaušanas darba tirgū sekmēšanai un viņu apmācībai atbilstoši darba tirgus prasībām. Tiks izstrādātas un piedāvātas profesionālās izglītības, pārkvalifikācijas un apmācības programmas strādājošiem un bezdarbniekiem, lai apgūtu pamatprasmes IT, komunikāciju, valsts valodas, svešvalodu apguves u.c. mūsdienu darba tirgus prasību jomās. Jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem ar nepilnu pamatizglītību plānots jauns projekts profesionālo pamatiemaņu apguvei.

Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas jomā

Lielāku vērību pievērsīs šķēršļu samazināšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšanai. Paredzēta nodokļu maksātāju apkalpošanas tālāka pilnveidošana; vienota nodokļu normatīvo aktu piemērošana, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, centralizētu tālruņa līniju nodokļu maksātāju informēšanai izveide. Tiks uzlabots, precizēts un papildināts ar jauniem pasākumiem plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas 2002. – 2006. gadam ietvaros, paredzēts dažu gadu laikā panākt būtisku uzņēmējdarbības uzsācēju, nesen dibinātu uzņēmumu un augšanas stadijā esošu uzņēmumu skaita pieaugumu (vidēji par 250 uzņēmumiem gadā).

Izstrādās priekšlikumus uzņēmējdarbības atbalsta fondu reorganizācijai. MVU kreditēšanas programmas otrās fāzes (LHZB) ietvaros izsniegs kredītus 7,5 milj. Ls apjomā, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, dodot iespēju radīt 440 jaunas darba vietas.

Veiks pasākumus jaunu darba vietu radīšanas sekmēšanai lauku apvidū. Šajā nolūkā paredzēts ieviest SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmas apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” atbalsta pasākumus u.c.

Reģionālā līmenī paredzēta arī konkrētu NVD un rajonu (pilsētu) pašvaldību. nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana, kā arī projektu realizēšana PHARE 2000 Nacionālās programmas ekonomiskās un sociālās kohēzijas ietvaros.

Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas jomā

Turpināsies trīspusējā un divpusējā sadarbība starp sociālajiem partneriem, ko veicinās arī ES PHARE projektu “Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā” un “Darba vides uzlabošana privātajos un privatizētajos uzņēmumos” realizācija.

LDDK un LBAS veiks aktivitātes darba attiecību saskaņošanai ar jauno Darba likumu, individuālo darba līgumu un darba koplīgumu slēgšanas optimizācijai, darba devēju stimulēšanai līdzekļu ieguldīšanā darbinieku pārkvalifikācijā, darbaspēka kvalitātes paaugstināšanā.

Vienādu iespēju politikas nodrošināšanas jomā

Realizēs pasākumus vienādu iespēju nodrošināšanai vīriešiem un sievietēm darba tirgū:

– sekmējot datu pieejamības dzimumu griezumā par bezdarba situāciju un aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu;

– iesaistot bezdarbniekus aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemt vērā sieviešu un vīriešu īpatsvaru kopējā bezdarbnieku skaitā;

– mazinot dzimumu atšķirību nodarbinātībā un darba ienākumos, īstenojot ģimenei draudzīgas aktivitātes, nodrošinot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pasākumu īstenošanu;

– uzsākot jauna pilotprojekta īstenošanu “Bezdarbnieku bērna kopšanas pabalsta saņēmēju integrēšana darba tirgū.

NNP pasākumu finansēšana

NNP 2002. gadam nodarbinātību veicinošiem pasākumiem, aktivitātēm un projektiem, ir paredzēts izlietot 16,6 milj. Ls valsts budžeta līdzekļu, kas ir aptuveni par 4 procentiem vairāk nekā izlietots NNP 2001. gada pasākumiem. Bez tam 2002. gadā nodarbinātību veicinošiem pasākumiem no citiem avotiem paredzēti 11,6 milj. Ls.

3. Nacionālā nodarbinātības plāna 2002. gada pasākumi

I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana

1. vadlīnija. Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba novēršana

1.1. Situācijas raksturojums

Jauniešu (vecumā no 15 līdz 25 gadiem) īpatsvars darba meklētāju skaitā 2001. gada beigās pārsniedza 18% un gada laikā nedaudz pieauga (par 0,3 procenta punktiem). Tomēr absolūtā izteiksmē to skaits samazinājies gandrīz par četriem tūkstošiem. Darbaspēka apsekojumu rezultāti 2001. gada novembrī rāda, ka darba meklētāju vecumā 15 līdz 25 gadiem īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā veidoja 20,8%.

Valstī ir vērojams jauniešu – bezdarbnieku, kas nav pabeiguši pamatizglītības iegūšanu skaita pieaugums. NVD 2001. gada sākumā bija reģistrējušies 818 jaunieši bez pamatizglītības, bet gada beigās 838. Lielai daļai jauniešu ir tikai pamatizglītība.

Ievērojama daļa jauniešu – bezdarbnieku ir ieguvuši profesionālo izglītību (2001.gada beigās 4154 jaunieši – bezdarbnieki jeb 31% no jauniešu – bezdarbnieku kopskaita bija ieguvuši vidējo profesionālo izglītību vai arodizglītību uz pamatizglītības bāzes) vai beiguši bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus, tomēr nepietiekamu darba iemaņu dēļ viņi nevar iekārtoties darbā. No tiem 10 jaunieši bija vecumā 15–18 gadi un 4144–vecumā 18–24 gadi.

Izglītības iestāžu absolventiem ir nepilnīgs priekšstats par darba tirgu, darba likumdošanu un sociālo partnerību.

2001./02.m.g valstī darbojas 130 profesionālās izglītības iestādes (sadalījumu pēc pakļautības skat. pielikuma P. 10.tabulu) un tajās mācās 48 tūkstoši audzēkņi, kuri sadalās atbilstoši pielikuma P.11. tabulā norādītājām programmām. 2001.gadā profesionālās vidējās un arodizglītības iestādes absolvējuši 12,7 tūkst. audzēkņi (skat. pielikumā P.9. tabulu). No tiem (pēc stāvokļa uz 2001. gada 1. oktobri) 561 (4,4%) bija reģistrējies NVD kā bezdarbnieks. No IZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu 2001. gada absolventu skaita bezdarbnieku īpatsvars 2001. gada 1. oktobrī bija 3,4%, no ZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu absolventu skaita – 6,5%, no citu profesionālās izglītības iestāžu absolventu skaita – 3,2%.

Vispārējās izglītības iestādes 2001.gadā (ieskaitot vakarskolas) 9.klasi bija absolvējuši 27,1 tūkst. skolēnu, no tiem ar liecību (nav iegūta pamatizglītība) – 894. Vidusskolas 12.klasi absolvēja 20,1 tūkst. jauniešu, no tiem ar liecību (nav iegūta vispārējā vidējā izglītība) – 282. Absolvēšanas gadā – 2001.gada 1.oktobrī – reģistrējušies NVD kā bezdarbnieki 510 jaunieši.

Speciālās izglītības iestādes (9.vai 12.klasi) absolvējuši 927 skolēni, arodklases – 205, no tiem 134 spējuši iegūt profesionālo kvalifikāciju.

No vispārizglītojošām dienas skolām 2000./01.gadā vidējās izglītības līmenī atskaitīti – 9,7 tūkst. jauniešu, pamatizglītības līmenī – 7,8 tūkst. jauniešu.

Pēc studējošo skaita augstākajās mācību iestādēs Latvija starp Eiropas valstīm ir ierindojusies vienā no augstākajām vietām – 47 studējošie uz 1000 iedzīvotājiem.

Valstī jāturpina pasākumi, kas personām ar nepabeigtu pamatizglītību dotu iespēju turpināt mācības pēc profesionālās izglītības programmām ar pedagoģisko korekciju, lai nodrošinātu tām darbaspēju prasmju apguvi un izglītības turpināšanu nākamajā pakāpē. Tāpat jāattīsta vakarskolu tīkls un iespējas izglītības (vispārējās vai profesionālās) ieguvei neklātienes formā.

2001./2002.m.g. IZM pārziņā esošajās izglītības iestādēs PI programmās ar pedagoģisko korekciju mācās 661 audzēknis (t.sk. uzņemti 2001./2002.m.g sākumā – 245).

Latvijas Republikas Akadēmiskās informācijas centra veiktais profesionālajās mācību iestādēs izglītojamo skaita un nodarbināto tautsaimniecības nozarēs procentuāls salīdzinājums liecina, ka jāturpina pakāpenisks studējošo skaita samazinājums ražošanas tehnoloģiju jomās (līdz 30–35%) un jāpalielina to skaits pakalpojumu, datorzinātņu, būvniecības, uzņēmējdarbības, administrēšanas un pārējās jomās (līdz 60–65%). Tāpat jāturpina profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu piedāvājuma attīstība.

2001. gadā, pievēršot īpašu uzmanību jauniešu – bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvās nodarbinātības pasākumos, ir veikti nozīmīgi pasākumi šīs mērķgrupas bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanā (skat. pielikumā P. 8.tabulu). 2001.gadā bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju ir pabeiguši 2064 jauniesi – bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 25 gadiem, no viņiem darbā iekārtojušies 1281 (62,1%) .

2001. gadā NVD pilotprojekta veidā ir uzsācis jauna aktīvā nodarbinātības pasākuma “Jauniešu darba prakse pie darba devēja” īstenošanu, kurā ir iesaistīti 100 jaunieši – bezdarbnieki. Profesionālās orientācijas pakalpojumus saņēmuši 918 jaunieši – bezdarbnieki.

Kā pozitīvs rādītājs atzīmējams ir tas, ka 72,2% no aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto jauniešu – bezdarbnieku skaita ir iesaistīti šajos pasākumos pirmo 6 mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Vispārizglītojošo skolu skolēniem aktuāli ir jautājumi par tālākās izglītības un profesijas izvēli un tiem ir nepieciešama konsultatīva palīdzība (skat. pielikumā P. 12.tabulu).

2001. gada beigās NVD bija reģistrēti 24,4 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku jeb 26,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. 2001.gada laikā NVD par vienu no mērķiem izvirzīja ilgstošā bezdarba pieauguma stabilizāciju un ilgstošā bezdarba īpatsvara samazināšanu. Ilgstošo bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū kā mērķa grupai tika piešķirta prioritāte iesaistīšanā aktīvās nodarbinātības pasākumos (skat. pielikumā P.8.tabulu).

2001.gadā NVD veica visus nepieciešamos sagatavošanās darbus (normatīvās bāzes izstrāde, izsoles organizēšana u.c.) jauna aktīvā nodarbinātības pasākuma “Sociālie uzņēmumi mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai” īstenošanas uzsākšanai pilotprojekta veidā. Tā mērķis ir nodarbināt ilgstošos bezdarbniekus un pirmspensijas vecuma bezdarbniekus speciāli izveidotajās darba vietās, tādējādi radot priekšnoteikumus profesionālo darba iemaņu apgūšanai un viņu konkurētspējas paaugstināšanai.

Prioritātes nodarbinātības veicināšanai:

• jauniešu – bezdarbnieku iesaistīšana aktīvās nodarbinātības pasākumos, īpaši pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā;

• piedāvāto aktīvās nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana, pilotprojektu veidā uzsākot jaunus pasākumus bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū;

• bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos pēc iespējas agrāk pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas;

• nodrošināt profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamību visos Latvijas rajonos, aptverot ar tiem kā pieaugušos tā jauniešus.

1.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• mazināt ilgstošā bezdarba pieauguma risku valstī;

• mazināt bezdarbnieku izstumtību no darba tirgus un nokļūšanu ekonomiski neaktīvo valsts iedzīvotāju skaitā;

• uzlabot bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū;

• veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū pēc iespējami mazāka pārtraukuma;

• mazināt risku jauniešiem ar profesionālo izglītību kļūt par bezdarbniekiem;

• veicināt jauniešu iespējas apgūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes;

• samazināt jauniešu skaitu ar nepabeigtu pamatizglītību, veicinot atbilstošu PI programmu piedāvājumu;

• nodrošināt visu līmeņu izglītības iestāžu absolventus ar elementāru profesionālo sagatavotību, zināšanām par darba tirgu, darba likumdošanu;

• nodrošināt profesionālo vidējo un arodizglītības skolu audzēkņus ar darba pieredzi reālos tirgus apstākļos;

• turpināt reģionālo profesionālās orientācijas un karjeras izvēles kabinetu tīkla izveidošanu reģionālajos centros un lielākajās pilsētās.

1.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

* Atbilstoši valsts budžeta finansējumam IZM pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes un programmas “Profesionālās kvalifikācijas un izglītības ieguves iespēju nodrošināšana pamatizglītības un vidējās izglītības absolventiem” ietvaros (2002.gadā – 12,61 milj. Ls, 2002. gadam – 13,56 milj.Ls)

1 papildu resursi no valsts budžeta nav nepieciešami

1.4. Indikatori

1) Aktīvās nodarbinātības pasākumos nosūtīto (iesaistīto) jauniešu–bezdarbnieku skaits.

2) Jaunajos pilotprojektos iesaistīto jauniešu–bezdarbnieku skaits.

3) Pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā uz aktīvās nodarbinātības pasākumiem nosūtīto jauniešu–bezdarbnieku skaits.

4) Pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā uz jaunajiem pilotprojektiem nosūtīto jauniešu – bezdarbnieku skaits.

5) Darba praksi pabeigušo jauniešu–bezdarbnieku skaits.

6) 3 mēnešu laikā pēc darba prakses pabeigšanas darbā iekārtojušos jauniešu – bezdarbnieku skaits no kopējā darba praksi pabeigušo jauniešu–bezdarbnieku skaita.

7) Aktīvās nodarbinātības pasākumos pieaugušo bezdarbnieku (vecumā virs 25 gadiem) skaits.

8) Pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā uz aktīvās nodarbinātības pasākumiem nosūtīto pieaugušo bezdarbnieku skaits.

9) PKIC profesijas izvēles konsultatīvo kabinetu skaits Latvijas rajonos.

10) Profesionālo orientāciju un konsultācijas saņēmušo aktīvo darba meklētāju skaits, t.sk. bezdarbnieku.

11) Profesionālo orientāciju un konsultācijas saņēmušo jauniešu–izglītības iestāžu audzēkņu skaits.

12) Izglītojamo skaits, kuri turpina mācības profesionālās izglītības programmās.un to īpatsvars attiecīgā gada absolventu kopskaitā.

13) Licencēto profesionālās tālākizglītības programmu skaits.

14) Profesionālās izglītības absolventu–bezdarbnieku īpatsvars attiecīgā gada absolventu skaitā.

15) Izglītojamo skaits programmās ar pedagoģisko korekciju.

16) Izglītojamo skaits vakarskolās.

17) Bezdarbnieku–jauniešu skaits pēc vispārējās izglītības iegūšanas.

18) Bezdarbnieku–jauniešu skaits pēc vidējās profesionālās un arodizglītības iegūšanas.

19) Jauniešu skaits, kas apmeklēja mācību programmu par darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības jautājumiem.

20) Jauniešu skaits, kas veica praksi pie darba devēja.

21) Uzņēmumu skaits, kas piedāvā praksi jauniešiem.

22) PKIC jauno reģionālo konsultāciju kabinetu atvēršana un darba uzsākšana.

Plānotie uzdevumi 2002. gadam:

• apmācīt un pārkvalificēt ne mazāk kā 4000 bezdarbnieku;

• darba meklētāju kluba aktivitātēs iesaistīt ne mazāk kā 18 000 bezdarbnieku;

• vidēji mēnesī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināt ne mazāk kā 4000 bezdarbnieku;

• turpināt 2001. gadā uzsākto pilotprojektu “Jauniešu–bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja”, palielinot tajā iesaistīto jauniešu skaitu līdz 200;

• sniegt PKIC konsultācijas 19 tūkst. iedzīvotājiem, no tiem: 4,5 tūkst. bezdarbniekiem, 2 tūkst. darba meklētājiem, 12 tūkst. skolēniem u.c.

2. vadlīnija. Nodarbinātībai draudzīga pieeja: pabalstu, nodokļu un apmācības sistēmu pilnveidošana

2.1. Situācijas raksturojums

2001.gada 5.jūlijā pieņemtie grozījumi Profesionālās izglītības likumā, veido tiesību bāzi profesionālās tālākizglītības attīstībai un to regulējošo normatīvo aktu izstrādei, veicina bezdarbnieku pārkvalifikācijas un pieaugušo izglītības programmu kvalitāti.

Izglītības iestādes pakāpeniski palielina mācību un studiju formu piedāvājumu. Pieaugušajiem ir pieejamas programmas neklātienes, vakara un tālmācības veidā. Pieaug izglītojamo skaits vakarskolās un vakara mācību centros.

2001./02. m.g profesionālās vidējās un arodizglītības iestādēs valstī kopā mācības uzsākuši 17,5 tūkst. audzēkņu. No uzņemto kopskaita 937 audzēkņi mācās neklātienes un vakara nodaļās 1.kursā.

2001.gadā bezdarbnieku profesionālajai apmācībai un pārkvalifikācijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros iespēju uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju guva 11% no uzskaitē esošajiem bezdarbniekiem(skat. pielikumā P. 8.tabulu). Tomēr tā ir tikai neliela daļa no tiem, kas vēlas mācīties, tādēļ uz dažu specialitāšu programmām ir izveidojušās rindas un konkurss. Bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas nozīmi aizvien vairāk aktualizē ražošanas nozaru un jauno tehnoloģiju straujā attīstība.

NVD organizētajos bezdarbnieku mācību kursos ir iespējams iegūt:

• otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kurā uzsākot mācības ir nepieciešama iepriekš apgūta pamatizglītība;

• trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kurā uzņem bezdarbniekus ar iepriekš apgūtu arodizglītību vai vidējo izglītību.

Iespējams arī mācīties programmās, kurās paredzētas profesionālās kvalifikācijas aktualizācija un darba spēju pilnveide.

Veicot NVD reģistrēto ilgstoši neaizpildīto brīvo darba vietu analīzi, kā vienu no nozīmīgiem vakanču neaizpildīšanas iemesliem darba devēju un NVD speciālisti atzīmē to, ka darba meklētājiem pat pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, trūkst zināšanu un prasmju mūsdienu informācijas sabiedrībai nozīmīgās jomās – informācijas tehnoloģijā, svešvalodās, saskarsmes psiholoģijā u.c. Šo prasmju trūkums traucē iekārtoties darbā neatkarīgi no bezdarbnieka izglītības līmeņa un kvalifikācijas profesijā.

Daļai bezdarbnieku nopietna problēma ir valsts valodas prasmes trūkums, kas traucē tiem pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū. Latvijā 2001.gada oktobra vidū NVD uzskaitē bija 10,9 tūkst. bezdarbnieku, kuri valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ nav ieguvuši valsts valodas prasmes apliecību, 12,9 tūkst. bezdarbnieku – cittautiešu, kuru valsts valodas prasme ir zema (iegūts dokuments par valsts valodas prasmi pirmajā (zemākajā) līmenī).

Pagaidām nav paredzēts noteikt īpašus nodokļu stimulus bezdarbnieku iesaistīšanai darbā, tomēr viņi var izmantot vispārējos nodokļu stimulus darba ņēmēju izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai (skat. 12.vadlīniju). Jāatzīmē arī, ka bezdarbnieku pabalsti netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Latvijā pastāvot fiksētajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim, viens no veidiem samazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un veicināt viņu izkļūšanu no nabadzības slazda ir regulāri paaugstināt neapliekamā minimuma līmeni.

Prioritātes nodarbinātības veicināšanai:

• bezdarbnieku atlases pilnveidošana nosūtīšanai profesionālās apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un iesaistīšanai bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanas pasākumos;

• izglītības iestāžu – kvalitatīvāko izglītības programmu īstenotāju izvēles kritēriju pilnveidošana;

• jaunu projektu un pasākumu izstrādāšana, bezdarbnieku iesaistīšanai konkurētspējas paaugstināšanas (apmācības, pamatprasmju apguves u.c.) pasākumos.

2.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• profesionālās tālākizglītības un pilnveides programmu pieejamības palielināšana, pieaugušajiem draudzīgu mācību un studiju formu attīstība;

• veicināt bezdarbnieku integrēšanos darba tirgū;

• paaugstināt bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalificēšanas kvalitāti;

• uzlabot bezdarbnieku pamatprasmes (IT, komunikāciju prasmes, valsts valodas, svešvalodu, prasmes mācīties u.c.);

• pilnveidot nodokļu sistēmu.

2.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Esošās aktivitātes tiks veiktas 1.vadlīnijas pasākumu ietvaros.

2.4. Indikatori

1) Bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus pabeigušo bezdarbnieku skaits.

2) 3 mēnešu laikā pēc bezdarbnieku profesionālās apmācības pabeigšanas darbā iekārtojušos bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku apmācību pabeigušo bezdarbnieku skaitā.

3) 6 mēnešu laikā pēc bezdarbnieku profesionālās apmācības pabeigšanas darbā iekārtojušos bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku apmācību pabeigušo bezdarbnieku skaitā.

4) Pamatprasmes (IT, komunikāc iju prasmes, valsts valodas, svešvalodu, prasmes mācīties u.c.) apguvušo bezdarbnieku skaits.

5) 3 mēnešu laikā pēc pamatprasmju apguves pabeigšanas darbā iekārtojušos bezdarbnieku īpatsvars kopējā pamatprasmju apgūšanu pabeigušo bezdarbnieku skaitā.

6) 6 mēnešu laikā pēc pamatprasmju apguves pabeigšanas darbā iekārtojušos bezdarbnieku īpatsvars kopējā pamatprasmju apgūšanu pabeigušo bezdarbnieku skaitā.

7) Nodokļu slodzes samazinājums cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (minimālā mēnešalga).

Plānotie uzdevumi 2002. gadam

Plānots izveidot 50 darba vietas jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem (kuri ieguvuši tikai pamatizglītību vai nav pabeiguši pamatizglītību).

3. vadlīnija. Aktīva darba mūža paildzināšana

3.1. Situācijas raksturojums

Latvijas darba tirgum ir raksturīgi, ka tajā maz pieprasītas ir sievietes vecumā no 50 gadiem un vīrieši vecumā no 55 gadiem līdz likumā “Par valsts pensijām” noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai un ilgstošie darba meklētāji. 2001.gada laikā ir pieaudzis gan pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits, gan arī šī vecuma grupas bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā. 2001. gada beigās NVD uzskaitē bija jau 14 tūkst. pirmspensijas vecuma bezdarbnieku vai 15% no reģistrēto bezdarbnieku skaita, kas ir par vienu procenta punktu vairāk nekā gada sākumā. Ņemot vērā to, ka tieši pirmspensijas vecuma cilvēki ir viena no neaizsargātākajām bezdarbnieku grupām, NVD 2001.gadā to prioritāri iesaistīja aktīvajos nodarbinātības pasākumos (skat. pielikumā P. 8. tabulu).

2001.gadā NVD veica visus nepieciešamos sagatavošanās darbus jauna aktīvā nodarbinātības pasākuma “Sociālie uzņēmumi mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai” īstenošanas uzsākšanai pilotprojekta veidā (izstrādāta un apstiprināta kārtība, kādā tiek veidoti sociālie uzņēmumi darba tirgū mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai; izstrādāts izsoles nolikums par aktīvā nodarbinātības pasākuma “Sociālie uzņēmumi bezdarbnieku nodarbināšanai” īstenošanu; izveidota izsoles komisija juridisko personu sagatavoto pieteikumu izvērtēšanai minētā aktīvās nodarbinātības pasākuma organizēšanā; organizēta izsole u.c.). Viena no jaunā pasākuma mērķgrupām ir tieši pirmspensijas vecuma bezdarbnieki.

LBAS viedoklis ir, ka:

1) arodbiedrībām, slēdzot darba koplīgumus ar darba devējiem, tajos jāiekļauj norma, ka pirmspensijas vecuma darbinieki (piemēram, sākot no 5 gadiem līdz pensijai) no darba nav atbrīvojami;

2) darba devējs apmaksā šo darbinieku pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) lai radītu papildu darba vietas, valstī jāattīsta ražošana un sabiedrisko pakalpojumu tīkls, it īpaši lauku reģionos;

4) nepieciešams regulārs izskaidrošanas darbs, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti pieņemt darbā šīs grupas bezdarbniekus.

Prioritātes nodarbinātības veicināšanai:

• pirmspensijas vecuma bezdarbnieku iesaistīšana aktīvās nodarbinātības pasākumos un jaunajos pilotprojektos kuru mērķgrupa ir ilgstošie bezdarbnieki;

• ilgstošo bezdarbnieku profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana;

• jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu izstrādāšana pirmspensijas vecuma bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū un šo pasākumu ieviešana, uzsākot pasākumu īstenošanu pilotprojektu veidā.

3.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• sniegt atbalstu pirmspensijas vecuma bezdarbnieku nodarbināšanai uz laiku;

• mazināt ilgstošā bezdarba pieauguma risku valstī;

• veicināt pirmspensijas vecuma bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanos;

• atbilstoši šīsdienas tehnoloģiskajām prasībām aktualizēt profesiju apguvušo pirmspensijas vecuma bezdarbnieku praktiskā darba iemaņas;

• veicināt pirmspensijas vecuma bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū pēc iespējami mazāka pārtraukuma.

3.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Esošās aktivitātes tiks veiktas 1. un 12. vadlīnijas pasākumu ietvaros.

3.4. Indikatori

1) Profesionālo kvalifikāciju paaugstinājušo pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits.

2) Pēc bezdarbnieku profesionālās apmācības kursiem pastāvīgā darbā iekārtojušos pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits.

3) Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits un īpatsvars kopējā aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaitā.

4) 2002.gadā pilotprojektu veidā uzsākto jauno aktīvās nodarbinātības pasākumu skaits, kuru mērķgrupa ir pirmspensijas vecuma bezdarbnieki.

5) Jaunajos pilotprojektos iesaistīto (nosūtīto) pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits.

6) 6 mēnešu laikā pēc dalības pilotprojektā pastāvīgā darbā iekārtojušos pirmspensijas bezdarbnieku skaits.

7) Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā.

Plānotie uzdevumi 2002. gadam.

Jauns pasākums pilotprojekta veidā “Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem”. Plānots izveidot 200 darba vietas.

Turpinot 2001. uzsākto pilotprojektu “Sociālie uzņēmumi mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšana”, projektu paplašināt, izveidojot 100 darba vietas ilgstošo un pirmspensijas vecuma bezdarbnieku nodarbināšanai.

4. vadlīnija. Darba tirgum piemērotu prasmju attīstīšana mūžizglītības kontekstā

4.1. Situācijas raksturojums

Lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitāti valstī ir izstrādāta atbilstoša tiesību un normatīvo aktu bāze. Saistībā ar to tiek veikta izglītības programmu licencēšana, akreditācija, izglītības iestāžu akreditācija, izglītības iestāžu vadītāju atestācija. Lai varētu sekmīgi veikt iepriekšminētās darbības, tiek veikta izglītības programmu aktualizācija atbilstoši darba tirgus prasībām, valsts profesionālās izglītības standartu izstrāde un darba prakses kvalitātes uzlabošana (ieskaitot Leonardo da Vinci programmas iespējas praktizēties ES dalībvalstu uzņēmumos). Izglītības programmās ir iekļauta IT, vides zinību apmācība un komunikatīvo prasmju attīstīšana.

Ir izstrādāts Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005. gadam projekts, kas aptver visas izglītības pakāpes un veidus. Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas programmas projekts, kas sniedz esošās situācijas profesionālajā izglītībā raksturojumu, nosaka izglītības attīstības prioritātes un formulē programmas īstenošanas pasākumus. Ir izstrādātas IZM darbības vadlīnijas Profesionālās orientācijas jomā 2002.–2004. gadam.

Profesionālās izglītības satura pilnveidei un kvalitātes nodrošināšanai ir izstrādāti visu līmeņu valsts profesionālās izglītības standarti, kuri, atbilstoši izglītības pakāpei, nosaka izglītības obligāto saturu un izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī kalpo par pamatu izglītības programmu īstenošanas plāna izveidei. Turpinās profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu satura modernizācija un profesionālās pilnveides programmu attīstība atbilstoši valsts profesionālās izglītības un profesiju standartiem.

2002.gadā tiek turpināta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu īstenošana informāciju tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, pārtikas rūpniecības un tehnoloģijas, būvniecības, restaurācijas, autotransporta un inženiermehānikas jomās.

Sadarbībā ar sociālajiem partneriem galvenais akcents likts uz sociālā dialoga veicināšanu un sociālo partneru ieguldījuma palielināšanu profesionālajā izglītībā, uz līdzdalību izglītības satura atbilstības darba tirgus prasībām nodrošināšanā (profesiju standartu ekspertīze un apstiprināšana).

Lai noteiktu profesionālās izglītības programmu saistību ar darba tirgus vajadzībām 2001. gadā veikts pētījums Profesionālās izglītības programmu piedāvājums un darba tirgus pieprasījuma un nodarbinātības analīze Latvijas tautsaimniecības nozarēs (Akadēmiskās informācijas centrs). 2002. gadā profesionālās izglītības jomā paredzēti pētījumi, lai veiktu profesionālās izglītības programmu piedāvājuma un darba tirgus pieprasījuma analīzi Latvijas prioritāro tautsaimniecības nozaru attīstības kontekstā, izstrādātu profesionālās orientācijas aktīvo pasākumu darbības modeli no profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu skaita samazināšanai.

2001.gada 1.septembrī ir stājušies spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas veido tiesību bāzi profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā. Noteiktas tiesību normas pieaugušo neformālās izglītības jomā. Minētie grozījumi nodrošina pamatu kvalitātes sistēmas izveidei tālākizglītībā.

2000. gadā pēc CSP datiem pieaugušo izglītības programmās piedalījās 196 tūkst. (1999.gadā 211 tūkst.) klausītāju. Pavisam tika piedāvātas 4456 (1999.gadā 6044) apmācību programmas. 2000./01 m.g. piedāvāto pieaugušo izglītības programmu procentuālo sadalījumu pa nozarēm skatīt pielikumā P. 2.zīmējumā.

Apsekojumu rezultāti liecina, ka jāveicina vispārējā izglītības līmeņa paaugstināšanas iespējas personām ar nepietiekamām priekšzināšanām (arī bezdarbnieku apmācības ietvaros). Tas atvieglotu bezdarbniekiem bez profesijas, kvalifikācijas un darba pieredzes iesaistīties tālākizglītībā.

Nozīmīgu darbu tālākizglītības situācijas, piedāvājuma un vajadzību apzināšanā veic Latvijas Pieaugušo izglītības asociācija (LPIA) skatīt pielikumā P.13. tabulu.

ZM plašais profesionālās izglītības iestāžu tīkls un piedāvāto izglītības programmu klāsts (88) Latvijas apstākļos nodrošina profesionālās izglītības pieejamību plašam lauku iedzīvotāju lokam.

Lai uzlabotu apstākļus pieejai mūžizglītības programmām lauksaimniecības un lauku attīstības sektorā, ir izstrādāts blakus pasākums “Apmācības” SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmas ietvaros.

Pieaugušo apmācībai arvien plašāk tiek piedāvātas Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra izveidotās kursu programmas. To veicina arī 2001. gada nogalē izstrādātais “Lauksaimnieku profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides modelis (koncepcija)”, kas balstīts uz ES Mūžiglītības memoranda idejām. Jau pašlaik ir vērojama tendence, ka profesionālās izglītības iestādēs uzsāk mācības jaunie cilvēki vecumā no 18–24 gadiem, kam ir tikai pamatizglītība un kuri bija pārtraukuši izglītoties.

Veicot bezdarbnieku apmācību darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo iemaņu apgūšanā PKIC sniedz konsultatīvu palīdzību bezdarbniekiem izglītības un profesijas izvēles un profesionālās piemērotības jautājumos.

Prioritātes nodarbinātības veicināšanai:

• profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visos Latvijas reģionos;

• konsultācijas saņēmušo bezdarbnieku skaita palielināšana.

4.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• izglītības un apmācības sistēmas kvalitātes paaugstināšana, nodrošinot profesionālās izglītības un tālākizglītības pieejamību;

• izglītības satura modernizācija, lai nodrošinātu jauniešus ar darba tirgū nepieciešamām prasmēm;

• veicināt daudzfunkcionālo reģionālo izglītības centru darbību;

• nodrošināt pieeju mūžizglītības programmām;

• samazināt jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības izglītības sistēmā.

***Precīzu summu noteikt nav iespējams

****IZM pārziņā esošajās izglītības iestādēs

***** Valsts budžeta augstākās izglītības finansējuma ietvaros

***** Kopfinansējums ar ES

4.4. Indikatori

1) PKIC profesijas izvēles konsultatīvo kabinetu skaits Latvijas rajonos.

2) Profesionālo orientāciju un konsultācijas saņēmušo bezdarbnieku skaits.

3) Profesionālo standartu skaits.

4) No valsts budžeta finansēto informācijas tehnoloģiju studiju vietu skaits.

5. vadlīnija. Iedzīvotāju izglītības attīstība datorzinību un Interneta jomā

5.1. Situācijas raksturojums

Izglītības sistēmas informatizācija sākta 1998. gadā Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projekta ietvaros. LIIS projekta darbības rezultātā Latvijas izglītības iestādes tiek nodrošinātas ar modernu datortehniku un interneta pieslēgumu. Līdz 2002.gadam visvairāk informatizētas vispārizglītojošajās skolas, 81% skolu ir ierīkotas datorklases. Ar datorklasēm ir nodrošinātas visas vidusskolas, 80 % pamatskolu, 81% vakara (maiņu) skolu un 62 % speciālo skolu.

Interneta pieslēgums 2001./2002.mācību gadā ir 67% vispārizglītojošo skolu (2000./2001.mācību gadā – 55%). Izglītības iestādēs palielinās datoru skaits (uz 26 izglītojamajiem ir viens dators). Profesionālās izglītības iestādēs kopā mācību procesā izmanto 2531 datoru, tas nozīmē, ka uz 19 izglītojamajiem ir viens dators.

Ir jāpanāk pakāpenisks datortehnikas nodrošinājums – 1 dators uz 10 audzēkņiem, līdztekus atjaunojot morāli un fiziski novecojušo tehniku. Telekomunikāciju augsto tarifu dēļ pagaidām nav iespējama e–studiju ieviešana tālmācībā, t.sk. pedagogu tālākizglītībā. Turpmākajos gados nepieciešams:

• turpināt nodrošināt izglītības iestādes ar datortehniku, kā arī izveidot un uzlabot interneta pieslēgumus;

• turpināt attīstīt informācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību un metodisko materiālu izstrādē;

• turpināt pedagogu pirmreizējo apmācību datortehnikas lietošanā un apmācību moderno informācijas tehnoloģiju izmantošanai konkrētā mācību priekšmeta apguvē;

• paaugstināt informātikas un citu mācību priekšmetu pedagogu kvalifikāciju;

• Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas īstenošanā attīstīt sadarbību ar citiem informāciju tehnoloģijas projektiem, bibliotēku un pašvaldību vienotām informācijas sistēmām.

Lai veicinātu iedzīvotāju izglītību datorzinību un “Internet” jomā, it īpaši skolēniem nepieciešamās zināšanas un prasmes datorzinībās, likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz nodokļu atvieglojumu – iespēju uzņēmumiem, kuri izglītības iestādēm bez atlīdzības nodod skaitļošanas iekārtas vai to aprīkojumu, samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par šo ierīču vērtību finansu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī.

5.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• nodrošināt skolēniem un jauniešiem nepieciešamās zināšanas un prasmes datorzinībās.

5.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

5.4. Indikatori

1) Datorzinības apguvušo jauniešu skaits.

2) Izglītojamo skaits vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kuri apguvuši informātikas priekšmetu.

3) Izglītojamo skaits uz 1 datoru vispārizglītojošās izglītības iestādēs.

4) Vispārizglītojošās un profesionālās izglītības iestāžu skaits ar datorklasēm.

5) Izglītības iestāžu skaits ar interneta pieslēgumu.

6) Skolotāju skaits, kuri apguvuši datorzinību pamatus.

6. vadlīnija. Nodarbinātību bremzējošo faktoru novēršana darba tirgū

6.1. Situācijas raksturojums

Darbaspēka reģionālā mobilitāte ir nozīmīgs instruments darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanai. Pie patreizējās infrastruktūras un dzīvokļu jautājumu risināšanas valsts un pašvaldību līmenī, darba devējiem nākas pašiem risināt sev nepieciešamā darbaspēka pārvietošanās jautājumus. Tādējādi tiek bremzēta nodarbinātības attīstība, radot papildus slogu uz darbaspēka izmaksām.

Par nodarbinātību bremzējošo faktoru novēršanu darba tirgū varētu uzskatīt:

1) nelegālās nodarbinātības samazināšana;

2) Valsts darba inspekcijas stiprināšana (inspektoru skaita palielināšana, finansu līdzekļu palielināšana algām un tehniskajam nodrošinājumam.

Divas reizes gadā NVD veic darba devēju aptaujas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma darba tirgū prognozēšanai, nodarbināto skaita izmaiņu un nodarbinātības situācijas prognozēšanai valstī.

Reizi gadā NVD apkopo informāciju par augstskolu, profesionālās izglītības skolu, vidējās izglītības skolu un pamatskolu kārtējā kalendārā gada absolventiem, kas ir reģistrējušies NVD un ieguvuši bezdarbnieka statusu. Šāda informācija tiek nosūtīta Izglītības un zinātnes ministrijai turpmākai izmantošanai izglītības kvalitātes uzlabošanā.

Ar mērķi noskaidrot, kādēļ ilgstoši nav iespējams aizpildīt darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas jeb speciālistu vakances t.i. identificēt darbaspēka kvalitātes pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības iemeslus, NVD divas reizes gadā veic arī ilgstoši neaizpildīto vakanču (brīvo darba vietu) analīzi.

Ik gadu NVD veic arī kādas no paaugstināta bezdarba riska grupas (problēmu grupas) bezdarbnieku aptauju. Problēmu grupu bezdarbnieku aptauju mērķis ir noskaidrot iemeslus, kas traucē bezdarbnieku atgriešanos aktīvajā darba dzīvē, un identificēt nepieciešamo palīdzību un atbalstu, kas būtu jānodrošina, lai paaugstinātu šo bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū un līdz ar to arī pastāvīga darba atrašanas iespējas.

Valsts investīciju programmas projekta “Nodarbinātības valsts dienesta datorizācija” 1993. gadā. Projekta ietvaros izstrādāta vienota koncepcija visu nodarbinātības dienesta informācijas sistēmu attīstībai un vienoti informācijas tehnoloģiju izvēles un modernizācijas principi, kas kopumā nodrošina nodarbinātības sistēmas funkcionēšanu un tālākas attīstības iespējas. Projekts ir aktualizēts, iestrādājot tajā nepieciešamos pasākumus informācijas tehnoloģiju attīstību jomā, kas izriet no Latvijas virzības iekļauties ES kopējā nodarbinātības koordinācijas sistēmā.

Prioritātes nodarbinātības veicināšanai:

• darba tirgus pētījumu paplašināšana un darba tirgus pētījumu kvalitātes uzlabošana;

• bezdarba datu uzskaites, informācijas pieejamības un informācijas apmaiņas operativitātes paaugstināšana;

• sagatavošanās datu starptautiskās salīdzināmības un informācijas apmaiņas nodrošināšanai ES Nodarbinātības dienestu EURES kopējā informācijas sistēmā;

• informācijas tehnoloģiju modernizācija un informatīvās sistēmas attīstība bezdarba uzskaites jomā.

6.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• sekmēt darbaspēka profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti;

• nodrošināt darba tirgus pieprasījuma izpētes kvalitatīvu un kvantitatīvu attīstību;

• informācijas apmaiņas operativitātes nodrošināšana par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū;

• paaugstināt izglītības kvalitāti visās izglītības pakāpēs un veidos atbilstoši sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

6.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

*Koncepcijas par elektronisko komerciju rīcības plānā paredzētais finansējums

**Atbilstoši valsts budžeta finansējumam “Profesionālās kvalifikācijas un izglītības ieguves iespēju nodrošināšana pamatizglītības un vidējās izglītības absolventiem” ietvaros (2002. gadam – 13,56 milj.Ls)

***Atbilstoši Izglītības attīstības koncepcijas 2002. – 2005.gadam projektā plānotajam

6.4. Indikatori

1) Latvijas augstākās izglītības iestāžu piedāvāto e–studiju kursu skaits.

2) Izglītības programmās iesaistīto izglītojamo ar speciālām vajadzībām īpatsvars.

3) Izglītojamajiem ar kustību traucējumiem pielāgoto izglītības iestāžu skaits.

4) Studentu ar speciālām vajadzībām skaits augstākās izglītības programmās, t.sk., tālmācībā.

5) Darbinieku skaits, kuriem darba devējis ierādījis dzīvojamo platību.

7. vadlīnija. Diskriminācijas mazināšana un sociālās vienlīdzības veicināšana nodarbinātībā

7.1. Situācijas raksturojums

Par vienu no nozīmīgākām paaugstināta riska grupām ir uzskatāmi invalīdi – bezdarbnieki. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pakāpeniski pieaug. 2000.gada beigās NVD uzskaitē bija 1504 invalīdi – bezdarbnieki, kas veidoja 1,6% no reģistrēto bezdarbnieku skaita, bet 2001.gada beigās NVD uzskaitē jau bija 1804 invalīdi–bezdarbnieki, kas veidoja 2,0% no kopējā bezdarbnieku skaita. Ar mērķi paaugstināt konkurētspēju darba tirgū 2001.gadā invalīdi – bezdarbnieki iesaistīti dažādos aktīvās nodarbinātības pasākumos (skat.pielikumā P.8.tabulu).

2001.gadā NVD pilotprojekta veidā ir uzsācis jauna aktīvā nodarbinātības pasākuma “Subsidētās darba vietas invalīdiem – bezdarbniekiem” īstenošanu, kurā iesaistīti 30 invalīdi – bezdarbnieki, kuri ieguvuši profesionālo izglītību vai beiguši bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus un nevar iekārtoties darbā.

Viena no svarīgākajām invalīdu – bezdarbnieku integrēšanas darba tirgū problēmām ir zemais darba devēju pieprasījums pēc darbiniekiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Otra nozīmīgākā problēma ir profesionālo izglītību ieguvušo vai bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus pabeigušo invalīdu – bezdarbnieku praktisko darba iemaņu trūkums apgūtajā profesijā. Minēto problēmu risināšanai ir nepieciešami darba devēja informētības līmeņa paaugstināšana par invalīda – bezdarbnieka spējām atbilstoši darba devēja prasībām veikt darba pienākumus un pasākumi invalīdu konkurētspējas uzlabošanai.

Ieslodzījumu vietās 2001.gadā nodarbināti 28,35% darbaspējīgo notiesāto, (2000.gadā – 27,92%). Pēdējos gados ir vērojama notiesāto nodarbinātības palielināšanās tendence. Tomēr problēmas risinājumu apgrūtina tas, ka valstī nav apstiprināta programma notiesāto nodrošināšanai ar darbu.

Dzimumvienlīdzības jautājumi Latvijā ir iekļauti jaunajā darba likumā. Turpmāk valstī paredzēts veikt izskaidrošanas darbu par likumā ietvertajām normām un citu valstu pieredzi dzimumvienlīdzības jomā, kā arī likumdošanas normu piemērošanā.

LBAS veic izskaidrošanas darbu sabiedrībā, lai visas ieinteresētās personas varētu saņemt informāciju par nepieciešamību apvienoties arodbiedrībās un aizstāvēt savas tiesības, sociālās vienlīdzības jautājumos.

Prioritātes nodarbinātības veicināšanai:

• prioritātes piešķiršana invalīdu – bezdarbnieku iesaistīšanai tajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas stimulē šīs bezdarbnieku grupas konkurētspēju darba tirgū;

• aktīvo nodarbinātības pasākumu loka paplašināšana, invalīdu – bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū;

• jaunu pasākumu atbilstības nodrošināšana invalīda – bezdarbnieka iegūtajai izglītībai, apgūtajām darba iemaņām, funkcionālo traucējumu veidam, dzīves un ģimenes apstākļiem.

7.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• nodrošināt preventīvos un aktīvos pasākumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

• veicināt invalīdu – bezdarbnieku konkurētspējas darba tirgū paaugstināšanu;

• mazināt invalīdu – bezdarbnieku sociālo izstumtību;

• veicināt invalīdu – bezdarbnieku ar iegūtajiem funkcionālo traucējuma veidiem atgriešanos darba tirgū pēc iespējami mazāka pārtraukuma;

• nodarbināt darbaspējīgos notiesātos, kuri atrodas Latvijas cietumos un ir izteikuši vēlēšanos strādāt.

7.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

* Kopējie resursi, ieskaitot budžeta līdzekļus

7.4. Indikatori

1) Profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā iesaistīto invalīdu–bezdarbnieku skaits.

2) Darba meklētāju kluba pasākumos iesaistīto invalīdu–bezdarbnieku skaits.

3) 2002.gadā pilotprojektu veidā uzsākto jauno aktīvās nodarbinātības pasākumu skaits, kuru mērķgrupa ir invalīdi – bezdarbnieki.

4) Jaunajos pilotprojektos iesaistīto invalīdu–bezdarbnieku skaits.

5) 6 mēnešu laikā pēc dalības pilotprojektos pastāvīgā darbā iekārtojušos invalīdu–bezdarbnieku skaits.

6) Nodarbināto notiesāto skaita pieaugums.

7) Apmācīto notiesāto skaita pieaugums.

8) Radīto darba vietu skaits sociāli izstumto un cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanai.

9) Cilvēku skaits, kas iesaistītipreventīvajā pasākumā cilvēkiem ar risku kļūt sociāli iz stumtām personām.

10) Ar lekciju kursu dzimumlīdztiesības jautājumos aptverto darba devēju skaits.

Plānotie uzdevumi 2002. gadam.

Turpināt 2001. gadā uzsākto pilotprojektu “Subsidētās darba vietas invalīdiem–bezdarbniekiem”, nodarbinot invalīdus izveidotajās 30 darba vietās.

Ar lekciju kursu par darba likumā ietvertajiem dzimumvienlīdzības jautājumiem aptvert 10% darba devēju.

II pīlārs. Uzņēmējdarbības1 attīstība un darbavietu radīšana

8. vadlīnija. Šķēršļu mazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai turpināšanai

8.1. Situācijas raksturojums

Pie šķēršļiem, kas Latvijā kavē jaunu uzņēmumu dibināšanu, kā arī jau pastāvošo uzņēmumu darbību, pieskaitāmi salīdzinoši lielais darba un laika patēriņš, uzņēmējam iesniedzot nodokļu administrācijā dokumentus, kurus nodokļu administrācija varētu iegūt citos valsts nozīmes reģistros un valsts un pašvaldību institūcijās. Darba un laika patēriņu uzņēmumiem samazinātu arī iespēja nodokļu deklarācijas nodokļu administrācijai iesniegt tikai elektroniskā formā. Bieži kavēklis ir arī informācijas trūkums par nodokļu pareizas aprēķināšanas un samaksas kārtību.

2001. gadā: ieviesta jauna uzņēmumu reģistrācijas kārtība, kas nodrošina operatīvu informācijas plūsmu no Uzņēmumu reģistra uz Valsts ieņēmumu dienestu; ir ieviesta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienotā pārskata veidlapa; vienotā valsts informācijas tīkla ietvaros tiek īstenoti pasākumi, lai samazinātu nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu skaitu; Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis deklarāciju elektroniskas iesniegšanas sistēmu; tiek uzlabota pakalpojumu sniegšana nodokļu maksātājiem; ir izdoti informatīvie bukleti; ir izveidots TV raidījums un radio raidījums, kuru mērķis ir sabiedrības izglītošana un informēšana.

Lai veicinātu jūrnieku nodarbinātību Latvijā, 2002. gadā spēkā stājusies likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” norma, kas paredz ievērojami samazināt darbaspēka izmaksas.

Nodokļu maksātāju apkalpošanas tālākai pilnveidošanai Valsts ieņēmumu dienestā 2002.–2003. gadā paredzēts plaša aktivitāšu loks 2001. gada PHARE projekta “Nodokļu un muitas administrācijas institucionālā stiprināšana” ietvaros.

Nepieciešams pievērst īpašu uzmanību šķēršļu samazināšanai uzņēmējdarbības sfērā, radot labvēlīgus nosacījumus uzņēmumu dibināšanai un jauno darba vietu radīšanai.

Funkcijas realizēšana:

• Tiesību aktu izstrādes procesa regulāra uzraudzība, lai novērstu uzņēmējdarbības vidi pasliktinošu normu pieņemšanu.

• Grozījumi tiesību aktos, novēršot uzņēmēju izvirzītās problēmas.

• Regulāras valdības un pašvaldību institūciju konsultācijas ar privātā sektora pārstāvjiem par valdības/pašvaldību lēmumu ietekmi.

• Regulāra reformu ietekmes uz uzņēmējiem apzināšana (aptaujas par uzņēmējdarbības vidi).

8.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• samazināt darba devēja ar darbaspēka izmantošanu saistīto izmaksu apmēru;

• nodokļu maksātāju apkalpošanas servisa tālāka pilnveidošana;

• uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei labvēlīgas vides izveide un nostiprināšana.

8.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

* Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums.

8.4. Indikatori

1) Nodokļu maksātāju informācijas pasākumu realizēšana.

2) Ārvalstu investīciju piesaistes apjomi un uzņēmējdarbības veicināšana Latvijā.

9.–10. vadlīnijas. Uzņēmējdarbības aktivitāšu sekmēšana. Jaunas nodarbinātības iespējas uz zināšanām balstītā sabiedrībā un pakalpojumu sfērā

9.1. Situācijas raksturojums

Par pamatdokumentu MVU attīstības atbalstam Latvijā uzskatāma 1997.gadā pieņemtā MVU attīstības nacionālā programma 1997.–2001.gadam. Tā kā 2001.gadā minētās programmas darbības laiks beidzās, ir uzsākta tās aktualizācija. Daļu no Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālajā programmā 1997.–2001.gadam paredzētajiem pasākumiem, kuri netika realizēti finansu trūkuma dēļ, līdztekus jauniem pasākumiem paredzēts iekļaut aktualizētajā programmā. Galvenie prioritārie virzieni – valsts atbalsts finansu un informācijas, konsultāciju, apmācību jomās.

Lai radītu bāzi valsts atbalstam finansu jomā, 2001.gadā uzsākta uzņēmējdarbības atbalsta fondu reorganizācija. Latvijā ir izveidoti fondi uzņēmējdarbības atbalstam, bet to darbība nav koordinēta un uzņēmējiem bieži vien pietrūkst informācijas par fondos pieejamajiem līdzekļiem. Valsts atbalsts uzņēmējdarbības attīstības projektiem ir ierobežots, īpaši garantiju jomā. Lai situāciju labotu, izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādei mazo un vidējo uzņēmēju valsts atbalsta praktiskā modeļa izveidei.

Pašreizējie institūcijas garantēšanas nosacījumi nav pievilcīgi ne bankām, ne arī uzņēmējiem. Sadarbībā ar komercbankām ir izstrādāti priekšlikumi par garantēšanas nosacījumu maiņu. Šajā jautājumā tiks uzsāktas konsultācijas ar ES Delegāciju Latvijā.

Par veiksmīgu kredītgarantiju sniegšanas jomā tiek uzskatīta Lauku attīstības fonda (LAF) darbība. Jau kopš 1997.gada LAF garantē lauku uzņēmēju, galvenokārt zemnieku kredītus, ja pašiem kredīta ņēmējiem pietrūkst kredīta nodrošinājuma. Kopējā LAF garantēto kredītu summa kopš tā darbības uzsākšanas ir sasniegusi jau vairāk kā Ls 16 milj. 2001.gadā 156 lauku uzņēmējiem, izmantojot LAF sniegtās garantijas, ir bijusi iespēja saņemt kredītus Ls 4,83 milj. apjomā. Būtiskākais LAF atbalsts šogad tiks virzīts SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmas un Lauksaimniecības ilgtermiņa kreditēšanas programmas, kā arī ZM izstrādājamās nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas projektiem. LAF rīcībā ir Ls 4,4 milj., lai garantētu kredītus. Atbalsts tiek sniegts lauku ekonomikas dažādošanas projektu kredītiem: tehnisko pakalpojumu sniegšanai, lauku tūrismam, amatniecībai, netradicionālajai lauksaimniecībai, alternatīvā kurināmā ražošanai, pārejai no tradicionālās lauksaimniecības uz bioloģisko, u.c. Pašvaldības varētu interesēt LAF atbalsts infrastruktūras projektiem – autoceļu, ūdensapgādes, sakaru centru izveidei un uzlabošanai, hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai un modernizācijai polderos.

Atbilstoši vidējā termiņa budžeta prioritātei – Uzņēmējdarbības un nodarbinātības dažādošana reģionos, izstrādāts budžeta pieteikums BO SIA Latvijas Garantiju aģentūras pašu kapitāla palielināšanai.

Piedāvātā iniciatīva ļaus esošiem uzņēmējiem un arī iesācējiem biznesā iegūt kredītresursus uzņēmējdarbības sākšanai vai attīstībai un konkurētspējas nostiprināšanai. Pie pastāvošās Latvijas Bankas noteiktās kreditēšanas politikas uzņēmējiem nav iespējas saņemt kredītu bez nodrošinājuma vai ar nepietiekošu nodrošinājumu. Tādējādi papildus nodrošinājuma iespējas no Latvijas Garantiju aģentūras puses veiks iztrūkstošā posma funkcijas starp Aizņēmēju un Aizdevēju kredītresursu pieprasījuma gadījumā.

Attīstot uzņēmējdarbību, piedāvātā iniciatīva nodrošinās:

1) reģionālo attīstību – līdz ar to izveidojot priekšnosacījumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai;

2) valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumu pieaugumu no nodokļiem.

Viens no uzņēmējdarbības attīstības pamatfaktoriem ir cilvēkresursi jeb darbaspēks, pieprasījuma pieaugumu pēc kura nodrošinās uzņēmējdarbības attīstība privātā un valstisko funkciju nodrošināšanas līmenī.

Sagaidāmie darbības rezultāti – atbalstīto uzņēmumu vidējais skaits gadā – 150–200.

Atbilstoši vidējā termiņa budžeta prioritātei – Uzņēmējdarbības un nodarbinātības dažādošana reģionos, izstrādāts budžeta pieteikums Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas projektam (otrā fāze), ko realizēs Latvijas Hipotēku un zemes banka sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Eiropas Padomes attīstības banku un Vācijas attīstības banku. Lai uzsāktu projekta otro fāzi, nepieciešams valsts galvojums 10 milj. LVL apmērā, kuru nepieciešams iekļaut 2003.gada valsts budžetā. Projekta otrās fāzes resursus paredzēts piesaistīt no ārvalstu finansu institūcijām. Paredzams, ka to aizdevums būtu uz 10 gadiem. Līdzekļi pamatā paredzēti investīciju aizdevumiem, kā arī apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, kas ir nepieciešami investīciju projektu realizācijas nodrošināšanai. Aizdevumi būtu pieejami tikai MVU.

Paredzētas arī valsts dotācijas uzņēmējdarbības uzsācējiem un MVU, kuri atbilst noteiktiem papildus kritērijiem (izveidoti ne agrāk kā pirms 5 gadiem, izaugsmes potenciāls, nepietiekams nodrošinājums utt.).

Papildu dotācija (500 Ls apmērā par vienu darba vietu) tiek piešķirta MVU par īpašu kategoriju strādājošo (mazkvalificēta darbaspēka, bezdarbnieku, sieviešu) darba vietu izveidošanu un saglabāšanu vismaz 2 gadus.

Sagaidāmie darbības rezultāti – 3000 darba vietas desmit gadu laikā, ik gadu izveidoti 250 jauni uzņēmumi.

Atbilstoši vidēja termiņa budžeta prioritātei – Uzņēmējdarbības un nodarbinātības dažādošana reģionos, izstrādāti budžeta pieteikumi konsultācijām/apmācībām uzņēmējdarbības uzsācējiem un “padomdevēju” projektu īstenošanai augošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iegūstot Valdības finansējumu vidēja termiņa budžeta prioritātes īstenošanai Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas 2002.–2006.gadam ietvaros, dažu gadu laikā būtu iespējams panākt būtisku uzņēmējdarbības uzsācēju, nesen dibinātu uzņēmumu un augšanas stadijā esošu uzņēmumu attīstību.

Atbilstoši vidēja termiņa budžeta prioritātei – Institucionālā sagatavotība dalībai ES, izstrādāts budžeta pieteikums ekspertu piesaistei MVU Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas 2001.–2005.gadam projektu īstenošanai. Tiek paredzēts, ka projektu sekmīgas īstenošanas gadījumā tiks sagatavotas rekomendācijas valsts politikas izstrādei uzņēmējdarbības atbalsta un uzņēmējdarbības vides attīstības jautājumos valstī kopumā un reģionos atsevišķi.

Kaut arī lauksaimniecībā nodarbināto skaits pakāpeniski samazinās, nozare nodrošina ar darbu ap 14% Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju. Jāuzsver, ka tieši lauku rajonos lauksaimniecībai ir liela nozīme, jo tā nodrošina lielu daļu iedzīvotāju ar darbu un ir vienīgais iztikas avots.

Tātad viens no galvenajiem uzdevumiem ir lauku bezdarba un nabadzības samazināšana, nodrošinot lauksaimniecībai alternatīvus ienākumu avotus un nelauksaimnieciskās nodarbinātības iespējas. Atbalsts tiks vērsts uz mazo un vidējo lauku uzņēmumu tīkla attīstību, kuri nodarbojas ar dažādu pakalpojumu un uz pievienotās vērtības palielināšanu vērstu projektu izstrādāšanu.

Lielu ļaunumu legālajai uzņēmējdarbībai nodara negodīgā konkurence. Šādā situācijā daudzi uzņēmēji kaut daļēji izvairās no nodokļu maksāšanas. Valsts ieņēmumu dienestam daudz aktīvāk jāveic uzņēmumu ekonomiskās darbības analīze, jāuzlabo sadarbība ar profesionālajām nozaru asociācijām u.c. darba devēju organizācijām.

9.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• veicināt MVU konkurētspējas paaugstināšanos vietējā un ES Kopējā tirgū;

• veicināt MVU attīstību reģionos;

• nodrošināt jaunu darba vietu radīšanu;

• veicināt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību laukos, amatniecību, sieviešu uzņēmējdarbību, bezdarbnieku un mazkvalificētā darba spēka izmantošanu;

• sekmēt institucionālo kapacitāti valsts politikas izstrādei uzņēmējdarbības atbalsta un uzņēmējdarbības vides attīstības jautājumos;

• radīt inovatīvu vidi, kura var nodrošināt MVU īpatsvaru palielināšanu uzņēmumu kopskaitā valstī;

• lauksaimniecības uzņēmumu ienākumu palielināšana;

• veikt izpēti un analīzi par šķēršļiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un turpināšanai;

• VID un attiecīgām valsts institūcijām uzsākt aktīvu darbību ēnu ekonomikas samazināšanai, kas savukārt radīs ievērojamu legālās nodarbinātības pieaugumu;

• aktivizēt informācijas un izskaidrošanas darbu ar darba devējiem, pašnodarbinātiem un darba ņēmējiem par esošajiem nodokļu u.c. atvieglojumiem, radot jaunas darba vietas.

9.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

** Projekts ir iekļauts NAP, un tā ieviešanas sākums – 2003.gads, ja tiks saņemts finansējums no PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas fonda līdzekļiem infrastruktūras sagatavošanai. ZTP izveide paredzēta tādos valdības akceptētos dokumentos, kā Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija, Nacionālā inovāciju koncepcija.

Ņemot vērā valdības noteiktās prioritātes, EM ir uzsākusi darbu pie ZTP projekta izstrādes, ir izveidota projekta vadības grupa, kuras sastāvā iekļauti LU. RTU, Stradiņa universitātes, IZM un EM speciālisti. ZTP ieviešanai ir izvēlēti konkrēti projekti, kuru realizācijā ir ieinteresēti Francijas un Vācijas potenciālie sadarbības partneri, kā arī EURATOM.

*** Paredzētais finansējums programmas īstenošanai 10 milj.Ls (MK 2002.gada 23.aprīļa sēdes protokols Nr.17, 26.§).

**** Nepieciešamo finansu resursu apjoms 2003.gadam vēl nav noteikts.

9.4. Indikatori

1) Ar kredītresursiem atbalstīto MVU vidējais skaits gadā.

2) Gadā izveidoto MVU skaits.

3) Jaundibināto uzņēmumu skaits pieaugums.

4) Jaunradītas, saglabātas darba vietas alternatīvā kurināmā ražošanā amatniecībā, lauku tūrismā tehnisko pakalpojumu sniegšanā, netradicionālajā lauksaimniecībā.

5) Projekta “Zinātnes un tehnoloģijas parka izveide” sagaidāmie rezultāti: jaunu nozaru attīstība, augsti apmaksātu darba vietu radīšana u.c.*

6) Nodokļu ieņēmumu palielināšanās.

7) Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana.

8) Bankrotējušo uzņēmuma skaita samazinājums.

11. vadlīnija. Reģionālā un vietējā mēroga rīcība nodarbinātības veicināšanai

11.1. Situācijas raksturojums

Nodarbinātību veicinošie pasākumi un citas sociālekonomiskās aktivitātes reģionālā aspektā pagaidām nenes uzlabojumus cerētā līmenī nodarbinātības problēmu risinājumā. Joprojām saglabājas ievērojamas nodarbinātības un bezdarba līmeņa atšķirības starp Latvijas reģioniem (skat. pielikuma P.3.,P. 4. un P. 5. tabulas).

Nodarbinātības veicināšanai reģionālā un vietējā mērogā nepieciešama ražošanas un pakalpojumu attīstība, valsts atbalsts MVU, investīciju piesaistes nodrošināšana, reģionālo trīspusējās sadarbības padomju nodarbinātības un profesionālās izglītības jautājumu risināšanai veidošana, iekļaujot tajā arī NVD un VDI reģionālo struktūru pārstāvjus.

Efektīvs instruments situācijas uzlabojumam ir NVD un rajonu (pilsētu) pašvaldību. nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana. Nodarbinātības veicināšanas plānos tiek prognozētas paredzamās izmaiņas konkrētās teritorijas darba tirgū, plānoti pašvaldību un NVD pasākumi nodarbinātības veicināšanas jomā, kā arī sadarbība ar darba devējiem. 2001.gadā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādē, sadarbojoties ar NVD centru vadītājiem, ir piedalījušies 545 Latvijas pilsētu un pagastu pašvaldību vadītāji.

2001.gada beigās NVD sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību pārstāvjiem tika izstrādāta jauna forma nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāna izstrādāšanai 2002.gadam. Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāna jaunajā formā par pamatu ir ņemta Nacionālā nodarbinātības četru pīlāru plāna struktūra.

Sadarbībā ar partnerinstitūcijām reģionos paredzēts realizēt virkni projektu (Phare 2000 Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas ietvaros), kuru īstenošana veicinās nodarbinātību, kā arī tiks sakārtota infrastruktūra un uzlabota apkārtējā vide, kas sekmēs uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu rašanos nākotnē.

11.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• panākt, lai nodarbinātības politikas ieviešana pilnībā atbilstu situācijai vietējā darba tirgū;

• NVD aktīvo pasākumu organizēšanā cieši sadarboties ar darba devējiem un ar darba ņēmējus pārstāvošām institūcijām.

11.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

11.4. Indikatori

1) Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu skaits, kas sagatavoti NVD un pašvaldību sadarbības rezultātā.

2) NVD un pašvaldību īstenoto nodarbinātības plānu pasākumu skaits.

3) NVD izveidotas datu bāzes par sadarbības partneriem.

4) NVD izstrādāts pasākumu plāns sistemātiskai sadarbībai ar darba devējiem.

5) Phare 2000 Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas sadaļas projektu indikatori tiks precizēti projektu izskatīšanas gaitā līdz 01.07.2002.

12. vadlīnija. Nodokļu sistēmas reformas nodarbinātības un apmācības veicināšanai

12.1. Situācijas raksturojums

Pašreizējā situācijā netiek stimulēti darba devēju ieguldījumi savu darbinieku sociālo garantiju nodrošināšanā. Tiek izkropļots apdrošināšanas tirgus, jo darba devēji apdrošināšanu veic gan privātajā, gan valsts sektorā, bet izmaksas, negadījuma iestāšanās gadījumā šiem cilvēkiem, tiek segtas galvenokārt no privātā apdrošināšanas tirgus. Tādēļ nepieciešams veicināt darba devēju ieguldījumus darbinieku sociālo garantiju nodrošināšanā, samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Tas nodrošinātu apdrošināšanas tirgus brīvu konkurenci un samazinātu sociālā budžeta izdevumus, pārnesot daļu izdevumu uz privāto apdrošināšanas tirgu. Paralēli tam privātais apdrošināšanas tirgus nodrošina plašu spektru preventīvo pasākumu veselības uzlabošanai, kas arī samazina sociālā budžeta izdevumus, turpretī valsts obligātā sociālā apdrošināšana nenodrošina šādus pakalpojumus.

Lai veicinātu investīcijas uzņēmējdarbībā, ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide atbalstāmajiem investīciju projektiem 40% apmērā no veikto investīciju summas, ja uzņēmums atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veic ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu un tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs gadus.

Lai samazinātu nodokļu slogu, 1999.gada 25. novembrī Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, atbilstoši kuriem ar 2001. gada 1. janvāri sociālās apdrošināšanas iemaksu kopējā likme ir pazemināta no 36,09 procentiem uz 35,09 procentiem, samazinot darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas likmi par 1 procentu. Labklājības ministrija izstrādājusi priekšlikumus samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi līdz 33 procentiem no 01.01. 2003. g. Izstrādāti valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanu regulējošie normatīvie dokumenti. Valsts ieņēmumu dienesta metodisko norādījumu iemaksu administrēšanai izstrāde uzlabojusi un vienkāršojusi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanu. Vienlaikus aktīvāk tiek veikti kontroles pasākumi, lai paplašinātu sociālo apdrošināšanas iemaksu maksātāju bāzi.

12.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• veicināt uzņēmumu investīcijas, kas būtu pamats jaunu darba vietu izveidošanai;

• turpināt piemērot likumā noteiktos atvieglojumus, lai stimulētu darba devējus nodrošināt darba ņēmēju tālāku profesionālu apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī stimulētu darba ņēmējus pašiem pilnveidot savu vispārējo un profesionālo izglītību.Veicināt darbaspēka resursu attīstību;

• stimulēt privātā sektora sociālās investīcijas darbaspēka resursos.

12.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

* Pakāpeniski tiks samazināta līdz šim spēka esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 25% apmērā līdz tā sasniegs 15%. 2002.taksācijas periodā nodokļa likme ir 22%.

** Netiek aplikti arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī šos izdevumus darba devējs drīkst iekļaut savās izmaksās, par šiem izdevumiem nepalielinot savu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu.

***Paredzēts, ka fiziskām personām drīkst samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, par daļu no izdevumiem, kas saistīti ar augstākās izglītības vai specialitātes iegūšanu, kā arī profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu, ja šos izdevumus nav sedzis darba devējs. 2001. taksācijas gadā palielināta attaisnoto izdevumu izglītībai norma; tie var sasniegt 150 latus.

**** Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums.

12.4. Indikatori

1) Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana.

2) Darba devēju ieguldīto līdzekļu pieaugums darba ņēmēju apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā.

3) Darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanās.

4) Cilvēkresursos ieguldīto līdzekļu pieaugums.

5) Privātā sektora ieguldījuma apjoms darbinieku sociālajā nodrošinājumā.

Plānotie uzdevumi 2002. gadā: uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes samazināšana par 3%.

III pīlārs. Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana

13. vadlīnija. Darba organizācijas modernizācija

13.1. Situācijas raksturojums

Pieaugot konkurencei, darba devēji modernizē uzņēmumus, cenšas ieviest jaunas tehnoloģijas un celt darba ražīgumu. Parasti šādi pasākumi samazina nodarbināto skaitu un tuvākā nākotnē nav paredzams, ka ES un arī Latvijā darba organizācijas modernizācija varētu palielināt darba vietu skaitu esošajos uzņēmumos. Ja to stimulētu likumdošana un nodokļu politika, darba devēji, iespējams, varētu nodarbināt lielāku darbinieku skaitu, pielietojot elastīgu darba laiku jauniešiem, sievietēm–mātēm, pirmspensijas vecuma darbiniekiem.

Valstī ļoti aktuāli jautājumi par darba organizācijas galveno pamatprincipu ievērošanu:

• katrā darba vietā vajadzētu būt darba koplīgumam. Ja nav arodbiedrības, tad ar iniciatīvu ir jānāk pašam darba devējam. Darba koplīgumā jāatrunā jautājumi par darba organizācijas modernizāciju, kas notiks ar darbiniekiem modernizācijas gaitā (pārkvalifikācija, atlaišanas pabalsti utt.);

• starptautisko projektu piesaiste darbinieku apmācības nodrošināšanai, informācijas pieejamībai.

Lai risinātu nodarbinātības veicināšanas jautājumus, ir uzsākta darba devēju, valdības un arodbiedrību kopējo ES Phare projektu “Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā” un “Darba vides uzlabošana privātajos un privatizētajos uzņēmumos” realizācija.

13.2 Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• radīt apstākļus, lai darba devējiem būtu iespējams nodarbināt lielāku darbinieku skaitu, nesamazinot uzņēmumu konkurētspēju;

• samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru un novērst negodīgu konkurenci.

13.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

13.4. Indikatori

1) Darba koplīgumu skaita pieaugums.

2) Reģionālā trīspusējās sadarbības tīkla izveidošana.

3) Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana.

14. vadlīnija. Elastīgāku darba līguma formu ieviešana

14.1. Situācijas raksturojums

Latvijai pārejot uz tirgus ekonomiku, mainījās attiecības starp darba devējiem un darbiniekiem. Arodbiedrības jau pastāvēja līdz šīm izmaiņām, turpretī darba devēju organizācijas izveidojušās tikai pēdējos desmit gados. Šo iemeslu dēļ sociālā partnerība, it īpaši sociālais dialogs starp darba devējiem un darbiniekiem, ieskaitot koplīgumus un individuālos līgumus, kuros būtu paredzētas iespējas darbiniekiem paaugstināt kvalifikāciju un risināt citus jautājumus, pagaidām aptver nelielu uzņēmumu skaitu.

Elastīgāki darba līgumi paredz jaunu pieeju darba laika izmantošanai, saīsināta darba laika noteikšanai atsevišķām strādājošo kategorijām, darba apmaksai utt. (skat. 13. vadlīnijā minētos ES Phare projektus).

Elastīgāku darba līguma formu ieviešanā jāpalielina sociālo partneru ieguldījums.

14.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• piemērot atbilstošas darba attiecību formas saskaņā ar jauno darba likumu.

14. 3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

14.4. Indikatori

1) Ar konsultatīvajām lekcijām aptverto darba devēju skaits.

Plānotais uzdevums 2002.gadam: ar konsultatīvajām lekcijām aptvert 10% darba devēju.

15. vadlīnija. Uzņēmumu pielāgošanās spēju veicināšana mūžizglītības kontekstā

15.1. Situācijas raksturojums

Valstī nepieciešams likums par mūžizglītību (profesionālo tālākizglītību), kurā tiek noteikts izglītībai atvēlētā laika daudzums, finansējuma avots, darbinieku un darba devēju tiesības un pienākumi.

Veicinošs faktors ir arodbiedrību un darba devēju organizāciju kopējie izglītības projekti, kas vērsti uz uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veidošanu (skat. 13.1. ES Phare projekti).

Straujā datortehnikas un IT attīstība radījusi disproporciju starp darba spēka piedāvājumu un pieprasījumu, īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma kvalificētiem darbiniekiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kuriem apmācību procesā nav bijusi iespēja to apgūt. Lai paaugstinātu gan uzņēmumu, gan darbinieku kvalifikācijas līmeni, darba devējiem un darba ņēmējiem jāvienojas par tālākmācību un pārkvalifikāciju, lai veicinātu to pielāgošanās iespējas IT un sakaru jomās. Darba devēji ir ieinteresēti saglabāt kvalificētus un apzinīgus darbiniekus, tādēļ cenšas nodrošināt viņu kvalifikācijas celšanu un vajadzības gadījumā veic pārkvalifikāciju par uzņēmuma līdzekļiem. Attīstot sociālo dialogu partneriem īpaša vērība jāveltī nodarbinātības paildzināšanai, samazinot bezdarbnieku un priekšlaicīgi pensionēto personu skaitu. Valstij savukārt jāsniedz reāla palīdzība sociālo partneru organizāciju darbības atbalstīšanā.

15.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• sociāliem partneriem, slēdzot darba koplīgumus asociāciju, nozaru un uzņēmumu līmenī, iekļaut noteikumus par tālākizglītības iespējām darbiniekiem;

• paaugstināt darba devēju un darba ņēmēju organizāciju lomu darbinieku nodrošināšanā ar IT zināšanām.

15.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Esošās aktivitātes tiks veiktas 13.vadlīnijas pasākumu ietvaros.

IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana

16. vadlīnija. Dzimumu līdztiesības aspektu nodrošināšana

16.1. Situācijas raksturojums

Dzimumu līdztiesība ir iestrādāta Latvijas likumos, arī jaunajā Darba likumā. Visām institūcijām jāveic nopietns izskaidrošanas darbs starp darbiniekiem, lai jauno Darba likumu varētu piemērot praksē visā pilnībā.

2001.gada 16.oktobrī Ministru kabinets akceptēja koncepciju Dzimumu līdztiesības īstenošanai. Tajā paredzēts līdz 2002. gada beigām izstrādāt programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai.

2002.gada 19.februarī MK apstiprināts Dzimumu līdztiesības padomes nolikums.

Ar Labklājības ministra rīkojumu ir izveidota koordinācijas darba grupa, kurā iekļauti valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko un pētniecības organizāciju pārstāvji.

2001.gada beigās sievietes veidoja 57% no kopējā bezdarbnieku skaita. NVD darba pieredze aktīvo pasākumu organizēšanā liecina, ka lielāku aktivitāti savas konkurētspējas paaugstināšanas iespēju izmantošanā izrādījušas sievietes (skat. Pielikumā P. 8. tabulu).

Vienīgais aktīvās nodarbinātības pasākums, kurā ir vērojams augsts iesaistīto bezdarbnieku – vīriešu īpatsvars, ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi. 2001.gadā algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistījās 8527 vīrieši, kas sastādīja 56,0% no algotajos pagaidu sabiedriskos darbos nosūtīto bezdarbnieku skaita.

16.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• aktīvo nodarbinātības pasākumu vienādas pieejamības nodrošināšana sievietēm – bezdarbniecēm un vīriešiem – bezdarbniekiem atbilstoši viņu īpatsvaram kopējā bezdarbnieku skaitā;

• datu pieejamības nodrošināšana dzimumu griezumā par bezdarba situāciju un aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu.

16.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

16.4. Indikatori

1) Ikviena ar bezdarba problēmām saistīta skaitliski nosakāma indikatora nodrošināšana dzimumu griezumā.

2) NVD organizēto pasākumu skaits vīriešu – bezdarbnieku aktivitātes paaugstināšanai aktīvajos nodarbinātības pasākumos.

3) Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto vīriešu un sieviešu īpatsvars katrā pasākumā iesaistīto bezdarbnieku skaitā.

17. vadlīnija. Dzimumu atšķirību mazināšana nodarbinātības jautājumos

17.1. Situācijas raksturojums

LR likumi, SDO konvencijas un ES prasības dzimumu līdztiesības jautājumos veidoja tiesisko pamatu dzimumu atšķirību mazināšanai nodarbinātības jautājumos.

Latvijā ir vēsturiski izveidojusi situācija, ka nodarbināto vidū sieviešu īpatsvars ir lielāks pakalpojumu sfērā – mediķu, pedagogu, tirdzniecības darbinieku un dažas citās profesijas. Vienlaikus atsevišķās profesijās pati darba specifika neveicina manāmu sieviešu pārstāvību (mežizstrādes, metalurģijas, ugunsdzēsēju u.c. profesijās). Zems ir sieviešu īpatsvars uzņēmēju un vadošo speciālistu skaitā. Sieviešu segregāciju pa darbības sfērām sekmē darba specifikas prasības un darba apmaksas līmenis.

Noteikts, ka par vienādu darbu pienākas vienāda darba samaksa. Taču, izpētot statistikas datus, izrādās ka gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs sieviešu alga ir mazāka par vīriešu darba samaksu. Vienīgais izņēmums, ir valsts pārvalde un aizsardzība, un obligātā sociālā apdrošināšana.

Pie tam, šāda darba samaksas apjoma attiecība nav atkarīga no tā, vai konkrētās nozares tradicionāli ir “vīriešu” vai “sieviešu” nozares – arī izglītībā, veselības aprūpē, sociālo un individuālo pakalpojumu sniegšanā vīriešiem tiek maksāts vairāk.

Šo parādību nevar izskaidrot ar izglītības trūkumu, jo sieviešu izglītības caurmēra līmenis ir augstāks nekā vīriešiem. Vienkāršākais skaidrojums – pat tajās nozarēs, kur vīrieši ir mazākumā, viņi ieņem labāk apmaksātus amatus. Lai varētu objektīvi un argumentēti izskaidrot acīmredzamo, ir nepieciešami dati par to, kāds ir amatu un darbu sadalījums starp dzimumiem.

Savācot un apkopojot dažāda veida datus dzimumu griezumā, tos analizējot, publicējot un izskaidrojot, salīdzinot ar faktiem, celsies izpratne par to, ka iemesli atšķirībām šajos rādītājos nav absolūti un nemaināmi. Ziņojumi liks iedziļināties un novērtēt, kādas tautas attīstības potences netiek izmantotas. Dzimumu dabīgo atšķirību respektēšana un nepretnostatīšana, katra dzimuma ieguldījuma un uzdevumu atzīšana un novērtēšana ir pamats tolerantai attieksmei.

Jaunais Darba likums stājas spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Likumā ir pārņemtas ES direktīvu prasības attiecībā uz kolektīvo atlaišanu, darbinieku aizsardzību uzņēmuma pārejas gadījumā, darba laika organizāciju, darba devēja pienākumu informēt darbinieku par darba līguma noteikumiem, vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm darba pieejamības jomā, darba samaksas jomā, kā arī citiem būtiskiem darba tiesisko attiecību jautājumiem.

17.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• jāievēro LR likumi, SDO konvencijas un ES prasības dzimuma līdztiesības jautājumos;

• jāsasniedz dzimumu vienlīdzība darba samaksā par vienādu darbu.

17.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

17.4. Indikatori

1) Sieviešu īpatsvars nodarbināto skaitā sadalījumā pa profesijām un nozarēm.

2) Darba samaksas atšķirība vīriešiem un sievietēm sadalījumā pa profesijām un nozarēm.

18. vadlīnija. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana

18.1. Situācijas raksturojums

Jautājumi par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu vispirms jāatrunā individuālajos un darba koplīgumos. Pakārtots ir jautājums par darbinieku un darba devēju vēlmju saskaņošanu (t.i. lai darbinieka vēlmes saskaņojot darba un ģimenes dzīve nebūtu pretrunā ar darba devēja iecerēm). Iespējamās formas: atvaļinājums abiem ģimenes locekļiem vienlaicīgi, brīvdienu saskaņošana, virsstundu darba ierobežošana, darba kaitīgos apstākļos ierobežošana, bērnu aprūpei paredzētais laiks u.c.

Bezdarbnieku skaits, kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, 2001.gada beigās bija 7694, vai 7,6% no kopējā bezdarbnieku skaita. Salīdzinājumā ar tā paša gada sākumu šo bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 590 personām.

NVD 2001.gadā bezdarbniekus, kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, identificēja kā paaugstināta bezdarba riska grupu jeb problēmgrupu, ņemot vērā to, ka sievietes nav strādājušas vismaz pusotru gadu un ievērojamā mērā zaudējušas iegūtās profesionālās zināšanas un prasmes. Šo bezdarbnieku profesionālo zināšanu un darba prasmju atjaunošanai ir nepieciešams valsts atbalsts.

2001.gadā ir veikti vairāki pasākumi bezdarbnieku, kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, konkurētspējas paaugstināšanā (skat. pielikumā P.8. tabulu). Profesionālās orientācijas pakalpojumus saņēmušas 276 bezdarbnieces.

Bezdarbnieču pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma konkurētspējas paaugstināšanai darba tirgū 2002. gadā paredzēts uzsākt jaunus nodarbinātību veicinošus aktīvās nodarbinātības pasākumus pilotprojektu veidā.

Nodarbinātība ir galvenais faktors, kas nodrošina integrāciju sabiedrībā un novērš sociālo izstumtību. Tāpēc īpašs atbalsts ģimenēm nepieciešams bezdarba gadījumā, īpaši, ja bez darba ir abi vecāki, jo tas apdraud ne tikai pieaugušos ģimenes locekļus, bet atstāj paliekošu iespaidu uz bērnu nākotni un viņu pielāgošanās spējām darba tirgum.

18.2. Mērķi plānotam un tālākiem gadiem

• mazināt bezdarbnieku paaudžu veidošanās risku valstī;

• mazināt bezdarbnieku, kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, izstumtību no darba tirgus un šo bezdarbnieku nokļūšanu ekonomiski neaktīvo vai arī sociāli nelabvēlīgo valsts iedzīvotāju skaitā;

• veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū pēc iespējami mazāka pārtraukuma.

18.3. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

Esošās aktivitātes tiks veiktas 1.vadlīnijas pasākumu ietvaros.

18.4. Indikatori

1) Jaunajos pilotprojektos iesaistīto bezdarbnieku, kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, skaits.

2) Pilotprojektu veidā uzsākto jauno aktīvās nodarbinātības pasākumu skaits.

Plānotie uzdevumi 2002.gadam. Plānots izveidot darba vietas 50 jauno māmiņu (vai tēvu) nodarbināšanai.

Atbildīgās institūcijas par informācijas sniegšanu par Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2002. gadam pasākumu izpildi

I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana

1. vadlīnijas 3. punktā:

Labklājības ministrija – par 1.,2., 3., 4., 5. un 6. pasākumu

Izglītības un zinātnes ministrija – par 7.,8.,9. un 10. pasākumu

4. vadlīnijas 3. punktā:

Zemkopības ministrija – par 1., 3., 4. un 12. pasākumu

Izglītības un zinātnes ministrija – par 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25. pasākumu

5. vadlīnijas 3. punktā:

Izglītības un zinātnes ministrija – par 1. pasākumu

6. vadlīnijas 3. punktā:

Labklājības ministrija – par 1. pasākumu

Izglītības un zinātnes ministrija – par 2., 3. un 4. pasākumu

7. vadlīnijas 3. punktā:

Ieslodzījumua vietu pārvalde – par 1. un 2. pasākumu

Labklājības ministrija – par 3., 4. un 5.pasākumu

II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība

8. vadlīnijas 3. punktā:

Finansu ministrija– par 1.,2., 3.,4. un 5. pasākumu

Ekonomikas ministrija – par 6., 7., 8., 9. un 10. pasākumu

9. un 10. vadlīnijas 3. punktā

Ekonomikas ministrija – par 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. pasākumu

Zemkopības ministrija – par 9., 10. un 11. pasākumu

Finansu ministrija – par 12. pasākumu

Labklājības ministrija – par 13. pasākumu

11. vadlīnijas 3. punktā:

Labklājības ministrija – par 1. pasākumu

Reģionālas politikas un plānošanas pārvalde – par 2. un 3. pasākumu

12. vadlīnijas 3. punktā:

Finansu ministrija – par 1., 2., 3., 4. un 5. pasākumu

III pīlārs. Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana

13. vadlīnijas 3. punktā:

Ekonomikas ministrija – par 1. un 2.pasākumu

Labklājības ministrija – par 3. un 4. pasākumu

14. vadlīnijas 3. punktā:

Ekonomikas ministrija – par 1. un 3.pasākumu

Labklājības ministrija – par 2. un 4. pasākumu

IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana

16. vadlīnijas 3. punktā:

Labklājības ministrija – par 1. pasākumu

17. vadlīnijas 3. punktā:

Ekonomikas ministrija – par 1. pasākumu

Nodarbinātie iedzīvotāji pēc dzimuma un pamatdarba vietas ekonomiskā darbības veida

(tūkst. cilvēku)

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti

¹ 2001. gadā apsekojumu rezultātu vispārināšanai tika izmantoti 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti.

P.2. tabula

Nodarbinātie iedzīvotāji pēc dzimuma un profesijas pamatdarba vietā

(tūkst. cilv.)

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti

¹ 2001. gadā apsekojumu rezultātu vispārināšanai tika izmantoti 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti

P.3. tabula

Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā,%

Personas vecumā – 15 gadi un vairāk

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti

P. 4. tabula

Bezdarba līmenis*,%

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti

* Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā

Personas vecumā 15 gadi un vairāk

P.1. zīmējums

Bezdarba līmenis (%)

P.5. tabula

Reģistrēta bezdarba līmenis republikas pilsētās un rajonos

(perioda beigās,%)

Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati.

P.6. tabula

Reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pēc dzimuma un vecuma¹

(perioda beigās)

Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati.

¹ Ar 2000. gadu vīriešu kopskaitā ir iekļauti arī vīrieši, kuru vecums ir 60 gadi un vairāk

P. 7. tabula

Reģistrēto bezdarbnieku sastāvs pa profesiju grupām

(gada beigās, cilv. skaits)

Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati

P.8. tabula

Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto 2001. un 2000. gadā bezdarbnieku skaits

P.9. tabula

Profesionālās vidējās un arodizglītības iestādes 2001. gadā absolvējuši

Avots: IZM dati

P.10. tabula

Profesionālās izglītības iestādes sadalījumā pēc pakļautības 2001./02.m.g.

Avots: IZM dati

P.2. zīmējums

Avots: Izglītības iestādes Latvijā 2000./2001.mācību gada sākumā – Rīga: CSP, 2001.

P.11. tabula

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sadalījums programmu grupās 2001./02.m.g

Avots: IZM dati

P.12. tabula

PKIC 2001. gada aptaujas rezultāti

Tai pat laikā 31% no 12. klašu skolēniem pēc skolas beigšanas plāno strādāt vai apvienot darbu ar mācībām, lai gan viņiem vēl nav profesionālas izglītības.

Avots: LM dati

P.13. tabula

Pieaugušo izglītības asociācijas projekti laika posmā no 2000.–2002. gadam

Avots: IZM dati